Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par kritērijiem iekļūšanai eirozonā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.06.2006., Nr. 87 https://www.vestnesis.lv/ta/id/136734

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Republikas valdība 2006.gada 5.jūnijā

Vēl šajā numurā

06.06.2006., Nr. 87

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par kritērijiem iekļūšanai eirozonā

Eiropas Parlaments 1.jūnijā pieņemtajā ziņojumā atzīst, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts var pievienoties eirozonai, tikai pamatojoties uz stingru Māstrihtas kritēriju izpildi. Deputāti tomēr nožēlo negatīvo ziņojumu par Lietuvu un iesaka pārskatīt inflācijas kritēriju, kas balstīts uz novecojušiem apsvērumiem.

Ziņojumā pausta nožēla par negatīvo ziņojumu attiecībā uz Lietuvu, un deputāti “prasa skaidru un pilnīgu skaidrojumu par pamatojumu aprēķiniem, kuru rezultātā tika iegūta neatbilstība inflācijas kritērijam”. Parlaments aicina Komisiju “atjaunināt 2006.gada konverģences ziņojumu par Lietuvu” un sadarbībā ar Lietuvas iestādēm “izveidot ekspertu darba grupu”, lai izstrādātu stratēģiju, kas nodrošinātu drīzu pievienošanos eirozonai.

Ziņojumā minēta arī Igaunija, ko deputāti mudina “turpināt centienus izpildīt pievienošanās kritērijus un drīzumā pievienoties eirozonai”. Parlaments apsveic Slovēniju kā jauno eirozonas dalībvalsti un uzskata, ka šī eirozonas paplašināšanās pozitīvi ietekmēs Eiropas ekonomiku kopumā.

Eiropas Parlaments tomēr joprojām atbalsta Māstrihtas kritēriju stingru ievērošanu, jo priekšlaicīga iestāšanās eirozonā var radīt neparedzētas situācijas ekonomiskās konverģences procesā. Deputāti iebilst pret jebkādiem izņēmumiem un uzsver, cik svarīgi ir novērtēt eirozonas ilgtermiņa stabilitāti. Paplašināšanai jākalpo par iespēju uzlabot eirozonas ekonomisko pārvaldību, teikts ziņojumā.

Pamatojoties uz eirozonas iepriekšējo pieredzi, Parlaments uzsver, ka slēdzieniem, vai eirozonas kandidātvalsts valsts pilda inflācijas un kredītlikmju kritērijus, jābūt pamatotiem ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Komisijas sniegto informāciju. Deputāti norāda, ka jāpārskata iestāšanās kritērijos ietvertās prasības par inflāciju, kas pašlaik nedrīkst pārsniegt trīs visā ES veiksmīgāko valstu rādītājus, lai gan kritēriju noteica laikā, kad ES vienotā valūta vēl nebija ieviesta. Pārskatot inflācijas kritēriju, ieteikts ņemt vērā t.s. Balassa-Samuelsona efektu – apsvērumu, ka strauji augošas ekonomikas valstīs inflācija būs augstāka nekā  stabilās valstīs. Parlaments arī pauž bažas par divu atšķirīgu cenu stabilitātes definīciju izmantošanu: vienu no tām ECB izmanto savā monetārajā politikā (inflācijai jābūt tikai nedaudz zemākai par 2%) un otru savos konverģences ziņojumos (viszemākā iespējamā inflācija, izņemot deflāciju). Pēc deputātu domām, šāda pieeja ir maldinoša un var negatīvi ietekmēt tirgu un dalībvalstis.

Dalībvalstīm, kas gatavojas ieviest kopīgo valūtu, deputāti iesaka īpašu uzmanību pievērst patērētāju tiesībām, prasot uzrādīt cenas divās valūtās pietiekami ilgu laiku pēc eiro ieviešanas un īstenojot informācijas kampaņas, lai novērstu nepamatotu cenu celšanos. 

Eiropas Parlamenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!