Valsts sekretāru 2006.gada 1.jūnija sanāksmē

ĀM: Par informatīvā ziņojuma “Latvijas dalība Eiropas Savienībā – pamatprincipi, mērķis, prioritātes un darbība 2007.–2013.” projektu

Valsts sekretāru 1.jūnija sanāksmē izsludināts Ārlietu ministrijas informatīvā ziņojuma “Latvijas dalība Eiropas Savienībā – pamatprincipi, mērķis, prioritātes un darbība 2007.–2013.” projekts, kura mērķis ir definēt Latvijas darbības prioritātes Eiropas Savienībā (ES) un sekmēt piedāvāto iespēju pilnvērtīgu izmantošanu.

Dokumentā formulēti Latvijai veicamie uzdevumi ES ietvaros, lai sekmētu nacionālo prioritāšu īstenošanu. Tajā atrodams skaidrojums par Latvijai pieejamiem un izmantojamiem ES instrumentiem attiecīgajā jomā. Informatīvais ziņojums sniedz pārskatu par kompetenču sadalījumu, t.i., izskaidro, kuri jautājumi galvenokārt risināmi nacionālā līmenī un kuri ES ietvaros.

Izstrādātais dokuments paredzēts kā vadlīnijas visiem ar ES jautājumiem strādājošiem ekspertiem. Tas būs noderīgs informācijas avots arī katram Latvijas iedzīvotājam. Latvijas dalība ES tiks izvērtēta reizi gadā atklātā un sabiedriskā procesā, pamatojoties uz minēto dokumentu. Ārlietu ministrija aicinās šajā procesā iesaistīties pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un organizācijas, ekspertus, politiķus un valsts pārvaldes ierēdņus.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par būtiskām izmaiņām PVN likumdošanā

Valsts sekretāru 1.jūnija sanāksmē izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas izvēles normām. Ziņojumā aplūkotas izvēles iespējas piemērot Latvijas likumdošanai 72 normas no Eiropas Padomes Sestās direktīvas, kas nosaka PVN piemērošanu Eiropas Savienībā (ES).

Atsevišķas izvēles normas ir vērstas uz to, lai vienkāršotu apliekamās personas pienākumu pildīšanu attiecībā uz nodokļa prasību ievērošanu, piemēram, PVN grupēšana, kad ar PVN neapliek darījumus, kas veikti starp juridiski atsevišķām, bet savstarpēji finansiāli, saimnieciski un organizatoriski cieši saistītām personām vienas ES dalībvalsts robežās.

Citas normas vairāk domātas, lai sekmētu nodokļa administrēšanu, piemēram, lai cīnītos ar krāpšanos pievienotās vērtības nodokļa jomā vai lai uzlabotu pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu un neradītu konkurences izkropļojumus. Tādējādi, lai izvērtētu attiecīgo izvēles normu ieviešanu Latvijas pievienotās vērtības nodokļa regulējumā, būtu jāņem vērā samērības princips.

Šobrīd nav novērtējams, kā tieši valsts budžeta ieņēmumus ietekmēs Finanšu ministrijas ierosinātās un citu saskaņošanas procesā iesaistīto institūciju ieteiktās normas (pievienotās vērtības nodokļa maksātāju grupēšana; budžetā maksājamā pievienotās vērtības nodokļa koriģēšana, ņemot vērā “zaudētos parādus” un dažādas zādzības; apliekamās personas izvēles tiesības pievienotās vērtības nodokļa piemērošanā attiecībā uz darījumiem ar nekustamo īpašumu; paplašinātā pievienotās vērtības nodokļa atliktā maksājuma ieviešana preču importa gadījumos u.c.), taču kopumā tas varētu uzlabot uzņēmējdarbības vidi.

Informatīvais ziņojums ir tapis, konsultējoties ar ekspertiem no Valsts ieņēmumu dienesta, Ekonomikas ministrijas, Tautsaimniecības padomes un Ārvalstu investoru padomes.

FM: Par vienotām telpām Valsts ieņēmumu dienestam

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izstrādājis koncepciju, kas paredz vienota administratīva ēku kompleksa izveidi, lai apvienotu dažādās Rīgas vietās izvietotās VID struktūrvienības, nodrošinātu darbiniekus ar atbilstošām telpām un aprīkotām darba vietām. Valsts sekretāru 1.jūnija sanāksmē koncepcija izsludināta saskaņošanai ministrijās.

