2006. gada 31. maija – 1. jūnija stenogramma

2006. gada 31. maijā

Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Sākam Saeimas 31.maija sēdi.

Sēdi sākam, turpinot izskatīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā– deputāte Ingrīda Circene.

Darbu sākam ar 16.priekšlikumu. Lūdzu!

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

16.– deputātes Ināras Ostrovskas priekšlikums. Atbalstīts, izteikts komisijas redakcijā– 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

17.– daļēji atbalstīts. Izteikts komisijas...

Sēdes vadītāja.

Es atvainojos, atklājam debates par 16.priekšlikumu.

Debatēs pieteicies deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Labā noskaņojumā turpināsim darbu pie krustu šķērsu sabalsotā likuma. Līdz ar to šinī brīdī es uzskatu, ka ir atkārtoti jābalso. Tā kā es biju pašā sākumā pieteicies, es aicinu balsot “pret” 16.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Es vēl tagad ar asarām acīs atceros tos pantus, tos jaukos dzejoļus, ko mūsu kolēģi šeit skaitīja no tribīnes, atcerēdamies mūsu dižos jūras arājus, un tamlīdzīgi. Jo, atcerieties, visa šī nejēdzība, kas tagad ir sākusies šā likuma sakarā, sākās ar gluži nevainīgu lietu– ar Jūras svētkiem.

Ar vēsu prātu paskatoties, ko mēs esam pagājušo ceturtdien te sabalsojuši– gan 8.martu, gan visu, ko vien ir iespējams–, mēs, frakcija “Jaunais laiks”, esam pieņēmuši lēmumu, ka atturēsimies balsojumos par visiem turpmākajiem šā likumprojekta sakarā iesniegtajiem priekšlikumiem un atturēsimies arī no likumprojekta pieņemšanas otrajā lasījumā.

Ierosinām beigt šo populismu un ar vēsu prātu atlikt likumprojekta izskatīšanu uz nākamo Saeimu, proti, noteikt pietiekami garu termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

(No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Pareizi, Kārli!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāte Ināra Ostrovska.

(No zāles dep. L.Ozoliņš: “Lai dzīvo 8.marts!”)

I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Tā kā debates bija ļoti lielas pagājušajā sēdē un mēs esam atbalstījuši 15.priekšlikumu, tas ir, 8.martu– Starptautisko sieviešu dienu (būtībā atšķirība ir ļoti maza: mans priekšlikums ir bez vārda “Starptautisko”), es varu arī piekrist tam, ka paliek spēkā iepriekšējais priekšlikums, par kuru jau ir nobalsots.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jums visiem jāpilda Kārtības rullis! Tā kā atbalstīts ir 15.priekšlikums, 16., 17. un 18.priekšlikums nav balsojami, jo pilnībā ir atbalstīta tā redakcija, kura ietverta 15.priekšlikumā. Es gribu vērst tieši Prezidija uzmanību uz to, kā tas bija.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Es lūdzu izlasīt to, par ko ir jābalso. Tā kā iepriekšējais runātājs acīmredzot nav kārtīgi izpratis 15.priekšlikuma būtību, atkārtoju, ka 16.priekšlikums konceptuāli atšķiras no 15.priekšlikuma. Ir liela starpība, vai valstī tiek pasludināta vienkārši Sieviešu diena, vai tiek pasludināta Starptautiskā sieviešu diena.

Līdz ar to es atkārtoju savu priekšlikumu veikt balsojumu par 16.priekšlikumu un to noraidīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Golubovs, otro reizi.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl tieši jūs, Dobeļa kungs, neko nesajēdzat no Kārtības ruļļa. Jums vajag to izlasīt (No zāles dep. J.Dobelis: “Tu neskaties uz mani!”), lai saprastu: ja par vienu un to pašu iesniegti daži priekšlikumi un ja ir nobalsots par kādu no tiem, tad citi priekšlikumi nav balsojami. Tā tas ir saskaņā ar Kārtības rulli.

(No zāles dep. J.Dobelis: “Paņem čemodānu un brauc projām!”)

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu.

