Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Uzņēmumu reģistra 2006. gada 12. maija informācija Nr. 21-4-49229/id "Par politisko organizāciju (partiju) statūtiem". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.05.2006., Nr. 83 https://www.vestnesis.lv/ta/id/136137

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Apsardzes darbības likums

Vēl šajā numurā

30.05.2006., Nr. 83

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Uzņēmumu reģistrs

Veids: informācija

Numurs: 21-4-49229/id

Pieņemts: 12.05.2006.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Uzņēmumu reģistra informācija Nr.21-4-49229/id

2006.gada 12.maijā

Par politisko organizāciju (partiju) statūtiem

Pamatojoties uz likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” 48.pantu un Pārejas noteikumu 1.punktu, nosūtām publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” politisko organizāciju (partiju) statūtus.

Pielikumā: politiskās organizācijas (partijas) “Sociālā Taisnīguma partija” un politiskās organizācijas (partijas) “Partija “Visu Latvijai!”” statūtu kopijas.

Galvenā valsts notāra vietniece I.Panasova




 

Sociālā Taisnīguma partija

Reģistrēta politisko organizāciju reģistrā
2006.gada 25.aprīlī ar Nr.40008101749

Statūti

1. Vispārējie noteikumi

1.1. Partijas pilns nosaukums ir “Sociālā Taisnīguma partija”. Partijas saīsinātais nosaukums ir STP (turpmāk tekstā – STP).

1.2. STP ir Latvijas Republikas iedzīvotāju brīvprātīga apvienība, ko tie izveidojuši, pamatojoties uz politisko, tautsaimniecības un sociālo mērķu kopību, lai piedalītos valsts varas un pārvaldes darbībā un sekmētu Latvijas Republikas neatkarības nostiprināšanu un visas tautas labklājības augšupeju.

1.3. STP darbojas visā Latvijas teritorijā, tās vadības institūcijas atrodas Rīgā. STP juridiskā adrese ir Rīgā, Skolas ielā 30–19, LV–1010.

1.4. STP ir juridiska persona, tai ir savs zīmogs ar partijas nosaukumu valsts valodā, sava simbolika (logo), kuru apstiprina STP Dome. (STP simbolika atainota statūtu 1.pielikumā.)

1.5. STP darbības pamatmērķi ir Latvijas neatkarības un tās demokrātiskās iekārtas tālāka nostiprināšana, piedaloties tiesiskās valsts veidošanā, tautsaimniecības attīstības sekmēšana, politiskās stabilitātes un LR dzīvojošo tautu saliedēšana, lai veicinātu LR iedzīvotāju labklājību.

1.6. Sociālā Taisnīguma partijas uzdevumi un metodes ir:

1.6.1. Iesaistīt un apvienot kopējā politiskā darbībā Latvijas iedzīvotājus, kuri piekrīt STP programmai un statūtiem.

1.6.2. Piedalīties Saeimas un vietējo pašvaldību vēlēšanās, izvirzot kandidātus, un ar ievēlēto deputātu un pārstāvju starpniecību piedalīties valsts un pašvaldības politikas veidošanā saskaņā ar STP programmu un statūtiem.

1.6.3. Aizstāvēt tautas politiskās, saimnieciskās, sociālās un kultūras attīstības intereses. Latvijas spēks – mūsu zeme un tauta. Veicināt Latvijas Republikas iedzīvotāju saliedētību.

1.6.4. Sekmēt katra cilvēka aktīvu piedalīšanos politiskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē.

1.6.5. Izstrādāt un ierosināt likumu un citu normatīvo aktu projektus, kas aizstāvētu ikviena cilvēka intereses un uzlabotu likumdošanu. Veselā saprāta dominante kopējo noteikumu izstrādē.

1.6.6. Sekmēt reālas izglītības reformas, obligātu vidējo izglītību visiem, būtiski pastiprināt vecāku atbildību, augstākās izglītības iegūšanas iespējas visiem, kas vēlas.

1.6.7. Atjaunot ģimenes un sabiedrības vērtības, galvenokārt rūpes par bērniem, par mūsu tautas jaunatnes demokrātiskās sabiedrības locekļu veidošanu.

1.6.8. Veidot un saglabāt sociālo drošību – palīdzība katram individuāli un visiem kopā, radīt drošības garantijas vecākā gadagājuma iedzīvotājiem, nodrošināt medicīnisko aizsardzību un medicīnisko apdrošināšanu.

1.6.9. Sniegt saviem biedriem konsultatīvu juridisko palīdzību, politisku atbalstu. STP darbība aptver visu Latviju, tās centrālās institūcijas atrodas Rīgā ar atbalsta punktiem katrā LR reģionā.

 

 

2. STP biedri

2.1. Par STP biedriem var būt tikai 18 gadu vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi un personas, kurām saskaņā ar likumu "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kurām nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" ir tiesības saņemt Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi un kuras STP iestājušās individuāli, ievērojot statūtu noteikumus.

2.2. STP biedrus uzņem ar nodaļas sapulces vai valdes lēmumu, pamatojoties uz rakstisku iesniegumu. Tajās pilsētās un rajonos, kur nodaļas nav nodibinātas, biedrus uzņem ar STP valdes lēmumu. Iestājoties STP, biedriem jāaizpilda noteikta parauga uzskaites kartītes, bet valde vai nodaļas priekšsēdētājs izsniedz biedra kartes. Biedru uzskaites dokumenti glabājas valdes birojā.