Koncepcijas pamatā ir izvirzīti problēmjautājumi, kas saistīti ar telpu trūkumu 1411 VID centrālā aparāta darbinieku nodrošināšanai ar atbilstoši aprīkotām darba vietām. Esošās telpas ir izvietotas 15 adresēs Rīgā, turklāt noslēgtie telpu nomas līgumi ir terminēti vai arī esošās telpu platības nav pietiekamas. Tādēļ VID izvirzījis problēmas risinājumu – izvietot centrālā aparāta struktūrvienības vienkopus tuvu stāvošu ēku kompleksā, kur telpas būtu speciāli piemērotas VID vajadzībām.

Ir piedāvāti divi risinājuma varianti: vienota kompleksa izveidošana atbilstoši VID vajadzībām vai arī telpu noma, VID organizējot atklātu konkursu par telpu nomu. Izvērtējot abu variantu priekšrocības un riskus, VID par efektīvāko un optimālāko risinājumu uzskata jauna īpaši dienesta vajadzībām piemērota administratīvo ēku kompleksa izveidošanu ārpus Rīgas vēsturiskā centra un iznomāšanu VID, uzdevuma īstenošanā iesaistot Valsts nekustamo īpašumu aģentūru, kas saskaņā ar statūtiem nodrošina valsts interešu realizēšanu valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanā, uzturēšanā un efektīvā apsaimniekošanā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par zinātnes jomu valsts aģentūru nolikumiem

Valsts sekretāru 1.jūnija sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabineta noteikumu projektus “Valsts aģentūras “Latvijas Akadēmiskā bibliotēka” nolikums” un “Valsts aģentūras “Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts” nolikums”, kas izstrādāti, pamatojoties uz Publisko aģentūru likuma 8.panta trešo daļu; noteikumu projektus “Valsts aģentūras “Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs” nolikums”, “Valsts aģentūras “Elektronikas un datorzinātņu institūts” nolikums”, “Valsts aģentūras “Fizikālās enerģētikas institūts” nolikums”, “Valsts aģentūras “Latvijas Hidroekoloģijas institūts” nolikums”, kas izstrādāti, pamatojoties uz Publisko aģentūru likuma 8.panta trešo daļu, kā arī uz Ministru kabineta atbilstošajiem rīkojumiem.

Noteikumu projekti nosaka, ka iepriekšminētās valsts aģentūras ir izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esošas valsts pārvaldes iestādes, kuru pārraudzību IZM īsteno ar IZM starpniecību, izņemot valsts aģentūru “Latvijas Hidroekoloģijas institūts”, kura ir vides ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde un kuras pārraudzību vides ministrs īsteno ar Vides ministrijas starpniecību.

Iepriekš minētie noteikumu projekti nosaka valsts aģentūru funkcijas, uzdevumus un tiesības, pārvaldi, konsultatīvās padomes izveidi un uzdevumus, finanšu līdzekļus un mantu, darbības tiesiskuma nodrošināšanu un pārskatu sniegšanas kārtību. Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas darbības mērķis ir piedalīties valsts bibliotēku politikas īstenošanā, sniedzot nepieciešamos bibliotēku un informācijas pakalpoju­mus, kā arī nodrošināt nacionālās literatūras krājuma veidošanu un nacionālā bibliotēku krājuma veidošanu visās zinātņu nozarēs.

Institūtu darbības mērķis atbilstoši valsts noteiktajai zinātnes un tehnoloģijas attīstības politikai ir ar zinātniskām metodēm iegūt jaunas zināšanas un izstrādāt inovatīvas tehnoloģijas, lai sekmētu savas jomas ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju savā zinātnes nozarē.

IZM: Par pedagogu profesionālās pilnveides kārtību

Valsts sekretāru 1.jūnija sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta noteikumu projektu “Pedagogu profesionālās pilnveides kārtība”.

Ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma 17.panta otro daļu no 2006.gada 1.janvāra IZM 2004.gada 18.februāra rīkojums Nr.92 “Pedagogu profesionālās meistarības pilnveides kārtība” zaudējis spēku, un šie noteikumi jāpieņem steidzami. Tā kā attiecīgi grozījumi Izglītības likumā nav pieņemti, Ministru kabineta noteikumi “Pedagogu profesionālās pilnveides kārtība” tiek izdoti, pamatojoties uz Izglītības likuma 15.panta 14.punktu. Izglītības un zinātnes ministrija iesniegs priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem Izglītības likumā, lai šo noteikumu deleģējums likumā tiktu mainīts. Pedagogu profesionālās pilnveides uzdevums ir nodrošināt valsts pamatizglītības un vidējās izglītības iestādes, kā arī interešu izglītības programmas ar atbilstošas kvalifikācijas pedagogiem un pedagogu profesionālās meistarības līmeņa sistemātisku paaugstināšanu.

Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiks īstenotas vispārējās izglītības un interešu izglītības profesionālās pilnveides programmas un kā tiks izsniegti profesionālo pilnveidi un tālākizglītību apliecinoši dokumenti, kā arī noteiktas prasības pedagogu profesionālās pilnveides programmu īstenotājiem.

Par pedagogu profesionālās meistarības pilnveidi ir atbildīga Izglītības un zinātnes ministrija.

IZM: Par valsts atzītu vispārējās izglītības dokumentu izsniegšanas kārtību

Valsts sekretāru 1.jūnija sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti”. Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti” nosaka kārtību, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības – vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības – dokumenti par atbilstošu izglītības programmas apguvi, to izsniegšanas kritērijus, kā arī minēto dokumentu paraugus.

Ministru kabineta noteikumu projektā iekļauta Izglītības un zinātnes ministrijas 2003.gada 13.maija instrukcija Nr.2 “Vispārējās izglītības dokumentu veidlapu saņemšanas, noformēšanas, izsniegšanas, glabāšanas un anulēšanas kārtība”, kas saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 15.pantu ir saistoša tikai Izglītības un zinātnes ministrijas institūcijām. Noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu vienotu valsts atzītu vispārējās izglītības dokumentu izsniegšanas kārtību.

IZM: Par grozījumiem noteikumos par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs

Valsts sekretāru 1.jūnija sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra noteikumos Nr.822 “Noteikumi par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes)””.

Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra noteikumos Nr.822 “Noteikumi par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes)” noteikts, ka uzņemamo izglītojamo skaitu izglītības iestādēs plāno un paziņo republikas pilsētu un rajonu izglītības pārvaldes. Šis uzdevums nododams izglītības iestādes dibinātājam.

Projektā tiek precizēta iesnieguma par uzņemšanu izglītības iestādē un tam pievienoto dokumentu iesniegšanas kārtība. Bērna medicīnisko karti neiesniedz izglītojamie, kuri ir vecāki par 18 gadiem, piemēram, iestājoties vakara (maiņu) skolās.

Lēmumu par izglītojamā pārcelšanu vai atstāšanu uz otru gadu tajā pašā klasē mācību gada beigās rakstiski paziņo vecākiem un izglītojamam, izdarot attiecīgu ierakstu liecībā, nevis ar atsevišķu paziņojumu.

IZM: Par studiju kredīta un studējošo kredīta dzēšanu no valsts budžeta

Valsts sekretāru 1.jūnija sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektus “Par studiju kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem” un “Par studējošo kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem”.

Rīkojuma projekti nosaka 2006.gada speciālistu skaitu un profesiju sarakstu valsts un pašvaldību institūcijās, kurās strādājošie speciālisti – kredīta ņēmēji – var pretendēt uz studiju kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem. Likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam” apstiprinātais finansējums nodrošina iespējas dzēst studiju kredītu no valsts budžeta līdzekļiem.

Saskaņā ar rīkojuma projektu “Par studiju kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem” paredzēts 2006.gadā sākt dzēst studiju kredītu 177 speciālistiem, kuri pēc studiju beigšanas strādā atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai valsts vai pašvaldību institūcijās. Studiju kredītu dzēšanai 2006.gadā būs nepieciešami 13594 lati, no 2006. līdz 2015.gadam – 13594 lati katru gadu, kopā 135 940 lati.