Godātie kolēģi! Es aicinu jūs neturpināt diskusijas ar savstarpējiem apvainojumiem. Kārtības rullis pietiekami precīzi nosaka, ka atšķirīgi priekšlikumi ir balsojami. Iesniedzēja nav priekšlikumu atsaukusi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16.– deputātes Ostrovskas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 6, pret– 6, atturas– 63. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

17.– daļēji atbalstīts, izteikts komisijas redakcijā, tas ir, priekšlikumā Nr.18.

Un 18.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt un aicinu neatbalstīt arī tālāko priekšlikumu– priekšlikumu Nr.18.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! (No zāles: “Nav balsojams! Bet tas ir līdzīgs!” Dep. J.Dobelis: “Sēdi mierīgs! Aizver muti!”) Lūdzu, balsosim par 17.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 3, pret– 7, atturas– 65. Priekšlikums nav atbalstīts.

Aicinu kolēģus ievērot kārtību zālē un atturēties no izteicieniem, kas nav savienojami ar deputāta cieņu.

I.Circene.

18.priekšlikums. Atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 14, pret– 6, atturas– 60. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

19.– atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 38, pret– 4, atturas– 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

20.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par 20.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 8, atturas– 58. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

21.– nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 22, pret– 6, atturas– 61. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

22.– nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 39, pret– 4, atturas– 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

23.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

I.Circene.

24.– atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 44, pret– 4, atturas– 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

25.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Vakardien Eiropas Parlamentā notika Eiropas Savienības valstu Ārlietu komisiju pārstāvju un Eiropas Parlamenta Ārlietu komisijas sēde, kurā pašreiz Eiropas Savienības Padomē prezidējošās valsts ārlietu ministre Ursula Plasnika atbildēja uz dažādiem jautājumiem, to skaitā arī par Eiropas Savienības attiecībām ar Krieviju. Un uz jautājumu saistībā ar Latvijas un Krievijas robežlīgumu un šiem sešiem pagastiem un vienu pilsētu ārlietu ministre teica, ka tikko esot saņemta informācija, ka Austrijas kancleram Krievijas prezidents esot apsolījis sākt tiešas sarunas ar Latviju par robežlīgumu.

Tātad jautājums: ja šie vārdi piepildīsies un šīs sarunas sāksies, vai mūsu Ārlietu ministrija un mūsu valdība pašreiz ir spējīga šīs sarunas novadīt tā, kā to paredz Latvijas Republikas pieņemtie likumi un lēmumi?

Kāpēc vajag atcerēties 22.augustu? Es domāju, ka pirms desmit gadiem– 1996.gada 22.augustā– mēs pieņēmām tā saucamo dokumentu par okupāciju, kas oficiāli saucas “Deklarācija par Latvijas okupāciju”. Un tajā ir šādas rindas, ko ir aizmirsuši mūsu valdības pārstāvji un arī liela daļa Saeimas deputātu. Tur ir teikts: “Latviju satrauc arī tas, ka Krievija nav atzinusi PSRS veikto Latvijas okupāciju un nevēlas balstīties uz 1920.gada 11.augusta Latvijas un Krievijas miera līgumu...”, kā arī ir izteikts lūgums starptautiskajai sabiedrībai palīdzēt Latvijai atrisināt šīs problēmas.

Pēc desmit gadiem mēs esam nonākuši tieši turpat, kur bijām 1996.gadā, un tādi “nieki” kā iejaukšanās mūsu pašu iekšējās lietās nesatrauc vairs nevienu ārlietu ministru pēdējos četros vai piecos gados.

Mums valstī ir daudz svarīgākas prioritātes: mums ir jāatklāj afroamerikāņu kultūras mēnesis, mums ir jārūpējas par kārtības ieviešanu Irākā un Irānā, mums 16.martā ir jānosoda leģionāri un mums ir jāizsaka Ārlietu ministrijas atbalsts homoseksuālistu gājieniem Rīgas ielās, tikai nezin kāpēc nekad neatliek laika pašiem risināt savas valsts problēmas.

22.augusts, kuru varētu izsludināt par piemiņas dienu, būtu nepieciešams, lai šajā laikā ārlietu ministrs, Ministru prezidents un citi par valsts ārpolitiku atbildīgie cilvēki varētu pārlasīt dažus dokumentus, kurus es gribētu atgādināt.

Tātad 1992.gada 12.janvārī Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma lēmumu “Par Abrenes pilsētas un sešu Abrenes apriņķa pagastu aneksijas neatzīšanu”.

Tad tika pieņemts Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums “Par starpvalstu sarunām ar Krieviju par karaspēka izvešanu”, kurā, starp citu, ir teikts, ka jautājums par robežlīgumu ir jārisina, pamatojoties uz 1920.gada lēmumu.

1996.gadā tika pieņemta manis jau minētā “Deklarācija par Latvijas okupāciju”, kurā ir teikts, ka Krievija nelikumīgi turpina... Ieklausieties, kolēģi! 21.gadsimtā Krievija nelikumīgi turpina okupēt daļu Latvijas teritorijas.

Un 1995.gadā tika pieņemts Latvijas valsts robežas likums, kas pēdējo reizi ir papildināts 2004.gadā, un tur ir teikts, ka vietās, kur valsts robeža neatbilst līdz 1940.gada 16.jūnijam noslēgtajam starpvalstu līgumam, tā ir atzīstama par demarkācijas līniju.

Tātad šis Latvijas valsts robežas likums ļauj mums parakstīt jebkuru robežlīgumu ar Krieviju, tikai, ratificējot to, Saeimai ir jāatzīmē, ka tajās vietās tā ir tikai demarkācijas līnija un nekas vairāk.

Lūk, šie ir tie lēmumi un likumi, kurus vajadzētu pārlasīt valsts ierēdņiem katru gadu 22.augustā.

Mēs varētu padomāt arī par to, vai tiešām Latvijai nevajag vairāk par 100 tūkstošiem hektāru aramzemes, kur varētu audzēt gan graudus, gan rapsi vai– vēl labāk, kā to dara zviedri,– ātraudzīgas apses, kas ļauj iegūt 3 tonnas lieliska etanola no hektāra.

Mēs varbūt varētu sākt sarunas ar Krieviju, ka Krievija mums kompensē šo zaudējumu un katru gadu piegādā 300000 tonnas lieliskas degvielas par velti, kas būtu ekvivalenta tam, ko mēs varam šajās teritorijās iegūt.

Mēs varam atlikt šo jautājumu arī uz 20 gadiem. Varam parakstīt līgumu, ka mēs pie tā varbūt atgriezīsimies pēc tam, kad mūsu un varbūt arī Krievijas sabiedrība būs tiktāl izaugusi, ka tā būs spējīga bez emocijām šos jautājumus apspriest.

Sēdes vadītāja.

Kiršteina kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

A.Kiršteins.

Jā. Tātad 22.augustā, godājamie kolēģi, Kacēnu, Upmales, Linavas, Gauru, Purmales, Augšpils pagasta un Abrenes pilsētas bijušie iedzīvotāji, kuri tika deportēti un kuru īpašumi tika atņemti, varētu pārdomāt, kāpēc viņi nevar būt Eiropas Savienībā vai kāpēc viņi nevar saņemt kompensāciju par saviem īpašumiem.

Un pēdējais.

Sēdes vadītāja.

Kiršteina kungs! Jūsu runas laiks ir beidzies.

(No zāles dep. A.Klementjevs: “Sodīt! Sodīt!”)

A.Kiršteins.

Mēs varētu pārlasīt Krimināllikuma 83.pantu, kurā ir teikts, ka par publisku aicinājumu graut teritoriālo vienotību draud cietumsods līdz 3 gadiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Kiršteina kungs! Jūs varētu pieteikties debatēs arī otro reizi, ja nevarat iekļauties noteiktajā laikā.