2.3. Par STP biedru kandidātiem var būt personas, kuras sasniegušas 16 gadu vecumu.

2.4. Par STP biedriem nevar būt juridiskās personas un citu partiju biedri.

2.5. Pie STP un tās nodaļām var veidoties atbalstītāju grupas, klubi, dāmu komitejas, jaunatnes organizācijas u.tml.

2.6. STP biedra pienākumi ir:

2.6.1. ievērot STP statūtus un tās vadošo institūciju lēmumus. STP biedram nav tiesības darboties pret STP vairākuma pieņemtajiem lēmumiem. STP biedra tiesības ir nepiedalīties tādu STP pieņemto lēmumu izpildē, kas ir pretrunā ar viņa personīgajiem uzskatiem,

2.6.2. veicināt STP programmas īstenošanu un STP mērķu sasniegšanu,

2.6.3. līdzdarboties STP nodaļā vai vēlētās institūcijās,

2.6.4. regulāri nomaksāt biedra naudu,

2.6.5. studenti, pensionāri, invalīdi, maznodrošinātie biedra naudu maksā savu iespēju robežās.

2.7. STP biedru tiesības ir:

2.7.1. piedalīties savas nodaļas darbā, uzstāties tās sapulcēs,

2.7.2. iepazīties ar visiem STP institūciju lēmumiem un saņemt informāciju par STP darbību,

2.7.3. iesniegt STP institūcijām un nodaļām priekšlikumus un ierosinājumus par STP darbību. STP institūcijām un nodaļām ir jāizskata šie priekšlikumi un ierosinājumi un jādod atbilde,

2.7.4. pārsūdzēt augstākā instancē jebkuras STP institūcijas (izņemot kongresa) lēmumu, ja tas skar viņu,

2.7.5. katram STP biedram ir tiesības izstāties, pēc visu uzņemto saistību pilnas izpildes, no STP, iesniedzot rakstisku iesniegumu par izstāšanos valdei. Iesniegumu par iestāšanos un izstāšanos jāizskata 20 (divdesmit) dienu laikā.

2.8. STP biedru var izslēgt, ja viņš:

2.8.1. vienu gadu vai ilgāku laiku ir pārtraucis kontaktu ar STP,

2.8.2. vienu gadu vai ilgāku laiku nav nomaksājis biedra naudu,

2.8.3. darbojas pret STP institūciju lēmumiem, STP uzdevumiem, kas ir formulēti statūtos, un STP programmu,

2.8.4. būdams STP biedrs, pieļāvis pārkāpumus, par kuriem krimināltiesiskā kārtībā ir sodīts.

2.9. STP biedrus var izslēgt no STP ar nodaļas sapulces vai valdes lēmumu. STP biedrs lēmumu par savu izslēgšanu var pārsūdzēt STP augstākā instancē.

2.10. STP var būt atbalstītāji, kuri, nebūdami STP biedri, ir izteikuši atbalstu STP programmai un mērķiem.

2.11. STP atbalstītājam ir tiesības:

– piedalīties STP kongresos ar padomdevēja tiesībām,

– piedalīties STP rīkotos pasākumos un akcijās.

 

3. STP vadība

3.1. STP vadošās institūcijas ir Kongress, Dome, Valde, partijas priekšsēdētājs un trīs līdzpriekšsēdētāji, kā arī Revīzijas komisija.

3.2. Kongress ir augstākais STP lēmēj­institūcija. Tikai kongress ir tiesīgs:

3.2.1. apstiprināt STP statūtus un programmu un izdarīt tajos grozījumus,

3.2.2. ievēlēt Domi, partijas priekšsēdētāju, kurš ir tiesīgs pārstāvēt STP un līdzpriekšsēdētājus, Revīzijas komisiju, noklausīties pārskatus par šo institūciju, partijas priekšsēdētāja un līdzpriekšsēdētāju darbību. Kongresa starplaikā Dome var ievēlēt līdzpriekšsēdētājus un kooptēt jaunus Domes locekļus, kuru pilnvaras apstiprina kongress;

3.2.3. apstiprināt ziņojumus par STP budžeta izpildi, noteikt biedra naudas apmērus,

3.2.4. lemt par STP pašlikvidēšanās un reorganizācijas kārtību,

3.2.5. noteikt STP politikas pamatlīnijas.

3.3. Kārtējos kongresus, iepriekš sniedzot informāciju oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, vienu reizi gadā sasauc Dome. Kongresā ievēlēto STP vadošo institūciju pilnvaru laiks ir 2 gadi. Ārkārtējos kongresus sasauc Dome pēc savas iniciatīvas, kā arī pēc Revīzijas komisijas vai vienas trešdaļas nodaļu rakstiska iesnieguma. Ja Dome kongresu nesasauc viena mēneša laikā pēc šāda priekšlikuma saņemšanas, to izdara Revīzijas komisija.

3.4. Kongresa delegātus ievēlē nodaļu kopsapulces pēc Domes apstiprinātām pārstāvniecības normām. Katrai nodaļai jābūt pārstāvētai ar vismaz vienu delegātu.

3.5. Kongress uzskatāms par lemttiesīgu, ja tajā piedalās vismaz puse ievēlēto delegātu. Ja kongress nevar notikt sakarā ar delegātu ierašanos nepietiekamā skaitā, nākamo kongresu var sasaukt ne ātrāk kā pēc divām nedēļām. Šāds atkārtoti sasaukts kongress ir lemttiesīgs neatkarīgi no ieradušos delegātu skaita.

3.6. Kongresa darbu vada priekšsēdētājs vai viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem un kongresa ievēlēts prezidijs.

3.7. Lēmumus kongress pieņem ar klātesošo delegātu balsu vairākumu. Lai pieņemtu lēmumu par STP likvidēšanu, nepieciešamas divas trešdaļas klātesošo delegātu balsu.

3.8. Balsošana kongresā ir atklāta. Tikai atklātās vēlēšanās ievēlē un atsauc priekšsēdētāju, līdzpriekšsēdētājus, Domes, Revīzijas komisijas un Valdes locekļus, izvirza un apstiprina Saeimas deputātu kandidātus. Lēmumu par Saeimas deputātu kandidātiem var pieņemt ar atklātu balsojumu.

