Runa ir par veselas simfonijas cilvēcisko nošu atslēgu

15.decembrī notika Latvijas Zinātņu akadēmijas sēde "Cilvēka vērtība un dzīves kvalitāte"

Ievadot akadēmiskās sēdes darbu, Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētājs akadēmiķis Viktors Hausmanis pievērsa uzmanību dažiem būtiskiem tēmas aspektiem: kāda ir cilvēka vērtība un kā cilvēks tiek vērtēts, kāda ir inteliģences vieta un loma sabiedrībā un kā tā mainās ekonomiski politisko pārmaiņu rezultātā. Akadēmiķe Maija Kūle uz sēdi ieradās tieši no Latvijas inteliģences konferences, kuras gaitai pie saviem radioaparātiem varēja sekot visi iedzīvotāji. Viņa izteica bažas, vai Zinātņu akadēmijas locekļi, nepiedaloties šādās apspriedēs, neatraujas no sabiedrības interesēm. Šai sēdei gatavotie referāti par cilvēka vērtību un dzīves kvalitāti būtu varējuši izskanēt arī inteliģences konferencē "par lielu svētību visai tautai". Savā referātā "Cilvēka vērtības izpratne mūsdienu sabiedrībā un izglītības sistēma" akadēmiķe akcentēja klasisko vērtību nezūdošo nozīmi. Viņa atgādināja sava skolotāja, tagad Vīnes Universitātes profesora Sergeja Averinceva pausto atziņu, ka mūsdienu cilvēks diemžēl zaudējis spēju sarežģīti domāt, sarežģīti spriest. Mēs sevi uzskatām par kristīgu tautu, bet pašā kristietības būtībā jau ietverta dievišķa sevišķība, dievišķa sarežģītība. Taču notiek daudzpusības nivelēšana, frāzes apraušana, kā to var vērot arī televīzijas raidījumos, kad pat ļoti ievērojamiem cilvēkiem neļauj savu domu pabeigt. Tieši kultūra plašā nozīmē ir tā, kas regulē visas citas sfēras, taču tās nozīme netiek novērtēta. Nevajadzētu censties cilvēku ietransformēt valstī, bet gan panākt, lai valsts respektētu cilvēku. Kā uzsvēra referente, runa ir par veselas simfonijas nošu atslēgu. Jebkurai valsts attīstības koncepcijai vajadzētu būt koncentrētai uz cilvēku ar visām viņa garīgajām, sociālajām un ekonomiskajām vajadzībām.

Runājot par cilvēka kvalitāti kā viņa vērtības mēru, Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle Pārsla Eglīte (viņas referātu publicējam atsevišķi) atgādināja, Latvijā darba samaksa visās tajās nozarēs, kas saistītas ar cilvēku izaugsmi un aprūpi, ir par 30 līdz 140 procentiem zemāka nekā lietu ražošanas nozarēs un naudas aprites sfērā. Tādēļ arī mums vajadzētu ieklausīties ANO aicinājumā izvirzīt cilvēku visas attīstības degpunktā. Referentes izteiktās atziņas par dažādiem cilvēka kvalitātes noteikšanas aspektiem tālāk attīstīja akadēmiķis Pēteris Zvidriņš un ZA korespondētājloceklis Juris Krūmiņš. Tika izteikta doma, ka svarīgs sabiedrības labklājības rādītājs ir ne vien mūža ilgums, bet arī tas, cik ilgi cilvēks jūtas vesels, aktīvs, laimīgs. Kanādā, piemēram, šie rādītāji tiek apkopoti datu bāzē. Pašlaik tiek gatavota demogrāfisko terminu vārdnīca, kas palīdzēs novērst dažu labu neskaidrību. Piemēram, juristi prasa, lai visas lietas un parādības tiktu precīzi nosauktas, bet mēs sakām, ka cilvēka dzīvību nevar naudā novērtēt, tāpat kā nevar naudas izteiksmē novērtēt godu. Taču notiek prāvas par goda aizskaršanu un tiek pieprasītas konkrētas naudas summas. Budžetā ir arī speciāls fonds kompensāciju izmaksai nepatiesi notiesātajiem. Te nav runa par atlīdzināšanu, bet par "samierināšanas naudu".

Par dzīves kvalitātes tiesisko nodrošinājumu referēja Zinātņu akadēmijas Uzraudzības padomes priekšsēdētājs akadēmiķis Kalvis Torgāns.

Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretārs Andrejs Siliņš, kurš pārstāv Latvijas zinātnes intereses NATO Zinātnes komitejā, Modernās sabiedrības problēmu risināšanas komitejā un Eiropas Savienības Zinātnes un tehnoloģiskās attīstības programmās, pievērsa uzmanību faktam, ka viena trešdaļa pašu aktīvāko, gudrāko un apņēmīgāko jauno zinātnieku strādā ārzemēs. Viņi Latvijā ir pietiekami labi sagatavoti, lai atrastu tur darbu un tālākās attīstības iespējas. Arī mūsu skolēni tiek uzņemti tādās prestižās ārzemju augstskolās, kur pat vietējo koledžu absolventi nespēj izturēt konkurenci. Mums ir talanti, un par to mums jāpriecājas. Un jādara viss, lai mūsu talantiem atrastos vieta pašu mājās.

"LV" informācija

Sēdē referēja akadēmiķi filozofe Maija Kūle un tiesību zinātnieks Kalvis Torgāns

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"