Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs G.Bērziņš

Uz jaut.nr.145 – dok. nr.6045

Par valsts deklarētās kompensācijas, kas noslēdz zāļu iegādes
izdevumus, neatbilstību faktiskajiem slimnieku izdevumiem, par šīs
neatbilstības juridisko novēršanu un finansēm, kas nepieciešamas šo trūkumu novēršanai

Saskaņā ar Ministru prezidenta 2006.gada 1.jūnija rezolūciju Nr.45/SAN-1645 Veselības ministrija sniedz atbildi uz deputātu jautājumu Nr.145 par zāļu kompensācijas kārtību un zāļu cenām.

Ministru kabineta 2005.gada 14.jūnija noteikumi Nr.418 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība” (turpmāk – noteikumi) vienlaikus ar zāļu kompensācijas kārtību nosaka arī ārsta atbildību šīs kārtības īstenošanā. Piekrītam, ka pacienta aprūpe, ieskaitot zāļu izvēli ir ārsta kompetencē. Tomēr gadījumā, ja ārsts no vairākām zālēm ar vienādu iedarbību, devu, formu un iepakojuma lielumu izvēlas izrakstīt visdārgākās, tādējādi radot pacientam papildu izdevumus, viņam, atbilstoši noteikumiem, par to jāinformē pacients. Diemžēl pacienti nereti nesaņem no ārsta informāciju par iespējām saņemt līdzvērtīgas zāles par zemāku cenu, kas arī ir lielākā ar references cenas ieviešanu saistītā problēma. Tas, ka netiek pildīts ārsta pienākums informēt pacientu par visām ārstēšanas iespējām, nenozīmē, ka no valsts budžeta būtu jāmaksā dažāda cena par vienādām zālēm.

Iepriekšējās vēstulēs jau skaidrojām kompensējamo zāļu sarakstā iekļaujamo zāļu cenas veidošanas kārtību, minot, ka valsts iestādes nevar noteikt cenu vienpusēji, jo cena ir atkarīga arī no zāļu ražotāja vēlmes pielāgoties valsts un pacientu maksātspējai. Par piemērā minēto medikamentu Lamotrix varam informēt, ka šo zāļu cenu ražotājs ir samazinājis līdz references cenas līmenim, un pašreiz 100mg tabletes 30 tablešu iepakojumā maksā Ls 11,55 iepriekšējo Ls 22,92 vietā. Turpinoties līdzīgai tendencei cenu veidošanā, kā arī pieaugot pacientu informētībai, samazināsies to gadījumu skaits, kad pacientam jāpiemaksā cenu starpība starp izrakstītajām zālēm un references zālēm.

Veselības ministrija jau agrāk ir skaidrojusi, ka zāļu kompensācijas sistēmas mērķis ir ārstēt smagas un hroniskas slimības un mazināt to izraisītās sekas – hospitalizāciju, invaliditāti un mirstību. Tādēļ kompensācijas sistēma ir balstīta uz konkrētām slimībām, kuru ārstēšanai nepieciešamās zāles pilnībā vai daļēji tiek apmaksātas. Līdzekļi šo zāļu apmaksāšanai tiek plānoti, ņemot vērā slimnieku skaitu ar attiecīgo slimību un ārstēšanas izmaksas. Ja par vienīgo kritēriju zāļu kompensācijai izmanto piederību kādai no iedzīvotāju grupām (piemēram, personas ar invaliditāti vai pensionāri), aprēķinu veikšanu par zāļu kompensācijai nepieciešamajiem līdzekļiem apgrūtina tas, ka nav prognozējami dati par zālēm, ko lieto katrs invalīds un pensionārs. Bez tam jāņem vērā, ka daļa invalīdu un pensionāru jau var saņemt zāles pašreizējās kompensācijas sistēmas ietvaros. Veselības ministrija uzskata, ka jautājumu par iedzīvotāju labāku nodrošināšanu ar kompensējamām zālēm vislabāk risināt, paplašinot to slimību klāstu, kuru ārstēšanai nepieciešamās zāles tiek apmaksātas, kā arī regulāri pārskatīt kompensējamo zāļu sarakstu, papildinot to ar jaunām zālēm un nodrošinot plašāku jau iekļauto zāļu pieejamību.

Veselības ministrs G.Bērziņš