Uzņēmumu reģistra informācija Nr.1-4-53942/id

2006.gada 24.maijā

Par politiskās organizācijas (partijas) statūtiem

Pamatojoties uz likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” 48.pantu un Pārejas noteikumu 1.punktu, nosūtām publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” politiskās organizācijas (partijas) statūtus.

Pielikumā: politiskās organizācijas “Pensionāru un senioru partija” statūtu kopija.

Galvenā valsts notāra vietniece I.Panasova

 

 

Politiskā organizācija “Pensionāru un senioru partija”

Reģistrēta politisko organizāciju reģistrā
2006.gada 15.maijā Nr.40008102341

Statūti

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Pensionāru un senioru partija (tālāk tekstā “PSP”) ir politiska organizācija, kas dibināta, lai veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņās, izvirzītu deputātu kandidātus, vadītu deputātu darbību Saeimā un pašvaldībās un ar ievēlēto deputātu starpniecību īstenotu savu programmu, kā arī iesaistītos valsts pārvaldes institūciju izveidē.

1.2. PSP darbojas atbilstoši Latvijas Republikas likumiem, šiem statūtiem un programmai.

1.3. PSP oficiālais pilnais nosaukums ir politiskā organizācija Pensionāru un senioru partija, oficiālais saīsinātais nosaukums ir “PSP”.

1.4. PSP ir sava simbolika, ko apstiprina kongress.

1.5. PSP valdes atrašanās vieta: Brīvības ielā 167, Rīgā, LV-1012, Latvijas Republika. PSP darbības teritorija — Latvijas Republika.

1.6. PSP ir juridiska persona, tai ir savs konts bankā un savs zīmogs. PSP ir atsevišķa manta, tā var savā vārdā iegūt mantiskas un nemantiskas tiesības un uzņemties pienākumus, būt prasītāja un atbildētāja tiesā un valsts varas un pārvaldes institūcijās.

1.7. PSP ir pilnas īpašuma tiesības uz savu īpašumu, un tās īpašumu nevar konfiscēt vai kā citādi atsavināt administratīvā kārtībā. Saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem PSP var veikt saimniecisko darbību.

1.8. PSP atbild par savām saistībām ar visu savu īpašumu. PSP neatbild par biedru saistībām. Biedrs neatbild par partijas saistībām.

 

 

2. PSP stratēģiskie mērķi, uzdevumi, darbības principi un metodes

2.1. PSP stratēģiskais mērķis ir turīgas un garīgi bagātas pilsoniskas sabiedrības, no politiskās un ekonomiskās korupcijas brīvas, nacionālas un tiesiskas valsts izveidošana.

2.2. PSP uzdevumi ir:

— paaugstināt minimālās pensijas, piešķirt atvieglojumus transporta lietošanā, veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanā, visiem pensionāriem un invalīdiem nodrošināt cilvēka cienīgu dzīvi;

— veicināt inovatīvās uzņēmējdarbības attīstību, aptverot ražošanu, zinātni un izglītību;

— ieviest diferencētas nodokļu likmes, apliekot ienākumus un īpašumus, panākt pilnīgu nodokļu iekasēšanu;

— būtiski palielināt finansējumu izglītībai un zinātnei, vienlaicīgi paaugstinot izglītības kvalitāti arodskolās, vidusskolās un augstskolās;

— nacionālas valsts interesēs pārtraukt masveida naturalizāciju, likvidēt kolonizācijas sekas, ieviest jaukto vēlēšanu sistēmu.

2.3. PSP, īstenojot savus mērķus un uzdevumus, ievēro šādus pamatprincipus:

— sociālo taisnīgumu;

— tiesiskumu;

— latviešu tautas nacionālo interešu prioritāti, garīgajām vērtībām, veidojot valsts iekšējo un ārējo politiku.

2.4. PSP darbības metodes:

— veic politisko darbību;

— piedalās vēlēšanu kampaņās;

— izvirza deputātu kandidātus;

— vada deputātu parlamentāro darbību;

— ar deputātu un ministru starpniecību īsteno PSP programmu;

— piedalās valsts pārvaldes institūciju izveidē.

 

3. PSP biedri

3.1. Par PSP biedriem var būt tikai 18 gadu vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi, Eiropas Savienības pilsoņi un nepilsoņi, kuri partijā iestājušies individuāli, ievērojot statūtu noteikumus.

3.2. Par partijas biedru kandidātiem var būt personas, kuras sasniegušas 16 gadu vecumu.

3.3. PSP par biedriem uzņem PSP valde uz katra pretendenta personīgā iesnieguma pamata. Iesnieguma noraidīšanas gadījumā valdei nav jāsniedz PSP biedra pretendentam atteikuma motivācija.

3.4. PSP biedru uzskaiti veic valde. Katram PSP biedram tiek izsniegta partijas biedra apliecība (nozīmīte).

3.5. PSP biedru tiesības:

— iepazīties ar visiem PSP institūciju lēmumiem un saņemt informāciju par to darbību;

— izstrādāt un iesniegt apspriešanai partijas pārvaldes institūcijās savus priekšlikumus par to darbību;

— piedalīties pārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt ievēlētam tajās;

— izvirzīt savu kandidatūru un citu partijas biedru kandidatūras apstiprināšanai par Saeimas un pašvaldību deputātu kandidātiem;

— brīvi izstāties no PSP, par to rakstveidā paziņojot valdei vismaz 1 (vienu) mēnesi iepriekš.

3.6. PSP biedra pienākumi:

— ievērot statūtus un lēmumus;

— sekmēt programmas īstenošanu un mērķu sasniegšanu;

— personiski nepiekrītot partijas pieņemtajiem tiesiskajiem lēmumiem, nekaitēt to izpildei;

— darboties PSP nodaļās.

3.7. PSP valde biedru var izslēgt no partijas, ja viņš:

— ar savu darbību vai uzvedību kaitē PSP mērķu sasniegšanai un darbojas pretēji PSP lēmumiem un programmai;

— pieļāvis likuma pārkāpumu un attiecībā uz viņu ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums par nozieguma izdarīšanu vai pieļauj vispāratzītu morāles normu pārkāpumus, kas diskreditē PSP;

— kļuvis par citas partijas atbalstītāju vai biedru;

— izstājies vai izslēgts no Saeimas vai pašvaldību PSP deputātu frakcijas.

 

 

4. PSP organizatoriskā struktūra

4.1. PSP kongress

4.1.1. Kongress ir augstākā PSP lēmēj­institūcija. Tiek sasaukti kārtējie un ārkārtas kongresi. Tikai kongress ir tiesīgs:

— apstiprināt, grozīt un papildināt statūtus un programmu;

— ievēlēt un atbrīvot no amata priekšsēdētāju un 3 (trīs) viņa vietniekus;

— ievēlēt un atcelt no amata valdes locekļus;

— ievēlēt un atcelt no amata revīzijas komisijas locekļus;

— apstiprināt pilnvarniekus;

— apstiprināt finanšu darbības pārskatu un lemt par ikgadējo finansiālo darbību;

— noteikt PSP stratēģiskos darbības virzienus un politikas pamatlīnijas;

— lemt par PSP reorganizāciju.

— apstiprināt Saeimas un pašvaldību vēlēšanām izvirzītus deputātu kandidātus.

4.1.2. Kārtējo kongresu sasauc valde ne retāk kā reizi gadā, ierosinot kārtējā kongresa dienas kārtību.

4.1.3. Ārkārtas kongress tiek sasaukts, ja to pieprasa PSP priekšsēdētājs, valde, revīzijas komisija vai ne mazāk par 1/3 (vienu trešdaļu) partijas biedru. Ierosinātājs iesniedz PSP valdē lūgumu sasaukt ārkārtas kongresu, kurā nosaka ārkārtas kongresa sasaukšanas iemeslu un kongresā izskatāmo jautājumu sarakstu. Ārkārtas kongress notiek ne vēlāk kā mēneša laikā pēc lūguma saņemšanas par ārkārtas kongresa sasaukšanu.

4.1.4. Kongress uzskatāms par lemt­tiesīgu, ja tajā piedalās vismaz 1/3 (viena trešdaļa) biedru. Kongresā ir tiesīgi piedalīties visi PSP biedri. Katram biedram ir viena balss. Gadījumā, ja PSP darbojas vairāk nekā 1000 (viens tūkstotis) biedru, kongresā piedalās nodaļu izvirzītie delegāti. Delegātu izvirzīšanas kārtību nosaka valde.

4.1.5. Ja kvoruma trūkuma dēļ kongress nav lemtspējīgs, tad atkārtotu kongresu sasauc ne vēlāk kā 20 (divdesmit) dienu laikā pēc nenotikušā kongresa. Atkārtoti sasauk­tais kongress ir lemttiesīgs neatkarīgi no ieradušos biedru skaita.

4.1.6. Lēmumi kongresā tiek pieņemti ar balsu vairākumu. Lēmumiem par PSP pašlikvidāciju vai reorganizāciju, apvienošanos ar citu organizāciju nepieciešams, lai kongresā piedalītos 2/3 (divas trešdaļas) biedru un par šādu lēmumu nobalsotu 2/3 (divas trešdaļas) klātesošo biedru. Gadījumā, ja atkārtoti sasauktā kongresā par PSP pašlikvidāciju nav kvoruma, tad kongress ir lemttiesīgs neatkarīgi no ieradušos biedru skaita.

4.1.7. Balsošana kongresā notiek atklāti, paceļot balsošanas zīmi (mandātu). Par PSP priekšsēdētāja un viņa vietniekiem, valdes locekļiem un revīzijas komisijas locekļiem vēlēšanas notiek atklāti vai aizklāti. Par balsošanas kārtību katrā gadījumā lemj kongress.

4.1.8. Gadījumā, ja PSP darbojas vairāk nekā 1000 (viens tūkstotis) biedru, delegātiem, kas piedalās kongresā, ir visas biedriem kongresā noteiktās tiesības un pienākumi.

4.2. PSP priekšsēdētājs un viņa vietnieki

4.2.1. PSP priekšsēdētājs ir PSP vadītājs, kuru pēc kongresa dalībnieku priekšlikuma ievēlē kongress uz 2 (diviem) gadiem ar klātesošo biedru balsu vairākumu. PSP priekšsēdētājam ir 3 (trīs) vietnieki. PSP priekšsēdētāja vietniekus pēc priekšsēdētāja priekšlikuma ievēlē kongress uz 2 (diviem) gadiem.

4.2.2. PSP priekšsēdētājs:

— izvirza kandidātus vietnieka amatam;

— ierosina sasaukt kongresu vai konferenci;

— organizē un vada valdes darbu;

— pārstāv PSP.

4.2.3. Pienākumu sadali starp PSP priekšsēdētāju un viņa vietniekiem nosaka PSP priekšsēdētājs un akceptē valde.

4.3. PSP valde

4.3.1. Valde ir PSP izpildinstitūcija, kas izlemj partijas darbības un vadības kārtējos politiskos, sociālos, organizatoriskos un saimnieciskos jautājumus.

Valde sastāv no 12 (divpadsmit) PSP biedriem un 2 biedru kandidātiem. Valdi ievēlē kongress uz 2 (diviem) gadiem. Valdē tiek iekļauti partijas priekšsēdētājs un viņa trīs vietnieki. PSP priekšsēdētājs vienlaicīgi ir valdes priekšsēdētājs.

4.3.2. Valdes sēdes ir kārtējās un ārkārtas. Kārtējās valdes sēdes notiek ne retāk kā reizi mēnesī. Valdes sēdes vada valdes priekšsēdētājs vai vietnieks. Abpusēji vienojoties, valdes locekļu funkcijas (pienākumus) nosaka valdes priekšsēdētājs. Valdes sēdes tiek protokolētas.

4.3.3. Valde veic šādas funkcijas:

— sasauc PSP domes sēdes, kongresus un konferences;

— sagatavo PSP finansiālās un saimnieciskās darbības plānus un pārskatus;

— pieņem lēmumu par deputātu kandidātiem un kandidātiem valdības sastāvam, kurus piedāvā apstiprināt kongresam (konferencei);

— atbild par PSP finanšu stāvoli un īpašumu pārvaldi, kā arī izdod pilnvaras parakstīt partijas vārdā līgumus, finanšu dokumentus un citus saimnieciskos dokumentus;

— izstrādā un apstiprina nodaļu nolikumu, apstiprina nodaļu vadītājus;

— pārrauga nodaļu darbību;

— lemj par ekspertu komisiju veidošanu un to vadītāju;

— organizē un kontrolē PSP sekretariāta darbu;

— apstiprina algoto darbinieku štatu sarakstu un nosaka to atalgojumu;

— lemj par kandidatūrām amatiem, kuras saskaņā ar likumu, apvienību (partiju) vienošanos vai citādi jānosauc partijas frakcijām;

— izpilda citas funkcijas, ja to nosaka šie statūti vai deleģē kongress;

— lemj par kustamā un nekustamā īpašuma iegūšanu un atsavināšanu PSP nodaļās.

4.3.4. Ārkārtas valdes sēdes sasauc pēc valdes priekšsēdētāja vai arī valdes locekļu iniciatīvas, kuri kopā pārstāv ne mazāk kā 1/3 (vienu trešdaļu) valdes locekļu kopskaita.

4.3.5. Valde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse valdes locekļu. Valde pieņem lēmumus, ja par tiem nobalso vairāk nekā puse klātesošo valdes locekļu.

4.3.6. Valdes lēmumi ir saistoši visu līmeņu PSP deputātiem un valdības locekļiem, valdes locekļiem un PSP biedriem, uz kuriem attiecas valdes lēmumi.

4.3.7. Ja starpkongresu laikā kāds no valdes locekļiem izstājas no valdes, PSP priekšsēdētājam ir tiesības ieteikt valdei kandidātu no valdes rezerves. Ja valde piekrīt, tad kandidāts darbojas valdes sastāvā ar visām valdes locekļa tiesībām un pienākumiem, līdz tiek ievēlēts nākamajā kongresā par PSP valdes locekli. Valde ir tiesīga darboties arī nepilnā sastāvā līdz nākamajam kongresam.

4.4. PSP dome

4.4.1. Dome ir partijas lēmējinstitūcija, kura, balstoties uz partijas statūtiem, programmu un kongresa lēmumiem, izstrādā PSP stratēģijas virzienus un taktiku. Lēmumi domes sēdēs tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Domes sanāksmes notiek ne retāk kā reizi ceturksnī. Tās sasauc valde.

4.4.2. Domes sastāvā ietilpst:

— PSP priekšsēdētājs un viņa vietnieki;

— PSP valdes locekļi;

— nodaļu vadītāji;

— Saeimas un pašvaldību deputāti;

— Ministru kabineta locekļi;

— citi aktīvi PSP biedri, kurus izvirza un balsojot apstiprina kongresa dalībnieki.

4.4.3. Dome darbojas 4.4.2.punktā noteiktajā sastāvā, attiecīgajiem amatiem noteiktā termiņā vai līdz brīdim, kamēr konkrētā persona ieņem amatu vai izstājas no PSP.

4.5. PSP nodaļas. Deputātu frakcijas un grupas

4.5.1. PSP nodaļas un grupas var izveidot pēc teritoriālā vai interešu principa un tās darbojas atbilstoši PSP valdes apstiprinātam nolikumam.

4.5.2. Katru partijas nodaļu veido ne mazāk kā 5 biedri.

4.5.3. Pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas PSP valde lemj par frakcijas vai deputātu grupas veidošanu Saeimā vai pašvaldībās.

4.5.4. Frakciju un deputātu grupu veidojošo minimālo deputātu skaitu nosaka Latvijas Republikas likumi. Valde var nolemt veidot kopīgu frakciju vai deputātu grupu ar citu vai citām vairākām partijām (apvienībām).

4.5.5. PSP deputātiem nav tiesību atteikties darboties frakcijā vai deputātu grupā. PSP deputāta atteikšanās no dalības frakcijā vai deputātu grupā, par kuras izveidošanu vai par piedalīšanos nolēmusi valde, tiek uzskatīta par deputāta izstāšanos no PSP.

4.5.6. Valde, pamatojoties uz deputātu priekšlikumu, apstiprina frakcijas un deputātu grupas nolikumu. Jebkādas izmaiņas frakcijas un deputātu grupas nolikumā tiek veiktas tikai pēc to apstiprināšanas valdē.

4.5.7. Pirms lēmumu pieņemšanas frakcijā vai deputātu grupā tie tiek saskaņoti ar PSP valdi.

 

 

5. PSP finansiālās un saimnieciskās darbības revīzija

5.1. Kongress ievēlē revīzijas komisiju 3 (trīs) cilvēku sastāvā uz 2 (diviem) gadiem.

5.2. Revīzijas komisija regulāri pārbauda:

— PSP finanšu stāvokli;

— īpašuma pārvaldīšanu;

— nodaļu finansiālo darbību.

5.3. Reizi gadā revīzijas komisija veic pilnu PSP finansiālās un saimnieciskās darbības revīziju. Lēmumus komisija pieņem, ja par tiem nobalso 2/3 no komisijas locekļu skaita.

5.4. Par revīziju un pārbaužu rezultātiem revīzijas komisija informē valdi un ziņo kongresam.

5.5. Reizi gadā PSP, tās nodaļu finansiālo un saimniecisko darbību revidē neatkarīgs auditors (revidents), kura atzinums par PSP finansiālo un saimniecisko darbību pievienojams ikgadējai finansiālās darbības deklarācijai, kura tiek iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam.

 

 

6. PSP mantas un finanšu līdzekļu iegūšanas un izlietošanas kārtība

6.1. PSP naudas līdzekļus saskaņā ar Latvijas Republikas Politisko organizāciju finansēšanas likumu veido:

— PSP biedru nauda (ne mazāk kā Ls 0,50 mēnesī);

— fizisko personu naudas un citu finanšu līdzekļu un mantas dāvinājumi (ziedojumi);

— ienākumi, ko dod PSP uzņēmējdarbība un cita saimnieciskā darbība;

— citi finansējuma avoti, izņemot tos, kuriem ar likumu ir aizliegts finansēt politiskās organizācijas.

6.2. PSP naudas līdzekļu sadales un izlietojuma kārtību nosaka PSP valde.

6.3. PSP finansiālo un materiālo līdzekļu izlietojumu apstiprina valde ar savu lēmumu.

6.4. Katru gadu likumos noteiktā termiņā un kārtībā PSP sniedz valdes priekšsēdētāja vai viņa vietnieka parakstītu finansiālās darbības deklarāciju saskaņā ar Latvijas Republikas Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu.

 

 

7. PSP pašlikvidācijas un reorganizācijas kārtība

7.1. PSP darbība izbeidzas, ja kongress saskaņā ar statūtu noteikumiem pieņem lēmumu par pašlikvidāciju vai reorganizāciju, apvienojoties ar citu organizāciju, sadaloties vai pievienojoties citai organizācijai.

7.2. PSP pašlikvidācijas gadījumā kongress ievēlē likvidācijas komisiju, kas lemj par PSP līdzekļu un mantas sadali un citiem ar likvidāciju saistītiem jautājumiem saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem. PSP likvidāciju var uzdot veikt arī apvienības valdei, kas veic likvidācijas komisijas funkcijas.

7.3. PSP darbību var apturēt un izbeigt saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”.

 

 

8. PSP dibināšanas noteikumi

8.1. PSP dibināšanas darbu veic iniciatīvas grupas dalībnieki.

8.2. PSP dibināšanas laiks un vieta tiek paziņota informācijas iestādēs.

8.3. PSP dibinātāji tiek iekļauti īpašā sarakstā. Dibinātāju parakstus apliecina notārs.

8.4. PSP dibināšanas kongresa dalībniekiem tiek izsniegta dalībnieku balsošanas zīme (mandāts) un citi informatīvie materiāli.

8.5. PSP dibināšanas kongresa dalībniekiem ir tiesības uzstāties, jautāt, izvirzīt priekšlikumus un kandidātus (arī sevi) partijas darbā.

8.6. Kongress tiek atklāts ar Latvijas valsts himnas izpildījumu.

8.7. Kongresa darba kārtību, telpu noformējumu, apsardzi un citus organizatoriskus pasākumus veic topošās PSP iniciatīvas grupa.

PSP statūti apstiprināti dibināšanas kongresā Rīgā 2006.gada 8.aprīlī.

Politiskās organizācijas PENSIONĀRU un SENIORU PARTIJAS pilnvarotās personas Elmārs Zelgalvis, Jānis Liepiņš

Rīga, 2006.gada 8.aprīlis