• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Tautsaimnieciskā izaugsme vieš cerības. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.12.2000., Nr. 465 https://www.vestnesis.lv/ta/id/13844

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par pašvaldību vadītāju pēdējo šā gada sanāksmi

Vēl šajā numurā

21.12.2000., Nr. 465

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Tautsaimnieciskā izaugsme vieš cerības

Par budžeta izpildes rezultātiem preses konferencē Finansu ministrijā

Aizvadāmais gads, pēc apkopotajiem rezultātiem spriežot, ekonomiskās izaugsmes ziņā Latvijai acīmredzot būs otrs veiksmīgākais kopš neatkarības atjaunošanas (vienīgi 1997.gadā situācija bija labāka) — tā, analizējot budžeta izpildes rezultātus vienpadsmit mēnešos, vakar, 20.decembrī, atzina finansu ministrs Gundars Bērziņš.

Novembrī valsts pamatbudžeta ieņēmumi nedaudz pārsniedza 59 miljonus latu, tātad tie bija par nepilniem 2 miljoniem latu lielāki nekā attiecīgajā pagājušā gada laika posmā. No pievienotās vērtības nodokļa aizvadītajā mēnesī valsts budžetā saņemti gandrīz 27 miljoni latu — par pusotra miljona latu vairāk, nekā bija plānots. Sociālās apdrošināšanas budžetā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veidā ieņemti turpat 39 miljoni latu, par 3,4 miljoniem latu pārsniedzot analogos pērnā gada rādītājus. Arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pārsnieguši prognozes — šis nodoklis iekasēts gandrīz 26 miljonu latu apmērā, tātad par 5,7 miljoniem latu vairāk nekā pagājušā gada novembrī.

Īpaši atzinīgi G.Bērziņš novērtēja faktu, ka izdevies stabilizēt ieņēmumus no naftas produktu akcīzes nodokļa, kas novembrī sasnieguši gandrīz 8,4 miljonus latu, par 0,4 miljoniem latu pārsniedzot pērnā gada rādītājus šajā laika posmā. Lai gan akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai no 1.jūlija samazināts par 26,7 procentiem, novembrī dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa ieņēmumi salīdzinājumā ar oktobri pieauguši par simt tūkstošiem latu.

Kopumā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada desmit mēnešos bija 1,483 miljardi latu, bet izdevumi — 1,565 miljardi latu. Valsts kopbudžeta fiskālais deficīts oktobra beigās nedaudz pārsniedza 84 miljonus latu jeb aptuveni 2 procentus no prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma.

Kā zināms, budžetā paredzētais deficīts ir 3,2 procenti, un tas, pēc G.Bērziņa domām, ļauj cerēt, ka šogad kopumā budžeta deficīts nepārsniegs 3 procentus.

Kā pastāstīja finansu ministrs, 20.decembrī viņam bijusi tikšanās ar Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu, ar kuru panākta galīgā vienošanās par nodrošinājumu kredīta galvojumam Ventspils brīvostai. Iespējams, ka jau šonedēļ tiks parakstīti visi septiņi līgumi, kas saistīti ar valsts galvojuma piešķiršanu šai ostai, jo Ventspils dome piedāvājusi jaunus neapgrūtinātus īpašumus, kas visā pilnībā apmierina Finansu ministriju.

Aizvadītie septiņi mēneši, kopš G.Bērziņš pilda finansu ministra pienākumus, pēc viņa teiktā, bijis ļoti saspringts laiks un svarīgākais, kas paveikts, ir sabalansēta budžeta pieņemšana, neieviešot nevienu jaunu nodokli un nepalielinot nevienu esošo nodokļa likmi. Tieši otrādi — turpinās nodokļu samazināšana. Samazināts sociālais nodoklis un dīzeļdegvielas akcīzes nodoklis, pieņemts likums par vienotu finansu regulatoru utt. Izdevies arī panākt jau iepriekšējās valdības laikā aizsākto makroekonomiskās situācijas stabilizāciju, par ko liecina zemā inflācija, kas šogad Latvijā būs pat zemāka nekā Eiropas Savienības valstīs, kā arī iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi. Piemēram, kredīta procentu likmes otrajā ceturksnī bija vidēji 10,9 procenti — tas ir trešais zemākais rādītājs Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs, kas liecinot par situācijas stabilitāti.

Aizvadāmā gada nozīmīgāko veikumu starpā G.Bērziņš minēja arī likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli ieviestos atvieglojumus lielajiem investīciju projektiem, likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli iekļauto speciālo normu attiecībā uz meža izstrādi un kokmateriālu pārdošanu, kas veicinās legālā koksnes tirgus attīstību, likuma par vienotu kapitāla tirgus uzraudzību pieņemšanu. Sagatavoti arī normatīvie akti, kas ļaus noteikt precīzāku un ekonomiskāku valsts naudas izlietojumu, proti, jauns likums par valsts un pašvaldību pasūtījumiem, koncepcija par valsts pilnvarnieku un valsts uzņēmumu vadītāju vienoto motivācijas sistēmu un koncepcija par vienota atalgojuma sistēmu valsts pārvaldes darbiniekiem. Valsts pārvaldes struktūrā ieviesta un uzlabota iekšējā audita sistēma.

Runājot par nākamajā gadā iecerēto, finansu ministrs atzina, ka ir vesela virkne problēmu, kuru risināšana jau sākta. Saistībā ar budžetu Finansu ministrija jau februārī piedāvās koncepciju budžeta plānošanai gan vidējā termiņā, gan definējot politiskās prioritātes ilgākam laikam. Nākamgad daudz tiks darīts, lai nodokļu politikā radītu investīcijām labvēlīgāku vidi. Ir izveidotas speciālas darba grupas, kas risina ar investīciju veicināšanu saistītus jautājumus. Tiks īstenota arī Valsts ieņēmumu dienesta modernizācijas programma.

G.Bērziņš prognozēja, ka gaidāma tālāka nodokļu samazināšana. Līdz vienam procentam tiks samazināts īpašuma nodoklis, ar to apliekot tikai ēkas un zemi, nevis ražošanas iekārtas un inženiertehniskās komunikācijas. Nākamgad paredzēts mainīt arī uzņēmumu ienākuma nodokli, un martā valdībā notiks debates par pievienotās vērtības nodokļa otras likmes ieviešanu. Kā zināms, Eiropas Savienības valstīs pastāv pievienotās vērtības nodokļa pamatlikme (Latvijā tā ir 18 procentu) un otra likme, kas attiecas uz atsevišķiem preču veidiem. Martā plānots pieņemt galīgo lēmumu šajā jautājumā, un tas būs pamats aiznākamā gada budžeta veidošanai.

Ministrs atteicās precizēt, cik liela varētu būt otra PVN likme, un piebilda, ka vispirms jāpieņem konceptuāls lēmums par tās ieviešanu vispār. Lietuvā un Igaunijā šī likme ir 5 procenti. Viņš norādīja, ka visbiežāk tā tiek piemērota medicīniskajiem pakalpojumiem, medikamentiem, tūrismam, grāmatu izdevniecībai, plašsaziņas līdzekļiem, kā arī pārtikas precēm.

Gita Kronberga, "LV" nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!