Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par patēriņa cenu izmaiņām 2000.gadā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.01.2001., Nr. 5 https://www.vestnesis.lv/ta/id/1388

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par aizdevuma konkursu

Vēl šajā numurā

10.01.2001., Nr. 5

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par patēriņa cenu izmaiņām 2000.gadā

Kā ik gadu, arī šogad Centrālā statistikas pārvalde (CSP) apkopojusi datus par patēriņa cenu izmaiņām aizvadītajā gadā. Iepazīstinot plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus ar paveiktā darba rezultātiem, CSP priekšniece Aija Žīgure informēja, ka pērn patēriņa cenas pieaugušas par 1,8 procentiem (1999.gadā — par 3,2 procentiem). Pagājušajā gadā pakalpojumu cenas palielinājušās par 4,2 procentiem, bet preču cenas — par 1 procentu. Šī tendence saglabājusies nemainīga visu gadu. Salīdzinājumam var minēt, ka Igaunijā patēriņa cenas palielinājušās par 5 procentiem, bet Lietuvā — par 1,4 procentiem.

Vislielākā ietekme uz patēriņa cenu pieaugumu pagājušajā gadā bijusi administratīvi regulējamo cenu kāpumam. Tās ir cenas, ko regulē atsevišķas institūcijas — pašvaldības, dažādas tarifu regulēšanas padomes utt., un tieši to paaugstināšanās veido aptuveni 62 procentus kopējā cenu pieauguma. Te varētu minēt ar dzīvokļa uzturēšanu saistīto pakalpojumu cenas un tarifus, kas pērn cēlās vidēji par 4,9 procentiem, tai skaitā dzīvokļu īres maksa — par 3,7 procentiem, ūdensapgāde un kanalizācija — par 6,5 procentiem, sašķidrinātā gāze — par 45,8 procentiem, siltumenerģija — par 4,4 procentiem, bet mūsu izdevumos visu šo preču grupa veido tikai 22 procentus.

Savukārt Igaunijā cenu indeksu pērn ietekmēja uztura produktu, ar mājokļa uzturēšanu saistīto pakalpojumu, transporta pakalpojumu un degvielas cenu pieaugums, bet Lietuvā — ar mājokļa uzturēšanu saistīto pakalpojumu, sakaru un transporta pakalpojumu un degvielas cenu kāpums. Lietuvā patēriņa cenu indeksu zināmā mērā samazināja uztura produktu cenu krišanās.

Pērnā gada janvārī Latvijā administratīvi regulējamās cenas palielinājās veselai virknei preču — no 2 līdz 4 procentiem pieauga ūdensapgādes un kanalizācijas tarifi, preses izdevumu, siltumenerģijas cenas.

Sagrupējot preces un pakalpojumus, kam cenas visa gada garumā palielinājušās un samazinājušās, redzams, ka to preču grupā, kuru cenām raksturīga tendence sarukt, ir pārtikas produkti un ikdienā lietojamās preces — apģērbi, apavi, sadzīves elektrotehnika. Cenas pazeminājušās radio un televīzijas aparatūrai (par 3,2 procentiem), lietotajām automašīnām (par 22 procentiem) un sakaru aparatūrai (par 25,2 procentiem). Pēc attiecīgiem grozījumiem likumdošanā un akcīzes nodokļa samazināšanas jūlijā pazeminājās dīzeļdegvielas cena.

Turpretī dārgāki kļuvuši sabiedriskā transporta pakalpojumi — par 8,7 procentiem, medicīnas pakalpojumi — par 4 procentiem, tūrisma pakalpojumi — par 30,3 procentiem. Pakalpojumu cenu celšanos veicināja degvielas cenu pieaugums par 7,4 procentiem, lai gan atsevišķos mēnešos tās kritušās. No precēm vislielākais cenu pieaugums bijis alkoholiskajiem dzērieniem — 4,1 procents un medikamentiem — 3 procenti. Savukārt no uztura produktiem vislielākais cenu kāpums atzīmēts gaļai — par 6,8 procentiem un dārzeņiem — par 14,6 procentiem.

CSP apkopojusi arī datus par cenu izmaiņām pārējās Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīs, un tie liecina, ka Latvijā patēriņa cenu indekss — galvenais inflācijas rādītājs — ir viens no viszemākajiem — 1,6 procenti. Vienīgi Lietuvā tas ir nedaudz zemāks — 1,5 procenti. ES kandidātvalstu grupā īpaši izceļas Rumānija, kur patēriņa cenu indekss ir visaugstākais — 41,3 procenti. Tai seko Bulgārija ar 12,3 un Ungārija ar 10,6 procentiem. Pārējās kandidātvalstīs inflācijas līmenis nepārsniedz 10 procentus. Tā kā atbilstoši Māstrihtas kritērijam šis rādītājs nedrīkst pārsniegt 2 procentus, Latvija ES prasībās iekļaujas un uz kopējā fona izskatās pat ļoti labi.

Šogad CSP pirmo reizi veikusi tā dēvēto harmonizēto patēriņa cenu indeksu (HPCI) aprēķinus. Šajos speciāli izveidotajos cenu indeksos, kas atbilst ES prasībām, netiek ietverti savstarpēji nesalīdzināmi rādītāji, kas raksturo nacionālās īpatnības, piemēram, medicīnas un izglītības pakalpojumi, nosacīti aprēķinātā īres maksa un hipotēkas procentu maksājumi. Salīdzinot Latvijas nacionālo patēriņa cenu indeksu ar inflācijas rādītājiem ES valstīs, redzams, ka pērn situācija Latvijā, kur, kā jau minēts, inflācijas līmenis bija 1,6 procenti, šai ziņā bijusi labāka nekā Eiropas ekonomiskajā telpā, kur HPCI sasniedzis 2,6 procentus.

Lai analizētu cenu līmeni Latvijā salīdzinājumā ar citām valstīm, tiek izmantota informācija, kas iegūta, Latvijai piedaloties tā dēvētajā pirktspējas paritāšu projektā, kurā iesaistījušās 29 valstis — 15 ES dalībvalstis, 11 kandidātvalstis, kā arī Islande, Norvēģija un Šveice. Šā projekta ietvaros tiek veikti plaši pētījumi par cenu līmeni savstarpēji salīdzināmām precēm minētajās valstīs. Tiek izvēlēts ļoti plašs preču klāsts ar precīziem aprakstiem.

Kā rāda pētījuma rezultāti, Latvijā preču cenas ir visai augstas. Piemēram, salīdzinot ar citām Ziemeļvalstu grupas valstīm, pie kurām pieder Norvēģija, Islande, Baltijas valstis, Zviedrija, Somija, Dānija, dažādu sadzīves elektropreču, mājsaimniecības preču, radio un televīzijas tehnikas utt. cenas Latvijā ir augstākas par vidējo līmeni. Vēl augstākas tās ir tikai Norvēģijā un Islandē. Turpretī pārējās valstīs šo preču cenas ir krietni zemākas. Arī jaunas automašīnas, piemēram, Lietuvā un Igaunijā maksā lētāk nekā Latvijā. Tas liecina, ka cenu līmenis mūsu valstī ir visai augsts, un, zinot, ka iekšējā pirktspēja pārāk strauji nepalielinās, A. Žīgure tuvākajā laikā neprognozēja ievērojamu cenu celšanos.

Runājot par iespējamo cenu pieaugumu šajā gadā, A. Žīgure atzina, ka informācija par administratīvi regulējamo cenu celšanos, kas ir CSP rīcībā, ir visai pieticīga un nav daudz datu, uz kuru pamata varētu izdarīt šādus pieņēmumus. Ir zināms, ka palielināsies ūdens un kanalizācijas tarifi Rīgā. Kopumā A. Žīgures vērtējumā arī šogad cenas varētu pieaugt no 2 līdz 3 procentiem, un šo pieaugumu ietekmēs tieši pakalpojumu cenu celšanās.

Gita Kronberga, "LV" nozares redaktore

Patēriņa cenu pārmaiņas 2000.gadā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā (procentos pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi)

PA3.GIF (29563 BYTES)

Patēriņa cenu līmenis 2000.gada decembrī, salīdzinot ar novembri

PA2.GIF (18367 BYTES)

Patēriņa cenu līmenis 2000.gada decembrī, salīdzinot ar 1999.gada dacembri

PA1.GIF (21513 BYTES)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!