Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzruna Oskara Kalpaka pieminekļa atklāšanā Rīgā, Esplanādē, 2006.gada 22.jūnijā:

Augsti godātais aizsardzības ministra kungs! Augsti godātais Kristovska kungs! Dārgie pieminekļa fonda darbinieki, dalībnieki un ziedotāji! Dārgā Latvijas tauta!
Rīga šodien kļūst bagātāka ar piemiņas zīmi, kas uz visiem laikiem mums atgādinās par Latvijas tautas garu, cīņas sparu un patriotismu. Tas ir skaists piemineklis, kas bagātinās mūsu Rīgas galvaspilsētas seju, un tas ir piemineklis, kas uz ilgiem laikiem katru dienu katram garāmgājējam atgādinās par to, ka Latvija, lai vispār dzimtu, lai rastos kā neatkarīga zeme, bija jāizcīna, bija jāizcīna pret milzīgu pretvaru, ar to bija jācīnās tādos apstākļos, ka nevienam nebija iespējams paredzēt un pārredzēt, kā viss tas varētu beigties.
Doma par neatkarīgu Latviju bija jau izaudzināta ļaužu sirdīs un prātos kopš iepriekšējā gadsimta. Taču tajā brīdī, kad Latvija deklarēja savu vēlmi rasties kā neatkarīga republika, mūsu pagaidu valdībai nebija kontroles pār savu teritoriju. Latvijas teritorijā vēl darbojās un to okupēja citu valstu karaspēki. Latvijai bija viss jāsāk no nekā. Un pirmajiem bruņotajiem spēkiem Latvijas armijas pirmsākumos bija ļoti īsā laikā bez līdzekļiem, bez ekipējuma, bez resursiem, kādus šodien mēs saistām ar bruņotajiem spēkiem, ar armiju un ar aizsardzību, vienkārši ar savu pārliecību, ar savu drosmi, ar savu cīņas sparu jāņem ieroči rokās un jādodas cīņās.
Oskars Kalpaks bija tajā laikā tas cilvēks, kam vēsture bija izvēlējusi šo līdera lomu pulcināt ap sevi vīrus un zēnus, lai dotos cīņā, pārliecinot viņus par cīņas nepieciešamību, vadot viņus un uzmundrinot. Viņa mūžs beidzās traģiski, un viņa darbības laiks arīdzan bija traģiski īss, bet šis mūža gājums lai paliek mums kā atgādinājums tam, ka jebkuram no mums vēsture jebkurā negaidītā brīdī var dāvāt iespēju kaut ko darīt, par kaut ko izšķirties, kam var būt tālejošas un pat vēsturiskas sekas, un ka tajā brīdī ir svarīgi, lai cilvēkam būtu skaidra doma un pārliecība par saviem mērķiem, par saviem ideāliem, par to, ko viņš vēlas sasniegt. Tādā brīdī sirdī jābūt pārliecībai. Kalpakam tāda bija. Par Latvijas tautas tiesībām uz savu neatkarīgu valsti viņam kā karavīram bija skaidrība, bija skaidrība arī par to, kur ir viņa pienākums un kur ir viņa sūtība. Mums katram savās gaitās ir sava doma un sava sūtība. Katram no mums var gadīties, ka vēsture noliek tādā situācijā, ka mūsu rīcībai ir tālejošas sekas. Tamdēļ es uzskatu, ka šis piemineklis Oskaram Kalpakam pašā Rīgas sirdī mums būs vērtīgs ne tikai kā simbols mūsu bruņotajiem spēkiem un Latvijas uzticībai savu cilvēku spējai stāties Latvijas sardzē, bet ikvienam civiliedzīvotājam arī par viņa atbildību pret valsts drošību un valsts kvalitāti, kādā mēs dzīvojam, un konkrētā brīdī būt gatavam arī vērsties pret straumi, nevis tikai peldēt uz leju pa vieglāko ceļu. Ir brīži, kad principu vārdā, kad savas sirdsapziņas vārdā ir jāiet pret straumi un ir jāzina tos atšķirt. Tā, man liekas, ir Oskara Kalpaka mūža dziļākā un paliekošākā vēsts un vērtība. Es vēlētos kā Valsts prezidente pateikties visiem, kas ir pielikuši roku šī skaistā pieminekļa tapšanā. Toreizējam aizsardzības ministram Ģirtam Valdim Kristovskim bija ļoti nozīmīga loma šī projekta virzīšanā. Viņa rūpes par to, lai tas neapstātos, bet virzītos uz priekšu, ir bijušas nenogurstošas. Liels paldies viņam par to, paldies Aizsardzības ministrijai, Rīgas domei, Rīgas pilsētai par savu atbalstu, jo tas būs piemineklis arī Rīgas pilsētai, tas pilsētu bagātinās, greznos. Un paldies visiem ziedotājiem un investoriem. Un, visbeidzot, paldies tēlniekam un arhitektam. Viņi ir veidojuši tiešām vērtīgu, māksliniecisku un iedvesmojošu tēlu. Lai šis tēls mums vienmēr atgādina, ka zobens – tas ir mūsu gara spēks un mūsu griba. Tāda ir vajadzīga ne tikai karavīram, šis gara spēks un gara griba ir vajadzīga mums katram.
Dievs, svētī Latviju!

22.jūnijā, Varoņu piemiņas dienā, Esplanādē svinīgi tika atklāts piemineklis latviešu leģendārajam virsniekam pulkvedim Oskaram Kalpakam. Ziedus pie pieminekļa nolika arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un aizsardzības ministrs Atis Slakteris Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”