Debates turpina deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šodien vienā no Latvijas avīzēm man nācās izlasīt Kiršteina kunga viedokli par to, ka Latvijas valsts būs neatkarīga tikai tādā gadījumā, ja piemineklis Pārdaugavā– piemineklis padomju armijai– būs nojaukts. Cilvēki, nu jūs redzat, ka mūsu vidū ir cilvēks, kuram ir šaubas par to, ka Latvija ir neatkarīga valsts. Bet par ko Kiršteina kungs domāja tad, kad viņš deva zvērestu Latvijas Saeimai? Jūs taču melojāt, ka esat Latvijas– neatkarīgas valsts deputāts!

Otrais jautājums Kiršteina kungam. Šajā vīkendā man nācās apmeklēt Baltijas forumu (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Kas ir vīkends?”), kura prezidents ir Jānis Urbanovičs. Sakiet, lūdzu, Kiršteina kungs, kāpēc es redzu tur jūsu fotogrāfiju prospektā, kur jūs stāvat kopā ar Modestu Koļerova kungu, kurš ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina palīgs darbā ar tautiešiem ārzemēs? Diemžēl tur bija redzams Kiršteina kungs runājam ar Modestu Koļerova kungu. Varbūt jūs tur pacēlāt Abrenes jautājumu?

Ļoti dīvaini, Kiršteina kungs, ka jūs nepacēlāt šo Abrenes jautājumu tajā laikā, kad jūs ēdāt maltīti un dzērāt vīnu pie pareizticīgo patriarha...

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Kā jau es teicu, mums ir zināmas iespējas par šitām sabalsotajām muļķībām vispār nebalsot un otrajā lasījumā šo projektu izgāzt, un es ceru, ka šodien tā arī notiks... Brigmaņa kungs, neskatieties tik bažīgi, jums nekas nesanāks! Lūk! Bet tas mums netraucē iebalsot dažus jautājumus, dažas normas, par kurām mēs arī turpmāk varētu runāt. Līdz ar to es domāju, ka Abrenes jautājums noteikti paliek mūsu dienas kārtībā. Par Abreni būs jārunā ļoti bieži un jāatgādina. Un tā ir zināma patriotisma izpausme– atcerēties to, kas mums ir nodarīts. Šī teritorija Latvijai ir atņemta nelikumīgi, un par to nevarētu būt nekādu šaubu.

Tātad, ja mēs arī nobalsosim “par” šo 25.priekšlikumu un izgāzīsim šo likumprojektu otrajā lasījumā, tas tomēr netraucēs mums atkal turpināt darbu pie otrā lasījuma un sakārtot pieklājīgāk tos priekšlikumus, kādi atkal varētu būt. Un tad mēs no jauna varētu atsākt debates arī par šo Abrenes jautājumu.

Tāpēc es šodien aicinu atbalstīt šo konkrēto priekšlikumu, bet par pārējiem priekšlikumiem runāsim tad, kad būs pienākusi to kārta, jo šis atgādinājums ir būtisks. Šis vārds daudziem ļoti nepatīk, ja par to runā, it īpaši tad, ja par to runā ārpus Latvijas kaut kādā starptautiskā saietā. Tur viens otrs rietumnieks tādā nepatikā saviebj ģīmi, dzirdot šo jautājumu un dzirdot arī to, kāpēc šis jautājums ir parādījies.

Tā ka, kolēģi... Nu šoreiz varbūt es tomēr aicināšu nobalsot “par” šo konkrēto priekšlikumu, paturot tiesības tālāk runāt par citiem priekšlikumiem.

(No zāles: “Brīvību Abrenei!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins, otro reizi.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie deputāti! Tiešām man ir prieks, ka Kabanova kungu uztrauc attiecības starp Latviju un Krieviju un ka ir arī tāds Baltijas forums, kuru Urbanoviča kungs vada un kuru arī uztrauc attiecības starp Latviju un Krieviju... Es tiešām biju spiests tur aiziet un šajā sakarā Krievijas prezidenta Putina pilnvarotajam pārstāvim Koļerova kungam paskaidrot, ka ir tikai divas lietas, kas mums ir jāatrisina: Krievijai ir jāturpina to cilvēku, kuriem nav nekādas saiknes ar Latviju, kuri neprot latviešu valodu un kuri ienīst šeit esošās piemiņas dienas un svētkus, repatriācija uz Krieviju un jāsakārto jautājums par nozagtajām teritorijām pat tad, ja tās nav lielākas par diviem vai trim procentiem no mūsu valsts teritorijas. Mēs esam maza valsts, un mums tas ir ļoti svarīgi. Man ir pat grūti iedomāties, ka Šveices vai Luksemburgas, vai, teiksim, Lihtenšteinas ārlietu ministrs varētu atļauties pateikt, ka, ziniet, divi vai trīs procenti vairāk vai mazāk mums ir tik nesvarīgi, ka mēs par to nerunāsim.

Tā ka es ceru, ka Baltijas forums neliekuļos un turpinās strādāt pie šiem jautājumiem arī nākamreiz... Tikai nez kāpēc mani tur vairs neaicina. Laikam ir svarīgākas lietas...

Bet nobeigumā es gribētu pateikt vēl vienu lietu. Laikraksts “Diena” ironizēja, ka nevajadzētu tik daudz runāt par Abreni, bet ka vajadzētu runāt par baltu teritorijām, kas kādreiz esot bijušas aiz Maskavas, un tā tālāk. Man nav zināms neviens likumdošanas akts, Saeimas vai Augstākās padomes savā laikā pieņemts lēmums par kaut kādām baltu teritorijām, turpretī šie lēmumi un likumi, kurus es šeit minēju, ir spēkā, un, ja kādam pietiek drosmes un ja viņš ir godīgs, tad viņš varētu šeit nākt un ierosināt kaut ko mainīt, teiksim, kaut vai jūsu frakcija, Kabanova kungs, varētu uzrakstīt labojumu, ka vajadzētu pamainīt un ka Latvijas teritorija vairs nav simts procenti, bet tikai deviņdesmit septiņi procenti.

Jo, redziet, jautājums jau ir nopietnāks, godājamie kolēģi! Un šis jautājums faktiski ir tāds: kāpēc tad, kad ir jāreklamē agresīva demonstrācija Rīgas centrā, kas ir vērsta, teiksim, pret ticīgo jūtām, tad sorosieši visi ir priekšgalā un aicina visādi atbalstīt un slavē, bet tad, kad ir jāaizstāv valsts intereses, tad viņi ņirgājas par to, kaut gan Krimināllikumā ir precīzi iestrādāts, ka par to draud kriminālatbildība.

Un tad ir nākamais jautājums...

Sēdes vadītāja.

Kiršteina kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

A.Kiršteins.

Paldies. Jautājums ir tāds: vai sorosietis, cienījamā priekšsēdētāja, var būt ārlietu ministrs Latvijā?

Sēdes vadītāja.

Kiršteina kungs... Turpināsim debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Par deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikuma būtību un par patriotiskajām runām, kuras skanēja no šīs tribīnes. Pirmām kārtām jūs gribējāt paplašināt krievu kopienas sastāvu, pievienojot reģionu, kurā latviešu vispār nav. Nu varbūt– paldies jums par to!

Jūs, būdami Latvijas patrioti, gribat, lai atjaunotu Latvijas vēsturi kā atsevišķu priekšmetu skolās, bet paši diemžēl mūsu valsts vēsturi nezināt, jo ir ļoti dīvaini, ka šeit oficiāli atzīmējama diena tika nosaukta par Abrenes dienu. Jau pēdējos sešdesmit gadus šī vieta tiek saukta par Pitalovu, bet pirms 1934.gada šai pilsētai bija pavisam cits nosaukums– Jaunlatgale, ja es nemaldos, Kiršteina kungs, bet saskaņā ar šo laika periodu tikai sešus gadus šīs pilsētas nosaukums bija Abrene. Un tas ir pilnīgi pietiekams pamats, lai noraidītu Aleksandra Kiršteina neprecīzo priekšlikumu un dotu viņam iespēju mācīties Latvijas vēsturi, un būt teicamniekam, teiksim, kaut vai pamatskolas līmenī.

Aicinu noraidīt!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Varbūt padomājiet par šādu lietu: vai tas ir korekti, politiski un diplomātiski korekti, noteikt Abrenes dienu, jo pašreiz Abrene atrodas svešas valsts teritorijā? Tas ir pirmais.

Un otrais. Gribu jums visiem atgādināt, ka tad, kad jūs balsojāt par iestāšanos NATO un iestāšanos Eiropas Savienībā, jūs parādījāt Latvijas pašreizējo teritoriju bez Abrenes, un nevajag to aizmirst.

(No zāles: “Brīvību Abrenei! Brīvību Golubovam!”)

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Nē. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 16, pret– 28, atturas– 44.

Pirms turpinām likumprojekta izskatīšanu, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Šmita iesniegumu, ar kuru viņš informē, ka, balsojot par 22.priekšlikumu, kļūdījies, jo vēlējies balsot “par”.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Strazdiņa iesniegumu, kurā viņš norāda, ka, balsojot par 24.priekšlikumu, vēlējies balsot “par”, bet ir kļūdījies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Brigmaņa, Breša, Šlesera, Šķestera un Kalniņa iesniegumu, kurā viņi lūdz pārbalsot likumprojekta “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” 24.priekšlikumu (No zāles: “Nē!”), jo ne visi deputāti, kas balsojuši, esot atradušies zālē.

Balsosim par priekšlikumu veikt pārbalsošanu! Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par– 42, pret– 27, atturas– 24. Priekšlikums veikt pārbalsošanu nav atbalstīts.

Turpinām izskatīt likumprojektu.

I.Circene.

26.– nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 26.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 32, pret– 4, atturas– 53. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

27.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Visus tos cilvēkus, kuri atceras savu pirmo skolotāju un savu klases audzinātāju, es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Un no valsts puses tas varētu būt labas gribas žests attiecībā uz skolotājiem– šo ļoti cienīto iedzīvotāju kategoriju. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nemelo!”)

Balsosim “par”!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Ja es runāju par dažiem saviem pirmajiem skolotājiem, tad nu gan man jāteic, ka daži no maniem pirmajiem skolotājiem raudāja tad, kad “tētiņu” Staļinu nesa tajā zārkā. Šādus skolotājus atcerēties es tomēr negribētu. Un, kā jau es teicu, balsošu pret visiem priekšlikumiem, balsošu pret visa šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā un balsošu pret jebkurām muļķībām, jo 8.martu jūs arī gribējāt izmantot, lai “pielaizītos” Maskavai.

Nekas jums te nesanāks!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Visā pasaulē tomēr skolotājs ir svēta profesija. Pavisam nesen arī valdības vadītājs teica, ka izglītība ir mūsu prioritāte. Tā tam noteikti ir jābūt. Taču nupat kolēģis Dobelis demonstrēja attieksmi pret saviem skolotājiem, un rezultātus mēs skaidri redzam.

Diemžēl tāda attieksme pret izglītību ļoti lielā mērā ietekmē arī attieksmi pret skolotājiem– tā pati algu problēma un tā tālāk.

Šeit ir priekšlikums, kas nemaksā naudu. Tā ir vienkārši cieņas izpausme pret skolotājiem. Un, ja jūs tagad noraidīsiet šo priekšlikumu, jums ļoti grūti būs pārliecināt skolotājus, ka patiešām jūs cienāt viņus un gribat rūpēties par viņu stāvokli.

Tā ka es aicinu jūs nemainīt savu attieksmi un atbalstīt deputāta Agešina priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Nē. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 38, pret– 4, atturas– 44. Priekšlikums noraidīts.

I.Circene.

28.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums attiecas uz atzīmējamām dienām, un priekšlikuma būtība ir redzama no tā redakcijas: “Darbiniekam pēc viņa izvēles ir tiesības uz divām brīvdienām gada laikā atceres vai atzīmējamās dienās vai reliģisko un ģimenes svētku dienās.”

Praktiski šis priekšlikums jāskata kopā ar diviem citiem PCTVL frakcijas priekšlikumiem: pirmais ir priekšlikums par pareizticīgo Ziemassvētku atzīšanu par atzīmējamām dienām, kuru Saeima ir atbalstījusi pirms patriarha Aleksija vizītes Latvijā, un otrs ir priekšlikums atzīt arī pareizticīgo Lieldienas par atzīmējamām dienām, kuru Saeima ir noraidījusi jau pēc patriarha vizītes Latvijā.

Jūs varat to redzēt, cienījamie kolēģi, ka šie PCTVL frakcijas priekšlikumi ir liels kompromiss, tāpēc ka mēs negribējām, lai latvieši piespiedu kārtā svinētu šos pareizticīgo svētkus. Tomēr mēs gribējām, lai pareizticība būtu oficiāli atzīta Latvijā. Diemžēl Saeima šodien demonstrēja necieņu gan pret patriarhu Aleksiju, gan pret vietējiem pareizticīgajiem.

Un iznāk tā, ka gan Valsts prezidentei, gan Saeimas priekšsēdētājai, gan it īpaši Tautas partijas pārstāvim Ministru prezidentam Kalvīša kungam ir tikai viena izeja no šā stāvokļa– atteikties no ordeņiem, kurus viņi saņēma no Pareizticīgās Baznīcas, un nosūtīt šos ordeņus atpakaļ uz Maskavu.

Aicinu tomēr atbalstīt gan apspriežamo priekšlikumu, gan likumprojektu kopumā, lai pareizticīgo Ziemassvētki būtu atzīti oficiāli. Un varbūt arī Lieldienas būs manas dzīves laikā.

Aicinu balsot par šo priekšlikumu un par likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie deputāti! Buzajeva kungs saputroja. Faktiski viņš savā sirdī gribēja trīs dienas te ierakstīt, taču šajā priekšlikumā ierakstīja divas.

Es jums nosaukšu tās trīs dienas, bet viņš, es ceru, izlabos... Tā ka tagad būs jānoraida šis priekšlikums.

Tās trīs dienas, Buzajeva kungs, kas jums ir sirdī: 23.februāris– Sarkanarmijas diena, 7.novembris– Lielās Oktobra Sociālistiskās revolūcijas diena (tad jūs varat individuāli atprasīties) un 5.decembris– Staļina konstitūcijas diena.

Nāciet un godīgi pasakiet, un tad mēs balsosim!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Pēc šā balsojuma būs balsojums par likumprojekta pieņemšanu kopumā. Kā es saprotu, vairāk debašu nebūs.

Tāpēc nu es aicinu tik pretrunīgi sabalsotas lietas tomēr neapstiprināt.

Un jāsecina atkal: “zaļie” un “zemnieki”, čiks atkal sanāca– jau otro reizi! Varbūt ir vērts pārvērtēt tos iesniegtos projektus un netērēt šeit tik daudz laika, muti dzesējot, bet runāt par nopietnākām lietām!

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 28.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– 8, atturas– 61. Priekšlikums noraidīts.

Tātad ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 43, pret– 25, atturas– 26. Likumprojekts otrajā lasījumā nav pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Circene.

7.oktobris.

Sēdes vadītāja.

7.oktobris. Vai ir citi priekšlikumi? (No zāles: “Ir! Nav!”) Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Naglim.

A.Naglis (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Termiņš– 6.jūnijs, un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā– 15.jūnijā.

Sēdes vadītāja.

Vai ir vēl kādi citi ierosinājumi attiecībā uz priekšlikumu iesniegšanas termiņu? Izskatīšanas laiku mēs nosakām tikai steidzamiem likumprojektiem, bet šis nav tāds.

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Golubovam!

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Ir šāds priekšlikums: 5.jūnijs.

(No zāles: “Nē!”)

Sēdes vadītāja.

5.jūnijs. Paldies.

Ir saņemti vairāki priekšlikumi.

Vispirms balsosim par visradikālāko– par komisijas ierosinājumu: 7.oktobris. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par priekšlikumu noteikt 7.oktobri par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu rezultātu! Par– 51, pret– 40, atturas– 2.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir noteikts– šā gada 7.oktobris.

Turpinām darbu.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā”.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.1655– ar likumprojektu “Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā”.

Sociālo un darba lietu komisija savā sēdē atbalstīja pirmajā lasījumā šo likumprojektu un lūdz deputātus atbalstīt to.

Sēdes vadītāja.

Deputāti debatēt nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

V.Orlovs.

7.jūnijs.

Sēdes vadītāja.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 7.jūnijs. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Pāvels Maksimovs. Lūdzu!

P.Maksimovs (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Dokuments Nr.5758.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm””. Grozījums paredz deleģēt iekšlietu ministram tiesības rīkoties ar valsts rezervēm. Komisija atbalstīja iesniegto grozījumu un lūdz pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

P.Maksimovs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 6.jūnijs. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 6.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par– 56, pret– nav, atturas– 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Ē.Zunda.

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja to pirmajā lasījumā. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un likumprojekta izskatīšanas laiku.

Ē.Zunda.

Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 5.jūniju un likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā Saeimā veikt 15.jūnijā.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 5.jūnijs, likumprojekta izskatīšana– 15.jūnijā. Paldies.

Ē.Zunda.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Ivans Ribakovs. Lūdzu!

I.Ribakovs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja likumprojektu. Komisijas vārdā lūdzu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par– 69, pret– 3, atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Ribakovs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 8.jūnijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 8.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Dzintars Zaķis. Lūdzu!

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Labdien, godājamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs 1653.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija saņēma likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm””. Likumprojekta būtība ir tā, ka mēs šo likumu saskaņojam ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”. Tātad– svarīgs likums. Paralēli šīm lietām acīmredzot likumprojekta sakarā būs diskusija par tautsaimniecībai nozīmīgu zemes dzīļu nogabalu, proti, gan Dobeles, gan citu iespējamo gāzes krātuvju apsaimniekošanas principiem un nodokļu iekasēšanu.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Dz.Zaķis.

Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 12.jūniju.

Sēdes vadītāja.

12.jūnijs. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā– deputāts Pēteris Ontužāns.

P.Ontužāns (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija likumprojekta “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” (reģistrācijas numurs 1611) otrajam lasījumam saņēmusi vienpadsmit priekšlikumus, par kuriem devusi atzinumus.

1.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

P.Ontužāns.

2.– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

P.Ontužāns.

3.– Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas iesniegtajā 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

P.Ontužāns.

5.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

P.Ontužāns.

6.– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas iesniegtajā 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret 6. un 7.priekšlikumu.

P.Ontužāns.

8.– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 9.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

P.Ontužāns.

10.– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

P.Ontužāns.

Un 11.– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

P.Ontužāns.

Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

P.Ontužāns.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 6.jūnijs.

Sēdes vadītāja.

6.jūnijs. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences Statūtu grozījumiem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Pašā nosaukumā ir būtība. Komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un ierosina atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu!...

Kolēģi! Lūdzu uzmanību! Šobrīd nav kvoruma. Lūdzu visus piedalīties balsošanā.

Atkārtojam balsojumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu!

I.Solovjovs.

Nav kvoruma.

Sēdes vadītāja.

Diemžēl nav kvoruma. Tiek izsludināts pārtraukums uz piecām minūtēm.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Atsākam darbu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences Statūtu grozījumiem” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu!

(Starpsauciens: “Nebalsosim!”)

Godātie kolēģi! Tā kā balsojumā ir piedalījušies tikai 49 deputāti, mēs sēdi turpināt nevaram.

Lūdzu balsošanas režīmu! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš, Indulis Emsis, Pēteris Kalniņš, Linda Mūrniece... arī ir klāt. Leopolds Ozoliņš, Inese Šlesere, Ingrīda Ūdre un Arvīds Ulme.

Līdz ar to es varu ziņot, ka bez balsojušajiem 49 deputātiem klāt vēl ir arī Pēteris Kalniņš, Linda Mūrniece, Jānis Straume, Arvīds Ulme un Dzintars Zaķis.

Tā ka iespējams, ka mums šobrīd ir kvorums.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Šīsdienas darba kārtības izskatīšanu turpināsim rīt, pulksten 9.00 no rīta.

Paldies. Sēde ir slēgta.