|
RĪKI
Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2006. gada 27. jūnija noteikumi Nr. 530 "Mēslošanas līdzekļu identifikācijas, kvalitātes, atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.06.2006., Nr. 101 https://www.vestnesis.lv/ta/id/138767-meslosanas-lidzeklu-identifikacijas-kvalitates-atbilstibas-novertesanas-un-tirdzniecibas-noteikumi
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Ministru kabineta noteikumi Nr.531Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 3.februāra noteikumos Nr.62 "Noteikumi par vienoto darba samaksas uzskaites sistēmu no valsts budžeta finansējamās institūcijās" Vēl šajā numurā30.06.2006., Nr. 101 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 530 Pieņemts: 27.06.2006. |
Ministru kabineta noteikumi Nr.530
Rīgā 2006.gada 27.jūnijā (prot. Nr.34 43.§)
Mēslošanas līdzekļu identifikācijas, kvalitātes, atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi
Izdoti saskaņā ar Mēslošanas līdzekļu aprites likuma 4.panta pirmo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:
1.1. mēslošanas līdzekļa, kuram nav marķējuma “EK mēslošanas līdzeklis”:
1.1.1. identifikācijas, kvalitātes un tirdzniecības prasības;
1.1.2. reģistrācijas nosacījumus un kārtību;
1.1.3. pieļaujamās novirzes no mēslošanas līdzekļu deklarētās kvalitātes;
1.1.4. nevēlamo piemaisījumu maksimāli pieļaujamo koncentrāciju;
1.1.5. uzraudzības un kontroles kārtību;
1.1.6. kvalitātes atbilstības novērtēšanas kārtību uzraudzības un kontroles nolūkiem;
1.1.7. prasības mēslošanas līdzekļa etiķetei un iepakojumam;
1.2. mēslošanas līdzekļa, kuram ir marķējums “EK mēslošanas līdzeklis”, pamatsastāva norādes uz etiķetes;
1.3. atļaujas saņemšanas kārtību to mēslošanas līdzekļu tirdzniecībai vai ievešanai, kuri nav iekļauti Mēslošanas līdzekļu valsts reģistrā (turpmāk – reģistrs) vai kuri neatbilst deklarētajai kvalitātei vai kvalitātes prasībām, vai identifikācijas prasībām.
2. Noteikumi neattiecas uz mēslošanas līdzekļiem, kuriem piemēro muitas procedūru – ievešana pārstrādei.
II. Mēslošanas līdzekļa identifikācijas, kvalitātes un tirdzniecības prasības
3. Mēslošanas līdzekļu identifikācijas prasībās noteikti katram mēslošanas līdzekļa veidam raksturīgie rādītāji (1.pielikums):
3.1. oficiālais mēslošanas līdzekļa nosaukums;
3.2. ražošanas metode un mēslošanas līdzekļa pamatsastāvdaļas;
3.3. kvalitātes prasības (augu barības elementu minimālais saturs (procenti no mēslošanas līdzekļa masas)), forma un mēslošanas līdzekļa specifiskās prasības;
3.4. mēslošanas līdzekļa pavaddokumentos, etiķetē vai marķējumā deklarējamie kvalitātes rādītāji.
4. Mēslošanas līdzeklis atbilst deklarētajai kvalitātei saskaņā ar šiem noteikumiem, ņemot vērā pieļaujamās novirzes (2.pielikums).
5. Nav pieļaujamas novirzes no šo noteikumu 1.pielikumā norādītā minimālā un maksimālā augu barības elementu satura, izņemot H sadaļā “Mēslošanas līdzekļi speciālajai izmantošanai” minētos mēslošanas līdzekļus.
6. Ja maksimālais augu barības elementu saturs konkrētajam mēslošanas līdzeklim šo noteikumu 1.pielikumā nav norādīts, augu barības elementu satura palielināšana mēslošanas līdzeklī vairāk par deklarēto saturu nav ierobežota (izņemot mikroelementus). Ja maksimālais augu barības elementu saturs konkrētajam mēslošanas līdzeklim ir norādīts šo noteikumu 1.pielikumā, augu barības elementu satura palielināšana mēslošanas līdzeklī vairāk par deklarēto saturu nav ierobežota līdz maksimālajam saturam.
7. Nevēlamo piemaisījumu koncentrācija mēslošanas līdzeklī nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamo koncentrāciju (3.pielikums).
8. Minimālais deklarējamais mikroelementu saturs mēslošanas līdzeklī noteikts 4.pielikumā.
9. Mēslošanas līdzekļa testēšanas pārskatu izsniedz laboratorija, kas šajā jomā akreditēta valsts aģentūrā “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju vispārīgās prasības”, vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts paziņota institūcija, par kuru Ekonomikas ministrija publicējusi paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” (turpmāk – akreditēta laboratorija).
10. Akreditēta laboratorija mēslošanas līdzekli testē atbilstoši piemērojamiem standartiem, kurus ieteikusi Zemkopības ministrija un kurus sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” publicējusi laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, vai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra Regulā (EK) Nr.2003/2003 par mēslošanas līdzekļiem (turpmāk – regula Nr.2003/2003) noteiktajām metodēm.
11. Mēslošanas līdzekļa testēšanas izdevumus, kas saistīti ar mēslošanas līdzekļa reģistrāciju vai atļauju saņemšanu, sedz tā ražotājs vai ievedējs.
12. Mēslošanas līdzekļa ražotājs, iepakotājs, ievedējs un tirgotājs vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības vietā:
12.1. pēc pircēja vai Valsts augu aizsardzības dienesta (turpmāk – dienests) pieprasījuma nodrošina pieeju mēslošanas līdzekļu uzskaites dokumentiem un pavaddokumentiem, kā arī sniedz informāciju par mēslošanas līdzekļu apriti;
12.2. nodrošina mēslošanas līdzekļa glabāšanas apstākļus atbilstoši etiķetē, marķējumā vai pavaddokumentā un drošības datu lapā (ja tāda ir) minētajām prasībām.
III. Mēslošanas līdzekļa reģistrācija
13. Mēslošanas līdzekļus reģistrē un attiecīgo reģistru kārto dienests.
14. Iesniegumu mēslošanas līdzekļa reģistrēšanai iesniedz juridiska vai fiziska persona, kura ražo, iepako vai ieved mēslošanas līdzekli vai gatavo mēslošanas līdzekļu maisījumus (izņemot maisījumus, kas saskaņā ar konkrētu līgumu gatavoti pēc individuāla pasūtījuma gala lietotājam) (turpmāk – persona). Ja mēslošanas līdzekli ir reģistrējis ražotājs, to drīkst brīvi ievest.
15. Mēslošanas līdzekli reģistrē, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
15.1. mēslošanas līdzeklis atbilst šo noteikumu 1.pielikumā minētajām kvalitātes prasībām;
15.2. mēslošanas līdzekļa etiķetes vai marķējuma teksta paraugs mēslošanas līdzeklim iepakojumā līdz 25 kg vai neiepakota mēslošanas līdzekļa un iepakojumā, kas pārsniedz 25 kg, esoša mēslošanas līdzekļa pavaddokumenta teksta paraugs atbilst šo noteikumu 40.punktā minētajām prasībām;
15.3. amonija nitrāta mēslošanas līdzekļus ar slāpekļa saturu, kas pārsniedz 28 %, reģistrē vienīgi tādā gadījumā, ja tiem ir veikts detonācijas tests saskaņā ar regulā Nr.2003/2003 noteiktajām metodēm un mēslošanas līdzeklis ir atzīts par sprādziendrošu.
16. Lai reģistrētu mēslošanas līdzekli, persona iesniedz dienestā:
16.1. iesniegumu (5.pielikums);
16.2. Uzņēmuma reģistra izsniegtu reģistrācijas apliecības kopiju;
16.3. akreditētas laboratorijas izsniegtu testēšanas pārskata oriģinālu (iepakotājs – kopiju), Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs ražotajiem mēslošanas līdzekļiem – ražotāja vai akreditētas laboratorijas izsniegtu testēšanas pārskatu;
16.4. etiķetes vai marķējuma teksta paraugu ar informāciju latviešu valodā saskaņā ar šo noteikumu 40.punktu;
16.5. testēšanas pārskata kopiju par detonācijas drošību amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar slāpekļa saturu, kas pārsniedz 28 %;
16.6. drošības datu lapu (ja tāda ir paredzēta);
16.7. tirdzniecības vietu sarakstu;
16.8. dokumentu par mēslošanas līdzekļa reģistrācijas valsts nodevas samaksu.
17. Lai reģistrētu Latvijā sagatavotos mēslošanas līdzekļu mehāniskos maisījumus, dienestā iesniedz:
17.1. iesniegumu (6.pielikums);
17.2. Uzņēmumu reģistra izsniegtu reģistrācijas apliecības kopiju;
17.3. mehāniskā maisījuma ražošanas tehniskā apraksta kopiju;
17.4. testēšanas pārskata kopiju par detonācijas drošību maisījumiem ar slāpekļa saturu, kas pārsniedz 28 %, ja viena no to sastāvdaļām ir amonija nitrāts;
17.5. maisījuma gatavotāja izziņu (iepakotājs – kopiju) par to, ka mehāniskais maisījums gatavots no reģistrētiem mēslošanas līdzekļiem vai ir ar marķējumu “EK mēslošanas līdzeklis” un ka tajos esošo nereģistrēto sastāvdaļu (ja tādas ir) daudzums nepārsniedz 0,5 % no kopējās masas;
17.6. etiķetes vai marķējuma teksta paraugu ar informāciju latviešu valodā saskaņā ar šo noteikumu 40.punktu;
17.7. tirdzniecības vietu sarakstu;
17.8. dokumentu par reģistrācijas izdevumu samaksu saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
18. Persona ir atbildīga par šo noteikumu 3., 16. un 17.punktā minēto datu pareizību.
19. Ja iesniegums nav pilnībā aizpildīts vai nav iesniegti visi šo noteikumu 16. un 17.punktā minētie dokumenti, dienests pieprasa, lai persona 20 darbdienu laikā iesniegtu nepieciešamo informāciju un dokumentus.
20. Ja persona līdz noteiktā termiņa beigām nav novērsusi šo noteikumu 19.punktā minētos trūkumus, dienests iesniegumu noraida.
21. Mēneša laikā pēc šo noteikumu 16. un 17.punktā minēto dokumentu saņemšanas dienests izvērtē tos un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
21.1. par mēslošanas līdzekļa reģistrēšanu, ja ir ievēroti šo noteikumu 15.punktā minētie nosacījumi;
21.2. par atteikumu reģistrēt mēslošanas līdzekli, ja nav ievēroti šo noteikumu 15.punktā minētie nosacījumi.
22. Lai pieņemtu lēmumu par mēslošanas līdzekļa reģistrāciju, dienests var pieprasīt personai papildu informāciju, kā arī pieaicināt atbilstošas kvalifikācijas ekspertus.
23. Dienests:
23.1. pēc lēmuma pieņemšanas rakstiski informē par to personu;
23.2. ja pieņemts lēmums par mēslošanas līdzekļa reģistrēšanu, 10 darbdienu laikā izsniedz personai reģistrācijas apliecību, ar kuru apliecina, ka mēslošanas līdzeklis iekļauts reģistrā un darbības ar to tiek veiktas dienesta uzraudzībā un kontrolē;
23.3. veic ierakstu reģistrā, iekļaujot visus iesniegumā minētos datus (5. vai 6.pielikums).
24. Reģistrācijas apliecības īpašnieks ir atbildīgs par mēslošanas līdzekļu atbilstību normatīvajos aktos par mēslošanas līdzekļu un ķīmisko vielu un produktu apriti noteiktajām prasībām.
25. Reģistrācijas apliecībā (7.pielikums) norāda šādu informāciju:
25.1. mēslošanas līdzekļa nosaukums atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam, pamatsastāvs un tirdzniecības nosaukums (ja tāds ir);
25.2. attiecīgais mēslošanas līdzekļa aprites posms (ražošana, iepakošana, ievešana, maisījumu sagatavošana pārdošanai vai tirdzniecība);
25.3. šo noteikumu 1.pielikuma 5.ailē noteiktie deklarējamie dati;
25.4. reģistrācijas apliecības īpašnieks;
25.5. reģistrācijas apliecības numurs, reģistrācijas apliecības izsniedzējs, izsniegšanas datums;
25.6. mēslošanas līdzekļa ražotājs vai maisījuma gatavotājs.
26. Reģistrācijas apliecības īpašnieks ne vēlāk kā 10 dienu laikā rakstiski informē dienestu par izmaiņām, kas radušās reģistrācijai iesniegtajos dokumentos.
27. Grozījumus reģistrā izdara saskaņā ar dienesta lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz reģistrācijas apliecības īpašnieka iesniegumu un tam pievienotajiem dokumentiem. Reģistrācijas apliecības īpašnieks iesniegumā norāda grozījumu izdarīšanas iemeslus.
28. Pēc grozījumu izdarīšanas reģistrā (ja tiek mainīti reģistrācijas apliecības dati) dienests izsniedz jaunu reģistrācijas apliecību ar to pašu reģistrācijas numuru un anulē iepriekšējo reģistrācijas apliecību.
29. Dienests divu nedēļu laikā anulē mēslošanas līdzekļa reģistrāciju un reģistrācijas apliecību, ja:
29.1. ir saņemts personas rakstisks iesniegums par mēslošanas līdzekļa reģistrācijas un reģistrācijas apliecības anulēšanu;
29.2. saskaņā ar šo noteikumu 35.punktu tiek pieņemts lēmums par mēslošanas līdzekļa reģistrācijas un reģistrācijas apliecības anulēšanu;
29.3. persona, reģistrējot mēslošanas līdzekli, ir apzināti sniegusi maldīgu informāciju;
29.4. ir saņemts personas rakstisks paziņojums par konkrēta mēslošanas līdzekļa ražošanas pārtraukšanu.
30. Lēmumu par mēslošanas līdzekļa reģistrāciju un reģistrācijas apliecības anulēšanu dienests publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Anulētie mēslošanas līdzekļu krājumi tirdzniecības tīklā var atrasties trīs gadus pēc lēmuma publicēšanas, ja tie nav bīstami cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi.
31. Dienests iesniedz muitas iestādē informāciju par reģistrētajiem mēslošanas līdzekļiem, kā arī par mēslošanas līdzekļiem, kuru ievešanai ir izsniegta ievešanas atļauja.
IV. Uzraudzība un kontrole
32. Lai pārbaudītu mēslošanas līdzekļa atbilstību šo noteikumu prasībām, dienests veic valsts uzraudzības un kontroles pasākumus. Dienests atbilstoši normatīvajiem aktiem par mēslošanas līdzekļu kontroles kārtību ņem mēslošanas līdzekļa kontroles paraugu un iesniedz to akreditētā laboratorijā.
33. Akreditēta laboratorija ar dienestu rakstiski saskaņotā termiņā nodod tam attiecīgā mēslošanas līdzekļa testēšanas pārskatu.
34. Ja saskaņā ar testēšanas pārskatu mēslošanas līdzekļa kvalitāte atbilst šo noteikumu prasībām, kontroles parauga ņemšanas un testēšanas izdevumus sedz no šiem mērķiem paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem.
35. Ja mēslošanas līdzekļa kvalitāte neatbilst šo noteikumu prasībām, dienests nosūta otru attiecīgā mēslošanas līdzekļa kontroles paraugu akreditētai laboratorijai. Otrajā kontroles paraugā testē tikai tos mēslošanas līdzekļu kvalitātes rādītājus, kuriem tika konstatēta neatbilstība. Ja arī otrais kontroles paraugs liecina par mēslošanas līdzekļa kvalitātes neatbilstību šo noteikumu prasībām, dienests aptur mēslošanas līdzekļa tirdzniecību un, pieaicinot atbilstošas kvalifikācijas ekspertus – paziņoto institūciju pārstāvjus, izvērtē iespēju veikt grozījumus reģistrā vai pieņem lēmumu par mēslošanas līdzekļa reģistrācijas un reģistrācijas apliecības anulēšanu.
36. Ja saskaņā ar atkārtoto testēšanas pārskatu mēslošanas līdzekļa kvalitāte neatbilst šo noteikumu prasībām, visu kontroles paraugu testēšanas izdevumus sedz persona, kas attiecīgo mēslošanas līdzekli ražo, iepako, tirgo, ieved pārdošanai vai sagatavo mēslošanas līdzekļu maisījumus.
37. Dienests piecu darbdienu laikā informē personu:
37.1. par lēmumu, kas pieņemts saskaņā šo noteikumu 35.punktu;
37.2. par izdevumiem, kas saistīti ar kontroles paraugu testēšanu, un to samaksas kārtību.
38. Persona var bez atļaujas ievest nereģistrētu mēslošanas līdzekli personīgai lietošanai, ja tā vērtība nepārsniedz summu, kas minēta Padomes 1983.gada 28.marta Regulas (EEK) Nr.918/83, kas izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, 47.pantā.
V. Prasības mēslošanas līdzekļa etiķetei un iepakojumam
39. Ja mēslošanas līdzekļa iepakojums nepārsniedz 25 kg, informācija par mēslošanas līdzekli ir uz iepakojuma etiķetes vai marķējuma. Ja mēslošanas līdzeklis nav iepakots vai tā iepakojums pārsniedz 25 kg, informāciju par mēslošanas līdzekli norāda pavaddokumentos.
40. Informācija, kas saskaņā ar šo noteikumu 8.pielikumu obligāti jānorāda uz mēslošanas līdzekļa iepakojuma etiķetes, marķējuma vai pavaddokumentos, ir šāda:
40.1. mēslošanas līdzekļa oficiālais nosaukums un tirdzniecības nosaukums (ja tāds ir);
40.2. pamatsastāvs;
40.3. deklarētie augu barības elementi, to forma un saturs;
40.4. lietošanas joma;
40.5. neto masa;
40.6. mēslošanas līdzekļa ražotājs, ievedējs un iepakotājs;
40.7. specifiskas instrukcijas mēslošanas līdzekļa lietošanai un glabāšanai (ja tādas ir).
41. Etiķeti var aizstāt ar marķējumu, kurā norādīta etiķetē minētā informācija. Etiķete vai marķējums atrodas uz iepakojuma labi redzamā vietā un ir skaidri atdalīts no jebkuras citas informācijas. Iepakojumu noslēdz tādā veidā, lai pēc tā atvēršanas būtu redzami bojājumi uz iepakojuma.
42. Informācija etiķetē vai marķējumā ir latviešu valodā, skaidri salasāma. Etiķete vai marķējums ir izturīgs pret ārējās vides ietekmi.
43. Mēslošanas līdzekļa ražotājs, maisījumu gatavotājs, iepakotājs un ievedējs garantē:
43.1. mēslošanas līdzekļa iepakojuma izturību un drošību, lai saglabātu mēslošanas līdzekļa kvalitāti;
43.2. amonija nitrāta mēslošanas līdzekļu ar augstu slāpekļa saturu (vairāk par 28 %), šķidro minerālmēslu un cieto minerālmēslu, kuri satur vienu vai vairākus mikroelementus, piegādi pārdošanai iepakotā veidā.
VI. Atļaujas saņemšanas kārtība to mēslošanas līdzekļu pārdošanai vai ievešanai, kuri nav iekļauti reģistrā vai kuri neatbilst deklarētajai kvalitātei vai kvalitātes prasībām, vai identifikācijas prasībām
44. Dienests izsniedz šādas atļaujas (9.pielikums) mēslošanas līdzekļa pārdošanai vai ievešanai:
44.1. atļauja reģistrēta mēslošanas līdzekļa tirdzniecībai, ja testēšanas rezultāti uzrāda neatbilstību reģistrā deklarētajai kvalitātei;
44.2. atļauja tāda mēslošanas līdzekļa tirdzniecībai vai ievešanai, kas nav minēts šo noteikumu 1.pielikumā;
44.3. atļauja nereģistrēta mēslošanas līdzekļa ievešanai efektivitātes izmēģinājumiem un pētījumiem;
44.4. atļauja mēslošanas līdzekļa ievešanai testēšanai un reģistrācijai;
44.5. atļauja testēšanai un reģistrācijai ievestā mēslošanas līdzekļa attiecīgās partijas tirdzniecībai;
44.6. atļauja reģistrēta mēslošanas līdzekļa konkrētas partijas ievešanai un tirdzniecībai, ja mēslošanas līdzekļa partija neatbilst šo noteikumu 1.pielikumā minētajām kvalitātes prasībām.
45. Lai saņemtu atļauju, dienestā iesniedz iesniegumu (10.pielikums) un atbilstošus dokumentus saskaņā ar šo noteikumu 47. vai 49., vai 51., vai 53., vai 55., vai 57.punktā minētajām prasībām.
46. Ja testēšanas rezultāti uzrāda neatbilstību reģistrā deklarētajai kvalitātei, atļauju reģistrēta mēslošanas līdzekļa tirdzniecībai izsniedz ar nosacījumu, ka netiek pārsniegta nevēlamo piemaisījumu maksimāli pieļaujamā koncentrācija.
47. Lai saņemtu šo noteikumu 46.punktā minēto atļauju, persona dienestā iesniedz attiecīgi etiķetes vai marķējuma teksta paraugu (ja mēslošanas līdzeklis ir iepakojumā līdz 25 kg) vai pavaddokumenta paraugu (ja mēslošanas līdzeklis nav iepakots vai ir iepakojumā, kas pārsniedz 25 kg), kurā norādīti mēslošanas līdzekļa faktiskie kvalitātes rādītāji.
48. Atļauju tāda mēslošanas līdzekļa ievešanai vai tirdzniecībai, kas nav minēts šo noteikumu 1.pielikumā, izsniedz, ja mēslošanas līdzeklis neatbilst šo noteikumu prasībām, bet nav bīstams cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi.
49. Lai saņemtu šo noteikumu 48.punktā minēto atļauju, mēslošanas līdzekļa ražotājs vai ievedējs dienestā iesniedz:
49.1. ražotāja izsniegtu testēšanas pārskatu (ja mēslošanas līdzeklis ražots Eiropas Savienības dalībvalstī un Eiropas Ekonomikas zonas valstī) vai akreditētas laboratorijas testēšanas pārskatu, kurā norādīts nevēlamo piemaisījumu saturs saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu;
49.2. testēšanas pārskata kopiju par detonācijas drošību amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar slāpekļa saturu, kas pārsniedz 28 %;
49.3. Uzņēmumu reģistra izsniegtu reģistrācijas apliecības kopiju;
49.4. etiķetes vai marķējuma teksta paraugu ar informāciju latviešu valodā saskaņā ar šo noteikumu 40.punktu;
49.5. tirdzniecības vietu sarakstu.
50. Atļauju nereģistrēta mēslošanas līdzekļa ievešanai efektivitātes izmēģinājumiem un pētījumiem izsniedz, ja mēslošanas līdzeklis nav reģistrēts un nav bīstams cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi.
51. Lai saņemtu šo noteikumu 50.punktā minēto atļauju, mēslošanas līdzekļa ražotājs vai ievedējs dienestā iesniedz:
51.1. ražotāja izsniegtu testēšanas pārskatu (ja mēslošanas līdzeklis ražots Eiropas Savienības dalībvalstī un Eiropas Ekonomikas zonas valstī) vai akreditētas laboratorijas izsniegtu testēšanas pārskatu, kurā norādīts nevēlamo piemaisījumu saturs saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu;
51.2. testēšanas pārskatu par detonācijas drošību amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar slāpekļa saturu, kas pārsniedz 28 % (kopiju);
51.3. Uzņēmumu reģistra izsniegtu reģistrācijas apliecību (kopiju);
51.4. informāciju par izmēģinājumu un pētījumu vietu, laiku, veicēju, mēslošanas līdzekļa daudzumu, izmēģinājumu un pētījumu mērķi.
52. Atļauju mēslošanas līdzekļa ievešanai testēšanai un reģistrācijai izsniedz, ja mēslošanas līdzeklis ir minēts šo noteikumu 1.pielikumā, bet nav reģistrēts.
53. Lai saņemtu šo noteikumu 52.punktā minēto atļauju, mēslošanas līdzekļa ražotājs vai ievedējs dienestā iesniedz:
53.1. Uzņēmumu reģistra izsniegtu reģistrācijas apliecību (kopiju);
53.2. ražotāja izsniegtu testēšanas pārskatu;
53.3. detonācijas testu amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar slāpekļa saturu, kas pārsniedz 28 %.
54. Atļauju testēšanai un reģistrācijai ievestā mēslošanas līdzekļa attiecīgās partijas tirdzniecībai izsniedz, ja akreditētas laboratorijas testēšanas rezultāti uzrāda mēslošanas līdzekļa neatbilstību 1.pielikumā noteiktajām kvalitātes prasībām, bet bīstamo piemaisījumu daudzums nepārsniedz nevēlamo piemaisījumu maksimāli pieļaujamo koncentrāciju.
55. Lai saņemtu šo noteikumu 54.punktā minēto atļauju, mēslošanas līdzekļa ražotājs vai ievedējs iesniedz dienestā:
55.1. Uzņēmumu reģistra izsniegtu reģistrācijas apliecību (kopiju);
55.2. akreditētas laboratorijas izsniegtu testēšanas pārskatu, kurā norādīts nevēlamo piemaisījumu saturs saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu;
55.3. ievestā mēslošanas līdzekļa partijas numuru un daudzumu;
55.4. etiķetes vai marķējuma teksta paraugu ar informāciju latviešu valodā saskaņā ar šo noteikumu 40.punktu;
55.5. tirdzniecības vietu sarakstu.
56. Atļauju reģistrēta mēslošanas līdzekļa konkrētas partijas ievešanai un tirdzniecībai, ja mēslošanas līdzekļa partija neatbilst šo noteikumu 1.pielikumā minētajām kvalitātes prasībām, izsniedz, ja mēslošanas līdzeklis nav bīstams cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi.
57. Lai saņemtu šo noteikumu 56.punktā minēto atļauju, mēslošanas līdzekļa ražotājs vai ievedējs iesniedz dienestā:
57.1. Uzņēmumu reģistra izsniegtu reģistrācijas apliecību (kopiju);
57.2. akreditētas laboratorijas testēšanas pārskatu, kurā norādīts nevēlamo piemaisījumu saturs saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu;
57.3. testēšanas pārskatu par detonācijas drošību amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar slāpekļa saturu, kas pārsniedz 28 % (kopiju);
57.4. mēslošanas līdzekļa partijas numuru un daudzumu;
57.5. etiķetes vai marķējuma teksta paraugu ar informāciju latviešu valodā saskaņā ar šo noteikumu 40.punktu;
57.6. tirdzniecības vietu sarakstu.
58. Dienests 15 darbdienu laikā pēc visu šo noteikumu 47. vai 49., vai 51., vai 53., vai 55., vai 57.punktā minēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par attiecīgās atļaujas izsniegšanu. Atļaujas derīguma termiņš ir 18 mēneši.
59. Atļaujas īpašnieks ir atbildīgs par mēslošanas līdzekļa atbilstību atļaujā deklarētajiem kvalitātes rādītājiem.
VII. Noslēguma jautājumi
60. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 25.jūnija noteikumus Nr.247 “Mēslošanas līdzekļu identifikācijas, atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2002, 97.nr.; 2003, 66., 172.nr.; 2004, 69.nr.).
61. Mēslošanas līdzekļus, kuri ir ievesti Latvijā līdz 2003.gada 1.janvārim un kuri nav reģistrēti, bet nav bīstami cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi, atļauts tirgot līdz 2007.gada 1.jūnijam. Līdz 2006.gada 1.augustam mēslošanas līdzekļu krājumi jādeklarē dienestā. Ja noteiktajā laikposmā mēslošanas līdzekļi nav iztirgoti vai citādi izlietoti, tie jāreģistrē dienestā.
62. Ja persona līdz 2004.gada 1.maijam ir reģistrējusi amonija nitrāta mēslošanas līdzekli ar slāpekļa saturu, kas pārsniedz 28 %, tā līdz 2007.gada 1.februārim iesniedz dienestā amonija nitrāta mēslošanas līdzekļu detonācijas testa rezultātus.
63. Līdz 2008.gada 1.jūlijam atļauts reģistrēt amonija nitrāta mēslošanas līdzekļus ar slāpekļa saturu virs 28 % arī tādā gadījumā, ja tam ir veikts detonācijas tests saskaņā mēslošanas līdzekļa ražotājvalsts nacionālajiem (valsts) standartiem un mēslošanas līdzeklis ir atzīts par sprādziendrošu.
64. Šo noteikumu 8.pielikuma 5.punkta prasības attiecībā uz norādi “EK mēslošanas līdzeklis” stājas spēkā ar 2007.gada 1.janvāri.
65. Noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 1.jūliju.
Ministru prezidents A.Kalvītis
Zemkopības ministrs M.Roze
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 1.jūliju.
Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā
1.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 27.jūnija noteikumiem Nr.530
Mēslošanas līdzekļu identifikācijas prasības
A. Vienkāršie (galvenos augu barības elementus saturošie) minerālmēsli
1. Slāpekļa minerālmēsli
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|
Nr. p.k. |
Oficiālais mēslošanas līdzekļa nosaukums |
Ražošanas metode, pamatsastāvdaļas |
Kvalitātes prasības (augu barības elementu minimālais saturs (% no mēslošanas līdzekļa masas), forma un mēslošanas līdzekļa specifiskās prasības) |
Mēslošanas līdzekļa pavaddokumentos, etiķetē vai marķējumā deklarējamie kvalitātes rādītāji |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|
1. |
Amonija nitrāts (salpetris) |
Iegūts ķīmiski, pamatsastāvdaļa ir amonija nitrāts, var saturēt piedevas - malto kaļķakmeni, malto dolomītu, kalcija sulfātu, magnija sulfātu, kizerītu |
20 % kopējais slāpeklis (N) Nitrātu un amonija slāpeklis veido katrs apmēram pusi no kopējā slāpekļa Amonija nitrāts var saturēt piedevas: kalcija karbonātu (kaļķakmeni) vai magnija un kalcija karbonātu (dolomītu) Specifiskās prasības Ja minerālmēsli satur vairāk par 28 % N, tiem jāatbilst šādām papildu prasībām (% no masas): a) tie nedrīkst saturēt neorganiskas piedevas vai citas inertas vielas (izņemot iepriekš minētās), kuras var palielināt to sakaršanu vai sprādzienbīstamību, kā arī tie nedrīkst saturēt smagos metālus, un jebkurš ražošanas procesā radies to daudzums nedrīkst palielināt produkta sakaršanu vai sprādzienbīstamību; b) minerālmēsliem, kuri vispirms bijuši pakļauti diviem termiskiem cikliem 25-50oC temperatūrā, naftas produktu piesaistes spēja nepārsniedz 4 % no to masas; c) viegli uzliesmojošās sastāvdaļas, izteiktas oglekļa veidā, nepārsniedz (masas procentos): 0,2 % - minerālmēsliem, kuri satur ne mazāk kā 31,5 % slāpekļa, 0,4 % - minerālmēsliem, kuri satur 28-31,4 % slāpekļa; d) amonija nitrāta šķīduma (10 g amonija šķīduma izšķīdināti 100 ml ūdens) pH ir ne mazāks par 4,5; e) ne vairāk par 5 % daļiņu iziet caur sietu ar acu izmēru 1mm un ne vairāk kā 3 % - caur sietu ar acu izmēru 0,5 mm; f) hlora saturs nepārsniedz 0,02 % no amonija nitrāta masas; g) vara saturs (noteikts hlorūdeņražskābē, kuras blīvums 20oC temperatūrā - 1,18 g/ml) nepārsniedz 10 mg/kg |
Kopējais slāpeklis (N) Nitrātu slāpeklis (N - NO3) Amonija slāpeklis (N - NH4) |
|
2. |
Kalcija nitrāts |
Iegūts ķīmiski, pamatsastāvdaļa - kalcija nitrāts un amonija nitrāts |
15 % kopējais slāpeklis (N) Slāpeklis ir nitrātu (N - NO3) un amonija slāpekļa (N - NH4) formā Maksimālais amonija slāpekļa saturs - 1,5 % N |
Kopējais slāpeklis (N) Papildu detaļas (ja nepieciešams): nitrātu slāpeklis (N - NO3) un amonija slāpeklis (N - NH4) Kalcijs (Ca) |
|
3. |
Kalcija-magnija nitrāts |
Iegūts ķīmiski, pamatsastāvdaļa - kalcija nitrāts un magnija nitrāts |
13 % nitrātu slāpeklis (N) 3,0 % ūdenī šķīstošais magnijs (Mg) |
Nitrātu slāpeklis (N - NO3) Ūdenī šķīstošais magnijs (Mg) |
|
4. |
Magnija nitrāts |
Iegūts ķīmiski, pamatsastāvdaļa - magnija nitrāts |
10 % nitrātu slāpeklis (N) 8,4 % ūdenī šķīstošais Mg Ja Mg ir kristālu formā, papildina ar piezīmi: “kristāliskā formā” |
Nitrātu slāpeklis (N - NO3) Ūdenī šķīstošais magnijs (Mg) |
|
5. |
Nātrija nitrāts |
Iegūts ķīmiski, pamatsastāvdaļa - nātrija nitrāts |
15 % nitrātu slāpeklis (N) |
Nitrātu slāpeklis (N - NO3) |
|
6. |
Čīles salpetris |
Ražots no tīrradņa Čīles salpetra, pamatsastāvdaļa - nātrija nitrāts |
15 % nitrātu slāpeklis (N) |
Nitrātu slāpeklis (N - NO3) |
|
7. |
Nitrātus saturošs kalcija ciānamīds |
Iegūts ķīmiski, pamatsastāvdaļas - kalcija ciānamīds, kalcija oksīds, nelielos daudzumos var saturēt amonija sāļus un urīnvielu |
18 % kopējais slāpeklis (N) Vismaz 75 % no deklarētā slāpekļa ir ciānamīda formā |
Kopējais slāpeklis (N) |
|
8. |
Slāpekļa kalcija ciānamīds |
Iegūts ķīmiski, pamatsastāvdaļas - kalcija ciānamīds, kalcija oksīds, nelielā daudzumā var saturēt amonija sāļus un urīnvielu, kas papildināta ar nitrātu slāpekli |
18 % kopējais slāpeklis (N) Vismaz 75 % no deklarētā slāpekļa ir ciānamīda formā Nitrātu slāpekļa minimālais saturs - 1 % N Nitrātu slāpekļa maksimālais saturs - 3 % N |
Kopējais slāpeklis (N) Nitrātu slāpeklis (N - NO3) |
|
9. |
Amonija sulfāts |
Iegūts ķīmiski, pamatsastāvdaļa - amonija sulfāts |
20 % amonija slāpeklis (N) |
Amonija slāpeklis (N - NH4) |
|
10. |
Kalcija-amonija nitrāts |
Iegūts ķīmiski, pamatsastāvdaļa - amonija nitrāts, papildvielas - kalcija karbonāts (maltais kaļķakmens) un/vai magnija karbonāts un kalcija karbonāts (maltais dolomīts) |
20 % kopējais slāpeklis (N) Nitrātu slāpeklis un amonija slāpeklis veido katrs apmēram pusi no kopējā slāpekļa. Apzīmējums “kalcija amonija nitrāts” paredzēts vienīgi minerālmēsliem, kuri papildus amonija nitrātam satur tikai kalcija karbonātu (kaļķakmeni) un/vai magnija karbonātu un kalcija karbonātu (dolomītu) Šo karbonātu minimālais saturs ir 20 % Karbonātu tīrības pakāpe nav zemāka par 90 % |
Kopējais slāpeklis (N) Nitrātu slāpeklis (N - NO3) Amonija slāpeklis (N - NH4). Papildus var deklarēt: kopējais kalcijs (Ca) kopējais magnijs (Mg), ja mēslošanas līdzeklis satur magnija karbonātu |
|
11. |
Amonija sulfāts-nitrāts |
Iegūts ķīmiski, pamatsastāvdaļa - amonija nitrāts un amonija sulfāts |
25 % kopējais slāpeklis (N) Slāpeklis izteikts kā amonija un nitrātu slāpeklis Minimālais nitrātu slāpekļa saturs - 5 % |
Kopējais slāpeklis (N) Nitrātu slāpeklis (N - NO3) Amonija slāpeklis (N - NH4). Papildus var deklarēt: sērs (S) |
|
12. |
Amonija-magnija sulfāts-nitrāts |
Iegūts ķīmiski, pamatsastāvdaļas - amonija nitrāts, amonija sulfāts un magnija sulfāts |
19 % kopējais slāpeklis (N) Slāpeklis ir amonija un nitrātu formā Minimālais nitrātu slāpekļa saturs - 6 % 3,0 % ūdenī šķīstošais Mg |
Kopējais slāpeklis (N) Nitrātu slāpeklis (N - NO3) Amonija slāpeklis (N - NH4) Ūdenī šķīstošais magnijs (Mg) Papildus var deklarēt: sērs (S) |
|
13. |
Magnija-amonija nitrāts |
Iegūts ķīmiski, pamatsastāvdaļas - amonija nitrāts un magnija kompleksie sāļi (magnija karbonāts un/vai magnija sulfāts) |
19 % kopējais slāpeklis (N) Slāpeklis ir amonija (N - NH4) un nitrātu (N - NO3) formā Minimālais nitrātu slāpekļa saturs - 6 % 3,0 % kopējais magnijs (Mg) |
Kopējais slāpeklis (N) Nitrātu slāpeklis (N - NO3) Amonija slāpeklis (N - NH4) Kopējais magnijs (Mg) un iespējams ūdenī šķīstošais magnijs (Mg) |
|
14. |
Urīnviela (karbamīds) |
Iegūts ķīmiski, pamatsastāvdaļa - karbamīds |
44 % kopējais slāpeklis (N) Slāpeklis ir amīdu (N - NH2) formā (ieskaitot biuretu) Maksimālais biureta saturs - 1,2 % (lietošanai cietā veidā) Maksimālais biureta saturs - 0,5 % (augu apsmidzināšanai) |
Kopējais slāpeklis, izteikts amīdu slāpekļa (N - NH2) formā |
|
15. |
Krotonilidendiurīnviela |
Iegūts ķīmiski, urīnvielai reaģējot ar krotonaldehīdu, monomērs komplekss |
28 % kopējais slāpeklis (N) Vismaz 25 % N ir krotonilidendiurīnvielas sastāvā Maksimālais amīdu slāpekļa saturs - 3 % |
Kopējais slāpeklis (N) Amīdu slāpeklis (N - NH2), ja tas ir 1 % vai vairāk no masas Slāpeklis krotonilidendiurīnvielas sastāvā |
|
16. |
Izobutilēndiurīnviela |
Iegūta ķīmiski, urīnvielai reaģējot ar izobutilēnaldehīdu, monomērs komplekss |
28 % kopējais slāpeklis (N) Vismaz 25 % N ir izobutilēndiurīnvielas sastāvā Maksimālais amīdu slāpekļa saturs - 3 % |
Kopējais slāpeklis (N) Amīdu slāpeklis (N - NH2), ja tas ir 1 % vai vairāk no masas Slāpeklis izobutilēndiurīnvielas sastāvā |
|
17. |
Urīnvielas formaldehīds |
Iegūts, urīnvielai reaģējot ar formaldehīdu, tā pamatsastāvdaļa ir urīnvielas formaldehīda molekulas, polimērs komplekss |
36 % kopējais slāpeklis (N) Vismaz 3/5 deklarētā kopējā slāpekļa šķīst karstā ūdenī Vismaz 31 % slāpekļa ir urīnvielas formaldehīda sastāvā Maksimālais amīdu slāpekļa saturs - 5 % |
Kopējais slāpeklis (N) Amīdu slāpeklis (N - NH2), ja tas ir 1 % un vairāk no masas Slāpeklis urīnvielas formaldehīda sastāvā, aukstā ūdenī šķīstošais Var deklarēt: Urīnvielas formaldehīda slāpeklis, tikai karstā ūdenī šķīstošais |
|
18. |
Slāpekļa minerālmēsli, kas satur krotonilidendiurīnvielu |
Iegūts ķīmiski, satur krotonilidendiurīnvielu un vienkāršos slāpekļa minerālmēslus, izņemot kalcija ciānamīdu, slāpekļa-kalcija ciānamīdu, amonija nitrātu un kalcija-amonija nitrātu |
18 % kopējais slāpeklis (N) Vismaz 3 % slāpekļa ir amonija un/vai nitrātu un/vai amīdu formā Vismaz 1/3 deklarētā kopējā slāpekļa ir krotonilidendiurīnvielas slāpeklis Maksimālais biureta saturs: (amīdu N + krotonilidendiurīnvielas N) x 0,026 |
Kopējais slāpeklis Katra forma kuras saturs, vismaz 1 %: nitrātu slāpeklis (N - NO3) amonija slāpeklis (N - NH4) amīdu slāpeklis (N-NH2) slāpeklis krotonilidendiurīnvielas sastāvā |
|
19. |
Slāpekļa minerālmēsli, kas satur izobutilēndiurīnvielu |
Iegūts ķīmiski, satur izobutilēndiurīnvielu un vienkāršos slāpekļa minerālmēslus, izņemot kalcija ciānamīdu, slāpekļa-kalcija ciānamīdu, amonija nitrātu un kalcija-amonija nitrātu |
18 % kopējais slāpeklis (N) Vismaz 3 % slāpekļa ir amonija un/vai nitrātu un/vai amīdu formā Vismaz 1/3 no deklarētā kopējā slāpekļa ir izobutilēndiurīnvielas slāpeklis Maksimālais biureta saturs: (amīdu N + izobutilēndiurīnvielas N) x 0,026 |
Kopējais slāpeklis (N) Katras formas saturs, vismaz 1 %: nitrātu slāpeklis (N - NO3) amonija slāpeklis (N - NH4) amīdu slāpeklis (N - NH2) slāpeklis izobutilēndiurīnvielas sastāvā |
|
20. |
Slāpekļa minerālmēsli, kas satur urīnvielas formaldehīdu |
Iegūts ķīmiski, satur urīnvielas formaldehīdu un vienkāršos slāpekļa minerālmēslus, izņemot kalcija ciānamīdu, slāpekļa-kalcija ciānamīdu, amonija nitrātu un kalcija-amonija nitrātu |
18 % kopējais slāpeklis (N) Vismaz 3 % slāpekļa ir amonija un/vai nitrātu un/vai amīdu formā Vismaz 1/3 deklarētā kopējā slāpekļa ir urīnvielas formaldehīda sastāvā, no kura vismaz 3/5 šķīst karstā ūdenī Maksimālais biureta saturs: (amīdu N + urīnvielas formaldehīda N) x 0,026 |
Kopējais slāpeklis (N) Katras formas daudzums vismaz 1 %: nitrātu slāpeklis (N - NO3), amonija slāpeklis (N - NH4), amīdu slāpeklis (N - NH2), slāpeklis urīnvielas formaldehīda sastāvā, aukstā ūdenī šķīstošais slāpeklis urīnvielas formaldehīda sastāvā, Var deklarēt: tikai karstā ūdenī šķīstošais slāpeklis urīnvielas formaldehīda sastāvā |
|
21. |
Amonija sulfāts ar nitrifikācijas inhibitoru (diciāndiamīdu) |
Iegūts ķīmiski, satur amonija sulfātu un diciāndiamīdu |
20 % kopējais slāpeklis (N) Minimālais amonija slāpekļa saturs - 18 % Minimālais slāpekļa saturs diciāndiamīda sastāvā - 1,5 % |
Kopējais slāpeklis (N) Amonija slāpeklis (N - NH4) Slāpeklis diciāndiamīda sastāvā Tehniskā informācija par lietošanas laiku un devu |
|
22. |
Amonija sulfāta nitrāts ar nitrifikācijas inhibitoru (diciāndiamīdu) |
Iegūts ķīmiski, satur amonija sulfonitrātu un diciāndiamīdu |
24 % kopējais slāpeklis (N) Minimālais nitrātu slāpekļa saturs - 3 % Minimālais slāpekļa saturs diciāndiamīda sastāvā - 1,5 % |
Kopējais slāpeklis (N) Nitrātu slāpeklis (N - NO3) Amonija slāpeklis (N - NH4) Slāpeklis diciāndiamīda sastāvā Tehniskā informācija par lietošanas laiku un devu |
|
23. |
Urīnvielas-amonija sulfāts |
Iegūts ķīmiski no urīnvielas un amonija sulfāta |
30 % kopējais slāpeklis (N) Slāpeklis ir amonija un amīdu formā Minimālais amonija slāpekļa saturs - 4 % Minimālais sēra saturs - 4,8 % Maksimālais biureta saturs - 0,9 % |
Kopējais slāpeklis (N) Amonija slāpeklis (N - NH4) Amīdu slāpeklis (N - NH2) Ūdenī šķīstošais sērs (S) |
|
24. |
1.-23.punktā minētie slāpekļa minerālmēsli ar mikroelementiem un/vai sekundāriem barības elementiem |
1.-23.punktā minēto slāpekļa minerālmēslu ar mikroelementiem un/vai sekundāriem barības elementiem ražošanas metode un pamatsastāvdaļas |
Dati par 1.-23.punktā minētajiem slāpekļa minerālmēsliem un pievienotajiem mikroelementiem un/vai sekundārajiem barības elementiem |
1.-23.punktā minēto slāpekļa minerālmēslu deklarējamie dati, mikroelementu saturs atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam, sekundāro barības elementu saturs atbilstoši 9.pielikumam |
2. Fosfora minerālmēsli
Granulētajiem minerālmēsliem granulometrisko sastāvu nosaka ar attiecīgu analītisko metodi
|
Nr. p.k. |
Oficiālais mēslošanas līdzekļa nosaukums |
Ražošanas metode, pamatsastāvdaļas |
Kvalitātes prasības (augu barības elementu minimālais saturs (% no mēslošanas līdzekļa masas), forma un mēslošanas līdzekļa specifiskās prasības) |
Mēslošanas līdzekļa pavaddokumentos, etiķetē vai marķējumā deklarējamie kvalitātes rādītāji |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|
1. |
Vienkāršais superfosfāts |
Iegūts, apstrādājot sasmalcinātus fosforītus vai apatītus ar sērskābi, tā pamatsastāvdaļas ir kalcija dihidrogēnfosfāts un kalcija sulfāts |
16 % neitrālā amonija citrātā šķīstošais fosfors (P2O5) Vismaz 93 % deklarētā P2O5 daudzuma ir ūdenī šķīstošā veidā |
Neitrālā amonija citrātā šķīstošais fosfors (P2O5) Ūdenī šķīstošais fosfors (P2O5) |
|
2. |
Koncentrētais superfosfāts |
Iegūts, apstrādājot sasmalcinātus fosforītus vai apatītus ar sērskābi un fosforskābi, tā pamatsastāvdaļas ir kalcija dihidrogēnfosfāts un kalcija sulfāts |
25 % neitrālā amonija citrātā šķīstošais fosfors (P2O5) Vismaz 93 % deklarētā P2O5 daudzuma ir ūdenī šķīstošā veidā |
Neitrālā amonija citrātā šķīstošais fosfors (P2O5) Ūdenī šķīstošais fosfors (P2O5) |
|
3. |
Divkāršais superfosfāts |
Iegūts, apstrādājot sasmalcinātus fosforītus vai apatītus ar fosforskābi, tā pamatsastāvdaļa - kalcija dihidrogēnfosfāts |
38 % neitrālā amonija citrātā šķīstošais fosfors (P2O5) Ne mazāk kā 93 % deklarētā fosfora daudzuma ir ūdenī šķīstošā veidā |
Neitrālā amonija citrātā šķīstošais fosfors (P2O5) Ūdenī šķīstošais fosfors (P2O5) |
|
4. |
Superfoss |
Iegūts, apstrādājot sasmalcinātu fosforītu ar sērskābi vai fosforskābi, tā pamatsastāvdaļas - kalcija dihidrogēnfosfāts, kalcija fosfāts un kalcija sulfāts |
20 % minerālskābēs šķīstošais fosfors (P2O5) Vismaz 40 % deklarētā P2O5 daudzuma ir ūdenī šķīstošā veidā Daļiņu lielums: vismaz 90 % iziet cauri sietam ar acu izmēru 0,160 mm vismaz 98 % iziet cauri sietam ar acu izmēru 0,630 mm |
Kopējais (minerālskābēs šķīstošais) fosfors (P2O5) Ūdenī šķīstošais fosfors (P2O5) |
|
5. |
Precipitāts |
Iegūts, izgulsnējot fosforskābi no fosforu saturošiem iežiem vai kauliem, tā pamatsastāvdaļa - kalcija hidrogēnfosfāts |
38 % bāziskā amonija citrātā šķīstošais fosfors (P2O5) Daļiņu lielums: vismaz 90 % iziet cauri sietam ar acu izmēru 0,160 mm vismaz 98 % iziet cauri sietam ar acu izmēru 0,630 mm |
Bāziskā amonija citrātā šķīstošais fosfors (P2O5) |
|
6. |
Kalcija termofosfāts |
Iegūts, paaugstinātā temperatūrā apstrādājot maltus fosforītus ar bāziskiem šķīdumiem un silīcijskābi, tā pamatsastāvdaļas - bāziskais kalcija fosfāts un kalcija silikāts |
25 % bāziskā amonija citrātā šķīstošais fosfors (P2O5) Daļiņu lielums: vismaz 75 % iziet cauri sietam ar acu izmēru 0,160 mm vismaz 96 % iziet cauri sietam ar acu izmēru 0,630 mm |
Bāziskā amonija citrātā šķīstošais fosfors (P2O5) |
|
7. |
Alumīnija-kalcija fosfāts |
Iegūts, termiski apstrādājot un samaļot fosforītus un/vai apatītus (amorfā formā) Pamatsastāvdaļa - alumīnija un kalcija fosfāti |
30 % minerālskābēs šķīstošais fosfors (P2O5) Vismaz 75 % deklarētā P2O5 daudzuma ir bāziskā amonija citrātā šķīstošais Daļiņu lielums: vismaz 90 % iziet cauri sietam ar acu izmēru 0,160 mm vismaz 98 % iziet cauri sietam ar acu izmēru 0,630 mm |
Kopējais (minerālskābēs šķīstošais) fosfors (P2O5) Bāziskā amonija citrātā šķīstošais fosfors (P2O5) |
|
8. |
Fosforītmilti |
Iegūti, samaļot fosforītus, to pamatsastāvdaļas - kalcija fosfāts un kalcija karbonāts |
25 % minerālskābēs šķīstošais fosfors(P2O5) Vismaz 55 % deklarētā P2O5 daudzuma ir divprocentīgā skudrskābē šķīstošais fosfors (P2O5) Daļiņu lielums: vismaz 90 % iziet cauri sietam ar acu izmēru 0,063 mm vismaz 99 % iziet cauri sietam ar acu izmēru 0,125 mm |
Kopējais (minerālskābēs šķīstošais) fosfors (P2O5) Divprocentīgā skudrskābē šķīstošais fosfors (P2O5) Var deklarēt: materiāls, kas iziet cauri sietam ar acu izmēru 0,063 mm |
|
9. |
Fosforu saturoši izdedži (Tomasmilti) |
Iegūti dzelzs kausēšanas procesā, to pamatsastāvdaļas - kalcija silikāti - fosfāti |
12 % minerālskābēs šķīstošais fosfors (P2O5) Vismaz 75 % deklarētā P2O5 daudzuma ir divprocentīgā citronskābē šķīstošais fosfors (P2O5) vai 10 % divprocentīgā citronskābē šķīstošais fosfors (P2O5) Daļiņu lielums: vismaz 75 % iziet cauri sietam ar acu izmēru 0,160 mm vismaz 96 % iziet cauri sietam ar acu izmēru 0,630 mm |
Kopējais (minerālskābēs šķīstošais) fosfors (P2O5), 75 % no tā divprocentīgā citronskābē šķīstošais fosfors (P2O5) Kopējais (minerālskābēs šķīstošais) fosfors (P2O5) un divprocentīgā citronskābē šķīstošais fosfors (P2O5), vai divprocentīgā citronskā-bē šķīstošais fosfors (P2O5) |
|
10. |
1.-9.punktā minētie fosfora minerālmēsli ar mikroelementiem un/vai sekundāriem barības elementiem |
1.-9.punktā minēto fosfora minerālmēslu ar mikroelementiem un/vai sekundāriem barības elementiem ražošanas metode un pamatsastāvdaļas |
Dati par 1.-9.punktā minētajiem fosfora minerālmēsliem un pievienotajiem mikroelementiem un/vai sekundārajiem barības elementiem |
1.-9.punktā minēto fosfora minerālmēslu deklarējamie dati, mikroelementu saturs atbilstoši 4.pielikumam, sekundāro barības elementu saturs atbilstoši 9.pielikumam |
3. Kālija minerālmēsli
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|
Nr. p.k. |
Oficiālais mēslošanas |
Ražošanas metode, pamatsastāvdaļas |
Kvalitātes prasības (augu barības elementu minimālais saturs (% no mēslošanas līdzekļa masas), forma un mēslošanas līdzekļa specifiskās prasības) |
Mēslošanas līdzekļa pavaddokumentos, etiķetē vai marķējumā deklarējamie kvalitātes rādītāji |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|
1. |
Kainīts |
Iegūts, samaļot dabīgos kālija sāļus, pamatsastāvdaļas - kālija hlorīds un magnija sulfāts |
10 % ūdenī šķīstošais kālijs (K2O) 3,0 % ūdenī šķīstošais magnijs (Mg) |
Ūdenī šķīstošais kālijs (K2O) Ūdenī šķīstošais magnijs (Mg) |
|
2. |
Bagātināta kālija sāls |
Iegūts, samaļot dabīgos kālija sāļus un bagātinot tos ar kālija hlorīdu, mehāniski sajaucot |
18 % ūdenī šķīstošais kālijs (K2O) |
Ūdenī šķīstošais kālijs (K2O) Var būt norāde par ūdenī šķīstošā magnija (Mg) saturu, ja tas ir augstāks par 3,0 % |
|
3. |
Kālija hlorīds |
Iegūts, samaļot dabīgos kālija sāļus, pamatsastāvdaļa - kālija hlorīds |
37 % ūdenī šķīstošais kālijs (K2O) |
Ūdenī šķīstošais kālijs (K2O) |
|
4. |
Magniju saturošs kālija hlorīds |
Iegūts, samaļot dabīgos kālija sāļus un pievienojot magnija sāļus, pamatsastāvdaļas - kālija hlorīds un magnija sāļi |
37 % ūdenī šķīstošais kālijs (K2O) 3,0 % ūdenī šķīstošais magnijs (Mg) |
Ūdenī šķīstošais kālijs (K2O) Ūdenī šķīstošais magnijs (Mg) |
|
5. |
Kālija sulfāts |
Iegūts ķīmiski no kālija sāļiem, tā pamatsastāvdaļa - kālija sulfāts |
47 % ūdenī šķīstošais kālijs (K2O) Maksimālais hlora (Cl) saturs - 3 % |
Ūdenī šķīstošais kālijs (K2O) Norāde par hlora (Cl) saturu nav nepieciešama, ja tas ir zemāks par 3 % |
|
6. |
Kālija magnēzijs |
Iegūts ķīmiski no kālija sāļiem, pievienojot magnija sāļus, pamatsastāvdaļas - kālija sulfāts un magnija sulfāts |
22 % ūdenī šķīstošais kālijs (K2O) 4,8 % ūdenī šķīstošais magnijs (Mg) Maksimālais hlora (Cl) saturs - 3 % |
Ūdenī šķīstošais kālijs (K2O) Ūdenī šķīstošais magnijs (Mg) Norāde par hlora (Cl) saturu nav nepieciešama, ja tas ir zemāks par 3 % |
|
7. |
Kizerīts ar kālija sulfātu |
Iegūts, samaļot kizerītu, pievienojot kālija sulfātu |
4,8 % ūdenī šķīstošais magnijs (Mg) 6 % ūdenī šķīstošais kālijs (K2O) 16 % (Mg + K2O) Maksimālais hlora (Cl) saturs - 3 % |
Ūdenī šķīstošais magnijs (Mg) Ūdenī šķīstošais kālijs (K2O) Norāde par hlora (Cl) saturu nav nepieciešama, ja tas ir zemāks par 3 % |
|
8. |
1.-7.punktā minētie kālija minerālmēsli ar mikroelementiem un/vai sekundāriem barības elementiem |
1.-7.punktā minēto kālija minerālmēslu ar mikroelementiem un/vai sekundāriem barības elementiem ražošanas metode un pamatsastāvdaļas |
Dati par 1.-7.punktā minētajiem kālija minerālmēsliem un pievienotajiem mikroelementiem un/vai sekundārajiem barības elementiem |
1.-7.punktā minēto kālija minerālmēslu deklarējamie dati, mikroelementu saturs atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam, sekundāro barības elementu saturs atbilstoši 9.pielikumam |
B. Kompleksie minerālmēsli
1. NPK minerālmēsli
|
Nr. p.k. |
Oficiālais mēslošanas līdzekļa nosaukums |
Ražošanas metode, pamatsastāvdaļas |
Kvalitātes prasības (augu
barības elementu minimālais saturs |
Mēslošanas līdzekļa pavaddokumentos, etiķetē vai marķējumā deklarējamie kvalitātes rādītāji |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|
1. |
NPK minerālmēsli |
Iegūti ķīmiski vai mehāniski, sajaucot NPK saturošus komponentus, nesatur dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskos savienojumus |
20 % (N + P2O5 + K2O), t.sk. 3 % slāpeklis (N), tā formas: 1. kopējais slāpeklis 2. nitrātu slāpeklis 3. amonija slāpeklis 4. amīdu slāpeklis 5. ciānamīda slāpeklis 5 % fosfors (P2O5), tā formas: 1. ūdenī šķīstošais P2O5 2. neitrālā amonija citrātā šķīstošais P2O5 3. kopējais (minerālskābēs šķīstošais) P2O5 4. divprocentīgā citronskābē šķīstošais P2O5 (tikai tiem minerālmēsliem, kuros ir fosforu saturoši izdedži 5. bāziskā amonija citrātā šķīstošais P2O5 (tikai tiem minerālmēsliem, kuru sastāvā ir alumīnija – kalcija fosfāts, kalcinētais fosfāts 6. divprocentīgā skudrskābē šķīstošais P2O5 tikai tiem minerālmēsliem, kuru sastāvā ir fosforītmilti) 1. NPK minerālmēslos, kuros nav fosforu saturošu izdedžu, kalcinētā fosfāta, alumīnija-kalcija fosfāta, superfosa un fosforītmiltu tikai minerālskābēs šķīstošais P2O5 nepārsniedz 2 % 2.a NPK minerālmēslos, kuru sastāvā ir fosforītmilti vai superfoss, nedrīkst būt fosforu saturošu izdedžu, kalcinēto fosfātu un alumīnija-kalcija fosfātu. Šie minerālmēsli satur: * vismaz 2 % tikai minerālskābēs šķīstošo P2O5, * vismaz 5 % ūdenī un neitrālā amonija citrātā šķīstošo P2O5, * vismaz 2,5 % ūdenī šķīstošo P2O5, 2.b NPK minerālmēslos, kuru sastāvā ir alumīnija-kalcija fosfāts, nedrīkst būt fosforu saturošu izdedžu, kalcinēto fosfātu un superfosa. Šie minerālmēsli satur: * vismaz 2 % ūdenī šķīstošo P2O5 (1.forma), *vismaz 5% minerālskābēs šķīstošo P2O5, no kura *vismaz 75% deklarētā P2O5 šķīst bāziskā amonija citrātā. 3. NPK minerālmēslos, kuru satur tikai vienas formas fosfora minerālmēslus - fosforu saturošus izdedžus, kalcinēto fosfātu, alumīnija - kalcija fosfātu vai fosforītmiltus -, mēslošanas līdzekļa nosaukumā šīs būtiskās sastāvdaļas jānosauc: *minerālmēslos, kuru sastāvā ir alumīnija kalcija fosfāts, vismaz 75% no deklarētā P2O5 satura šķīst bāziskā amonija citrātā, *minerālmēslos, kuru sastāvā ir fosforītmilti, vismaz 55% no deklarētā P2O5 satura šķīst divprocentīgā citronskābē, Granulometriskais sastāvs: fosforu saturoši izdedži: vismaz 75 % daļiņu iziet caur sietu ar acu izmēru 0,160 mm, alumīnija-kalcija fosfāti - vismaz 90 % daļiņu iziet caur sietu ar acu izmēru 0,160 mm, kalcinētais fosfāts - vismaz 75 % daļiņu iziet caur sietu ar acu izmēru 0,160 mm, fosforītmilti - vismaz 90 % daļiņu iziet caur sietu ar acu izmēru 0,063 mm, superfoss - vismaz 90 % daļiņu iziet caur sietu ar acu izmēru 0,160 mm 5 % ūdenī šķīstošais K2O |
Slāpeklis Kopējais slāpeklis (N) Ja kāda no 2.-5.slāpekļa formām ir vismaz 1 % no masas, to deklarē Fosfors 1. NPK minerālmēsliem, kuros nav fosforu saturošu izdedžu, kalcinētā fosfāta, alumīnija-kalcija fosfāta, superfosa un fosforītmiltu, deklarē 1. un/vai 2. fosfora šķīdības formu: * ja ūdenī šķīstošā P2O5 ir mazāk par 2 %, deklarē tikai 2.fosfora šķīdības formu; ja ūdenī šķīstošā P2O5 ir vismaz 2 %, deklarē 1. un 2. fosfora šķīdības formu 2.a NPK minerālmēsliem, kuru sastāvā ir fosforītmilti vai superfoss deklarē 1., 2. un 3. fosfora šķīdības formu Minerālmēslu nosaukumā norāde “Fosforītmiltus saturoši NPK minerālmēsli” vai “Superfosu saturoši NPK minerālmēsli” 2.b NPK minerālmēsliem, kuru sastāvā ir alumīnija-kalcija fosfāts, deklarē 1., 3. un 5. fosfora šķīdības formu Minerālmēslu nosaukumā ir norāde “Alumīnija-kalcija fosfātu saturoši NPK minerālmēsli” 3. NPK minerālmēsli satur tikai vienas formas fosfora minerālmēslus - fosfora saturošus izdedžus, kalcinēto fosfātu alumīnija kalcija fosfātu vai fosforītmiltus - , mēslošanas līdzekļu nosaukumā šīs būtiskās sastāvdaļas jānosauc, P2O5 šķīdību deklarē šādi: *minerālmēsliem, kuru sastāvā ir fosforu saturoši izdedži, - 4.fosfora šķīdības formu, *minerālmēsliem, kuru sastāvā ir kalcinētais fosfāts,- 5.fosfora šķīdības formu, *minerālmēsliem, kuru sastāvā ir alumīnija -kalcija fosfāts, - 3. un 5. fosfora šķīdības formu, *minerālmēsliem, kuru sastāvā ir fosforītmilti, - 3. un 6.fosfora šķīdības formu Kālijs Ūdenī šķīstošais kālijs (K2O) Norādi “Zems hlora saturs” var pievienot, ja hlora (Cl) saturs nepārsniedz 2 % Hlora saturu var deklarēt |
|
2. |
NPK minerālmēsli, kas satur krotonilidendiurīn-vielu, izobutilēndiurīn-vielu vai urīnvielas formaldehīdu |
Iegūti ķīmiski, nesatur dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskos savienojumus, satur krotonilidenizobu-tilēndiurīnvielu vai urīnvielas formaldehīdu |
20 % (N + P2O5 + K2O) 5 % slāpeklis (N), tā formas: 1. kopējais slāpeklis 2. nitrātu slāpeklis 3. amonija slāpeklis 4. amīdu slāpeklis 5. krotonilidendiurīnvielas slāpeklis 6. izobutilēndiurīnvielas slāpeklis 7. urīnvielas formaldehīda slāpeklis Vismaz ¼ kopējā slāpekļa sastāv no 5., 6. vai 7. slāpekļa formas Vismaz 3/5 no 7.slāpekļa formas daudzuma šķīst karstā ūdenī 5 % fosfors (P2O5), tā formas: 1. ūdenī šķīstošais P2O5 2. neitrālā amonija citrātā šķīstošais P2O5 NPK minerālmēsliem, kuros nav fosforu saturošu izdedžu, kalcinētā fosfāta, alumīnija-kalcija fosfāta, superfosa un fosforītmiltu tikai minerālskābēs šķīstošais P2O5 nedrīkst pārsniegt 2 % 5 % ūdenī šķīstošais kālijs (K2O) |
Slāpeklis Kopējais slāpeklis (N) 2.-4.slāpekļa forma, ja jebkura no tām ir vismaz 1 % no masas Viena no 5.-7.slāpekļa formām Fosfors NPK minerālmēsliem, kuros nav fosforu saturošu izdedžu, kalcinētā fosfāta, alumīnija-kalcija fosfāta, superfosa un fosforītmiltu, deklarē P2O5 1., 2. fosfora šķīdības formu: * ja ūdenī šķīstošā P2O5 ir mazāk par 2 %, deklarē tikai 2.fosfora šķīdības formu, * ja ūdenī šķīstošā P2O5 ir vismaz 2 %, deklarē 1. un 2. fosfora šķīdības formu Kālijs Ūdenī šķīstošais kālijs (K2O) Norādi “Zems hlora saturs” var pievienot, ja hlora (Cl) saturs nepārsniedz 2 % Hlora saturu var deklarēt |
|
3. |
1.-2.punktā minētie NPK minerālmēsli ar mikroelementiem un/vai sekundāriem barības elementiem |
1.-2.punktā minēto NPK minerālmēslu ar mikroelementiem un/vai sekundāriem barības elementiem ražošanas metode un pamatsastāvdaļas |
Dati par 1.-2.punktā minētajiem NPK minerālmēsliem un pievienotajiem mikroelementiem un/vai sekundārajiem barības elementiem |
1.-2.punktā minēto NPK minerālmēslu deklarējamie dati, mikroelementu saturs atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam, sekundāro barības elementu saturs atbilstoši 9.pielikumam |
2. NP minerālmēsli
|
Nr. p.k. |
Oficiālais mēslošanas līdzekļa nosaukums |
Ražošanas metode, pamatsastāvdaļas |
Kvalitātes prasības (augu barības elementu minimālais saturs (% no mēslošanas līdzekļa masas), forma un mēslošanas līdzekļa specifiskās prasības) |
Mēslošanas līdzekļa pavaddokumentos, etiķetē vai marķējumā deklarējamie kvalitātes rādītāji |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|
1. |
NP minerālmēsli |
Iegūti ķīmiski vai mehāniski, sajaucot NP saturošus komponentus, nesatur dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskos savienojumus |
18 % (N + P2O5) 3 % slāpeklis (N), tā formas: 1. kopējais slāpeklis 2. nitrātu slāpeklis 3. amonija slāpeklis 4. amīdu slāpeklis 5. ciānamīda slāpeklis 5 % fosfors (P2O5), tā formas: 1. ūdenī šķīstošais P2O5 2. neitrālā amonija citrātā šķīstošais P2O5 3. kopējais (minerālskābēs šķīstošais) P2O5 4. divprocentīgā citronskābē šķīstošais P2O5 (tikai tiem minerālmēsliem, kuros ir fosforu saturoši izdedži) |
Slāpeklis Kopējais slāpeklis (N) Ja kāds no 2.-5.slāpekļa formām ir ne mazāk par 1 % no masas, to deklarē Fosfors 1. NP minerālmēsliem, kuros nav fosforu saturošu izdedžu, kalcinētā fosfāta, alumīnija-kalcija fosfātu, superfosa un fosforītmiltu, deklarē 1. un 2. fosfora šķīdības formu: * ja ūdenī šķīstošā P2O5 ir mazāk par 2 %, deklarē tikai 2. fosfora šķīdības formu * ja ūdenī šķīstošā P2O5 ir vismaz 2 %, deklarē 1. un 2. fosfora šķīdības formu |
|
5. bāziskā amonija citrātā šķīstošais P2O5 (tikai tiem minerālmēsliem, kuru sastāvā ir alumīnija – kalcija fosfāts, kalcinētais fosfāts 6. divprocentīgā skudrskābē šķīstošais P2O5 tikai tiem minerālmēsliem, kuru sastāvā ir fosforītmilti) 1. NP minerālmēslos, kuros nav fosforu saturošu izdedžu, kalcinētā fosfāta, alumīnija-kalcija fosfātu, superfosa un fosforītmiltu tikai minerālskābēs šķīstošais P2O5 nepārsniedz 2 % 2.a NP minerālmēslos, kuru sastāvā ir fosforītmilti vai superfoss, nedrīkst būt fosforu saturošu izdedžu, kalcinēto fosfātu un alumīnija-kalcija fosfātu Šiem minerālmēsliem jāsatur: * vismaz 2 % tikai minerālskābēs šķīstošā P2O5, * vismaz 5 % ūdenī un neitrālā amonija citrātā šķīstošā P2O5, * vismaz 2,5 % ūdenī šķīstošā P2O5 2.b NP minerālmēslos, kuru sastāvā ir alumīnija-kalcija fosfāts, nedrīkst būt fosforu saturošu izdedžu, kalcinēto fosfātu, fosforītmiltu un superfosa Šiem minerālmēsliem jāsatur: * vismaz 2 % ūdenī šķīstošā P2O5, *vismaz 75% deklarētā P2O5 šķīst bāziskā amonija citrātā. 3. NP minerālmēslos, kru satur tikai vienas formas fosfora minerālmēslus - fosforu saturošus izdedžus, kalcinēto fosfātu, alumīnija - kalcija fosfātu vai fosforītmiltus -, mēslošanas līdzekļa nosaukumā šīs būtiskās sastāvdaļas jānosauc: *minerālmēslos, kuru sastāvā ir alumīnija kalcija fosfāts, vismaz 75% no deklarētā P2O5 satura šķīst bāziskā amonija citrātā, *minerālmēslos, kuru sastāvā ir fosforītmilti, vismaz 55% no deklarētā P2O5 satura šķīst divprocentīgā citronskābē, Granulometriskais sastāvs: fosforu saturoši izdedži - vismaz 75 % daļiņu iziet caur sietu ar acu izmēru 0,160 mm alumīnija-kalcija fosfāts - vismaz 75 % daļiņu iziet caur sietu ar acu izmēru 0,160 mm kalcinētais fosfāts - vismaz 75 % daļiņu iziet caur sietu ar acu izmēru 0,160 mm fosforītmilti - vismaz 90 % daļiņu iziet caur sietu ar acu izmēru 0,063 mm superfoss - vismaz 90 % daļiņu iziet caur sietu ar acu izmēru 0,160 mm |
2.a NP minerālmēslos, kuru sastāvā ir fosforītmilti vai superfoss, deklarē 1., 2. un 3. fosfora šķīdības formu Minerālmēslu nosaukumā norāde “Fosforītmiltus saturoši NP minerālmēsli” vai “Superfosu saturoši NP minerālmēsli” 2.b NP minerālmēslos, kuru sastāvā ir alumīnija-kalcija fosfāts, deklarē 1., 3. un 5. šķīdības formu Tirdzniecībā šo minerālmēslu nosaukumā jābūt norādei “NP minerālmēsli, satur alumīnija-kalcija fosfātu” 3. NP minerālmēsli satur tikai vienas formas fosfora minerālmēslus - fosfora saturošus izdedžus, kalcinēto fosfātu alumīnija kalcija fosfātu vai fosforītmiltus - , mēslošanas līdzekļu nosaukumā šīs būtiskās sastāvdaļas jānosauc, P2O5 šķīdību deklarē šādi: *minerālmēsliem, kuru sastāvā ir fosforu saturoši izdedži, - 4.fosfora šķīdības formu, *minerālmēsliem, kuru sastāvā ir kalcinētais fosfāts,- 5.fosfora šķīdības formu, *minerālmēsliem, kuru sastāvā ir alumīnija-kalcija fosfāts, - 3. un 5. fosfora šķīdības formu, *minerālmēsliem, kuru sastāvā ir fosforītmilti, - 3. un 6.fosfora šķīdības formu |
|||
|
2. |
NP minerālmēsli, kas satur Krotonilidendiurīnvielu, izobutilēndiurīnvielu vai urīnvielas formaldehīdu |
Iegūti ķīmiski, tajos nav dzīvnieku vai augu izcelsmes organisko savienojumu, tie satur krotonilidendiurīn-vielu, izobutilēndiurīn-vielu vai urīnvielas formaldehīdu |
18 % (N + P2O5) 5 % slāpeklis (N), tā formas: 1. kopējais slāpeklis 2. nitrātu slāpeklis 3. amonija slāpeklis 4. amīdu slāpeklis 5. krotonilidendiurīnvielas slāpeklis 6. izobutilēndiurīnvielas slāpeklis 7. urīnvielas formaldehīda slāpeklis Vismaz ¼ no deklarētā kopējā slāpekļa daudzuma ir 5., 6. vai 7.slāpekļa forma Vismaz 3/5 no deklarētā 7.slāpekļa formas daudzuma šķīst karstā ūdenī 5 % fosfors (P2O5), tā formas: 1. ūdenī šķīstošais P2O5 2. neitrālā amonija citrātā šķīstošais P2O5 NP minerālmēslos, kuros nav fosforu saturošu izdedžu, kalcinētā fosfāta, alumīnija-kalcija fosfāta, superfosa tikai minerālskābēs šķīstošais P2O5 nedrīkst pārsniegt 2 % |
Slāpeklis Kopējais slāpeklis (N) 2., 3. vai 4.slāpekļa forma, ja tās ir vairāk par 1 % no masas Viena no 5.–7.slāpekļa formām Fosfors NP minerālmēsliem, kuros nav fosforu saturošu izdedžu, kalcinētā fosfāta, alumīnija-kalcija fosfāta, superfosa, deklarē 1., 2. vai šķīdības formu; *ja ūdenī šķīstošā P2O5 ir mazāk par 2 %, deklarē tikai 2.fosfora šķīdības formu *ja ūdenī šķīstošā P2O5 ir vismaz 2 %, deklarē 1. un 2. fosfora šķīdības formu |
|
3. |
1.-2.punktā minētie NP minerālmēsli ar mikroelementiem un/vai sekundāriem barības elementiem |
1.-2.punktā minēto NP minerālmēslu ar mikroelementiem un/vai sekundāriem barības elementiem ražošanas metode un pamatsastāvdaļas |
Dati par 1.-2.punktā minētajiem NP minerālmēsliem un pievienotajiem mikroelementiem un/vai sekundārajiem barības elementiem |
1.-2.punktā minēto NP minerālmēslu deklarējamie dati, mikroelementu saturs atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam, sekundāro barības elementu saturs atbilstoši 9.pielikumam |
3. NK minerālmēsli
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|
Nr. p.k. |
Oficiālais mēslošanas līdzekļa nosaukums |
Ražošanas metode, |
Kvalitātes prasības (augu barības elementu minimālais saturs (% no mēslošanas līdzekļa masas), forma un mēslošanas līdzekļa specifiskās prasības) |
Mēslošanas līdzekļa pavaddokumentos, etiķetē vai marķējumā deklarējamie kvalitātes rādītāji |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|
1. |
NK minerālmēsli |
Iegūti ķīmiski vai mehāniski, sajaucot NK saturošus komponentus, nesatur dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskos savienojumus |
18 % (N + K2O) 3 % slāpeklis (N), tā formas: 1. kopējais slāpeklis 2. nitrātu slāpeklis 3. amonija slāpeklis 4. amīdu slāpeklis 5. ciānamīda slāpeklis 5 % ūdenī šķīstošais K2O |
Slāpeklis Kopējais slāpeklis (N) 2.-5.slāpekļa forma, ja jebkura no tām ir vismaz 1 % no masas Kālijs Ūdenī šķīstošais kālijs (K2O) Norādījumu “Zems hlora saturs” pievieno, ja hlora (Cl) saturs nepārsniedz 2 % Hlora saturu var deklarēt |
|
2. |
NK minerālmēsli, kas satur krotonilidendiurīnvielu, izobutilēndiurīnvielu vai urīnvielas formaldehīdu |
Iegūti ķīmiski, sajaucot NK saturošus komponentus, nesatur dzīvnieku vai augu izcelsmes organisko savienojumu, satur krotonilidendiurīnvielu, izobutilēndiurīnvielu vai urīnvielas formaldehīdu |
18 % (N + K2O) 5 % slāpekļa (N), tā formas: 1. kopējais slāpeklis 2. nitrātu slāpeklis 3. amonija slāpeklis 4. amīdu slāpeklis 5. krotonilidendiurīnvielas slāpeklis 6. izobutilēndiurīnvielas slāpeklis 7. urīnvielas formaldehīda slāpeklis Vismaz 1/4 kopējā slāpekļa daudzuma ir 5., 6. vai 7. formas slāpeklis Vismaz 3/5 deklarētā 7.formas slāpekļa daudzuma ir karstā ūdenī šķīstošais 5 % ūdenī šķīstošais K2O |
Slāpeklis Kopējais slāpeklis (N) 2.-4.slāpekļa forma, ja jebkura no tām ir vismaz 1 % no masas Viena no 5.-7.slāpekļa formām Kālijs Ūdenī šķīstošais kālijs (K2O) Norādi “Zems hlora saturs” pievieno, ja hlora (Cl) saturs nepārsniedz 2 % Hlora saturu var deklarēt |
|
3. |
1.-2.punktā minētie NK minerālmēsli ar mikroelementiem un/vai sekundāriem barības elementiem |
1.-2.punktā minēto NK minerālmēslu ar mikroelementiem un/vai sekundāriem barības elementiem ražošanas metode un pamatsastāvdaļas |
Dati par 1.-2.punktā minētajiem NK minerālmēsliem un pievienotajiem mikroelementiem un/vai sekundārajiem barības elementiem |
1.-2.punktā minēto NK minerālmēslu deklarējamie dati, mikroelementu saturs atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam, sekundāro barības elementu saturs atbilstoši 9.pielikumam |
4. PK minerālmēsli
|
Nr. p.k. |
Oficiālais mēslošanas līdzekļa nosaukums |
Ražošanas metode, pamatsastāvdaļas |
Kvalitātes prasības (augu
barības elementu minimālais saturs |
Deklarējamie dati (saturs (%), citas prasības) |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|
1. |
PK minerālmēsli |
Iegūti ķīmiski vai sajaucot PK saturošus komponentus, nesatur dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskos savienojumus |
18 % (P2O5 + K2O) 5 % fosfors (P2O5), tā formas: 1. ūdenī šķīstošais P2O5 2. neitrālā amonija citrātā šķīstošais P2O5 3. kopējais (minerālskābēs šķīstošais) P2O5 4. divprocentīgā citronskābē šķīstošais P2O5 (tikai tiem minerālmēsliem, kuros ir fosforu saturoši izdedži) 5. bāziskā amonija citrātā šķīstošais P2O5 (tikai tiem minerālmēsliem, kuru sastāvā ir alumīnija – kalcija fosfāts, kalcinētais fosfāts 6. divprocentīgā skudrskābē šķīstošais P2O5 tikai tiem minerālmēsliem, kuru sastāvā ir fosforītmilti) 1. PK minerālmēslos, kuros nav fosforu saturošu izdedžu, kalcinētā fosfāta, alumīnija-kalcija fosfāta, superfosa un fosforītmiltu tikai minerālskābēs šķīstošais P2O5 nepārsniedz 2 % 2.a PK minerālmēslos, kuru sastāvā ir fosforītmilti vai superfoss, nedrīkst būt fosforu saturošu izdedžu, kalcinēto fosfātu un alumīnija-kalcija fosfātu Šie minerālmēsli satur: * vismaz 2 % tikai minerālskābēs šķīstošā P2O5 * vismaz 5 % ūdenī un neitrālā amonija citrātā šķīstošā P2O5 * vismaz 2,5 % ūdenī šķīstošā P2O5 2.b PK minerālmēslos, kuru sastāvā ir alumīnija-kalcija fosfāts, nedrīkst būt fosforu saturošu izdedžu, kalcinēto fosfātu, fosforītmiltu un superfosu Šiem minerālmēsliem jāsatur: * vismaz 2 % ūdenī šķīstošā P2O5 *vismaz 75% deklarētā P2O5 šķīst bāziskā amonija citrātā. 3. PK minerālmēslos, kuru satur tikai vienas formas fosfora minerālmēslus - fosforu saturošus izdedžus, kalcinēto fosfātu, alumīnija-kalcija fosfātu vai fosforītmiltus -, mēslošanas līdzekļa nosaukumā šīs būtiskās sastāvdaļas jānosauc: *minerālmēslos, kuru sastāvā ir alumīnija kalcija fosfāts, vismaz 75% no deklarētā P2O5 satura šķīst bāziskā amonija citrātā, *minerālmēslos, kuru sastāvā ir fosforītmilti, vismaz 55% no deklarētā P2O5 satura šķīst divprocentīgā citronskābē, Granulometriskais sastāvs: fosforu saturoši izdedži - vismaz 75 % daļiņu iziet caur sietu ar acu izmēru 0,160 mm alumīnija-kalcija fosfāts - vismaz 90 % daļiņu iziet caur sietu ar acu izmēru 0,160 mm kalcinētais fosfāts - vismaz 75 % daļiņu iziet caur sietu ar acu izmēru 0,160 mm fosforītmilti - vismaz 90 % daļiņu iziet caur sietu ar acu izmēru 0,063 mm superfoss - vismaz 90 % daļiņu iziet caur sietu ar acu izmēru 0,160 mm 5 % ūdenī šķīstošais K2O |
Fosfors 1. PK minerālmēslus, kuros nav fosforu saturošu izdedžu, kalcinētā fosfāta, alumīnija-kalcija fosfāta, superfosa un fosforītmiltu, deklarē saskaņā ar 1., 2. fosfora šķīdības formu: * ja ūdenī šķīstošā fosfora (P2O5) ir mazāk par 2 %, deklarē tikai 2. fosfora šķīdības formu * ja ūdenī šķīstošā fosfora (P2O5) ir vismaz 2 %, deklarē 1. un 2. fosfora šķīdības formu 2.a PK minerālmēslos, kuru sastāvā ir fosforītmilti vai superfoss, deklarē 1., 2. un 3. fosfora šķīdības formu Minerālmēslu nosaukumā norāde “PK minerālmēsli satur fosforītmiltus” vai “PK minerālmēsli satur superfosu” 2.b PK minerālmēslos, kuru sastāvā ir alumīnija-kalcija fosfāts, deklarē 1., 3. un 5.fosfora šķīdības formu. Tirdzniecībā minerālmēslu nosaukumā ir norāde “PK minerālmēsli, satur alumīnija-kalcija fosfātu” 3. NPK minerālmēsli satur tikai vienas formas fosfora minerālmēslus - fosfora saturošus izdedžus, kalcinēto fosfātu alumīnija kalcija fosfātu vai fosforītmiltus - , mēslošanas līdzekļu nosaukumā šīs būtiskās sastāvdaļas jānosauc, P2O5 šķīdību deklarē šādi: *minerālmēsliem, kuru sastāvā ir fosforu saturoši izdedži, - 4.fosfora šķīdības formu, *minerālmēsliem, kuru sastāvā ir kalcinētais fosfāts,- 5.fosfora šķīdības formu, *minerālmēsliem, kuru sastāvā ir alumīnija-kalcija fosfāts, - 3. un 5. fosfora šķīdības formu, *minerālmēsliem, kuru sastāvā ir fosforītmilti, - 3. un 6.fosfora šķīdības formu Kālijs Ūdenī šķīstošais kālijs (K2O) Norādi “Zems hlora saturs” var pievienot, ja hlora (Cl) saturs nepārsniedz 2 % Hlora (Cl) saturu var deklarēt |
|
2. |
PK minerālmēsli ar mikroelementiem un/vai sekundāriem barības elementiem |
PK minerālmēslu ar mikroelementiem un/vai sekundāriem barības elementiem ražošanas metode un pamatsastāvdaļas |
Dati par PK minerālmēsliem un pievienotajiem mikroelementiem un/vai sekundārajiem barības elementiem |
PK minerālmēslu deklarējamie dati, mikroelementu saturs atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam, sekundāro barības elementu saturs atbilstoši 9.pielikumam |
C. Šķidrie minerālmēsli
1. Vienkāršie šķidrie minerālmēsli
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|
Nr. p.k. |
Oficiālais mēslošanas līdzekļa nosaukums |
Ražošanas metode, pamatsastāvdaļas |
Kvalitātes prasības (augu barības elementu minimālais saturs (% no mēslošanas līdzekļa masas), forma un mēslošanas līdzekļa specifiskās prasības) |
Mēslošanas līdzekļa pavaddokumentos, etiķetē vai marķējumā deklarējamie kvalitātes rādītāji |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|
1. |
Slāpekļa minerālmēslu šķīdums |
Iegūts ķīmiski un/vai ūdenī šķīdinot dažādus komponentus, kas ir stabili atmosfēras spiedienā, nesatur dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskus savienojumus |
15 % kopējais slāpeklis (N) Izteikts kopējā slāpekļa formā. Ja ir tikai viena slāpekļa forma, tas izteikts nitrātu slāpekļa, amonija slāpekļa vai amīdu slāpekļa formā Maksimālais biureta saturs: amīdu N x 0,026 |
Kopējais slāpeklis (N) un nitrātu (N - NO3), amonija (N - NH4) un/vai amīdu (N - NH2) slāpeklis, ja jebkura tā forma ir ne mazāk kā 1 % Ja biureta saturs ir zemāks par 0,2 %, var būt norāde “Zems biureta saturs” |
|
2. |
Amonija nitrāta-urīnvielas šķīdums |
Iegūts ķīmiski un/vai ūdenī šķīdinot amonija nitrātu un urīnvielu |
26 % kopējais slāpeklis (N) Apmēram puse kopējā slāpekļa ir amīdu slāpeklis Maksimālais biureta saturs - 0,5 % |
Kopējais slāpeklis (N) Nitrātu, amonija un amīdu slāpeklis Ja biureta saturs ir zemāks par 0,2 %, var būt norāde “Zems biureta saturs” |
|
3. |
Kalcija nitrāta šķīdums |
Kalcija nitrāta šķīdums ūdenī |
8 % kopējais slāpeklis (N) Slāpeklis nitrātu un amonija formā Maksimālais amonija slāpekļa saturs - 1 % |
Kopējais slāpeklis (N) Vēlams: nitrātu slāpeklis (N - NO3), amonija slāpeklis (N - NH4), kalcijs (Ca) Attiecīga norāde par izmantošanu “Augu apsmidzināšanai”, “Barības šķīdumu sagatavošanai”, “Papildmēslošanai kopā ar laistīšanu” |
|
4. |
Magnija nitrāta šķīdums |
Ķīmiski iegūta magnija nitrāta šķīdums ūdenī |
6 % nitrātu slāpeklis (N) 5,4 % ūdenī šķīstošais magnijs (Mg) Minimālais pH - 4,0 |
Nitrātu slāpeklis (N - NO3) Ūdenī šķīstošais magnijs (Mg) |
|
5. |
Kalcija nitrāta suspensija |
Kalcija nitrāta suspensija ūdenī |
8 % kopējais slāpeklis (N) Slāpeklis nitrātu un amonija formā Maksimālais amonija slāpekļa saturs - 1 % 10 % ūdenī šķīstošais kalcijs (Ca) |
Kopējais slāpeklis (N) Nitrātu slāpeklis (N - NO3) Ūdenī šķīstošais kalcijs (Ca) Attiecīga norāde par izmantošanu “Augu apsmidzināšanai”, “Barības šķīdumu sagatavošanai”, “Papildmēslošanai kopā ar laistīšanu” |
|
6. |
Slāpekļa minerālmēslu šķīdums ar urīnvielas formaldehīdu |
Iegūts ķīmiski vai urīnvielas formaldehīda un citu slāpekļa minerālmēslu (izņemot kalcija ciānamīdu, slāpekļa-kalcija ciānamīdu, amonija nitrātu un kalcija amonija nitrātu) šķīdums ūdenī |
18 % kopējais slāpeklis (N) Vismaz 1/3 deklarētā kopējā slāpekļa satura ir urīnvielas formaldehīda sastāvā Maksimālais biureta saturs: (amīdu N + urīnvielas formaldehīda N) x 0,026 |
Kopējais slāpeklis (N) Katra slāpekļa forma, ja ir vismaz 1 %: nitrātu slāpeklis (N - NO3), amonija slāpeklis (N - NH4), amīdu slāpeklis (N - NH2), slāpeklis urīnvielas formaldehīda sastāvā |
|
7. |
Slāpekļa minerālmēslu suspensija ar urīnvielas formaldehīdu |
Iegūts ķīmiski vai urīnvielas formaldehīda un citu slāpekļa minerālmēslu (izņemot kalcija ciānamīdu, slāpekļa-kalcija ciānamīdu, amonija nitrātu un kalcija amonija nitrātu) suspensija ūdenī |
18 % kopējais slāpeklis (N) Vismaz 1/3 no deklarētā kopējā slāpekļa satura ir urīnvielas formaldehīda sastāvā, no kura vismaz 3/5 šķīst karstā ūdenī Maksimālais biureta saturs: (amīdu N + urīnvielas formaldehīda N) x 0,026 |
Kopējais slāpeklis (N) Katra slāpekļa forma, ja ir vismaz 1 %: nitrātu slāpeklis (N - NO3), amonija slāpeklis (N - NH4), amīdu slāpeklis (N - NH2), slāpeklis urīnvielas formaldehīda sastāvā slāpeklis tāda urīnvielas formaldehīda sastāvā, kurš šķīst aukstā ūdenī, Var deklarēt: slāpeklis tāda urīnvielas formaldehīda sastāvā, kurš šķīst tikai karstā ūdenī |
|
8. |
Amonjakūdens |
Iegūts, izšķīdinot ūdenī gāzveida amonjaku. Var saturēt arī citus slāpekli saturošus sāļus |
15 % kopējais slāpeklis (N) Slāpeklis amonija formā |
Kopējais slāpeklis (N) Amonija slāpeklis (N - NH4) Katra slāpekļa forma, ja ir vismaz 1 % |
|
9. |
Bezūdens amonjaks |
Iegūts ķīmiski augstā spiedienā katalizatora klātbūtnē no molekulārā slāpekļa un ūdeņraža |
80 % kopējais slāpeklis (N) |
Slāpeklis Kopējais slāpeklis |
|
10. |
1.-9.punktā minētie vienkāršie šķidrie minerālmēsli ar mikroelementiem un/vai sekundāriem barības elementiem |
1.-9.punktā minēto vienkāršo šķidro minerālmēslu ar mikroelementiem un/vai sekundāriem barības elementiem ražošanas metode un pamatsastāvdaļas |
Dati par 1.-9.punktā minētajiem vienkāršajiem šķidrajiem minerālmēsliem un pievienotajiem mikroelementiem un/vai sekundārajiem barības elementiem |
1.-9.punktā minēto vienkāršo šķidro minerālmēslu deklarējamie dati, mikroelementu saturs atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam, sekundāro barības elementu saturs atbilstoši 9.pielikumam |
2. Kompleksie šķidrie minerālmēsli
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|
Nr.p.k. |
Oficiālais mēslošanas līdzekļa nosaukums |
Ražošanas metode, pamatsastāvdaļas |
Kvalitātes prasības (augu barības elementu minimālais saturs (% no mēslošanas līdzekļa masas), forma un mēslošanas līdzekļa specifiskās prasības) |
Mēslošanas līdzekļa pavaddokumentos, etiķetē vai marķējumā deklarējamie kvalitātes rādītāji |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|
1. |
NPK minerālmēslu šķīdums |
Iegūts ķīmiski un/vai šķīdinot ūdenī NPK saturošus komponentus, stabils normālā atmosfēras spiedienā, nesatur dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskos savienojumus |
15 % (N + P2O5 + K2O) 2 % slāpeklis (N), tā formas: 1. kopējais slāpeklis 2. nitrātu slāpeklis 3. amonija slāpeklis 4. amīdu slāpeklis 3 % ūdenī šķīstošais fosfors (P2O5) 3 % ūdenī šķīstošais kālijs (K2O) Maksimālais biureta saturs: amīdu N x 0,026 |
Slāpeklis Kopējais slāpeklis (N) Ja 2.-4.slāpekļa forma ir vairāk par 1 % no masas, to deklarē Ja biureta saturs ir zemāks par 0,2 %, norāde “Zems biureta saturs” Fosfors Ūdenī šķīstošais fosfors (P2O5) Kālijs Ūdenī šķīstošais kālijs (K2O) Norāde “Zems hlora saturs”, ja hlora (Cl) saturs nepārsniedz 2 % Var deklarēt hlora saturu |
|
2. |
NPK minerālmēslu suspensija |
Šķidrie minerālmēsli, kuros augu barības elementi ir gan izšķīdināti ūdenī, gan suspendētā stāvoklī un kuri nesatur dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskos savienojumus |
20 % (N + P2O5 + K2O) 3 % slāpeklis (N), tā formas: 1. kopējais slāpeklis 2. nitrātu slāpeklis 3. amonija slāpeklis 4. amīdu slāpeklis Maksimālais biureta saturs: amīdu N x 0,026 4 % fosfors (P2O5), tā formas: 1. ūdenī šķīstošais P2O5 2. neitrālā amonija citrātā šķīstošais P2O5 Minerālmēslu sastāvā nedrīkst būt fosforu saturošu izdedžu, alumīnija-kalcija fosfāta, superfosa vai dabīgo fosforītu un/vai apatītu 4 % ūdenī šķīstošais kālijs (K2O) |
Slāpeklis Kopējais slāpeklis (N) Ja 2., 3. vai 4.slāpekļa forma ir vairāk par 1 % no masas, to deklarē Ja biureta saturs ir zemāks par 0,2 %, norāde “Zems biureta saturs” Fosfors Ja ūdenī šķīstošā P2O5 ir mazāk par 2 %, deklarē tikai 2.fosfora šķīdības formu Ja ūdenī šķīstošā P2O5 ir vismaz 2 %, deklarē 1.un 2. fosfora šķīdības formu Kālijs Norādi “Zems hlora saturs” pievieno, ja hlora (Cl) saturs nepārsniedz 2 % Hlora saturu var deklarēt |
|
3. |
NP minerālmēslu šķīdums |
Iegūts ķīmiski un/vai ūdenī šķīdinot NP saturošus komponentus, stabils atmosfēras spiedienā, nesatur dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskos savienojumus |
18 % (N + P2O5) 3 % slāpeklis (N), tā formas: 1. kopējais slāpeklis 2. nitrātu slāpeklis 3. amonija slāpeklis 4. amīdu slāpeklis Maksimālais biureta saturs: amīdu N x 0,026 5 % ūdenī šķīstošais fosfors (P2O5) |
Slāpeklis Kopējais slāpeklis (N) Ja 2., 3. vai 4.slāpekļa forma ir vismaz 1 % no masas, to deklarē Ja biureta saturs ir zemāks par 0,2 %, norāde “Zems biureta saturs” Fosfors Ūdenī šķīstošais fosfors (P2O5) |
|
4. |
NP minerālmēslu suspensija |
Šķidrie minerālmēsli, kuros augu barības elementi ir gan izšķīdināti ūdenī, gan suspendētā stāvoklī un kuri nesatur dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskos savienojumus |
18 % (N + P2O5) 3 % slāpeklis (N), tā formas: 1. kopējais slāpeklis 2. nitrātu slāpeklis 3. amonija slāpeklis 4. amīdu slāpeklis Maksimālais biureta saturs: amīdu N x 0,026 5 % fosfors (P2O5), tā formas: 1. ūdenī šķīstošais P2O5 2. neitrālā amonija citrātā šķīstošais P2O5 Minerālmēslos nedrīkst būt fosforu saturošu izdedžu, alumīnija-kalcija fosfātu, kalcinēto fosfātu, superfosu un dabīgo fosforītu un/vai apatītu |
Slāpeklis Kopējais slāpeklis (N) Ja 2., 3. vai 4.slāpekļa forma ir vismaz 1 % no masas, to deklarē Ja biureta saturs ir zemāks par 0,2 %, norāde “Zems biureta saturs” Fosfors Ja ūdenī šķīstošā P2O5 ir mazāk par 2 %, deklarē tikai 2.fosfora šķīdības formu Ja ūdenī šķīstošā P2O5 ir vismaz 2 %, deklarē 1. un 2. fosfora šķīdības formu |
|
5. |
NK minerālmēslu šķīdums |
Iegūts ķīmiski un ūdenī šķīdinot, stabils atmosfēras spiedienā, nesatur dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskos savienojumus |
15 % (N + K2O) 3 % slāpeklis (N), tā formas: 1. kopējais slāpeklis 2. nitrātu slāpeklis 3. amonija slāpeklis 4. amīdu slāpeklis Maksimālais biureta saturs: amīdu N x 0,026 5 % ūdenī šķīstošais kālijs (K2O) |
Slāpeklis Kopējais slāpeklis (N) Ja 2., 3. vai 4.slāpekļa forma ir vismaz 1 % no masas, to deklarē Ja biureta saturs ir zemāks par 0,2 %, norāde “Zems biureta saturs” Kālijs Ūdenī šķīstošais kālijs (K2O) Norādi “Zems hlora saturs” pievieno, ja hlora (Cl) saturs nepārsniedz 2 % Hlora saturu var deklarēt |
|
6. |
NK minerālmēslu suspensija |
Šķidrie minerālmēsli, kuros augu barības elementi ir izšķīdušā veidā, izšķīdināti ūdenī vai suspendētā stāvoklī un kuri nesatur dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskos savienojumus |
18 % (N + K2O) 3 % slāpeklis (N), tā formas: 1. kopējais slāpeklis 2. nitrātu slāpeklis 3. amonija slāpeklis 4. amīdu slāpeklis Maksimālais biureta saturs: amīdu N x 0,026 5 % ūdenī šķīstošais kālijs (K2O) |
Slāpeklis Kopējais slāpeklis (N) Ja 2., 3. vai 4.slāpekļa forma ir vismaz 1 % no masas, to deklarē Ja biureta saturs ir zemāks par 0,2 %, norāde “Zems biureta saturs” Kālijs Ūdenī šķīstošais kālijs (K2O) Norādi “Zems hlora saturs” pievieno, ja hlora (Cl) saturs nepārsniedz 2 % Hlora saturu var deklarēt |
|
7. |
PK minerālmēslu šķīdums |
Iegūts ķīmiski un šķīdinot ūdenī, nesatur dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskos savienojumus |
18 % (P2O5 + K2O) 5 % ūdenī šķīstošais fosfors (P2O5) 5 % ūdenī šķīstošais kālijs (K2O) |
Fosfors Ūdenī šķīstošais fosfors (P2O5) Kālijs Ūdenī šķīstošais kālijs (K2O) Norādi “Zems hlora saturs” pievieno, ja hlora (Cl) saturs nepārsniedz 2 % Hlora saturu var deklarēt |
|
8. |
PK minerālmēslu suspensija |
Šķidrie minerālmēsli, kuros augu barības elementi ir gan izšķīdināti ūdenī, gan suspendētā stāvoklī un kuri nesatur dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskos savienojumus |
18 % (P2O5 + K2O) 5 % fosfors (P2O5), tā formas: 1. ūdenī šķīstošais P2O5 2. neitrālā amonija citrātā šķīstošais P2O5 Minerālmēslu sastāvā nedrīkst būt fosforu saturošu izdedžu, alumīnija-kalcija fosfātu, kalcinēto fosfātu, superfosa un dabīgo fosforītu un/vai apatītu 5 % ūdenī šķīstošais kālijs (K2O) |
Fosfors Ja ūdenī šķīstošā P2O5 ir mazāk par 2 %, deklarē tikai 2.fosfora šķīdības formu Ja ūdenī šķīstošā P2O5 ir vismaz 2 %, deklarē 1. un 2. fosfora šķīdības formu Kālijs Ūdenī šķīstošais kālijs (K2O) Norādi “Zems hlora saturs” pievieno, ja hlora (Cl) saturs nepārsniedz 2 % Hlora saturu var deklarēt |
|
9. |
1.-8.punktā minētie kompleksie šķidrie minerālmēsli ar mikroelementiem un/vai sekundāriem barības elementiem |
1.-8.punktā minēto komplekso šķidro minerālmēslu ar mikroelementiem un/vai sekundāriem barības elementiem ražošanas metode un pamatsastāvdaļas |
Dati par 1.-8.punktā minētajiem kompleksajiem šķidrajiem minerālmēsliem un pievienotajiem mikroelementiem un/vai sekundārajiem barības elementiem |
1.-8.punktā minēto komplekso šķidro minerālmēslu deklarējamie dati, mikroelementu saturs atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam, sekundāro barības elementu saturs atbilstoši 9.pielikumam |
D. Sekundāros augu barības elementus (kalciju, magniju un sēru) saturošie mēslošanas līdzekļi
|
Nr. p.k. |
Oficiālais mēslošanas |
Ražošanas metode, pamatsastāvdaļas |
Kvalitātes prasības (augu barības elementu minimālais saturs (% no mēslošanas līdzekļa masas), forma un mēslošanas līdzekļa specifiskās prasības) |
Mēslošanas līdzekļa pavaddokumentos, etiķetē vai marķējumā deklarējamie kvalitātes rādītāji |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|
1. |
Kalcija sulfāts |
Iegūts, samaļot kalcija sulfātus saturošus iežus, ar dažādu hidratācijas pakāpi vai rūpnieciskas izcelsmes produkts |
17,9 % kopējais kalcijs (Ca) 14 % kopējais sērs (S) Dispersijas pakāpe: vismaz 80 % daļiņu iziet caur sietu ar acu izmēru 2 mm, vismaz 99 % daļiņu iziet caur sietu ar acu izmēru 10 mm |
Kopējais sērs (S) Vēlams - kopējais kalcijs (Ca) |
|
2. |
Kalcija hlorīda šķīdums |
Rūpnieciskas izcelsmes kalcija hlorīda šķīdums |
8,6 % kopējais kalcijs (Ca) |
Kopējais kalcijs (Ca) Vēlama norāde “Augu apsmidzināšanai” |
|
3. |
Elementārais sērs |
Dabīgas izcelsmes vai rūpnieciski iegūts sērs |
98 % kopējais sērs (S) |
Kopējais sērs (S) |
|
4. |
Kizerīts |
Dabīgi iegūts minerāls, pamatsastāvdaļa - magnija sulfāta monohidrāts |
14,5 % ūdenī šķīstošais magnijs (Mg) 18 % ūdenī šķīstošais sērs (S) |
Ūdenī šķīstošais magnijs (Mg) Vēlams - ūdenī šķīstošais sērs (S) |
|
5. |
Magnija sulfāts |
Mēslošanas līdzeklis, kura pamatsastāvdaļa - magnija sulfāta heptahidrāts |
9,0 % ūdenī šķīstošais magnijs (Mg) 11,2 % ūdenī šķīstošais sērs (S) |
Ūdenī šķīstošais magnijs (Mg) Vēlams - ūdenī šķīstošais sērs (S) |
|
5.1. |
Magnija sulfāta šķīdums |
Rūpnieciski iegūtā magnija sulfāta šķīdums ūdenī |
3,0 % ūdenī šķīstošais magnijs (Mg) 4 % ūdenī šķīstošais sērs (S) |
Ūdenī šķīstošais magnijs (Mg) Vēlams - ūdenī šķīstošais sērs (S) |
|
5.2. |
Magnija hidroksīds |
Iegūts ķīmiski, pamatsastāvdaļa - magnija hidroksīds |
36,2 % kopējais magnijs (Mg) Daļiņu lielums - vismaz 99 % daļiņu iziet caur sietu ar acu izmēru 0,063 mm |
Kopējais magnijs (Mg) |
|
5.3. |
Magnija hidroksīda suspensija |
Magnija hidroksīda suspensija ūdenī |
14,5 % magnijs (Mg) |
Kopējais magnijs (Mg) |
|
6. |
Magnija hlorīda šķīdums |
Rūpnieciski iegūtā magnija hlorīda šķīdums ūdenī |
7,8 % magnijs (Mg) Maksimālais kalcija saturs - 2,1 % Ca |
Kopējais magnijs (Mg) |
|
7. |
Kizerīts ar kālija sulfātu |
Iegūts no kizerīta, pievienojot kālija sulfātu |
4,8 % ūdenī šķīstošais magnijs (Mg) 6 % ūdenī šķīstošais kālijs (K2O) 16 % (Mg + K2O) Maksimālais hlora (Cl) saturs - 3 % |
Ūdenī šķīstošais magnijs (Mg) Ūdenī šķīstošais kālijs (K2O) |
|
8. |
1.-7.punktā minētie sekundārie minerālmēsli ar mikroelementiem |
1.-7.punktā minēto sekundāro minerālmēslu ar mikroelementiem ražošanas metode un pamatsastāvdaļas |
Dati par 1.-7.punktā minētajiem sekundārajiem minerālmēsliem un pievienotajiem mikroelementiem |
1.-7.punktā minēto sekundāro minerālmēslu deklarējamie dati, mikroelementu saturs atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam |
E. Tikai mikroelementus saturoši mēslošanas līdzekļi (mikromēsli)
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|
Nr. p.k. |
Oficiālais mēslošanas līdzekļa nosaukums |
Ražošanas metode, pamatsastāvdaļas |
Kvalitātes prasības (augu barības elementu minimālais saturs (% no mēslošanas līdzekļa masas), forma un mēslošanas līdzekļa specifiskās prasības) |
Mēslošanas līdzekļa pavaddokumentos, etiķetē vai marķējumā deklarējamie kvalitātes rādītāji |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|
Bors |
||||
|
1.a |
Borskābe |
Iegūts, ar skābi iedarbojoties uz borātu |
14 % ūdenī šķīstošais bors (B) |
Ūdenī šķīstošais bors (B) |
|
1.b |
Nātrija borāts |
Iegūts ķīmiski, pamatsastāvdaļa - nātrija borāts |
10 % ūdenī šķīstošais bors (B) |
Ūdenī šķīstošais bors (B) |
|
1.c |
Kalcija borāts |
Iegūts no boru saturošiem minerālmēsliem, pamatsastāvdaļa - kalcija borāts |
7 % kopējais bors (B) Daļiņu lielums - vismaz 98 % daļiņu iziet caur sietu ar acu izmēru 0,063 mm |
Kopējais bors (B) |
|
1.d |
Bora etanolamīns |
Iegūts, reaģējot borskābei ar etanolamīnu |
8 % ūdenī šķīstošais B |
Ūdenī šķīstošais bors (B) |
|
1.e |
Boru saturošu mēslošanas līdzekļu šķīdums vai suspensija |
1.a un/vai 1.b, un/vai 1.d punktā minētā mēslošanas līdzekļa šķīdums vai suspensija ūdenī |
2 % ūdenī šķīstošais bors (B) Mēslošanas līdzekļa nosaukumā norāda tā sastāvdaļas |
Ūdenī šķīstošais bors (B) |
|
Kobalts |
||||
|
2.a |
Kobaltu saturoša sāls |
Iegūts ķīmiski, pamatsastāvdaļa - kobaltu saturoša sāls |
19 % ūdenī šķīstošais kobalts (Co) Mēslošanas līdzekļa nosaukumā norāda ar kobaltu saistītā minerālā anjona nosaukumu, piemēram, kobalta sulfāts, kobalta hlorīds |
Ūdenī šķīstošais kobalts (Co) |
|
2.b |
Kobalta helāts |
Iegūts, kobaltu ķīmiski saistot ar helātu veidotāju |
2 % ūdenī šķīstošais kobalts (Co) Vismaz 8/10 deklarētā kobalta (Co) daudzuma - helātu veidā Norāda helātu veidotāju |
Ūdenī šķīstošais kobalts (Co) Kobalts helātu veidā |
|
2.c |
Kobaltu saturošu mēslošanas līdzekļu šķīdums |
2.a un/vai 2.b punktā minētā mēslošanas līdzekļa šķīdums ūdenī |
2 % ūdenī šķīstošais kobalts (Co) Mēslošanas līdzekļa nosaukumā norāda anjonu, ar kuru saistīts kobalts un/vai helātu veidotājs, ja tāds ir |
Ūdenī šķīstošais kobalts (Co) Kobalts helātu veidā, ja tāds ir |
|
Varš |
||||
|
3.a |
Varu saturoša sāls |
Iegūts ķīmiski, pamatsastāvdaļa - varu saturoši sāļi |
20 % ūdenī šķīstošais varš (Cu) Nosaukumā norāda anjonu, ar kuru saistīts varš, piemēram, vara sulfāts |
Ūdenī šķīstošais varš (Cu) |
|
3.b |
Vara oksīds |
Iegūts ķīmiski, pamatsastāvdaļa - vara oksīds |
70 % kopējais varš (Cu) Daļiņu lielums - vismaz 98 % iziet caur sietu ar acu izmēru 0,063 mm |
Kopējais varš (Cu) |
|
3.c |
Vara hidroksīds |
Iegūts ķīmiski, pamatsastāvdaļa - vara hidroksīds |
45 % kopējais varš (Cu) Daļiņu lielums - vismaz 98 % iziet caur sietu ar acu izmēru 0,063 mm |
Kopējais varš (Cu) |
|
3.d |
Vara helāts |
Iegūts, varu ķīmiski saistot ar helātu veidotāju |
9 % ūdenī šķīstošais varš (Cu), vismaz 8/10 deklarētā kobalta (Co) daudzuma - helātu veidā Norāda helātu veidotāju |
Ūdenī šķīstošais varš (Cu) Varš helātu veidā |
|
3.e |
Varu saturošs mēslošanas līdzeklis |
3.a un/vai 3.b, un/vai 3.c, un/vai 3.d punktā minēto mēslošanas līdzekļu maisījums |
5 % kopējais varš (Cu) Uzrāda helātu veidotāju, ja ir helātu veidā Uzrāda mēslošanas līdzekļa sastāvdaļas |
Kopējais varš (Cu) Ūdenī šķīstošais varš (Cu), ja tā daudzums ir vismaz 1/4 kopējā vara (Cu) daudzuma Varš helātu veidā |
|
3.f |
Varu saturošu mēslošanas līdzekļu šķīdums |
3.a un/vai 3.d punktā minēto mēslošanas līdzekļu šķīdums ūdenī |
3 % ūdenī šķīstošais varš (Cu) Nosaukumā norāda minerālo anjonu, ar kuru varš (Cu) saistīts Uzrāda helātu veidotāju |
Ūdenī šķīstošais varš (Cu) un helātu veidā esošais vara daudzums |
|
3.g |
Vara oksihlorīds |
Iegūts ķīmiski, pamatsastāvdaļa - vara oksihlorīds [Cu2Cl(OH)3] |
50 % kopējais varš (Cu) Daļiņu lielums - vismaz 98 % iziet caur sietu ar acu izmēru 0,063 mm |
Kopējais varš (Cu) |
|
3.h |
Vara oksihlorīda suspensija |
Vara oksihlorīda suspensija ūdenī |
17 % kopējais varš (Cu) |
Kopējais varš (Cu) |
|
Dzelzs |
||||
|
4.a |
Dzelzi saturoši sāļi |
Iegūts ķīmiski, pamatsastāvdaļa - dzelzi saturoši sāļi |
12 % ūdenī šķīstošā dzelzs (Fe) Nosaukumā norāda anjonu, ar kuru Fe ir saistīts, piemēram, dzelzs sulfāts, dzelzs hlorīds, dzelzs citrāts |
Ūdenī šķīstošā dzelzs (Fe) |
|
4.b |
Dzelzs helāts |
Iegūts, dzelzi ķīmiski saistot ar helātu veidotāju |
5 % ūdenī šķīstošā dzelzs (Fe), vismaz 8/10 deklarētā Fe daudzuma - helātu veidā Norāda helātu veidotāju |
Ūdenī šķīstošā dzelzs (Fe) Dzelzs helātu veidā |
|
4.c |
Dzelzi saturošs mēslošanas līdzekļu šķīdums |
4.a un/vai 4.b punktā minēto mēslošanas līdzekļu šķīdums ūdenī |
2 % ūdenī šķīstošā dzelzs (Fe) Nosaukumā norāda minerālo anjonu, ar kuru Fe ir saistīts, un helātu veidotāju, ja tāds ir |
Ūdenī šķīstošā dzelzs (Fe) Dzelzs helātu veidā, ja tāda ir |
|
Mangāns |
||||
|
5.a |
Mangānu saturoši sāļi |
Iegūts ķīmiski, pamatsastāvdaļa - mangānu saturoši sāļi (Mn II) |
17 % ūdenī šķīstošais mangāns (Mn) Nosaukumā norāda anjonu, ar kuru Mn ir saistīts, piemēram, mangāna sulfātu, mangāna hlorīdu |
Ūdenī šķīstošais mangāns (Mn) |
|
5.b |
Mangāna helāts |
Iegūts ķīmiski, saistot mangānu helātu savienojumos |
5 % ūdenī šķīstošais mangāns (Mn), vismaz 8/10 deklarētā Mn daudzuma - helātu veidā Norāda helātu veidotāju |
Ūdenī šķīstošais mangāns (Mn) Mangāns helātu veidā |
|
5.c |
Mangāna oksīds |
Iegūts ķīmiski, pamatsastāvdaļa - mangāna oksīds |
40 % kopējais mangāns (Mn) Daļiņu lielums - vismaz 80 % iziet caur sietu ar acu izmēru 0,063 mm |
Kopējais mangāns (Mn) |
|
5.d |
Mangānu saturošs mēslošanas līdzeklis |
5.a un 5.b punktā minētā mēslošanas līdzekļa maisījums |
17 % kopējais mangāns (Mn) Nosaukumā norāda mangāna mēslošanas līdzekļu maisījuma sastāvdaļas |
Kopējais mangāns (Mn) Ūdenī šķīstošais mangāns (Mn), ja tā daudzums ir vismaz 1/4 no kopējā Mn daudzuma |
|
5.e |
Mangānu saturošu mēslošanas līdzekļu šķīdums |
5.a un/vai viena 5.b punktā minētā mēslošanas līdzekļa šķīdums ūdenī |
3 % ūdenī šķīstošais mangāns (Mn) Nosaukumā iekļauj minerālā anjona nosaukumu, helātu veidotāju, ja tāds ir |
Ūdenī šķīstošais mangāns (Mn). Mangāns helātu veidā, ja tāds ir |
|
Molibdēns |
||||
|
6.a |
Nātrija molibdāts |
Iegūts ķīmiski, pamatsastāvdaļa - nātrija molibdāts |
35 % ūdenī šķīstošais molibdēns (Mo) |
Ūdenī šķīstošais molibdēns (Mo) |
|
6.b |
Amonija molibdāts |
Iegūts ķīmiski, pamatsastāvdaļa - amonija molibdāts |
50 % ūdenī šķīstošais molibdēns (Mo) |
Ūdenī šķīstošais molibdēns (Mo) |
|
6.c |
Molibdēnu saturošs mēslošanas līdzeklis |
6.a un 6.b punktā minēto mēslošanas līdzekļu maisījums |
35 % ūdenī šķīstošais molibdēns (Mo) Nosaukumā norāda mēslošanas līdzekļu maisījuma sastāvdaļas |
Ūdenī šķīstošais molibdēns (Mo) |
|
6.d |
Molibdēnu saturošu mēslošanas līdzekļu šķīdums |
6.a un/vai 6.b punktā minēto mēslošanas līdzekļu šķīdums ūdenī |
3 % ūdenī šķīstošais molibdēns (Mo) Nosaukumā norāda šķīdumā esošās sastāvdaļas |
Ūdenī šķīstošais molibdēns (Mo) |
|
Cinks |
||||
|
7.a |
Cinku saturoši sāļi |
Iegūts ķīmiski, pamatsastāvdaļa - cinku saturoši sāļi |
15 % ūdenī šķīstošais cinks (Zn) Nosaukumā norāda anjonu, ar kuru saistīts Zn, piemēram, cinka sulfāts |
Ūdenī šķīstošais cinks (Zn) |
|
7.b |
Cinka helāts |
Iegūts ķīmiski, saistot cinku helātu savienojumos |
5 % ūdenī šķīstošais cinks (Zn), vismaz 8/10 deklarētā Zn daudzuma - helātu veidā Norāda helātu veidotāju |
Ūdenī šķīstošais cinks (Zn) Cinks helātu veidā |
|
7.c |
Cinka oksīds |
Iegūts ķīmiski, pamatsastāvdaļa - cinka oksīds |
70 % kopējais cinks (Zn) Daļiņu lielums - vismaz 80 % iziet caur sietu ar acu izmēru 0,063 mm |
Kopējais cinks (Zn) |
|
7.d |
Cinku saturošs mēslošanas līdzeklis |
7.a un 7.c punktā minēto mēslošanas līdzekļu maisījums |
30 % kopējais cinks (Zn) Nosaukumā norāda mēslošanas līdzekļu maisījuma sastāvdaļas |
Kopējais cinks (Zn) Ūdenī šķīstošais cinks (Zn), ja tā daudzums ir vismaz 1/4 no kopējā cinka (Zn) daudzuma |
|
7.e |
Cinku saturošu mēslošanas līdzekļu šķīdums |
7.a un/vai viena 7.b punktā minētā mēslošanas līdzekļa šķīdums ūdenī |
3 % ūdenī šķīstošais cinks (Zn) Nosaukumā iekļauj: minerālā anjona nosaukumu helātu veidotāju, ja tāds ir |
Ūdenī šķīstošais cinks (Zn) Cinks helātu veidā, ja tāds ir |
F. Kaļķošanas materiāli
|
Nr. p. k. |
Oficiālais kaļķošanas materiāla nosaukums |
Ražošanas metode, pamatsastāvdaļas |
Minimālā neitralizēšanas spēja
izteikta kā kalcija karbonāta |
Kaļķošanas materiāla pavaddokumentos, etiķetē vai marķējumā deklarējamie kvalitātes rādītāji |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|
1. |
Dolomīta karbonātkaļķi |
Rūpnieciski ražots kaļķošanas materiāls Pamatsastāvdaļas - kalcija un magnija karbonāti, kalcija un magnija oksīdi, kalcija un magnija hidroksīdi |
105 % |
Neitralizēšanas spēja. Mitrums Par 1 mm smalkāku daļiņu saturs % Kalcijs (Ca); Magnijs (Mg) Norāde “Ātras iedarbības kaļķošanas materiāls” |
|
2. |
Kaļķakmens milti |
Rūpnieciski ražots kaļķošanas materiāls Pamatsastāvdaļa - kalcija karbonāts |
80 % |
Neitralizēšanas spēja. Mitrums Par 1mm smalkāku daļiņu saturs % Kalcijs( Ca); Magnijs (Mg) Norāde “Lēnas iedarbības kaļķošanas materiāls” |
|
3. |
Daļēji apdedzināts, malts dolomīts |
Rūpnieciski ražots kaļķošanas materiāls, pamatsastāvdaļas – kalcija un magnija karbonāti, kalcija un magnija oksīdi, kalcija un magnija hidroksīdi |
85 % |
Neitralizēšanas spēja. Mitrums Par 1mm smalkāku daļiņu saturs % Kalcijs (Ca); Magnijs (Mg) Norāde “Ātras iedarbības kaļķošanas materiāls” |
|
4. |
Dolomītmilti |
Rūpnieciski ražots kaļķošanas materiāls, pamatsastāvdaļas - kalcija un magnija karbonāti |
80 % |
Neitralizēšanas spēja. Mitrums Par 1mm smalkāku daļiņu saturs % Kalcijs (Ca); Magnijs (Mg) Norāde “Lēnas iedarbības kaļķošanas materiāls” |
|
5. |
Elektrofiltru putekļi |
Cementa rūpniecības atkritumprodukts, pamatsastāvdaļas - kalcija oksīdi un nedaudz - magnija oksīdu |
70 % |
Neitralizēšanas spēja. Mitrums Par 1mm smalkāku daļiņu saturs % Kalcijs (Ca); Magnijs (Mg) Norāde “Ātras iedarbības kaļķošanas materiāls” |
|
6. |
Degakmens pelni |
Rūpniecības atkritumprodukts pamatsastāvdaļas – kalcija oksīdi un nedaudz magnija oksīdu |
60 % |
Neitralizēšanas spēja. Mitrums Par 1mm smalkāku daļiņu saturs % Kalcijs (Ca); Magnijs (Mg) Norāde “Ātras iedarbības kaļķošanas materiāls” |
|
7. |
Filtrkaļķi |
Cukura rūpniecības atkritumprodukts pamatsastāvdaļas - kalcija un magnija karbonāti. Nedaudz satur organiskās vielas, slāpekļa, fosfora, kālija u.c. augu barības elementus |
30 % |
Neitralizēšanas spēja. Mitrums Par 1mm smalkāku daļiņu saturs % Kalcijs (Ca); Magnijs (Mg) Norāde “Lēnas iedarbības kaļķošanas materiāls” |
|
8. |
Krīts |
Rūpnieciski ražots kaļķošanas materiāls, pamatsastāvdaļa - kalcija karbonāts |
100 % |
Neitralizēšanas spēja. Mitrums Par 1mm smalkāku daļiņu saturs % Kalcijs(Ca) Norāde “Lēnas iedarbības kaļķošanas materiāls” |
|
9 |
Dolomīta smiltis, rupjie dolomīta milti- |
Rūpnieciski ražots kaļķošanas materiāls, pamatsastāvdaļas - kalcija un magnija karbonāti |
80% |
Neitralizēšanas spēja. Mitrums Par 1mm smalkāku daļiņu saturs % Par 2mm smalkāku daļiņu saturs % Kalcijs(Ca); Magnijs (Mg) Norāde “Lēnas iedarbības kaļķošanas materiāls” |
|
10. |
Citi kaļķošanas materiāli |
Jebkuri iepriekš neuzskaitītie materiāli, kas noderīgi augsnes skābuma neitralizācijai un neatstāj nelabvēlīgu ietekmi uz augsni un augiem |
Neitralizēšanas spēja. Mitrums Par 1mm smalkāku daļiņu saturs % Kalcijs(Ca); Magnijs (Mg) Norāde par kaļķošanas materiāla iedarbību |
1 - Lai neitralizācijas spēju izteiktu kā kalcija oksīda (CaO) ekvivalentu atbilstoši standartam LVS EN 14069 - (Kaļķošanas materiāli. Apraksts un minimālās prasības), lieto koeficientu 0,56.
G. Organiskie un organominerālie mēslošanas līdzekļi
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|
Nr. p.k. |
Oficiālais mēslošanas līdzekļa nosaukums |
Ražošanas metode, pamatsastāvdaļas |
Kvalitātes prasības (augu barības elementu minimālais saturs (% no mēslošanas līdzekļa masas), forma un mēslošanas līdzekļa specifiskās prasības) |
Mēslošanas līdzekļa pavaddokumentos, etiķetē vai marķējumā deklarējamie kvalitātes rādītāji |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|
1. |
Sapropelis |
Organisko vielu un minerālvielu komplekss nogulums |
- |
Organiskās vielas Kopējais slāpeklis (N) Kopējais fosfors (P2O5) Kopējais kālijs (K2O Mitrums Reakcija pH |
|
2. |
Mājputnu mēsli |
Iegūti, žāvējot vai citādi apstrādājot mājputnu mēslus |
- |
Kopējais slāpeklis (N) Kopējais fosfors (P2O5) Kopējais kālijs (K2O) Mitrums Organiskās vielas Reakcija pH |
|
3. |
Zivju milti |
Iegūti, žāvējot, maļot vai citādi apstrādājot zivis vai to atlikumus bez citām piedevām |
- |
Kopējais slāpeklis (N) Kopējais fosfors (P2O5) Kopējais kālijs (K2O) Mitrums Organiskās vielas Reakcija pH |
|
4. |
Mājlopu ragi un nagi |
Sasmalcināts ragu un nagu maisījums, bez citām piedevām |
- |
Kopējais slāpeklis (N) Kopējais fosfors (P2O5) Kopējais kālijs (K2O) Mitrums Organiskās vielas Reakcija pH |
|
5. |
Eļļas augu sēklu izspaidas |
Atlikumi, ko iegūst, izspiežot un/vai ekstrahējot eļļu no sēklām, un kurus paredzēts lietot mēslojumam |
- |
Kopējais slāpeklis (N) Kopējais fosfors (P2O5) Kopējais kālijs (K2O) Mitrums Organiskās vielas Reakcija pH |
|
6. |
Apstrādāti organiskie un organominerālie mēslošanas līdzekļi |
Iegūti, gatavojot minerālmēslu un organisko mēslu maisījumus, kā arī žāvējot vai citādi apstrādājot lopkopības blakusproduktus vai augu izcelsmes produktus |
- |
Kopējais slāpeklis (N) Kopējais fosfors (P2O5) Kopējais kālijs (K2O) Mitrums Organiskās vielas Reakcija pH |
|
7. |
Cietie organominerālie mēslošanas līdzekļi ar sekundārajiem un/ vai mikroelementiem |
Cieti mēslošanas līdzekļi, kas iegūti no minerālmēsliem un augu vai dzīvnieku izcelsmes organiskiem savienojumiem, tos mehāniski sajaucot un ar papildu apstrādi vai bez tās |
- |
Kopējais slāpeklis (N) Kopējais fosfors (P2O5) Kopējais kālijs (K2O) Mitrums Organiskās vielas Reakcija pH Sekundārie un mikroelementi saskaņā ar šo noteikumu 4. un 9.pielikumu |
|
8. |
Šķidrie organominerālie mēslošanas līdzekļi ar sekundārajiem un/ vai mikroelementiem |
Šķidri mēslošanas līdzekļi, kuru ražošanā izmantoti minerālmēsli un dzīvnieku vai augu izcelsmes organiski savienojumi |
- |
Kopējais slāpeklis (N) Ja kāda no slāpekļa formām ir vairāk par 1%, to deklarē Kopējais fosfors (P2O5) Kopējais kālijs (K2O) Organiskās vielas Reakcija pH Sekundārie un mikroelementi saskaņā ar šo noteikumu 4. un 9.pielikumu |
1. Organiskais mēslošanas līdzeklis - materiāls, kas satur oglekli, ūdeņradi un skābekli un papildus vēl vismaz vienu vai vairākus augiem nepieciešamos barības elementus.
2. Organominerālie mēslošanas līdzekļi - organisko mēslošanas līdzekļu un minerālmēslu maisījums, kas tiek iegūts vienotā tehnoloģiskā procesā vai arī šos komponentus mehāniski sajaucot.
3.Apstrādāts organiskais mēslošanas līdzeklis – jebkurš organiskas (augu vai dzīvnieku valsts) izcelsmes mēslošanas līdzeklis, kas pārveidots fizikāli vai ķīmiski no tā sākotnējā stāvokļa, tai skaitā veicot mēslošanas līdzekļa iepakošanu. Organiskas izcelsmes mēslošanas līdzeklis, kas tiek piedāvāts tirdzniecībā, tiek uzskatīts par apstrādātu mēslošanas līdzekli
H. Mēslošanas līdzekļi speciālajai izmantošanai1
|
Nr. p.k. |
Oficiālais mēslošanas līdzekļa nosaukums |
Ražošanas metode, pamatsastāvdaļas |
Kvalitātes prasības (augu barības elementu minimālais saturs (% no mēslošanas līdzekļa masas), forma un mēslošanas līdzekļa specifiskās prasības) |
Mēslošanas līdzekļa pavaddokumentos, etiķetē vai marķējumā deklarējamie kvalitātes rādītāji |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|
1. |
NPK minerālmēsli ar mikroelementiem vai bez tiem un/vai sekundāriem barības elementiem |
Iegūti, ķīmiski vai mehāniski sajaucot un/vai šķīdinot ūdenī NPK, mikroelementus un sekundāros barības elementus saturošus komponentus, stabili atmosfēras spiedienā, nesatur dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskos savienojumus |
4,5 % (N + P2O5 + K2O) 1 % kopējais slāpeklis (N) 2,29 % ūdenī šķīstošais fosfors (P2O5) 1,21 % ūdenī šķīstošais kālijs (K2O). Mikroelementu saturs atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam. Sekundāro barības elementu saturs atbilstoši šo noteikumu 9.pielikumam. |
Kopējais slāpeklis (N) Ūdenī šķīstošais fosfors (P2O5) Ūdenī šķīstošais kālijs (K2O) Mikroelementu un sekundāro augu barības elementu saturs |
|
2. |
PK minerālmēsli ar mikroelementiem un/vai sekundāriem barības elementiem |
Iegūti, ķīmiski vai mehāniski sajaucot un/vai ūdenī šķīdinot PK, mikroelementus un sekundāros barības elementus saturošus komponentus, stabili atmosfēras spiedienā, nesatur dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskos savienojumus |
3,5 % (P2O5 + K2O) 2,29 % ūdenī šķīstošais fosfors (P2O5) 1,21 % ūdenī šķīstošais kālijs (K2O). Mikroelementu saturs atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam. Sekundāro barības elementu saturs atbilstoši šo noteikumu 9.pielikumam |
Ūdenī šķīstošais fosfors (P2O5) Ūdenī šķīstošais kālijs (K2O) Mikroelementu un sekundāro augu barības elementu saturs |
|
3. |
NK minerālmēsli ar mikroelementiem un/vai sekundāriem barības elementiem |
Iegūti, ķīmiski vai mehāniski sajaucot un/vai šķīdinot ūdenī NK, mikroelementus un sekundāros barības elementus saturošus komponentus, stabili atmosfēras spiedienā, nesatur dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskos savienojumus |
2,21 % (N + K2O) 1 % kopējais slāpeklis (N) 1,21 % ūdenī šķīstošais kālijs (K2O) Mikroelementu saturs atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam. Sekundāro barības elementu saturs atbilstoši šo noteikumu 9.pielikumam |
Kopējais slāpeklis (N) Ūdenī šķīstošais kālijs (K2O) Mikroelementu un sekundāro augu barības elementu saturs |
|
4. |
N minerālmēsli ar mikroelementiem un/vai sekundāriem barības elementiem |
Iegūti, ķīmiski vai mehāniski sajaucot un/vai šķīdinot ūdenī N, mikroelementus un sekundāros barības elementus saturošus komponentus, stabili atmosfēras spiedienā, nesatur dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskos savienojumus |
1 % kopējais slāpeklis (N) Mikroelementu saturs atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam. Sekundāro barības elementu saturs atbilstoši šo noteikumu 9.pielikumam |
Kopējais slāpeklis (N) Mikroelementu un sekundāro augu barības elementu saturs |
|
5. |
NP minerālmēsli ar mikroelementiem un/vai sekundāriem barības elementiem |
Iegūti, ķīmiski vai mehāniski sajaucot un/vai šķīdinot ūdenī NP, mikroelementus un sekundāros barības elementus saturošus komponentus, stabili atmosfēras spiedienā, nesatur dzīvnieku vai augu izcelsmes organiskos savienojumus |
3,29 % (N+ P2O5) 1,0 % kopējais slāpeklis (N) 2,29 % ūdenī šķīstošais fosfors (P2O5) Mikroelementu saturs atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam. Sekundāro barības elementu saturs atbilstoši šo noteikumu 9.pielikumam |
Kopējais slāpeklis (N) Ūdenī šķīstošais fosfors (P2O5) Mikroelementu un sekundāro augu barības elementu saturs |
|
6. |
Sekundāro elementu un mikroelementu maisījums (šķīdumi, suspensijas, emulsijas) |
Iegūti, ķīmiski un šķīdinot ūdenī mikroelementus un sekundāros elementus saturošus komponentus |
Sekundāro elementu saturs atbilstoši 9.pielikumam. Mikroelementu saturs atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam |
Mikroelementu un sekundāro augu barības elementu saturs |
|
7. |
Cieto mikroelementu maisījums (ciets produkts) |
Iegūti, ķīmiski vai mehāniski sajaucot un/vai šķīdinot ūdenī no mikroelementus un sekundāros elementus saturošiem komponentiem |
Mikroelementu saturs atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam |
Mikroelementa kopējais saturs un ūdenī šķīstošā daļa. Mikroelementi helātu veidā, ja tādi ir. |
|
8. |
Mikroelementu maisījums (šķīdumi, suspensijas, emulsijas) |
Iegūti, ķīmiski un šķīdinot ūdenī mikroelementus un sekundāros elementus saturošus komponentus |
Mikroelementu saturs atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam |
Katra mikroelementa saturs |
|
9. |
NPK minerālmēsli ar vai bez sekundārajiem un/vai mikroelementiem un organiskajiem savienojumiem |
Iegūti, ķīmiski un/ vai šķīdinot ūdenī NPK un/ vai mikroelementus un/vai sekundārus elementus un organiskos savienojumus saturošus komponentus Šķidri (šķīdumi, suspensijas, emulsijas) vai cieti mēslošanas līdzekļi, kuru ražošanā izmantoti minerālmēsli un augu vai dzīvnieku valsts izcelsmes komponenti |
Organiskie savienojumi ne vairāk kā 3 %. Mikroelementu saturs atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam, sekundāro elementu saturs atbilstoši 9. pielikumam |
Galveno elementu, mikroelementu un sekundāro elementu saturs. Organisko vielu saturs Reakcija pH |
1 - Specialās nozīmes mēslošanas līdzekļi - mēslošanas līdzekļi, kuri paredzēti specifiskiem mērķiem (segtajās platībās, dārzos, zālieniem, telpaugiem, mežkopībā utt.) vai arī jebkuriem kultūraugiem, izmantojot specifiskas pielietošanas metodes (ārpussakņu mēslošana, ar laistīšanu utt.).
Zemkopības ministrs M.Roze
Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā
2.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 27.jūnija noteikumiem Nr.530
Pieļaujamās novirzes no reģistrā deklarētās mēslošanas līdzekļa kvalitātes
|
1 |
2 |
|
Mēslošanas līdzekļi, augu barības elementi |
Pieļaujamās novirzes no deklarētiem kvalitātes rādītājiem (masas procenti) |
|
1 |
2 |
|
Slāpekļa minerālmēsli, kopējais slāpeklis (N) |
|
|
1.1. kalcija nitrāts |
0,4 |
|
1.2. kalcija-magnija nitrāts |
0,4 |
|
1.3. nātrija nitrāts (iegūts ķīmiski) |
0,4 |
|
1.4. Čīles salpetris (no tīrradņa ražots nātrija nitrāts) |
0,4 |
|
1.5. kalcija cianamīds |
1,0 |
|
1.6. nitrātus saturošs kalcija ciānamīds |
1,0 |
|
1.7. amonija sulfāts |
0,3 |
|
1.8. amonija nitrāts: |
|
|
1.8.1. ar kopējā slāpekļa saturu līdz 32 % (ieskaitot) |
0,8 |
|
1.8.2. ar kopējā slāpekļa saturu virs 32 % |
0,6 |
|
1.9. kalcija-amonija nitrāts |
0,8 |
|
1.10. amonija sulfāts-nitrāts |
0,8 |
|
1.11. amonija-magnija sulfāts-nitrāts |
0,8 |
|
1.12. magnija-amonija nitrāts |
0,8 |
|
1.13. urīnviela |
0,4 |
|
1.14. urīnviela-amonija sulfāts |
0,5 |
|
1.15. slāpekļa minerālmēslu šķīdums |
0,6 |
|
1.16. amonija nitrāta-urīnvielas šķīdums |
0,6 |
|
1.17. kalcija nitrāta suspensija |
0,4 |
|
1.18. šķidrie slāpekļa minerālmēsli (šķīdumi, suspensijas) ar urīnvielas formaldehīdu |
0,4 |
|
1.19. amonjakūdens |
0,3 |
|
1.20. bezūdens amonjaks |
1,1 |
|
2. Fosfora minerālmēsli |
|
|
2.1. minerālskābēs šķīstošais fosfors (P2O5) |
|
|
2.1.1. superfoss |
0,8 |
|
2.1.2. alumīnija-kalcija fosfāts |
0,8 |
|
2.1.3. fosforītmilti |
0,8 |
|
2.1.4. fosforu saturoši izdedži |
1,0 |
|
2.2. skudrskābē šķīstošais fosfors (P2O5) |
|
|
2.2.1. fosforītmilti |
0,8 |
|
2.3. neitrālā amonija citrātā šķīstošais fosfors (P2O5) |
|
|
2.3.1. vienkāršais superfosfāts |
0,8 |
|
2.3.2. koncentrētais superfosfāts |
0,8 |
|
2.3.3. divkāršais superfosfāts |
0,8 |
|
2.4. bāziskā amonija citrātā šķīstošais fosfors (P2O5) |
|
|
2.4.1. precipitāts |
0,8 |
|
2.4.2. kalcija termofosfāts |
0,8 |
|
2.4.3. alumīnija-kalcija fosfāts |
0,8 |
|
2.5. citronskābē šķīstošais fosfors (P2O5) |
|
|
2.5.1. fosforu saturoši izdedži |
0,8 |
|
2.6. ūdenī šķīstošais fosfors (P2O5) |
|
|
2.6.1. vienkāršais superfosfāts |
0,9 |
|
2.6.2. koncentrētais superfosfāts |
0,9 |
|
2.6.3. superfoss |
0,9 |
|
2.6.4. divkāršais superfosfāts |
1,3 |
|
3. Kālija (K2O) minerālmēsli |
|
|
3.1. kainīts |
1,5 |
|
3.2. bagātināta kainīta sāls |
1,0 |
|
3.3. kālija hlorīds |
|
|
3.3.1. ar kālija (K2O) saturu 55 % un zemāku |
1,0 |
|
3.3.2. ar kālija (K2O) saturu lielāku par 55 % |
0,5 |
|
3.4. magniju saturošs kālija hlorīds |
1,5 |
|
3.5. kālija sulfāts |
0,5 |
|
3.6. magnija-kālija sulfāts |
1,5 |
|
4. Citi augu barības elementi minerālmēslos (piemērojami arī kompleksajiem minerālmēsliem) |
|
|
4.1. magnijs (Mg) |
1/4 no deklarētā satura, taču nepārsniedzot 0,55 |
|
4.2. kalcijs (Ca) |
1/4 no deklarētā satura, taču nepārsniedzot 0,64 |
|
4.3. nātrijs (Na) |
1/4 no deklarētā satura, taču nepārsniedzot 0,67 |
|
4.4. sērs (S) |
1/4 no deklarētā satura, taču nepārsniedzot 0,36 |
|
4.5. hlors (Cl) |
0,2 |
|
5. Kompleksie minerālmēsli (iegūti ķīmiski) |
|
|
5.1. slāpeklis (N) |
1,1 |
|
5.2. fosfors (P2O5) |
1,1 |
|
5.3. kālijs (K2O) |
1,1 |
|
5.4. N + P2O5 + K2O |
|
|
5.4.1. divkomponentu minerālmēslos |
1,5 |
|
5.4.2. trīskomponentu minerālmēslos |
1,9 |
|
6. Kompleksie minerālmēsli (iegūti mehāniski, sajaucot NPK un citus elementus saturošus komponentus) |
|
|
6.1. slāpeklis (N) |
2,2 |
|
6.2. fosfors (P2O5) |
2,2 |
|
6.3. kālijs (K2O) |
2,2 |
|
6.1. N + P2O5 + K2O |
|
|
6.1.1. divkomponentu minerālmēslos |
3,0 |
|
6.1.2. trīskomponentu minerālmēslos |
3,8 |
|
6.2. sekundārie barības elementi (Mg, Ca, Na, S) |
|
|
6.2.1. magnijs (Mg) |
1/3 no deklarētā satura, taču nepārsniedzot 1,10 |
|
6.2.2. kalcijs (Ca) |
1/3 no deklarētā satura, taču nepārsniedzot 1,28 |
|
6.2.3. nātrijs (Na) |
1/3 no deklarētā satura, taču nepārsniedzot 1,34 |
|
6.2.4. sērs (S) |
1/3 no deklarētā satura, taču nepārsniedzot 0,72 |
|
6.3. mikroelementi (B, Co, Cu, Fe, Mn, Mo, Zn) |
|
|
6.3.1. mikroelementa B, Co, Cu, Fe, Mn, Mo, Zn saturs augstāks par 2 % |
0,8 |
|
6.3.2. mikroelementa B, Co, Cu, Fe, Mn, Mo, Zn saturs 2 % un zemāks |
2/5 no deklarētā satura |
|
7. Mikroelementus saturošie mēslošanas līdzekļi |
|
|
7.1. mikroelementa B, Co, Cu, Fe, Mn, Mo, Zn saturs augstāks par 2 % |
0,4 |
|
7.2. mikroelementa B, Co, Cu, Fe, Mn, Mo, Zn saturs 2 % un zemāks |
1/5 no deklarētā satura |
|
8. Kaļķošanas materiāli |
|
|
Neitralizēšanas spēja, izteikta
kā kalcija karbonāta |
1/20 no deklarētā lieluma |
|
9. Organiskie mēslošanas līdzekļi |
|
|
9.1. Sapropelis |
|
|
9.1.1. kopējais slāpeklis (N) |
1/5 no deklarētā satura |
|
9.1.2. kopējais fosfors (P2O5) |
1/10 no deklarētā satura |
|
9.1.3. kopējais kālijs (K2O) |
1/5 no deklarētā satura |
|
9.2. Mājlopu ragi un nagi |
|
|
9.2.1. kopējais slāpeklis (N) |
0,5 |
|
9.3. Eļļas augu sēklu izspaidas |
|
|
9.3.1. kopējais slāpeklis (N) |
0,5 |
|
9.4. Zivju milti |
|
|
9.4.1. kopējais slāpeklis (N) |
0,5 |
|
9.5. Mājputnu mēsli |
|
|
9.5.1. kopējais slāpeklis (N) |
1/5 no deklarētā satura |
|
9.5.2. kopējais fosfors (P2O5) |
1/10 no deklarētā satura |
|
9.5.3. kopējais kālijs (K2O) |
1/5 no deklarētā satura |
|
10. Citi tehniski apstrādāti organiskie vai organominerālie mēsli |
|
|
10.1. kopējais slāpeklis (N) |
1/5 no deklarētā satura |
|
10.2. kopējais fosfors (P2O5) |
1/10 no deklarētā satura |
|
10.3. kopējais kālijs (K2O) |
1/5 no deklarētā satura |
|
11. Granulometriskais sastāvs saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu |
1/20 no deklarētā lieluma satura |
1. Pieļaujamās novirzes nepieciešamas, lai varētu ņemt vērā mēslošanas līdzekļa kvalitātes svārstības, kas rodas mēslošanas līdzekļa ražošanā, apstrādē, paraugu ņemšanā un testēšanā.
2. Dažādu slāpekļa formu (NO3, NH4 u.c.) vai dažādos šķīdinātājos šķīstošā fosfora (P2O5) deklarētā satura pieļaujamā novirze ir 1/10 no to kopējā satura, maksimālā novirze - divi procenti no masas, ja kopējais augu barības elementu dažādo formu saturs ir šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajās robežās un novirzes - šī pielikuma 5.punktā noteiktajās robežās.
3. Šo noteikumu 1.pielikuma H sadaļā minētajiem mēslošanas līdzekļiem augu barības elementu deklarētā satura pieļaujamā novirze ir 0,4 masas procenti, ja elementa saturs mēslošanas līdzeklī ir augstāks par 2 %, un 1/5 no deklarētā satura, ja elementa saturs mēslošanas līdzeklī ir 2 % un zemāks.
Zemkopības ministrs M.Roze
Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā
3.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 27.jūnija noteikumiem Nr.530
Nevēlamo piemaisījumu maksimāli pieļaujamā koncentrācija mēslošanas līdzeklī
|
Mēslošanas līdzeklis |
Nevēlamie piemaisījumi |
Maksimāli pieļaujamā koncentrācija (izsakot uz absolūti sausu paraugu), ja nav noteikts citādi |
Noteikšanas metode |
|
1. Amonija nitrāts ar augstu (vairāk par 28 %) slāpekļa saturu |
varš |
10 mg/kg |
Nosaka hlorūdeņražskābē, kuras blīvums 20oC temperatūrā ir 1,18 g/ml |
|
hlors |
0,02 masas procenti |
Nosaka ūdens ekstraktā |
|
|
2. Fosforu saturošie minerālmēsli |
kadmijs (Cd) |
60 mg Cd/kg P2O5 |
Nosaka karaļūdens ekstraktā |
|
3. Organominerālie, organiskie mēslošanas līdzekļi un kaļķošanas materiāli |
dzīvsudrabs (Hg) |
2,0 mg/kg |
Nosaka karaļūdens ekstraktā |
|
kadmijs (Cd) |
3,0 mg/kg |
Nosaka karaļūdens ekstraktā |
|
|
arsēns (As) |
50 mg/kg |
Nosaka karaļūdens ekstraktā |
|
|
niķelis (Ni) |
100 mg/kg |
Nosaka karaļūdens ekstraktā |
|
|
svins (Pb) |
150 mg/kg |
Nosaka karaļūdens ekstraktā |
|
|
varš (Cu) |
600 mg/kg |
Nosaka karaļūdens ekstraktā |
|
|
cinks (Zn) |
1500 mg/kg |
Nosaka karaļūdens ekstraktā |
|
|
4. Organiskie un organominerālie mēslošanas līdzekļi |
salmonellas |
nav pieļaujamas |
nosakot 25 gramos parauga |
|
termiski izturīgās kolibaktērijas |
2500 koloniju veidojošās vienības vai 2500 visiespējamākās baktērijas |
nosakot 1 gramā parauga |
|
|
plastmasas, stikla vai metāla daļiņas, kas rupjākas par 4 mm |
0,5 masas procenti |
nosaka vizuāli |
Zemkopības ministrs M.Roze
Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā
4.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 27.jūnija noteikumiem Nr.530
Minimālais deklarējamais mikroelementu saturs mēslošanas līdzeklī
1. Minimālais deklarējamais mikroelementu saturs (%) mēslošanas līdzeklī:
1.1. cietajos vai šķidrajos maisījumos, kas satur tikai mikroelementus:
1.tabula
|
Nr. p.k. |
Mikroelementi |
Mikroelementa forma |
|
|
minerālā |
helatēts vai kompleksēts |
||
|
Nr. p.k. |
Mikroelementi |
Mikroelementa forma |
|
|
mnerālā |
helatēts vai kompleksēts |
||
|
1. |
Bors (B) |
0,2 |
0,2 |
|
2. |
Kobalts (Co) |
0,02 |
0,02 |
|
3. |
Varš (Cu) |
0,5 |
0,1 |
|
4. |
Dzelzs (Fe) |
2,0 |
0,3 |
|
5. |
Mangāns (Mn) |
0,5 |
0,1 |
|
6. |
Molibdēns (Mo) |
0,02 |
– |
|
7. |
Cinks (Zn) |
0,5 |
0,1 |
1.1.1. kopējā mikroelementu satura minimālais daudzums cietajos maisījumos (mikromēslos), kas satur tikai mikroelementus, – 5 % no masas;
1.1.2. kopējā mikroelementu satura minimālais daudzums šķidrajos maisījumos (mikromēslos), kas satur tikai mikroelementus, – 2 % no masas;
1.2. minerālmēslos (ar mikroelementiem), kas satur galvenos un/vai sekundāros augu barības elementus, iestrādājot augsnē vai miglojot uz augu lapām:
2.tabula
|
Nr. p.k. |
Mikroelementi |
Iestrādei augsnē |
Lapu apsmidzināšanai |
|
|
lauksaimniecības kultūrām vai zālājiem |
dārzkopībā, puķkopībā, augļkopībā |
|||
|
1. |
Bors (B) |
0,01 |
0,01 |
0,01 |
|
2. |
Kobalts (Co) |
0,002 |
– |
0,002 |
|
3. |
Varš (Cu) |
0,01 |
0,002 |
0,002 |
|
4. |
Dzelzs (Fe) |
0,5 |
0,02 |
0,02 |
|
5. |
Mangāns (Mn) |
0,1 |
0,01 |
0,01 |
|
6. |
Molibdēns (Mo) |
0,001 |
0,001 |
0,001 |
|
7. |
Cinks (Zn) |
0,01 |
0,002 |
0,002 |
2. Izplatītāko mikroelementu – helātu veidotāju – saīsinājumi
|
Nr. p.k. |
Nosaukums |
Apzīmējums |
Ķīmiskā formula |
|
1. |
Etilēndiamīntetraetiķskābe |
EDTA |
C10H16O8N2 |
|
2. |
Dietilēntriamīnpentaetiķskābe |
DTPA |
C14H23O10N3 |
|
3. |
Etilēndiamīndi(o-hidroksifenil)etiķskābe |
EDDHA |
C18H20O6N2 |
|
4. |
Hidroksietilēndiamīntetraetiķskābe |
HEEDTA |
C10H18O7N2 |
|
5. |
Etildiamīndi(o-hidroksi p-metilfenil) etiķskābe |
EDDHMA |
C20H24N2O6 |
|
6. |
Etilēndiamīndi (5-karboksi-2-hidroksifenil) etiķskābe |
EDDCHA |
C20H20O10N2 |
|
7. |
I-hidroksietilidendifosfonskābe |
OEDF |
C2H8O7P2 |
Zemkopības ministrs M.Roze
| ZIP 39 kb |
Ministru kabineta noteikumi Nr.529
Veterinārās prasības buļļu spermas tirdzniecībai Eiropas Savienības dalībvalstīs un ievešanai no trešajām valstīm
Ministru kabineta noteikumi Nr.531
Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 3.februāra noteikumos Nr.62 "Noteikumi par vienoto darba samaksas uzskaites sistēmu no valsts budžeta finansējamās institūcijās"