Ministru kabineta 2006.gada 30.maija sēdē

IeM: Par Latvijas policistes dalību ES plānošanas grupā Kosovā

Ministru kabinets otrdien, 30.maijā, akceptēja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Pirmstiesas izmeklēšanas pārvaldes 3.nodaļas inspektores policijas kapteines Lailas Vaivodes dalību Eiropas Savienības plānošanas grupā Kosovā (European Union Planning Team – EUPT).

Policiste piedalīsies EUPT no 2006.gada 1.jūnija līdz 2006.gada 31.decembrim, pildot policijas eksperta kriminālizmeklēšanā pienākumus.

Ņemot vērā ES dalībvalstu lielo interesi būt pārstāvētiem EUPT policijas jomā, Latvijas panākums, iegūstot vienu no piecām ekspertu vietām, ir vērā ņemams sasniegums. L.Vaivodes kandidatūra šim amatam tika virzīta ciešā sadarbībā ar Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā atbildīgajām amatpersonām. EUPT uzdevums būs sagatavot Eiropas Savienības iespējamo iesaisti Kosovā, lai nodrošinātu veiksmīgu pāreju no ANO misijas Kosovā atsevišķiem uzdevumiem uz iespējamo ES civilo misiju.

IeM: Par Latvijas robežsargu dalību palīdzības misijā Moldovā un Ukrainā

Ministru kabinets otrdien, 30.maijā, pagarināja līdz 2006.gada 31.decembrim trīs Latvijas robežsargu dalību Eiropas Savienības robežu palīdzības misijā Moldovas Republikā un Ukrainā.

2005.gada jūnijā Eiropas Padome vienojās par to, ka viens no palīdzības veidiem Moldovai tās centienos risināt problēmas Piedņestras reģionā būs Eiropas Savienības finansēta un īstenota robežu palīdzības misija uz Ukrainas un Moldovas robežas. Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 29.novembra rīkojumu pieci Latvijas robežsargi tika nosūtīti dalībai šajā misijā. Plānotais misijas ilgums bija līdz sešiem mēnešiem jeb līdz 2006.gada 21.maijam.

Saskaņā ar saņemto informāciju no Eiropas Komisijas, kā arī ņemot vērā robežsargu izteikto vēlēšanos turpināt dalību misijā, bija jāpagarina triju robežsargu dalības laiks misijā līdz 2006.gada 31.decembrim.

Ministru kabineta (MK) 30.maija sēdē uzklausīts Iekšlietu ministrijas (IeM) informatīvais ziņojums par Iekšlietu ministrijas ēku kompleksa Gaujas ielā 15 būvniecības gaitu un turpmākiem plāniem kompleksa pilnveidošanā.

Ziņojums un ar to saistītais Ministru kabineta rīkojums paredz sakārtot IeM administratīvo ēku kompleksa būvniecības vietā izvietoto ēku un zemju īpašumtiesības, kā arī sadala tehniskos uzdevumus starp institūcijām, kas iesaistītas kompleksa tālākās izbūves īstenošanā.

Pašlaik kompleksā sākta astoņu IeM administratīvā kompleksa ēku būvniecība, kā arī tiek veikti renovācijas tehniskā projekta izstrādes un būvniecības un renovācijas pirmās kārtas darbi bijušā Sardzes pulka ēkām Gaujas ielā 15 un 17.

Turpmāk kompleksā plānots būvēt vēl vienu ēku Valsts policijas vajadzībām un daudzstāvu autostāvvietu, kā arī jaunu sporta kompleksu IeM dienestu darbinieku fiziskās sagatavotības nodrošināšanai.

Lietderības un ekonomisko apsvērumu dēļ visam kompleksam – gan jau topošajām, gan vēl tikai plānotajām ēkām – nepieciešama vienota ārējo inženiertīklu sistēma, norādīts ziņojumā.

IeM uzskata, ka būvniecības tehnisko projektu izstrādes un būvniecības procesu varētu būtiski efektivizēt, ja esošos un perspektīvos būvniecības darbus Gaujas ielā veiktu viens būvniecības darbu pasūtītājs, kura pārziņā būtu visi kompleksa teritorijā esošie īpašumi – ēkas un zeme.

Tā kā jau uzsāktajiem būvdarbiem pasūtītājs ir Finanšu ministrijas valsts aģentūra “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), valdība atbalstīja IeM ierosinājumu visus kompleksa teritorijā esošos īpašumus nodot VNĪ un ieguldīt tos VNĪ pamatkapitālā kredītsaistību nodrošinājumam. Pašlaik daļa teritorijā esošo īpašumu ir Iekšlietu ministrijas, daļa – VNĪ pārziņā.

MK arī uzdeva IeM valsts aģentūrai “Iekšlietu īpašumu valsts aģentūra” mēneša laikā izstrādāt tehniskos uzdevumus par administratīvā kompleksa papildu ēku būvniecību, IeM sporta kompleksa būvniecību un visu ēku Rīgā, Gaujas ielā 15, ārējo inženiertīklu sistēmas izbūvi un iesniegt tos saskaņošanai VNĪ.

Pēc tam VNĪ, saskaņojot ar IeM, izstrādās nepieciešamos tehniskos projektus un veiks ēku būvniecību un inženiertehnisko tīklu izbūvi. Darbu izmaksas un termiņi tiks precizēti pēc tehnisko projektu izstrādes.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par prioritārajiem zinātnes virzieniem fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai 2006.–2009.gadā

Ministru kabinets 30.maija sēdē izskatīja un apstiprināja Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par prioritārajiem zinātnes virzieniem fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai 2006.–2009.gadā”.

Projekts, kas izstrādāts saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 13.panta otrās daļas 3.punktu un 34.panta ceturto daļu, nosaka prioritāros zinātnes virzienus fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai 2006.–2009.gadā: agrobiotehnoloģiju, biomedicīnu un farmāciju, enerģētiku, informātiku, letoniku, materiālzinātni, meža zinātni, medicīnas zinātni un vides zinātni.

Priekšlikumi par prioritārajiem zinātnes virzieniem izstrādāti Valsts prezidentes Stratēģiskās analīzes komisijas Izglītības, zinātnes un inovāciju darba grupā un apspriesti Izglītības un zinātnes ministrijas 2005.gada 13.novembrī rīkotajā seminārā, kurā piedalījās ministriju pārstāvji, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnes padomes pārstāvji, kā arī zinātnieki un citi interesenti. Priekšlikumi par prioritārajiem zinātnes virzieniem precizēti ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2005.gada 8.novembra rīkojumu Nr.846 “Par darba grupas izveidi zinātnes un tehnoloģijas attīstības politikas izstrādei” apstiprinātajā darba grupā, kurā piedalījās Vides ministrijas, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas un Ekonomikas ministrijas nominēti pārstāvji.

IZM: Par kārtību, kādā piesakāmas, ekspertējamas un finansējamas   valsts pētījumu programmas

Ministru kabineta 30.maija sēdē izskatīts un apstiprināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā piesakāmas, ekspertējamas un finansējamas valsts pētījumu programmas”.

Noteikumu projekts, kas izstrādāts saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 35.panta otro daļu, nosaka kārtību, kādā piesakāmas, ekspertējamas un finansējamas valsts pētījumu programmas.

Noteikumu projekts nosaka, ka ministrija izveido programmu pieteikumu vērtēšanas komisiju, kā arī minēto komisiju darbību: sēžu sasaukšanas, lēmumu pieņemšanas un apstiprināšanas kārtību, kā arī sēžu dokumentēšanas un dokumentu uzglabāšanas kārtību.

Projekts paredz, ka ministrija programmu mērķu un uzdevumu definēšanai izsludina priekšlikumu konkursu un apstiprina programmu konkursa nolikumu. Pēc saņemtajiem programmas pieteikumiem konkursa komisija organizē administratīvās atbilstības, zinātnisko un tautsaimniecisko ekspertīzi, kā arī sagatavo un iesniedz izglītības un zinātnes ministram priekšlikumus par apstiprināmajām programmām un to izpildītājiem. Līgumu slēgšanu ar programmu vadītājiem, programmu finansēšanu un programmu izpildes pārraudzību administratīvi nodrošina Latvijas Zinātnes padome.

Noteikumu projektā noteikta programmas finansēšanas kārtība. Tā pārejas noteikumi paredz, ka 2006.gadā komisija, sagatavojot priekšlikumus par apstiprinātajām programmām, izvērtē 2005.gadā apstiprināto un jau uzsākto programmu atbilstību prioritārajiem zinātnes virzieniem laikā no 2006. līdz 2009.gadam.

Normatīvā akta projekts izstrādāts, lai varētu kopīgi vienoties un turpināt 2005.gadā apstiprinātās un jau uzsāktās piecas valsts pētījumu programmas. Tas arī nepieciešams, lai varētu apstiprināt valsts pētījumu programmas jaunajos prioritārajos virzienos. Ar 2005.gadā uzsākto programmu īstenošanu tika uzsākti kompleksi valsts pasūtīti lietišķie pētījumi ekonomikas attīstībai nozīmīgās zinātņu nozarēs un pētījumi, kas vērsti uz sabiedrības veselības aizsardzības problēmu risināšanu. Atbalsts tika sniegts arī letonikas pētījumiem nacionālā kultūras mantojuma izpētē. Valsts pētījumu programmas tika izstrādātas 2005.gadā katrā prioritārajā zinātņu virzienā. Programmu izpildītāji tika noteikti konkursa kārtībā 2005.gadā. Lai izvērtētu programmas pieteikumus un rezultātus, izglītības un zinātnes ministre prioritārajos zinātnes virzienos izveidoja piecas valsts pētījumu programmas komisijas. Komisija, pamatojoties uz zinātniskās un tautsaimnieciskās ekspertīzes rezultātiem, sagatavoja un iesniedza izglītības un zinātnes ministrei priekšlikumus par uzsākto programmu turpināšanu.

IZM: Par grozījumiem nolikumā par valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma piešķiršanu

Ministru kabineta 30.maija sēdē izskatīts un apstiprināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 7.novembra noteikumos Nr.328 “Nolikums par valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma piešķiršanu””.

Noteikumu projekts, kas izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu, paredz mainīt Valsts emeritēto zinātnieku padomes sastāvu, iekļaujot tajā piecus Latvijas Zinātnes padomes pārstāvjus. Tādējādi tiks līdzsvarota to valsts zinātnisko institūciju pārstāvniecība padomē, kas vistiešāk ir saistītas ar zinātnisko darbību un vislabāk pārzina pretendentu uz valsts emeritētā zinātnieka nosaukumu devumu zinātnes attīstībā. Projektā paredzēta iespēja tiem valsts emeritētajiem zinātniekiem, kas vēlas saņemt atlīdzību no zinātniskajai darbībai paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem, atteikties no mūža granta – pabalsta, iesniedzot Latvijas Zinātņu akadēmijā rakstveida iesniegumu.

IZM: Par Latvijas Jaunatnes sporta centra reorganizāciju un grozījumiem Sporta pārvaldes, Latvijas Nacionālās sporta padomes un Izglītības un zinātnes ministrijas nolikumā

Ministru kabineta 30.maija sēdē izskatīts un apstiprināts Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par Latvijas Jaunatnes sporta centra reorganizāciju” un noteikumu projekti “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 8.februāra noteikumos Nr.118 “Sporta pārvaldes nolikums””, “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 29.jūlija noteikumos Nr.422 “Latvijas Nacionālās sporta padomes nolikums””, “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 16.septembra noteikumos Nr.528 “Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums””.

Rīkojuma projekts “Par Latvijas Jaunatnes sporta centra reorganizāciju” izstrādāts atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15.panta trešās daļas 4.punktam, kā arī lai nodrošinātu jaunatnes sporta politikas īstenošanas un koordinēšanas funkciju optimizāciju, un paredz līdz 2006.gada 31.jūlijam reorganizēt Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo Latvijas Jaunatnes sporta centru, tā struktūrvienību uzdevumus sadalot starp ministriju un tās padotībā esošo Sporta pārvaldi. Izstrādātais rīkojuma projekts paredz noteikt, ka ministrija ir Latvijas Jaunatnes sporta centra tiesību un saistību pārņēmēja.

Vienlaikus ar rīkojuma projektu jāveic grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 8.februāra noteikumos Nr.118 “Sporta pārvaldes nolikums””, Ministru kabineta 2003.gada 16.septembra noteikumos Nr.528 “Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums””.

Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 8.februāra noteikumos Nr.118 “Sporta pārvaldes nolikums”” paredz kompetences jomu precizēšanu starp ministriju un Sporta pārvaldi, tas nosaka ministrijas kā institūcijas, kas izstrādā sporta politiku, organizē un koordinē sporta politikas īstenošanu, kompetenci, akcentējot sporta politikas īstenošanas funkcijas nozīmību, līdz ar ko precizējot Sporta pārvaldes kā ministrijas padotības iestādes tiesības un pienākumus piedalīties sporta politikas īstenošanā.

Saistībā ar sporta politikas īstenošanu ministrija savā kompetencē pārņem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu izstādi. Sporta pārvaldei tiek piešķirtas tiesības sniegt priekšlikumus ministrijai tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu izstrādei un pilnveidošana sporta jomā.

Sporta pārvalde no Latvijas Jaunatnes sporta centra pārņems uzdevumus, kas saistīti ar sporta speciālistu un sporta izglītības iestāžu darba uzraudzību, priekšlikumu sniegšanu ministrijai jaunatnes sporta sistēmas pilnveidei, talantīgo jauno sportistu reģistra uzturēšanu un aktualizēšanu. Sporta pārvalde savā kompetencē pārņems arī uzdevumus, kas saistīti ar informācijas apkopošanu un analīzi par sporta izglītības iestāžu licencēto programmu īstenošanas plāna izpildi, grupu noslogotību, dalību sacensībās, sasniegumiem un materiāltehnisko nodrošinājumu.

Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 16.septembra noteikumos Nr.528 “Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums”” paredz, ka ministrija pārņems Latvijas Jaunatnes sporta centra uzdevumu, kas saistīts ar jaunatnes sporta politikas īstenošanas uzraudzību.

Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 29.jūlija noteikumos Nr.422 “Latvijas Nacionālās sporta padomes nolikums”” paredz precizēt Sporta pārvaldes kompetenci, nosakot, ka tā veiks Latvijas Nacionālās sporta padomes sekretariāta pienākumus, tāpat tas precizē minētā sekretariāta uzdevumus. Kompetences precizēšana neietekmēs Latvijas Nacionālās sporta padomes darbību un materiāltehnisko nodrošinājumu, jo turpmāk tāpat kā līdz šim padomes darbu materiāltehniski nodrošinās Sporta pārvalde. Izdarot iepriekš minētos grozījumus, tiek optimizēts ministrijas un Sporta pārvaldes darbs, tādējādi veicinot Latvijas sporta politikas mērķi – veidot veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības – sasniegšanu.

IZM: Par Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” nolikumu

Ministru kabineta 30.maija sēdē izskatīts un apstiprināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Valsts aģentūras “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”” nolikums”.

Noteikumu projekts, kas izstrādāts, pamatojoties uz Publisko aģentūru likuma 8.panta trešo daļu, nosaka, ka valsts aģentūra “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”” ir izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde. Izglītības un zinātnes ministrs institūta pārraudzību īsteno ar Izglītības un zinātnes ministrijas starpniecību.

Institūta darbības mērķis ir ar zinātniskām metodēm iegūt jaunas zināšanas un izstrādāt inovatīvas tehnoloģijas, lai sekmētu meža nozares ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju. Noteikumu projekts nosaka institūta galvenās funkcijas, uzdevumus un tiesības, institūta pārvaldi, konsultatīvās padomes izveidi, institūta finanšu līdzekļus un mantu, institūta darbības tiesiskuma nodrošināšanu un pārskatu sniegšanas kārtību.

Jānis Kutraitis, Izglītības un zinātnes ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists

LM: Par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vienkāršotu saņemšanu

Lai vienkāršotu un paātrinātu sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu, Labklājības ministrija (LM) ir sagatavojusi grozījumus noteikumos par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas kārtību.

LM izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās, un par prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem otrdien, 30.maijā, apstiprināti Ministru kabineta sanāksmē.

Atbilstoši noteikumiem ir paredzēts veidot atsevišķas rindas pakalpojuma saņemšanai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, politiski represētiem un Černobiļas atomelektrostacijas (AES) avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, kā arī Černobiļas AES avārijā cietušajām personām, tādējādi veicinot sociālo rehabilitācijas pakalpojumu caurskatāmību un atvieglojot pakalpojumu saņemšanas iespējas.

Turklāt politiski represētajiem un Černobiļas AES seku likvidēšanas dalībniekiem, kā arī Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumi tiks piešķirti, neveicot papildu novērtējumu, ja vien personai nav kontrindikāciju (slimības apstākļi, kas neļauj lietot kādu ārstniecisku paņēmienu vai medikamentu) pakalpojumu saņemšanai. Saskaņā ar noteikumiem turpmāk Sociālo pakalpojumu pārvalde (SPP) pieņems lēmumu par pakalpojumu nodrošināšanu steidzamības kārtībā personām ar pirmreizējiem funkcionāliem traucējumiem, piemēram, pēc nesen pārciesta insulta vai iegūtas traumas.

Noteikumos precizēta arī ārsta atzinumā norādāmā informācija (medicīniskās diagnozes kods, informācija par kontrindikācijām un to, vai cilvēks jau ir saņēmis medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus), tādējādi SPP atvieglojot lēmuma pieņemšanu par pakalpojuma piešķiršanu. Šīs normas plānots ieviest ar šā gada jūliju.

Lai saņemtu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus par valsts budžeta līdzekļiem, cilvēkiem sākotnēji ir jāvēršas pie ģimenes ārsta un jāsaņem atzinums par esošiem funkcionālajiem traucējumiem un medicīnisko kontrindikāciju neesamību, politiski represētajiem un Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušajiem – par veselības stāvokli un medicīnisko kontrindikāciju neesamību. Tikai pēc šā atzinuma saņemšanas pašvaldības sociālā dienesta darbinieks var iesniegt norīkojumu SPP, kas lemj par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu piešķiršanu

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par Satiksmes ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam

Ministru kabineta (MK) 30.maija sēdē apstiprināta Satiksmes ministrijas darbības stratēģija 2007.–2009. gadam.

Stratēģija izstrādāta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem un nosaka ministrijas sasniedzamos mērķus un politiskos rezultātus nozarē no 2007. līdz 2009.gadam un perspektīvā līdz 2013.gadam.

Satiksmes ministrijas darbības virsmērķis ir savas kompetences ietvaros izstrādāt un īstenot Latvijas valsts politiku transporta un sakaru nozarē. Šim nolūkam pakārtota SM stratēģija.

Stratēģijā noteikti ministrijas sasniedzamie mērķi, identificēti izstrādātie politikas plānošanas dokumenti, aprakstītas atbilstošās budžeta programmas, kurās noteikti sasniedzamie rezultāti un to sasniegšanai pieejamais un nepieciešamais finansējums, kā arī informācija par padotības institūcijām un kapitālsabiedrībām, kur Satiksmes ministrija ir kapitāldaļu turētāja, un to ieguldījumu politikas rezultātu sasniegšanā.

Atbilstoši kārtībai stratēģiju iesniedz Ministru kabinetā reizi trijos gados. Katru gadu pirms budžeta plānošanas uzsākšanas stratēģija tiek aktualizēta, iekļaujot tajā ikgadējās jaunās politikas iniciatīvas un pasākumus ministrijas darbības spēju uzlabošanai. Satiksmes ministrijas darbības stratēģijā minētie nepieciešamie finanšu līdzekļi tiks pieprasīti likumprojektā “Par valsts budžetu 2007.gadam”.

SM: Par kārtību, kādā tiek veikta ārvalstu gaisa kuģu pārbaude

Ministru kabineta (MK) 30.maija sēdē apstiprināts noteikumu projekts “Kārtība, kādā tiek veikta ārvalstu gaisa kuģu pirmslidojuma vai pēclidojuma pārbaude un noteikts ierobežojums vai aizliegums izlidot no Latvijas Republikas lidlauka”.

Normatīvā akta mērķis ir pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa direktīvu Nr. 2004/36/EK par Kopienas lidostu izmantojošo trešo valstu gaisa kuģu drošību. MK noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek veikta pirmslidojuma un pēclidojuma pārbaude valstu, kas nav ES dalībvalstis vai Eiropas Ekonomikas zonas valstis, gaisa kuģiem, lai pārliecinātos, ka lidmašīnas atbilst starptautiskajām drošības prasībām.

Normatīvais akts arī nosaka kārtību, kādā tiek pārtraukta vai aizliegta jebkura ārvalsts gaisa kuģa ekspluatācija vai noteikti gaisa kuģa ekspluatācijas ierobežojumi. Šos noteikumus gan piemēro tikai ārvalstu gaisa kuģiem, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa ir lielāka par 5700 kilogramiem vai kuri tiek izmantoti komerciālos nolūkos.

Direktīvas ieviešana ir saistīta ar pašlaik pastāvošo Eiropas civilās aviācijas konferences (ECAC) un Kopējo aviācijas institūciju (JAA) kopīgi izveidotās un uzturētās ārvalstu gaisa kuģu drošības novērtēšanas centralizētās datu bāzes saskaņošanu, kas prasa noteiktas Eiropas Savienības institūciju aktivitātes.

SM: Par Satiksmes ministrijas valsts sekretāra atbrīvošanu no amata

Valdība otrdien, 30.maijā, apstiprināja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Vigo Legzdiņa atbrīvošanu no amata.

Atlūgumu V.Legzdiņš iesniedza 1.martā toreizējam satiksmes ministram Aināram Šleseram.

V.Legzdiņš bijis Satiksmes ministrijas valsts sekretārs kopš 2001.gada februāra, taču dažādās ministrijas struktūrās strādāja jau kopš 1993.gada. Līdz jauna valsts sekretāra iecelšanai viņa pienākumus pildīs līdzšinējie valsts sekretāra vietnieki – Andulis Židkovs, Guntis Mačs, Uldis Lakševics un Aivita Ļubļina-Goldmane.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par valsts apdraudējumu risku analīzi naturalizācijas procesā un pasākumiem to novēršanai

Ministru kabinets (MK) otrdienas, 30.maija, sēdē izskatīja Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts apdraudējumu risku analīzi naturalizācijas procesā un veicamajiem pasākumiem to novēršanai.

Informatīvais ziņojums tika izstrādāts, lai mazinātu un novērstu riskus, kas saistīti ar sabiedrības uzticību pilsonības iegūšanas procesam kopumā. Šo iemeslu dēļ regulāri jāizvērtē un jāpilnveido pilsonības iegūšanas process, stiprinot administratīvo kapacitāti un izmantojot modernas mūsdienu tehnoloģijas, lai ļoti precīzi definētu cilvēka faktora lomu un vietu šajā procesā.

Lai novērstu iespēju Naturalizācijas pārvaldes (NP) nepietiekamās administratīvās kapacitātes un atsevišķu amatpersonu rīcības izraisīto seku dēļ apšaubīt naturalizācijas procesa likumību, nepieciešama tūlītēja un konkrēta rīcība, uzsver ziņojuma autori. Tāpēc TM lūdza valdību no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 2006.gadā piešķirt TM 26 671 latu.

Par piešķirtajiem līdzekļiem tiks uzstādīta un uzturēta videonovērošanas sistēma pastāvīgajās eksaminācijas vietās Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē, Liepājā, Ventspilī, kur dzīvo 84% Latvijas nepilsoņu. Tam tērēs Ls 11 051, no tiem Ls 9575 būs vienreizēji finanšu ieguldījumi, bet ik mēnesi videonovērošanas uzturēšanai vajadzēs 72 latus.

8472 latus izmantos centralizētas pārbaužu materiālu sagatavošanas, izsniegšanas un uzglabāšanas kārtības ieviešanai un tās nodrošināšanai NP Daugavpils, Jelgavas, Rēzeknes, Liepājas reģionālajām eksaminācijas komisijām.

Savukārt pastāvīgas un regulāras eksa-minācijas komisiju rotācijas nodrošināšanai Rīgas pilsētai piekļautajās teritorijās ik mēnesi nepieciešami 1006 lati.

Šo pasākumu ieviešana ir steidzama un neatliekama, jo to īstenošana novērstu bīstamākos riskus naturalizācijas procesā, uzskata ziņojuma autori.

Valdība atbalstīja finansējuma piešķiršanu, vienlaikus uzdodot TM sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijai priekšlikumus grozījumiem likumā par valsts budžetu 2006. gadam, paredzot nepieciešamos valsts budžeta līdzekļus NP Iekšējā audita daļas vai Pretkorupcijas daļas izveidošanai un darbības nodrošināšanai. Tam nepieciešams vienreizējs finanšu ieguldījumus Ls 3960 un ikmēneša izdevumi Ls 1684.

Tāpat budžeta grozījumos TM lūgs piešķirt 2320 latus vienreizēji un 35 latus ik mēnesi latviešu valodas runas prasmes pārbaudes audioieraksta veikšanai, kas nodrošinātu šīs pārbaudes daļas pilnīgu kontroli un uzraudzību. Savukārt administratīvās kapacitātes paaugstināšanai atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam par vienotu darba samaksas sistēmu valsts sektorā nodarbinātajiem nepieciešami vēl 17 618 lati mēnesī.

TM: Par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumiem

Ministru kabinets (MK) otrdien, 30.maijā, apstiprināja Tieslietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes izstrādātos Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumus.

Noteikumi bija nepieciešami, jo pašlaik spēkā esošie noteikumi pieņemti 2002. gadā, taču kopš tā laika Latvijas Sodu izpildes kodeksā izdarīti grozījumi, kas skar brīvības atņemšanas soda izpildi. Arī Satversmes tiesa 2002. gada jūnijā pieņēma lēmumu noteikumu daļā par pārtikas sūtījumu un pienesumu aizliegumu. Šīs izmaiņas ietvertas jaunajos brīvības atņemšanas vietu iekšējās kārtības noteikumos, teikts noteikumu projektam pievienotajā paskaidrojuma rakstā.

Izstrādātie noteikumi reglamentē notiesāto pieņemšanu brīvības atņemšanas iestādē, apgādi un nodrošināšanu. Tie paredz, ka notiesātais, noteiktā laikā apmeklējot brīvības atņemšanas iestādes veikalu, var par personiskajiem līdzekļiem iegādāties pārtikas produktus un ikdienā nepieciešamos priekšmetus. Jaunajos noteikumos palielināts veikalā pieejamo preču klāsts, un notiesātajiem turpmāk būs ļauts veikalā iegādāties, piemēram, rokas un galda pulksteni, kā arī manikīra šķērītes, norāda noteikumu autori.

Noteikumos arī ietvertas norādes par notiesāto higiēnas prasību nodrošināšanu un ievērošanu, noteikta notiesāto dienas kārtība, audzināšana un garīgā aprūpe. Notiesātās personas turpmāk, saņemot brīvības atņemšanas iestādes administrācijas atļauju, kamerās un koplietošanas telpās noteiktā laikā drīkstēs lietot ne tikai personiskos radiouztvērējus, televizorus, bet arī tiem pievienojamās videospēles.

Noteikumi reglamentē arī pienesumu un sūtījumu saņemšanas kārtību, paredzot, ka pārtikas produkti nav atļauto priekšmetu sarakstā. Noregulētas arī notiesāto iespējas satikties ar radiniekiem un citām personām, iespējas īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi, pamudinājumu un disciplinārsodu piemērošana un nodarbinātības aizliegumi.

Atšķirībā no pašlaik spēkā esošajiem noteikumiem, jaunajos ietverts arī precīzāks notiesāto sieviešu apģērba apraksts.

Noteikumos iekļauti ieteikumi, ko sniegusi Eiropas Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas apiešanās vai sodu novēršanai.

TM: Par Valsts probācijas dienesta klientu datubāzes izveidi

Otrdien, 30.maijā, Tieslietu ministrijas un Valsts probācijas dienesta (VPD) pārstāvji informēja valdību, ka līdz šim nav izdevies uzsākt VPD klientu datubāzes izveidi. VPD likums paredz dienesta tiesības apkopot informāciju par probācijas klientiem īpaši šim mērķim izveidotā datu bāzē, un jau 2004. gadā tika apstiprināti noteikumi par datu bāzē iekļaujamās informācijas apjomu, tās iekļaušanas un izmantošanas kārtību. Šādas datu bāzes izveide nodrošinātu vienotu probācijas klientu uzskaiti un ļautu tiesām, prokuratūrām un citām institūcijām saņemt darbam nepieciešamo informāciju.

Līdz šim probācijas klientu datu bāzes izveidošanai un ieviešanai nepieciešamais finansējums nav piešķirts. Līdz ar to nav bijis iespējams uzsākt noteikumu izpildi. Tas negatīvi ietekmē un būtiski kavē VPD funkciju izpildes kvalitāti, teikts informatīvajā ziņojumā par noteikumu “VPD klientu datu bāzē iekļaujamās informācijas apjoms, tās iekļaušanas un izmantošanas kārtība” īstenošanu.

Pašlaik dienesta rīcībā pieejamā citu tiesībsargājošo institūciju datu bāzēs esošā informācija tiek saņemta ar novēlošanos vai netiek saņemta nemaz, un tā nav pietiekama.

VPD klientu datu bāzes izveide ļautu dienestam pilnvērtīgi īstenot savas funkcijas, nodrošināt autonomu, ātru un detalizētu probācijas klienta raksturojuma un viņa sociālo apstākļu novērtējuma pieejamību, kā arī cita veida informācijas apkopošanu, kas raksturo probācijas klientu un kas nepieciešama darbam ar klientu, uzsver informatīvā ziņojuma autori. Turklāt datu bāze ļautu noteikt notiesāto recidīvu, kas līdz šim netiek objektīvi atspoguļots.

Vienlaikus tiktu atvieglots darbs klienta pārcelšanās gadījumā no vienas dzīvesvietas uz citu. Savukārt, saņemot pieprasījumus par informācijas sniegšanu no citām tiesībsargājošajām institūcijām, VPD spētu īsā laika posmā apkopot un sniegt vispusīgu dienesta rīcībā esošo informāciju.

Informatīvā ziņojuma autori norāda, ka nepieciešams noteikt klientu datu bāzes izveidošanu kā prioritāru jautājumu, izstrādājot nākamā gada budžeta likumu un paredzot šim mērķim finansējumu paredzētajā apmērā.

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka nākamā gada budžetā būtu jāparedz Ls 340200 šīs datu bāzes izveidei, bet 2008. un 2009.gadā – Ls 69000.

Valdība, uzklausot VPD sniegto informāciju, nolēma, ka jautājums par nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2007.gadā un turpmākajos gados VPD klientu datu bāzes izveidošanai tiks izskatīts Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem kārtējā gada valsts budžeta projekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

TM: Par apķīlāto kustamo lietu apzīmogošanas kārtību

Valdība otrdienas, 30.maija, sēdē apstiprināja (TM) izstrādātos noteikumus par apķīlāto kustamo lietu apzīmogošanas kārtību.

Līdz šim saskaņā ar Civilprocesa likumu instrukciju par kustamo lietu apzīmogošanas kārtību izdeva tieslietu ministrs. Tomēr, ņemot vērā to, ka zvērināti tiesu izpildītāji ir tiesu sistēmai piederīgas personas un amata darbībā ir neatkarīgi un pakļauti vienīgi likumam, tie nav pakļauti tieslietu ministram, un tieslietu ministrs nevar izdot zvērinātiem tiesu izpildītājiem saistošus iekšējos normatīvos aktus, teikts TM sagatavotajā paskaidrojuma rakstā.

Noteikumi paredz apķīlāto kustamo lietu apzīmogošanas kārtību un apzīmogojuma zīmē norādāmo informāciju.

Noteikumi izstrādāti, ņemot vērā līdz šim ieviesto kārtību. Noteikumu izdošanai papildu finanšu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par Valsts zemes dienesta nolikumu un kompetencēm

Ministru kabinets (MK) otrdien, 30.maijā, apstiprināja Tieslietu ministrijas izstrādāto Valsts zemes dienesta (VZD) nolikumu. Nolikums bija nepieciešams, jo ar šī gada 1.janvāri VZD tika reorganizēts, daļu līdzšinējo funkciju nododot Aizsardzības ministrijai un VSIA “Latvijas Valsts mērnieks”.

VZD kompetence pēc reorganizācijas ir noteikta Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas stājās spēkā šā gada 1.janvārī, un citos normatīvajos aktos.

Nolikumā noteiktas VZD funkcijas, uzdevumi, kompetence, dienesta struktūra un dienesta darbības tiesiskuma nodrošināšana. Saskaņā ar nolikumu VZD jāpiedalās zemes reformas īstenošanā, jānodrošina Nekustamā īpašuma valsts kadastra darbība, jānodrošina Valsts adrešu reģistra un aizsargjoslu informācijas sistēmas darbība.

Paredzēts, ka tāpat kā līdz šim dienestam ir centrālais aparāts un teritoriālās struktūrvienības – reģionālās nodaļas. VZD vada Ministru kabineta apstiprināts un tieslietu ministra amatā iecelts ģenerāldirektors. Nolikumā saglabāta arī reģionālo vadītāju kompetence – iecelt amatā un no tā atbrīvot reģionālās nodaļas amatpersonas, būt atbildīgam par reģionālās nodaļas uzdevumu izpildi un darba rezultātiem.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par grozījumiem Helsinku konvencijas par Baltijas jūras vides aizsardzību pielikumos

Ministru kabinets otrdien, 30.maijā, akceptēja Vides ministrijas izstrādāto likumprojektu “Par Helsinku konvencijas par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību III un IV pielikuma grozījumiem”.

Ar šo likumprojektu Latvija kā Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas dalībvalsts akceptē Helsinku konvencijas par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību III un IV pielikuma grozījumus.

Likumprojekta mērķis ir veicināt Baltijas jūras vides aizsardzību no lauksaimniecības un kuģu radītā piesārņojuma, kā arī nodrošināt kuģošanas drošību, no kuras lielā mērā atkarīga jūras aizsardzība no piesārņojuma. Tādējādi tiks nodrošināta labāka vides kvalitāte visā Baltijas jūras reģionā, kā arī piesaistītas papildu investīcijas Latvijas vides sektorā. 1992.gada konvenciju LR Saeima ratificēja 1994.gada 3.martā, pieņemot likumu “Par 1974.gada un 1992.gada Helsinku konvencijām par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību”.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par grozījumiem veterinārajās prasībās par nagaiņu importu Eiropas Savienībā no trešajām valstīm

Valdība otrdien, 30.maijā, akceptēja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus veterinārajās prasībās to nagaiņu sugu dzīvnieku apritei, kurus importē vai ved tranzītā caur Latviju no trešajām valstīm, papildinot sarakstu, kurā būtu uzskaitītas trešās valstis un trešo valstu daļas, no kurām atļauts nagaiņu eksports uz Eiropas Savienību (ES). Noteikumos paredzēts izveidot to trešo valstu sarakstu, no kurām ES dalībvalstis atļauj liellopu, cūku un svaigas gaļas ievedumus. Tos var ievest no Bulgārijas, Kanādas, Šveices, Čīles, Grenlandes, Horvātijas, Islandes, Jaunzēlandes un Ziemeļamerikas pundurvalsts Senpjēras un Mikelonas.

ZM: Par atbalstu latvāņu izplatības ierobežošanai

Ministru kabineta (MK) 30.maija sēdē akceptēti Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātie grozījumi noteikumos par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2006.gadā un tā piešķiršanas kārtību, kas paredz atbalsta piešķiršanu latvāņu izplatības ierobežošanai.

Maksimālās izmaksas subsīdiju aprēķināšanai ar latvāni aizaugušo atklāto platību attīrīšanai ir 150 latu par hektāru, bet nepārsniedzot 2108 latus uz vienu atbalsta pretendentu. Atbalstu saņem, ja ar latvāni invadētā platība nav mazāka par pieciem hektāriem un vidējais augu blīvums platībā ir vismaz trīs augi vai augu grupas uz 100 kvadrātmetriem.

Noteikumos iekļauts arī latvāņu izplatības ierobežošanas plāna izstrādāšanas un latvāņu ierobežošanas metožu apraksts, kas nosaka paņēmienus indīgā auga apkarošanai. Galvenais latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu uzdevums ir novērst sēklu turpmāku izplatīšanos un veicināt to bojāeju. To var panākt ar ķīmiskiem, mehāniskiem, bioloģiskiem un kompleksiem paņēmieniem.

Lai saņemtu subsīdijas, lauksaimniekam divu nedēļu laikā pēc noteikumu spēkā stāšanās Lauku atbalsta dienestā (LAD) jāiesniedz nepieciešamie dokumenti un latvāņu apkarošanas pasākuma plāns. Pēc plāna iesniegšanas termiņa beigām LAD 20 darba dienu laikā apkopos iesniegtos pieteikumus. Ja pieteiktā atbalsta summa pārsniegs sadaļā atvelēto finansējumu, pirmkārt tiks atbalstīti projekti ar mērķi apkarot lielāku latvāņu platību.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa