Par ES valstu pludmaļu atbilstību ES standartiem

Saskaņā ar Eiropas Komisijas 9.jūnijā publiskoto ikgada ziņojumu par peldvietu ūdeni lielākā daļa peldvietu visās ES25 valstīs 2005.gadā joprojām atbildušas ES tīrības standartiem. Tomēr prasībām atbilstošo peldvietu īpatsvars mazliet samazinājies piekrastes rajonos un vēl vairāk iekšzemes peldvietās pie ezeriem un upēm. Ziņojumā, kas nācis klajā tieši pirms peldsezonas, sniegta noderīga informācija par ūdens kvalitāti miljoniem cilvēku, kas katru vasaru apmeklē Eiropas pludmales. Kamēr 96% no jūras piekrastes peldvietām pērn atbilda ES direktīvas par peldvietu ūdeni obligātajiem standartiem, iekšzemes ūdeņu tuvumā atbilstība standartiem turpināja pazemināties un nokritās par 4 procentu punktiem – līdz 86%. Tāds kritums galvenokārt skaidrojams ar nepietiekamu ūdens kvalitātes paraugu izpēti – arī to uzskata par neatbilstību.

Ziņojumā dots pilnīgs pārskats par 20914 peldvietām visās ES valstīs – 14230 no tām ir jūrmalā, 6684 – kontinenta iekšienē.

Četras no desmit ES jaunajām dalībvalstīm šogad iesniedza datus pirmoreiz: Ungārija, Latvija, Malta un Polija. Taču šajās dalībvalstīs ir ļoti daudz peldvietu, kur nav pietiekami plaši izvērsta paraugu ņemšana – 39% jūras piekrastē un 43% saldūdens zonās. Tas ievērojami iespaido datus par neatbilstību visās 25 ES valstīs. Pārējās sešās no jaunajām dalībvalstīm, kas iesniedza datus jau otro reizi, bija vērojama rezultātu uzlabošanās.

Piekrastes peldvietās obligātajiem standartiem atbilstošo peldvietu īpatsvars pērn mazliet krities no 96,7% 2004.gadā līdz 96,1%. Tas skaidrojams ar diviem faktoriem: palielinājies to zonu skaits, kur peldēšanās bija aizliegta tāpēc, ka ūdens neatbilst standartiem, un nav veiktas pietiekamas pārbaudes – tādēļ peldvietas uzskatāmas par nepiemērotām.

To piekrastes peldvietu skaits, kuras atbilst direktīvas stingrākajām – nesaistošajām, “orientējošajām” – prasībām, palielinājies no 88,5% 2004. gadā līdz 89,1%.

Rezultāti saldūdens peldvietās nav tik optimistiski. Atbilstība obligātajiem standartiem ir 85,6% – tātad vēl sliktāk nekā 89,4% 2004.gadā un 92,4% 2003.gadā. Taču samazinājums daļēji skaidrojams ar to, ka ievērojami palielinājies to zonu skaits, kurās nenotiek pietiekami plašas pārbaudes.

Turpinājusi pasliktināties arī atbilstība orientējošajām prasībām, kas ir būtiskas, taču nav saistošas – līdz 63,1% pērn no 66,5% 2004.gadā un 67,9% 2003.gadā.

Pērn dalībvalstis no saviem direktīvas standartiem pakļauto peldvietu saraksta svītrojušas 103 jūrmalas peldvietas un 223 saldūdens peldvietas. Komisija ir sākusi izskatīt lietas sakarā ar pārkāpumiem pret 11 dalībvalstīm par apmēram 7000 peldvietu izslēgšanu no sarakstiem kopš 20.gs. 90.gadiem. Komisijai ir bažas, ka dažos gadījumos peldvietas tiek svītrotas no sarakstiem, lai noslēptu piesārņojuma problēmas un mākslīgi uzlabotu atbilstības rādītājus.

Saskaņā ar 1992.gadā pieņemto tiesību aktu dalībvalstīm ir pienākums iesniegt katras peldvietas precīzas ģeogrāfiskās koordinātes. Attiecībā uz 2005.gadu šādas ziņas netika iesniegtas par 2300 zonām jeb 11% visu peldvietu, bet par daudzām citām tika iesniegti neprecīzi dati. Līdz ar to šīs pludmales nebija iespējams precīzi iezīmēt Komisijas sastādītajās 2005.gada peldvietu ūdens kvalitātes kartēs. Dalībvalstis lūgtas šo stāvokli labot.

Pēc Padomes un Eiropas Parlamenta pagājušā gada oktobra vienošanās ir pieņemta pārskatīta direktīva par peldvietu ūdeni, kurā līdzšinējie standarti ir atjaunināti un vienkāršoti. Jaunā direktīva tiks pakāpeniski īstenota līdz pašreizējās direktīvas atcelšanai 2014.gada beigās.