Saskaņā ar rīkojuma projektu “Par studējošo kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem” paredzēts 2006.gadā sākt dzēst studējošo kredītu 200 speciālistiem, kuri pēc studiju beigšanas strādā atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai valsts vai pašvaldību institūcijās. Studējošo kredītu dzēšanai 2006.gadā būs nepieciešami 18894 lati, no 2006. līdz 2014.gadam pavisam 160 600 lati.

Tā kā kopējais ministriju plānotais pretendentu skaits uz studiju kredīta dzēšanu (687) un studējošo kredīta dzēšanu (246) pārsniedz 2006.gadam apstiprināto finansējumu (attiecīgi 177 un 200 speciālistiem), visās profesiju grupās ir proporcionāli samazināts rīkojuma projektā iekļauto speciālistu skaits, lai rīkojuma projektu būtu iespējams īstenot valsts budžetā paredzēto līdzekļu ietvaros.

Šajos rīkojumu projektos iekļauto profesiju saraksts sastādīts un atbilstošais speciālistu skaits katrā no profesiju grupām noteikts, ņemot vērā Bērnu un ģimenes lietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas, Vides ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un Zemkopības ministrijas iesniegtos priekšlikumus par profesijām un speciālistu skaitu, kuri 2006.gadā varētu pretendēt uz studiju kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem.

IZM: Par Baltijas Starptautiskās akadēmijas Satversmi

Valsts sekretāru 1.jūnija sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par Baltijas Starptautiskās akadēmijas Satversmes apstiprināšanu”.

Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu citu personu dibināto augstskolu satversmi un tās grozījumus pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets.

2006.gada 6.aprīlī spēkā stājās likums “Grozījumi Augstskolu likumā”, kura pārejas noteikumu 19.punkts paredz augstskolām nodrošināt savu satversmju atbilstību ar Augstskolu likumā noteiktajām prasībām un līdz 2006.gada 1.septembrim iesniegt satversmi Izglītības un zinātnes ministrijai.

Baltijas Krievu institūta Satversmes sapulce 2005.gada 4.oktobrī pieņēma lēmumu mainīt Baltijas Krievu institūta nosaukumu un pārdēvēt to par Baltijas Starptautisko akadēmiju, kā arī 2006.gada 8.martā nolēma apstiprināt Satversmes jauno redakciju. Akadēmijas Satversme nosaka akadēmijas darbības pamatvirzienus, mērķus un uzdevumus. Tiek precizēts akadēmijas juridiskais statuss, nosakot, ka akadēmija ir komercsabiedrība. Akadēmijas Satversme ietver jaunu jēdzienu “akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki” un nosaka akadēmijas personāla sastāvu un tiesības, pašpārvaldes un struktūrvienības, nosakot, ka akadēmijas pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir: Satversmes sapulce, Senāts, rektors, Revīzijas komisija un Akadēmiskā šķīrējtiesa. Tāpat tiek noteikts arī akadēmijas īpašums, finanses un saimnieciskā darbība, Satversmes pieņemšanas un grozījumu izdarīšanas kārtība, kā arī akadēmijas reorganizācijas vai likvidācijas kārtība.

IZM: Par Latvijas Olimpiskās vienības sportistu ēdināšanas izdevumiem

Valsts sekretāru 1.jūnija sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra noteikumos Nr.821 “Noteikumi par Latvijas Olimpiskās vienības sportistu ēdināšanas izdevumu apmēru””.

Ministru kabinets 2005.gada 1.novembrī pieņēma noteikumus Nr.821 “Noteikumi par Latvijas Olimpiskās vienības sportistu ēdināšanas izdevumu apmēru”, ar kuru tika noteikts ēdināšanas izdevumu apmērs Latvijas Olimpiskās vienības sastāvā esošiem sportistiem, lai šis sporta veids saņemtu finansējumu no Latvijas Olimpiskās vienības, ir jāveic grozījumi, jo pludmales volejbols atbilst Latvijas Olimpiskās vienības izvirzītajiem kritērijiem

Ar grozījumiem finansējamo sporta veidu sarakstam pievienos jaunu sporta veidu – pludmales volejbolu – un noteiks ēdināšanas izdevumu apmēru.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa