Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2006. gada 15. jūnija Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.06.2006., Nr. 101 https://www.vestnesis.lv/ta/id/138749

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ekonomikas ministrijas informācija

Par darījumiem privatizācijas sertifikātu tirgū

Vēl šajā numurā

30.06.2006., Nr. 101

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 15.06.2006.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likums
1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk — Iestāde) amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk — amatpersona) disciplinārpārkāpumu savlaicīgu, pilnīgu, vispusīgu un objektīvu izmeklēšanu un taisnīga lēmuma pieņemšanu.
2.pants. Likuma darbības joma

Likums nosaka amatpersonas disciplināratbildības pamatu, disciplinārsodu veidus un kārtību, kādā izlemjami jautājumi par amatpersonas saukšanu pie disciplinār­atbildības.
3.pants. Disciplinārpārkāpums

(1) Par disciplinārpārkāpumu atzīstama amatpersonas ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīta darbība vai bezdarbība, kas saistīta ar tās dienesta pienākumu pildīšanu un izpaužas kā rīkojumos, likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās kārtības un prasību neievērošana.

(2) Par disciplinārpārkāpumu atzīstama arī amatpersonas darbība vai bezdarbība, kas nav saistīta ar tās dienesta pienākumu pildīšanu, bet kas diskreditē iestādi un mazina uzticību valsts pārvaldei.
4.pants. Pierādīšanas pienākums

(1) Nevienu nevar atzīt par vainīgu disciplinārpārkāpuma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Pierādīt amatpersonas vainu ir Iestādes pienākums.
5.pants. Galējā nepieciešamība

Amatpersona nav saucama pie disciplināratbildības, ja tā atradusies galējās nepieciešamības situācijā, tas ir, veikusi darbības, kas bija nepieciešamas, lai novērstu valstij vai sabiedriskajai kārtībai, īpašumam, personu tiesībām un brīvībām vai noteiktai pārvaldes kārtībai draudošas briesmas, un konkrētajos apstākļos tās nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem, kā arī radītais kaitējums ir mazāks par novērsto kaitējumu.
6.pants. Attaisnojams profesionālais risks

Profesionālais risks ir attaisnojams un amatpersona nav saucama pie disciplinār­atbildības, ja tā rīkojusies, lai sasniegtu sabiedrībai nozīmīgu mērķi, ko nebija iespējams sasniegt citā veidā, un ja amatpersona, kura pieļāvusi risku, ir darījusi visu, lai novērstu kaitējumu tiesiski aizsargātām interesēm.
7.pants. Vainas forma

(1) Par vainīgu disciplinārpārkāpumā atzīstama amatpersona, kura to izdarījusi ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības.

(2) Disciplinārpārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu (tīši), ja amatpersona, kura to izdarījusi, ir apzinājusies savas rīcības prettiesisko raksturu, paredzējusi tās kaitīgās sekas un vēlējusies vai apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos.

(3) Disciplinārpārkāpums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja amatpersona, kura to izdarījusi, ir paredzējusi savas rīcības kaitīgo seku iestāšanās iespēju, bet paļāvusies, ka tās neiestāsies vai ka tās varēs novērst, vai nav paredzējusi šādu seku iestāšanās iespēju, kaut gan konkrētajos apstākļos tās vajadzēja paredzēt un amatpersona tās varēja paredzēt.
8.pants. Tiesiskuma un lietderības kontrole

Augstāka iestāde un augstāka amatpersona kontrolē, vai amatpersonas saukšana pie disciplināratbildības ir tiesiska un lietderīga. Augstāka iestāde un augstāka amatpersona attiecīgi iekšlietu ministra vai tieslietu ministra (turpmāk — attiecīgais ministrs) noteiktajā kārtībā ir tiesīga pēc savas iniciatīvas pārbaudīt lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu.
9.pants. Apstākļi, kas mīkstina atbildību par disciplinārpārkāpumu

(1) Atbildību par disciplinārpārkāpumu mīkstina šādi apstākļi:

1) amatpersona pēc savas iniciatīvas ir novērsusi disciplinārpārkāpuma sekas, labprātīgi atlīdzinājusi nodarīto zaudējumu vai novērsusi kaitējumu;

2) amatpersona ir labprātīgi pieteikusies pirms izdarītā disciplinārpārkāpuma atklāšanas.

(2) Par atbildību mīkstinošiem apstākļiem var atzīt arī citus apstākļus, kas šajā likumā nav minēti.
10.pants. Apstākļi, kas pastiprina atbildību par disciplinārpārkāpumu

Atbildību par disciplinārpārkāpumu pastiprina šādi apstākļi:

1) amatpersona turpinājusi prettiesisko rīcību, neņemot vērā prasību to izbeigt;

2) amatpersonas tīša disciplinārpārkāpuma dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai būtisks kaitējums;

3) amatpersona disciplinārpārkāpumu izdarījusi, izmantojot stihisku nelaimi vai citus ārkārtējus apstākļus;

4) amatpersona disciplinārpārkāpumu izdarījusi, jau būdama disciplināri sodīta;

5) amatpersona disciplinārpārkāpumu izdarījusi alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē vai reibumā.
11.pants. Būtisks mantisks zaudējums un būtisks kaitējums

(1) Ja disciplinārpārkāpuma dēļ ir radīts mantisks zaudējums, kura apmērs disciplinārpārkāpuma izdarīšanas brīdī pārsniedz piecu attiecīgajā laikposmā valstī noteikto minimālo mēneša darba algu summu, tas uzskatāms par būtisku mantisku zaudējumu.

(2) Ja disciplinārpārkāpuma dēļ ir nodarīts personisks kaitējums, ko nav iespējams novērst, novēršot attiecīgā disciplinārpārkāpuma tiešās sekas, tas uzskatāms par būtisku personisku kaitējumu.

(3) Ja disciplinārpārkāpuma dēļ ir radīts kaitējums svarīgām valsts vai sabiedrības interesēm un šo kaitējumu nav iespējams novērst, novēršot attiecīgā disciplinārpārkāpuma tiešās sekas, tas uzskatāms par būtisku kaitējumu valstij.
12.pants. Disciplinārlietu apvienošana un sadalīšana

(1) Disciplinārlietas par vairākiem vienas amatpersonas izdarītiem disciplinārpārkāpumiem var apvienot vienā disciplinārlietā. Uz apvienoto disciplinārlietu attiecināmi tie procesuālie termiņi, kuri attiecināmi uz disciplinārlietu, kas ierosināta pirmā.

(2) Disciplinārlietu par disciplinārpārkāpumu, ko izdarījušas vairākas amatpersonas, var sadalīt vairākās disciplinārlietās, ja šāda sadalīšana ir nepieciešama un nekaitē pareizai un savlaicīgai disciplinārlietas izmeklēšanai.

(3) Lēmumu par disciplinārlietu apvienošanu vai disciplinārlietas sadalīšanu pieņem šā likuma 16.panta trešajā daļā minētās amatpersonas, pamatojot apvienošanas vai sadalīšanas nepieciešamību.
13.pants. Disciplinārsodi

(1) Amatpersonai var piemērot šādus disciplinārsodus:

1) piezīmi;

2) rājienu;

3) mēneša amatalgas samazināšanu līdz 20 procentiem no mēneša amatalgas uz laiku no viena mēneša līdz sešiem mēnešiem;

4) brīdinājumu par neatbilstību ieņemamam amatam uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam;

5) pazemināšanu dienesta pakāpē par vienu pakāpi uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam;

6) pazemināšanu amatā uz laiku no viena gada līdz diviem gadiem;

7) atvaļināšanu no dienesta.

(2) Amatpersonām, kuras ieņem amatus Drošības policijā, piemēro Valsts drošības iestāžu likumā noteiktos disciplinārsodus.
14.pants. Amatpersonu tiesības piemērot disciplinārsodus

(1) Piezīmi, rājienu, mēneša amatalgas samazināšanu līdz 20 procentiem no mēneša amatalgas uz laiku no viena mēneša līdz sešiem mēnešiem, brīdinājumu par neatbilstību ieņemamam amatam uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam, pazemināšanu amatā uz laiku no viena gada līdz diviem gadiem un atvaļināšanu no dienesta ir tiesīgs piemērot attiecīgais ministrs, iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona.

(2) Pazemināšanu dienesta pakāpē par vienu pakāpi uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam ir tiesīga piemērot amatpersona, kurai ir tiesības piešķirt attiecīgo dienesta pakāpi.
15.pants. Disciplinārsoda piemērošanas vispārīgie noteikumi

Piemērojot disciplinārsodu, ņem vērā izdarītā disciplinārpārkāpuma raksturu un tā radīto kaitējumu, amatpersonas vainas formu, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, disciplinārpārkāpuma izdarīšanas apstākļus un amatpersonas līdzšinējo dienesta gaitu.
16.pants. Disciplinārlietas ierosināšana

(1) Disciplinārlietu ierosina, ja vienlaikus pastāv šādi apstākļi:

1) darbība vai bezdarbība ietver disciplinārpārkāpuma pazīmes;

2) nav izbeigušās dienesta attiecības ar amatpersonu;

3) kopš disciplinārpārkāpuma izdarīšanas nav pagājis vairāk par diviem gadiem.

(2) Disciplinārlieta ierosināma ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad saņemta informācija par faktiem, kas liecina par iespējamo disciplinārpārkāpuma izdarīšanu, vai iestāde pati to konstatējusi.

(3) Disciplinārlietu var ierosināt:

1) iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, kuras padotībā atrodas amatpersona, pret kuru ierosināma disciplinārlieta;

2) augstākas iestādes vadītājs vai attiecīgais ministrs.

(4) Ja ir uzsākta amatpersonas kriminālvajāšana par to pašu nodarījumu, par kuru ir pamats ierosināt disciplinārlietu, disciplinārlietu var ierosināt mēneša laikā pēc tam, kad saņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu vai stājies spēkā attaisnojošs tiesas spriedums krimināllietā, ja kopš disciplinārpārkāpuma izdarīšanas nav pagājuši vairāk kā trīs gadi.
17.pants. Lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu

(1) Lēmumā par disciplinārlietas ierosināšanu norāda:

1) Iestādes nosaukumu un adresi;

2) amatpersonas, pret kuru ierosināta disciplinārlieta, vārdu, uzvārdu, personas kodu un amatu;

3) disciplinārpārkāpuma faktu un pārkāpto tiesību normu;

4) disciplinārlietas izmeklēšanas veicēju, izņemot gadījumus, kad disciplinārlietā piemēro saīsināto procesu;

5) vai disciplinārlietā piemērojams saīsinātais process.

(2) Amatpersonu nekavējoties iepazīstina ar lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu un pieprasa no tās rakstveida paskaidrojumu.

(3) Par ierosināto disciplinārlietu informē Iestādes vadītāju, augstāku iestādi un attiecīgi Iekšlietu ministriju vai Tieslietu ministriju.

(4) Lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu nav administratīvais akts, un uz to neattiecas šajā likumā paredzētā lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība.
18.pants. Disciplinārlietas izmeklēšana

(1) Disciplinārlietas izmeklēšanas veicējs ir Iestādes amatpersona vai amatpersonas, kurām saskaņā ar šā likuma 16.panta trešajā daļā minēto amatpersonu lēmumu ir uzdots veikt disciplinārlietas izmeklēšanu. Disciplinārlietas izmeklēšanai var izveidot komisiju.

(2) Disciplinārlietas izmeklēšanu aizliegts veikt amatpersonai:

1) kura ir tās amatpersonas tiešais priekšnieks, pret kuru ierosināma disciplinārlieta;

2) kura ir iespējamā disciplinārpārkāpumā vai notikumā iesaistīto personu (arī liecinieku) padotais;

3) kura ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar amatpersonu, pret kuru ierosināma disciplinārlieta, kā arī tās laulātais;

4) kura ir iespējamā disciplinārpārkāpuma vai notikuma aculiecinieks;

5) kurai konkrētajā disciplinārlietā rodas vai var rasties interešu konflikts;

6) kura personiski tieši vai netieši ir ieinteresēta disciplinārlietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par tās objektivitāti.
19.pants. Amatpersonas atstādināšana no amata pienākumu pildīšanas uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku

(1) Attiecīgais ministrs, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku var atstādināt amatpersonu no amata pienākumu pildīšanas, saglabājot tai mēneša amatalgu, piemaksu par izdienu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi un uzturdevas kompensāciju.

(2) Izdodot rīkojumu par amatpersonas atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku, attiecīgais ministrs, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona var uzdot amatpersonai šajā laikā pildīt citus pienākumus, kuri nav saistīti ar tās tiešajiem amata pienākumiem un kuru pildīšana netraucē disciplinārlietas izmeklēšanas interesēm.
20.pants. Disciplinārlietas izmeklēšanas termiņi

(1) Disciplinārlietu izmeklē un lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu vai disciplinārlietas izbeigšanu pieņem mēneša laikā pēc tās ierosināšanas.

(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ viena mēneša termiņu nav iespējams ievērot, saskaņā ar pamatotu šā likuma 16.panta trešajā daļā minētās amatpersonas lēmumu disciplinārlietas izmeklēšanas termiņu var pagarināt līdz trim mēnešiem. Ar lēmumu iepazīstina amatpersonu, pret kuru ierosināta disciplinārlieta.

(3) Disciplinārlietas izmeklēšanas termiņā neieskaita amatpersonas, pret kuru ierosināta disciplinārlieta, darba nespējas, atvaļinājuma vai komandējuma laiku.

(4) Ja ir uzsākta amatpersonas kriminālvajāšana par to pašu nodarījumu, par kuru ierosināta disciplinārlieta, disciplinārlietas izmeklēšanu aptur. Disciplinārlietas izmeklēšanu atjauno mēneša laikā pēc tam, kad saņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu vai stājies spēkā attaisnojošs tiesas spriedums krimināllietā un kopš disciplinārpārkāpuma izdarīšanas nav pagājuši vairāk kā trīs gadi.

(5) Disciplinārlietu, kas apturēta tādēļ, ka uzsākta amatpersonas kriminālvajāšana par to pašu nodarījumu, izbeidz, pamatojoties uz notiesājošu tiesas spriedumu krimināllietā.
21.pants. Lēmuma pieņemšana

(1) Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu vai par disciplinārlietas izbeigšanu pieņem:

1) Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, kuras padotībā atrodas amatpersona, pret kuru ierosināta disciplinārlieta;

2) augstākas iestādes vadītājs vai attiecīgais ministrs.

(2) Ja amatpersona ir pārcelta citā iestādē Iekšlietu ministrijas sistēmas ietvaros, iekšlietu ministrs var pieņemt lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu par disciplinārpārkāpumu, kas izdarīts, amatpersonai atrodoties iepriekšējos amatos.

(3) Disciplinārlietu izmeklē un lēmumu par disciplinārlietas izbeigšanu pieņem arī tad, ja izbeigušās dienesta attiecības ar amatpersonu.

(4) Lēmumā par disciplinārlietas izbeigšanu norāda:

1) iestādes nosaukumu un adresi;

2) amatpersonas, pret kuru ierosināta disciplinārlieta, vārdu, uzvārdu un amatu;

3) disciplinārpārkāpuma faktu un pārkāpto tiesību normu;

4) disciplinārlietas izmeklēšanas veicēju;

5) disciplinārlietas izbeigšanas pamatojumu;

6) dienesta attiecību izbeigšanās pamatojumu un datumu — šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā.

(5) Pieņemto lēmumu attiecīgā ministra noteiktajā kārtībā Iestāde nosūta Iestādes vadītājam, augstākai iestādei un attiecīgi Iekšlietu ministrijai vai Tieslietu ministrijai.

(6) Lēmumu par disciplinārlietas izbeigšanu paziņo šā panta ceturtās daļas 2.punktā minētajai amatpersonai.

(7) Lēmums par disciplinārsoda piemērošanu ir administratīvais akts.
22.pants. Saīsinātais process

(1) Ja informācijas pārbaudes laikā par iespējamā disciplinārpārkāpuma faktu konstatē, ka disciplinārpārkāpums ir noticis, un amatpersona atzīst savu vainu disciplinārpārkāpuma izdarīšanā, disciplinārlietā var piemērot saīsināto procesu.

(2) Saīsinātajā procesā disciplinārlietu neizmeklē un 10 darbdienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu, šā likuma 21.panta pirmajā daļā minētā amatpersona pieņem lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu.
23.pants. Disciplinārlietas pārņemšana

(1) Disciplinārlietu pēc savas iniciatīvas jebkurā tās izskatīšanas stadijā no zemākas amatpersonas var pārņemt Iestādes vadītājs vai attiecīgais ministrs.

(2) Lēmumā par disciplinārlietas pārņemšanu norāda disciplinārlietas pārņemšanas pamatojumu.

(3) Pieņemot lēmumu par disciplinārlietas pārņemšanu, Iestādes vadītājs vai attiecīgais ministrs norīko disciplinārlietas izmeklēšanas veicēju un iepazīstina amatpersonu, pret kuru ierosināta disciplinārlieta, ar lēmumu par disciplinārlietas pārņemšanu. Attiecīgais ministrs vai iestāde, kura pārņēmusi disciplinārlietu, to izmeklē un pieņem lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu vai par disciplinārlietas izbeigšanu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Ja disciplinārlieta pārņemta no citas iestādes, lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu vai par disciplinārlietas izbeigšanu pieņem termiņā, kas noteikts, skaitot no dienas, kad pieņemts lēmums par disciplinārlietas pārņemšanu, bet ne ilgāk kā četru mēnešu laikā, un triju darbdienu laikā nosūta to amatpersonai, kura ierosinājusi disciplinārlietu.
24.pants. Lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu spēkā stāšanās

(1) Lēmums par disciplinārsoda piemērošanu, izņemot šā panta otrajā daļā noteikto gadījumu, stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots amatpersonai.

(2) Ja lēmumā par disciplinārsoda piemērošanu paredzēts piemērot disciplinārsodu — atvaļināšana no dienesta, minētais lēmums stājas spēkā tajā norādītajā termiņā.
25.pants. Lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu apstrīdēšana un pārsūdzēšana

(1) Iestādes vadītāja pieņemto lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu var apstrīdēt augstākā iestādē mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Iestādes citas amatpersonas pieņemto lēmumu var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Iestādes vadītājam.

(2) Ja lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu pieņēmis attiecīgais ministrs vai Iekšlietu ministrijas vai Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, to var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.
26.pants. Lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu izpilde

(1) Lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

(2) Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu, kas paredz šā likuma 13.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktā disciplinārsoda piemērošanu, izpilda nekavējoties pēc tā stāšanās spēkā.

(3) Lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu izpildi pārtrauc, ja izbeigušās dienesta attiecības ar amatpersonu.

(4) Lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu izpildi atjauno, ja gada laikā pēc dienesta attiecību izbeigšanās amatpersonu pieņem dienestā un ieceļ amatā tajā pašā vai citā Iestādē.

(5) Amatpersona uzskatāma par disciplināri nesodītu, ja gada laikā pēc disciplinārsoda piemērošanas vai no dienas, kad beigusies disciplinārsoda izpilde, tā nav izdarījusi jaunu disciplinārpārkāpumu.

(6) Ja piemērots disciplinārsods — piezīme, amatpersona uzskatāma par disciplināri nesodītu, ja triju mēnešu laikā pēc disciplinārsoda piemērošanas tā nav izdarījusi jaunu disciplinārpārkāpumu.

(7) Disciplinārsoda darbības laikā amatpersonu nedrīkst paaugstināt amatā.

(8) Par disciplinārlietas izbeigšanu, par disciplinārsoda piemērošanu vai par disciplinārsoda piemērošanas izpildes pārtraukšanu un atjaunošanu pieņemto lēmumu kopijas pievieno amatpersonas personas lietai.
Pārejas noteikumi
1. Šā likuma 26.panta piekto, sesto un septīto daļu nepiemēro par disciplinārpārkāpumiem, kas izdarīti līdz 2006.gada 1.oktobrim.
2. Dienesta pārbaudes, kas uzsāktas līdz 2006.gada 1.oktobrim, pabeidz un, ja nepieciešams, piemēro disciplinārsodu saskaņā ar noteikumiem, kas bija spēkā līdz 2006.gada 1.oktobrim.
Likums stājas spēkā 2006.gada 1.oktobrī.

Likums Saeimā pieņemts 2006.gada 15.jūnijā.
Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre
Rīgā 2006.gada 30.jūnijā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!