3.9. Kongresa darbu un pieņemtos lēmumus protokolē kongresā ievēlēts sekretariāts. Kongresa pieņemtie lēmumi jāizsūta visām nodaļām.

3.10. Dome ir pastāvīgi funkcionējoša STP vadība kongresu starplaikā. To ievēlē kongress uz 2 gadiem. Domes locekļi ir partijas priekšsēdētājs, līdzpriekšsēdētāji, valdes priekšsēdētājs, valdes locekļi, pa vienam pārstāvim no katras rajona nodaļas, lielo pilsētu nodaļām, no sabiedriskajām organizācijām, kas sadarbojas ar STP, no STP ievēlētie Saeimas deputāti, MK locekļi.

3.11. Dome vada STP darbu programmas, statūtu un kongresa lēmumu ietvaros. Dome:

3.11.1. ievēlē vai atsauc STP valdi, tās locekļus, valdes priekšsēdētāju un viņa vietnieku (-us), noklausās atskaites par valdes darbību. Par personālijām domē un valdē balso atklāti,

3.11.2. apstiprina STP budžetu un nosaka algoto darbinieku štatus, nosaka biedru un iestāšanās naudas lielumu, maksāšanas kārtību,

3.11.3. nosaka STP politisko taktiku programmas ietvaros,

3.11.4. apstiprina amatā STP preses sekretāru,

3.11.5. apstiprina personas, kuras ir tiesīgas pārstāvēt STP,

3.11.6. pieņem ieteikumus valdības sastāvam,

3.11.7. pieņem lēmumus par vēlēšanu, parlamentāro un valdības koalīciju izveidošanu ar citām partijām,

3.11.8. apstiprina patstāvīgo un uz laiku izveidoto komisiju priekšsēdētājus, to locekļus un nolikumus, pieņem lēmumus par komisiju darbības izbeigšanu,

3.11.9. apstiprina STP priekšvēlēšanu darba koordinācijas padomes priekšsēdētāju un locekļus,

3.11.10. izveido komisiju, kura ir tiesīga pieņemt lēmumus par kustamā un nekustamā īpašuma iegūšanu un atsavināšanu,

3.11.11. kontrolē STP finanšu līdzekļu iegūšanas un izlietošanas kārtību,

3.11.12. izvirza un apstiprina kandidātus Saeimas un pašvaldību vēlēšanām,

3.11.13. izvirza un apstiprina kandidātus vēlēšanām tajos rajonos un pilsētās, kuros nav izveidotas nodaļas, apstiprina kandidātus to pašvaldību vēlēšanām, kuru teritorijā darbojas vairākas nodaļas, apstiprina kandidātus Rīgas Domes vēlēšanām,

3.11.14. atceļ Valdes un nodaļu lēmumus, ja tie neatbilst STP programmai un statūtiem.

3.12. Dome var izveidot patstāvīgu ētikas komisiju konfliktsituāciju un atsevišķu biedru rīcības izvērtēšanai. Dome apstiprina komisijas priekšsēdētāju, sastāvu un nolikumu. Komisija pieņem lēmumus rekomendāciju veidā.

3.13. Domes sēdes sasauc Valde vai partijas līdzpriekšsēdētāji ne retāk kā reizi mēnesī. Domes sēdes vada viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem. Domes sēdes var būt atklātas un slēgtas. Atklātās sēdēs bez balsstiesībām var piedalīties jebkurš STP biedrs.

3.14. Domes sēdes ir lemttiesīgas, ja tajās piedalās vairāk nekā puse no kongresā vēlētiem domes locekļiem. STP biedri – Saeimas deputāti vai Ministru kabineta locekļi – Domes sēdēs piedalās ar balsstiesībām.

3.15. Domes lēmumus pieņem ar klāt­esošo balsstiesīgo STP biedru vienkāršu balsu vairākumu. Lēmumus pieņem atklāti, ja Dome nav izlēmusi par atsevišķu jautājumu balsot aizklāti.

3.16. Domes sēdes gaita un pieņemtie lēmumi tiek protokolēti.

3.17. Dome var sasaukt STP teorētiskas un praktiskas tikšanās, kas ir tiesīgas STP vārdā pieņemt teorētiskus dokumentus. Tās var pieņemt priekšlikumus STP deputātu kandidātu izvirzīšanai un priekšlikumu veidā dot ieteikumus par deputātu kandidātiem STP Kongresam, kā arī izskatīt citus jautājumus, ja to ir pilnvarojis Kongress.

3.18. STP ir trīs partijas līdzpriekšsēdētāji. Līdzpriekšsēdētāji:

3.18.1. vada STP darbību atbilstoši tās programmai, statūtiem, Kongresa un Domes lēmumiem;

3.18.2. reprezentē STP oficiālā līmenī,

3.18.3. vada Domes sēdes un paraksta tās lēmumus,

3.18.4. koordinē STP Saeimas frakcijas darbību,

3.18.5. uztur sakarus ar starptautiskām organizācijām un ārvalstu politiskām partijām,

3.18.6. vada sadarbību ar STP pašvaldību deputātiem.

3.19. Valde, kuru ievēlē un atsauc Dome, izņemot valdes priekšsēdētāju, ir pastāvīgs Domes darba orgāns, kas izlemj kārtējos politiskos, organizatoriskos un saimnieciskos jautājumus. Valde sagatavo Domes sēdes, koordinē STP aparāta darbu, organizē Domes lēmumu izpildi, kā arī pieņem darbā un atlaiž no darba aparāta darbiniekus, izpilda STP budžetu un nosaka algoto darbinieku algu likmes.

3.20. Valdi ievēl 7–15 cilvēku sastāvā. Valdes uzbūvi, skaitlisko sastāvu, ievēlēšanas kartību nosaka Dome.

3.21. Valdi ievēl uz 2 (diviem) gadiem.

3.22. Valdes sēdes sasauc STP valdes priekšsēdētājs vai viņa vietnieki. Valde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no valdes locekļiem. Valde pieņem lēmumus, ja par tiem nobalso vairāk nekā puse klātesošo valdes locekļu.

3.23. STP valdes priekšsēdētājs, tā vietnieks (-i):

3.23.1. vada STP valdes darbu,

3.23.2. organizē Kongresa un Domes lēmumu izpildi,

3.23.3. sagatavo, plāno un vada Valdes sēdes,

3.23.4. vada algoto darbinieku darbu,

3.23.5. uztur sakarus ar STP reģionālajām nodaļām un organizācijām.

3.24. Kongress uz diviem gadiem ievēl Revīzijas komisiju 3 cilvēku sastāvā. Komisija no sava vidus ievēl priekšsēdētāju.

3.25. Revīzijas komisija pārbauda STP un tās nodaļu finansiālo darbību, kā arī dod slēdzienu par STP budžeta projektu.

3.26. Revīzijas komisija pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu.

 

 

4. STP deputāti

4.1. STP Saeimas deputātu kandidātu sarakstu apstiprina Kongress vai cita lēmējinstitūcija (piemēram, Dome), ja to ir pilnvarojis Kongress.

4.2. Par Saeimas deputātu kandidātiem STP izvirza STP biedrus atbilstoši vēlēšanu likumā noteiktajām prasībām. Par izņēmuma gadījumiem lēmumu pieņem tā lēmējinstitūcija, kura apstiprina kandidātu sarakstu.

4.3. STP saraksta projektā iekļautie Saeimas deputātu kandidāti pirms saraksta apstiprināšanas paraksta saistību rakstu, kurā apņemas pēc ievēlēšanas Saeimā ievērot tajā minētās prasības. Saistību rakstā iekļautās prasības apstiprina STP Dome.

4.4. STP Saeimas deputātu pienākumi ir:

4.4.1. darboties Saeimā atbilstoši STP priekšvēlēšanu programmai,

4.4.2. saskaņot STP domē frakcijas nolikuma projektu,

4.4.3. darboties STP frakcijas sastāvā un ievērot tās nolikumu,

4.4.4. pirms balsošanas par svarīgiem valsts dzīves jautājumiem (koalīcijas veidošana, nozīmīgāko valsts amatpersonu un Ministru kabineta sastāva apstiprināšana, nozīmīgu likumu pieņemšana) konsultēties ar Domi un rīkoties atbilstoši tās lēmumiem,

4.4.5. regulāri tikties ar sava vēlēšanu apgabala vēlētājiem un sadarboties ar apgabalā esošajām STP nodaļām,

4.4.6. piedalīties STP Domes sēdēs, kongresos un darboties kādā no STP nodaļām,

4.4.7. regulāri informēt STP vadošās institūcijas par frakcijas darbību un reizi gadā, vai pēc Domes pieprasījuma, STP domē sniegt pārskatu par savu parlamentāro darbību.

4.5. STP pašvaldību deputātu kandidātus izvirza attiecīgās pašvaldības teritorijā esošā STP nodaļa. Pašvaldības teritorijās, kurās nedarbojas STP reģionālās struktūrvienības, STP atbalstītu sarakstu var izvirzīt STP Dome vai Valde. Rīgas Domes deputātu kandidātu sarakstu apstiprina STP Dome.

4.6. Par pašvaldību deputātu kandidātiem var izvirzīt STP biedrus, kā arī bezpartijiskos STP atbalstītājus, kuriem jāapliecina sava attieksme pret STP. Visi STP pašvaldību deputātu kandidāti paraksta STP Domes apstiprinātu tipveida saistību līgumu.

4.7. STP pašvaldību deputātu pienākumi ir:

4.7.1. darboties pašvaldībās atbilstoši STP priekšvēlēšanu programmai,

4.7.2. darboties frakcijā, kurā iekļaujas STP deputāti. Deputāti ir tiesīgi, apspriežoties ar vietējo STP nodaļu, pieņemt lēmumu neveidot savu frakciju pašvaldības padomē (domē),

4.7.3. nozīmīgākos lēmumus pieņemt, konsultējoties ar vietējo STP nodaļu, un darboties atbilstoši tās lēmumiem,

4.7.4. piedalīties vietējās STP nodaļas sapulcēs un informēt STP biedrus par deputātu darbību pašvaldībās,

4.7.5. piedalīties STP rīkotajos pašvaldību problēmām veltītajos pasākumos un STP pašvaldību deputātu sanāksmēs.

4.8. Visu līmeņu STP deputātu pienākums ir ar savu darbību un personisko stāju celt STP autoritāti sabiedrībā, veicināt tās ietekmes palielināšanos.

 

 

5. Vietējās un centrālās nodaļas

5.1. STP nodaļu izveidošana un darbība:

5.1.1. STP biedri, kas dzīvo vai strādā vienā pagastā, pilsētā, priekšpilsētā, mik­rorajonā vai rajonā var izveidot nodaļu, ja tajā apvienojas vismaz 3 biedri,

5.1.2. STP biedri var apvienoties arī profesionālajās vai interešu nodaļās,

5.1.3. ierosinājumu izveidot nodaļu pieņem STP Kongress,

5.1.4. lēmumu par STP nodaļas izveidošanu pēc STP Kongresa protokola iesniegšanas pieņem STP Valde,

5.1.5. nodaļas savā darbībā vadās pēc kopsapulcē pieņemtā nolikuma. Nodaļu biedru uzskaites dokumenti glabājas STP Valdē. Nodaļu biedru biedra naudas nomaksā nodaļā vai centrālajā Valdē,

5.1.6. vietējās nodaļas, kas izveidojas administratīvā teritorijā, kur jau darbojas STP nodaļa, iekļaujas to sastāvā,

5.1.7. nodaļas ar lielu biedru skaitu var ievēlēt Valdi un Valdes priekšsēdētāju,

5.1.8. nodaļu darbību vada attiecīgā reģiona STP nodaļa, bet gadījumos, kad tā nav izveidojusies, – STP valde,

5.1.9. nodaļas, kuras darbojas pagastu vai pilsētu teritorijās, ir tiesīgas STP vārdā izvirzīt pašvaldību deputātu kandidātus, saskaņojot ar STP Domi.

5.2. STP centrālo nodaļu izveidošana un darbība:

5.2.1. STP centrālās nodaļas izveido republikas nozīmes pilsētās, rajonos, Rīgas priekšpilsētās (rajonos), kur darbojas vismaz 10 STP biedri. Centrālās nodaļas darbība var aptvert arī vairākus minētos administratīvos rajonus. Lēmumu par centrālās nodaļas izveidošanu pieņem republikas nozīmes pilsētas, rajona vai Rīgas priekšpilsētu STP nodaļu biedru kopsapulce, šo lēmumu pēc iesniegtā protokola akceptē centrālā Valde,

5.2.2. par izņēmuma gadījumiem, kad STP biedri izsaka vēlēšanos dibināt centrālo nodaļu, kuras darbība neaptver republikas nozīmes pilsētu, rajonu, Rīgas priekšpilsētu (rajonu), lemj Dome,

5.2.3. centrālās nodaļas dibināšanas sapulces un STP Valdes lēmumi nosaka administratīvo teritoriju, kurā darbojas STP nodaļa,

5.2.4. centrālās nodaļas darbojas atbilstoši kopsapulcē pieņemtam nolikumam,

5.2.5. centrālās nodaļas iekasē biedru naudas un veic biedru uzskaiti, kārto nodaļas lietvedību, lemj par nodaļas finanšu līdzekļu izmantošanu,

5.2.6. centrālajai nodaļai ir juridiskas personas tiesības, tai var būt savs zīmogs un norēķinu konts bankā. Nodaļas savu finansiālo un saimniecisko darbību organizē atbilstoši valsts noteiktajiem normatīvajiem aktiem un STP Valdes lēmumiem,

5.2.7. centrālās nodaļas augstākā lēmējinstitūcija ir kopsapulce, kurā piedalās arī visi nodaļas administratīvajā teritorijā uzskaitē esošie vietējo nodaļu biedri. Kopsapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā ½ biedru, lēmumi tiek pieņemti ar klātesošo balsu vairākumu. Nodaļas, kurās ir vairāk nekā 100 biedru, kopsapulces vietā var sasaukt konferenci, nodaļas kopsapulcē nosakot pārstāvniecības normas,

5.2.8. centrālās nodaļas nosaka savas darbības virzienus atbilstoši STP programmai, Kongresa un Domes lēmumiem un vietējiem apstākļiem. Nodaļas kopsapulce ir tiesīga izvirzīt kandidātus pilsētas, rajona, pagastu pašvaldību vēlēšanām, ieteikt Saeimas deputātu kandidātus,

5.2.9. centrālās nodaļas kopsapulce (konference) var izvirzīt Kongresa vai Domes izskatīšanai lēmumu projektus. Kongresam vai Domei šie lēmumu projekti ir jāizskata kārtējā sēdē un jāpieņem attiecīgs lēmums vai jānoraida,

5.2.10. informāciju par STP nodaļās iekļautajiem biedriem un centrālās nodaļas darbību, tai skaitā finanšu, nodaļa regulāri iesniedz STP Valdei apkopošanai,

5.2.11. STP centrālo un pārējo nodaļu darbības koordinēšanai STP Valde var izveidot reģionālās koordinācijas padomi, kurā iekļauj pārstāvjus no katras STP centrālās nodaļas,

5.2.12. Priekšvēlēšanu darbības koordinēšanai centrālās nodaļas var izveidot sava administratīvā rajona koordinācijas padomi un noteikt tās pilnvaras,

5.2.13. Centrālo nodaļu, kurā ir palikuši mazāk par 10 biedriem, var likvidēt ar STP Valdes lēmumu. Nodaļa pašlikvidējas, ja par to nobalso 2/3 no nodaļas biedriem.

5.3. Centrālās nodaļas kopsapulce ievēl nodaļas valdi, valdes priekšsēdētāju, tā vietnieku (-us), vai nodaļas priekšsēdētāju un tā vietnieku (-us), revidentu vai revīzijas komisiju.

 

 

6. Īpašums un finansiālā darbība

6.1. STP un tās nodaļām var piederēt kustama un nekustama manta, kas nepieciešama tās mērķu sasniegšanai un uzdevumu pildīšanai.

6.2. STP finansiālos līdzekļus un īpašumu veido:

6.2.1. biedru nauda un iestāšanās nauda,

6.2.2. fizisko personu ziedojumi. Mērķziedojumi tiek izlietoti atbilstoši paredzētajiem mērķiem,

6.2.3. ienākumi no uzņēmējdarbības un citas saimnieciskās darbības,

6.2.4. citi ienākumi no finansēšanas avotiem, kas nav aizliegti ar likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem.

6.3. 75% no biedra naudu iemaksām paliek nodaļas rīcībā, pārējā daļa tiek ieskaitīta STP budžeta ieņēmumos.

6.4. STP nodaļas patstāvīgi lemj par ziedojumu un peļņas darbības rezultātā iegūto līdzekļu izlietošanu.

6.5. STP līdzekļi tiek izlietoti tikai STP mērķu sasniegšanai un tās uzdevumu pildīšanai atbilstoši Domes un nodaļu kopsapulču (konferenču) apstiprinātiem budžetiem. Pārskata periodā centrālās Valdes un nodaļu priekšsēdētāji sniedz atskaiti par attiecīgo institūciju finansiālo darbību, kuru apstiprina STP Kongress vai nodaļu kopsapulces (konferences). Šie pārskati ir pieejami visiem STP biedriem, valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī masu informācijas līdzekļiem.

6.6. Ja tiek likvidēta STP nodaļa, tās līdzekļi izlietojami atbilstoši Domes lēmumam par nodaļas likvidāciju.

 

 

7. SPT pašlikvidēšanās un reorganizācijas kārtība

7.1. STP pašlikvidācijas gadījumā tās līdzekļi saskaņā ar Kongresa lēmumu izlietojami atbilstoši STP mērķiem.

7.2. STP pašlikvidācijas gadījumā mantu un finanšu līdzekļus nedrīkst sadalīt tās biedru starpā.

7.3. STP reorganizācija notiek saskaņā ar spēkā pastāvošo likumdošanu.

7.4. Ja STP tiek likvidēta ar Kongresa lēmumu, mantas un finanšu līdzekļu izlietošanas kārtību nosaka Dome.

7.5. STP sadaloties, tās īpašums un finanšu līdzekļi tiek sadalīti organizācijām proporcionāli to ieguldījumam STP. Ja atdalījušos biedru skaits ir mazāks par 49% no STP biedru kopskaita, šī biedru grupa nevar pretendēt uz STP mantu un finanšu līdzekļiem.

Statūti apstiprināti Sociālā Taisnīguma partijas dibināšanas kongresā 2006.gada 18.martā.

Sociālā Taisnīguma partijas priekšsēdētājs V.Teivāns

 

 

Sociālā Taisnīguma partijas statūtu



 

1.pielikums

Sociālā Taisnīguma partijas simbolika

20.JPG (13980 bytes)

Sociālā Taisnīguma partijas priekšsēdētājs V.Teivāns

 



 

 

 

Partija “Visu Latvijai!”

Reģistrēta politisko organizāciju reģistrā
2006.gada 7.aprīlī ar Nr.40008082611

Statūti

I. Vispārīgie noteikumi

1. “Partija “Visu Latvijai!”” (turpmāk tekstā – “Visu Latvijai!”) ir nacionāla politiska organizācija, kas uz brīvprātības principiem apvieno Latvijas Republikas pilsoņus kopīgai darbībai organizācijas izvirzīto mērķu sasniegšanai, un tā darbojas Latvijas Republikas teritorijā. “Visu Latvijai!” juridiskā adrese ir Lugažu iela 6–33, Rīga, LV–1045.

2. “Visu Latvijai!” tiek dibināta saskaņā ar Latvijas Republikas likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” 32.1pantu un Latvijas Republikas likuma “Biedrību un nodibinājuma likuma spēkā stāšanās kārtības likums” Pārejas noteikumu 2.punktu, pārveidojot sabiedrisko organizāciju “Apvienība “Visu Latvijai!”” par politisko organizāciju “Partija “Visu Latvijai!””, kura ir sabiedriskās organizācijas “Apvienība “Visu Latvijai!”” tiesību un saistību pārņēmēja.

3. “Visu Latvijai!” darbojas atbilstoši Latvijas Republikas spēkā esošajai Satversmei, spēkā esošajiem Latvijas Republikas likumiem, citiem normatīvajiem aktiem, šiem statūtiem un programmai.

4. “Visu Latvijai!” ir juridiska persona. Tai ir savs zīmogs, veidlapas un simbolika. Simbolikas attēls un apraksts ir pievienots statūtu 1.pielikumā un 2.pielikumā.

5. “Visu Latvijai!” pamatmērķis ir nacionālas un tiesiskas Latvijas valsts attīstība.

6. “Visu Latvijai!” programmā izvirzīto mērķu sasniegšanai veic politisku darbību, piedalās vēlēšanās, aktīvi piedalās valsts sabiedriskajā dzīvē, veic sabiedrības izglītojošo un audzinošo darbu.

 

 

II. “Visu Latvijai!” uzbūve

7. “Visu Latvijai!” augstākais lēmējs ir kongress, bet tā starplaikos dome. Augstākā izpildinstitūcija ir valde.

8. “Visu Latvijai!” sastāv no teritoriālajām vai eksteritoriālajām nodaļām. Katrs “Visu Latvijai!” biedrs sastāv kādā nodaļā.

9. Ja statūtos nav noteikts citādi, tad visu līmeņu institūcijas ir lemttiesīgas, ja piedalās puse plus viens to loceklis un lēmumi tiek pieņemti ar klātesošo absolūto balsu vairākumu; ja uz vienu vēlētu amatu ir izvirzīti vairāki kandidāti, tad ievēlēts ir tas, kurš balsošanā saņēmis vienkāršo balsu vairākumu.

 

 

III. “Visu Latvijai!” kongress

10. Kongress notiek ne retāk kā reizi gadā. Lēmumu par kongresa norises vietu, laiku un pārstāvniecību pieņem dome. Dome apstiprina arī kongresa darba kārtību.

11. Lēmumu par ārkārtas kongresa sasaukšanu pieņem dome. Ierosināt sasaukt ārkārtas kongresu ir tiesīgs priekšsēdētājs, dome, valde vai 2/3 no biedriem. Ierosinot sasaukt ārkārtas kongresu, ir jāiesniedz domei rakstveida pieteikums, kurā jānorāda sasaukšanas iemesls. Ārkārtas kongress jāsasauc mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas domē. Ja pieprasījumu sasaukt ārkārtas kongresu domei ir iesnieguši 2/3 organizācijas biedru, kongress jāsasauc mēneša laikā no pieprasījuma iesniegšanas. Iepriekšējā kārtējā kongresa delegāti ir arī ārkārtas kongresa delegāti.

12. Kongresa (ārkārtas kongresa) lēmumi tiek pieņemti, atklāti vai aizklāti balsojot. Aizklātais balsojums par to vai citu jautājumu notiek pēc priekšsēdētāja vai trešdaļas reģistrēto kongresa (ārkārtas kongresa) delegātu pieprasījuma.

13. Kongress:

– lemj par “Visu Latvijai!” dibināšanu vai likvidāciju;

– apstiprina statūtus, programmu, to grozījumus;

– ievēlē priekšsēdētāju,

– ņemot vērā ievēlētā priekšsēdētāja ieteikumu, ievēlē trīs viņa vietniekus un valdi,

– ievēlē domi, revīzijas komisiju;

– novērtē Revīzijas komisijas veikto darbu laika periodā starp kongresiem;

– novērtē “Visu Latvijai!” veikumu laika posmā starp kongresiem;

– apstiprina deputātu kandidātu sarakstus pašvaldību un Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanām;

– nosaka kārtību, kādā tiek maksāta biedru nauda, un tās apjomu;

– izskata un pieņem lēmumus par kongresa darba kārtībā esošajiem jautājumiem.

 

 

IV. “Visu Latvijai!” dome

14. Domē puse no tās locekļiem tiek ievēlēti kongresā no tā delegātu vidus, automātiski iekļaujot šai skaitā valdes locekļus. Otra puse sastāv no nodaļu deleģētiem pārstāvjiem.

15. Domes sēdes notiek ne retāk kā reizi divos mēnešos;

16. Domes sēdes organizē un sagatavo “Visu Latvijai!” valde. Valdē tiek apstiprināta domes sēdes darba kārtība un sagatavoti domes lēmumu projekti.

17. Dome:

– lemj par kongresa vai ārkārtas kongresa sasaukšanas vietu un laiku, apstiprina kongresa vai ārkārtas kongresa darba kārtību;

– kongresu starplaikos pieņem politiskus lēmumus;

– lemj par “Visu Latvijai!” rīkotajiem pasākumiem;

– lemj par stratēģiju un taktiku programmas īstenošanai;

– apstiprina “Visu Latvijai!” ētikas kodeksu;

– apstiprina darba grupu vadītājus;

– lemj par pašvaldību, Latvijas Republikas Saeimas un Eiroparlamenta vēlēšanu stratēģiju un taktiku;

– nosaka kārtību, kādā nodaļas izvirza deputātu kandidātus pašvaldību, Latvijas Republikas Saeimas un Eiroparlamenta vēlēšanām, un balsojot apstiprina deputātu kandidātus partijas virzītajam sarakstam;

– lemj par rīcību, pamatojoties uz revīzijas komisijas ziņojumiem;

– ja valdes lēmums ir pretrunā Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, organizācijas statūtiem vai programmai, dome atceļ šo lēmumu;

– ja kādas nodaļas darbība ir pretrunā ar organizācijas statūtiem vai programmu, dome lemj par šīs nodaļas reorganizāciju vai darbības pārtraukšanu.

18. Domes ārkārtas sēdes Valdei jāsasauc pēc priekšsēdētāja, revīzijas komisijas vai vismaz vienas trešdaļas domes locekļu pieprasījuma, kurā norādāmi izskatāmie jautājumi. Dome ārkārtas sēdē izskata tikai tos jautājumus, kuru dēļ sēde ir sasaukta.

 

 

V. “Visu Latvijai!” valde

19. Valde sastāv no septiņiem locekļiem – sešiem kongresā vēlētiem, to skaitā ir priekšsēdētājs un trīs viņa vietnieki, un septītais ir Jaunatnes organizācijas vadītājs.

20. Valde kā organizācijas augstākā izpildu vara organizē kongresa un padomes lēmumu izpildi. Valde sanāk uz sēdēm ne retāk kā divas reizes mēnesī. Valdi sasauc “Visu Latvijai!” priekšsēdētājs vai vismaz 5 (pieci) valdes locekļi.

21. Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā pieci valdes locekļi. Ja, pieņemot lēmumu, balsis sadalās vienādi, tad izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.

22. Valde:

– organizē un vada kongresa un domes lēmumu un programmas izpildi;

– sagatavo domes sēdes;

– izstrādā kongresa un domes lēmumu projektus;

– izstrādā budžeta projektu;

– pieņem lēmumus par organizācijai piederošā kustamā un nekustamā īpašuma atsavināšanu un jauna īpašuma iegūšanu;

– nepieciešamības gadījumā pieņem politiskus lēmumus;

– apstiprina un reģistrē izveidotās nodaļas;

– apstiprina Jaunatnes organizācijas vadītāju un nolikumu;

– lemj par darba grupu izveidi, reorganizāciju un darbības pārtraukšanu;

– uzklausa darba grupu ziņojumus;

– izskata nodaļu un biedru iesniegumus;

– lemj par biedru uzņemšanu un izslēgšanu;

– apstiprina un atlaiž ģenerālsekretāru;

– sagatavo kongresus un ārkārtas kongresus;

– sagatavo vēlēšanu sarakstu projektus;

– lemj par finanšu izlietojumu un pārrauga to;

– apstiprina algotos darbiniekus un nosaka viņu atalgojumu;

– organizē biroja darbu;

– lemj citus ar “Visu Latvijai!” darbību saistītus jautājumus.

23. Valdes sēdes protokolē sekretārs, un protokolu paraksta sēdes vadītājs un sekretārs.

 

 

VI. “Visu Latvijai!” nodaļas

24. Nodaļas realizē partijas programmas nostādņu, kongresa, domes un valdes lēmumu izpildi uz vietām.

25. “Visu Latvijai!” nodaļu drīkst nodibināt ne mazāk kā septiņi biedri.

26. Nodaļu vada tās vadītājs, kuru uz gadu no sava vidus ievēlē tās biedri ar vienkāršo balsu vairākumu, par to paziņojot valdei.

27. Nodaļas biedri pirms termiņa var pārvēlēt vadītāju, ja par to nobalso 2/3 no nodaļā sastāvošajiem biedriem.

28. Izņēmuma gadījumos nodaļas vadītāja pilnvaras pārtrauc valde.

29. Nodaļa ir tiesīga noteikt savu strukturālo uzbūvi, sadalot nodaļu kopās.

30. “Visu Latvijai!” biedrs var pāriet citā nodaļā, par to paziņojot iepriekšējās nodaļas vadītājam.

31. Nodaļā ar padomdevēja tiesībām var darboties arī atbalstītāji un Jauniešu organizācijas dalībnieki.

32. Nodaļai var būt kustamā un nekustamā manta un finanšu līdzekļi, ar kuriem nodaļas var rīkoties, saskaņojot savu darbību ar valdi.

33. Nodaļa:

– saskaņā ar domes noteiktajām kvotām izvirza delegātus “Visu Latvijai!” kongresam;

– atbilstoši administratīvās teritorijas vai darbības virziena īpatnībām var izstrādāt savu taktiku “Visu Latvijai!” programmas mērķu popularizēšanai un īstenošanai, bet tā nedrīkst būt pretrunā ar kongresā, padomē un valdē pieņemtajiem lēmumiem;

– iesniedz valdei priekšlikumus par darba grupu veidošanu, dalību tajās un izskatāmajiem tematiem;

– veic cita veida darbību, kas nav pretrunā ar statūtiem un programmu.

 

 

VII. “Visu Latvijai!” priekšsēdētājs

34. “Visu Latvijai!” darbu vada priekšsēdētājs, kuru uz gadu ievēlē kongress.

35. Priekšsēdētājs:

– vada “Visu Latvijai!” kongresus, domes un valdes sēdes;

– izvirza kongresā trīs priekšsēdētāja vietnieku un valdes locekļu kandidatūras;

– vada “Visu Latvijai!” darbu laikā starp kongresiem;

– bez īpaša valdes pilnvarojuma pārstāv “Visu Latvijai!” un pauž tās oficiālo viedokli;

– līdz domes lēmuma pieņemšanai aptur valdes lēmums, ja tie ir pretrunā Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, organizācijas statūtiem vai programmai;

– nosaka savu vietnieku pienākumu kompetenci;

– savas prombūtnes laikā deleģē tiesības vienam no vietniekiem pildīt priekšsēdētāja pienākumus;

– iesaka valdei ģenerālsekretāra kandidatūru.

36. “Visu Latvijai!” priekšsēdētāja vietnieki:

– pamatojoties uz priekšsēdētāja pilnvaru, pilda priekšsēdētāja pienākumus viņa prombūtnes laikā;

– atbilstoši savai kompetencei pārrauga organizācijas darbu.

 

 

VIII. “Visu Latvijai!” biedri un atbalstītāji

37. Par “Visu Latvijai!” biedru var kļūt jebkurš Latvijas Republikas pilsonis, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu, ievēro tās statūtus un atbalsta pieņemto programmu

38. Par uzņemšanu par “Visu Latvijai!” biedru lemj tās valde, pamatojoties uz personas rakstveida iesniegumu (valdes izstrādāta un apstiprināta veidlapa) un divu “Visu Latvijai!” biedru galvojumu.

39. Šaubu gadījumā valde var noteikt biedra kandidāta statusu, nosakot pārbaudes laiku, pēc kura valde lemj par kandidāta uzņemšanu par biedru.

40. Biedriem ir valdes apstiprināta noteikta parauga apliecība.

41. Biedru pienākumi ir:

– ievērot statūtus un programmu;

– aktīvi piedalīties nodaļu darbā un “Visu Latvijai!” rīkotajos pasākumos;

– pildīt kongresā, domē, valdē un nodaļā pieņemtos lēmumus.

42. Biedru tiesības:

– ar balsstiesībām piedalīties nodaļu lēmumu pieņemšanā;

– ar padomdevēja tiesībām piedalīties atklātajās domes sēdēs;

– ieteikt delegātus un tikt izvirzītam par delegātu uz organizācijas kongresiem un konferencēm;

– ieteikt kandidātus un tikt izvirzītam par kandidātu padomei un valdei;

– vēlēt un tikt ievēlētam “Visu Latvijai!” amatos;

– Eiroparlamenta, Saeimas un pašvaldību vēlēšanās izvirzīt deputātu kandidātus un tikt izvirzītam deputātu kandidātos;

– saņemt pilnīgu informāciju par “Visu Latvijai!” jebkuros līmeņos notiekošajām aktivitātēm un pieņemtajiem lēmumiem.

43. Biedrs var tikt izslēgts no “Visu Latvijai!”, ja:

– viņš pārkāpj statūtus, neievēro programmu un nepilda kongresā, domē un valdē pieņemtos lēmumus;

– viņš ar savu rīcību diskreditē vai nodara kaitējumu “Visu Latvijai!”.

44. Personas, kas kaut kādu iemeslu dēļ nevar vai negrib būt “Visu Latvijai!” biedri, bet vēlas regulāri vai epizodiski piedalīties “Visu Latvijai!” darbībā vai citādi to atbalstīt, iesniedzot iesniegumu (valdes izstrādāta un apstiprināta veidlapa), var kļūt par “Visu Latvijai!” atbalstītāju.

45. Atbalstītājam ir tiesības:

– saņemt informāciju par “Visu Latvijai!” darbību;

– iesniegt priekšlikumus “Visu Latvijai!” darbības aktivizēšanai programmā paredzēto mērķu īstenošanai;

– paust viedokli par “Visu Latvijai!” biedru un institūciju rīcību;

– piedalīties “Visu Latvijai!” pasākumos;

– pieteikties darba grupās;

– ar padomdevēja tiesībām piedalīties nodaļu darbā.

46. Atbalstītājs var kļūt par “Visu Latvijai!” biedru, ja tas aizpilda “Visu Latvijai!” biedra iesnieguma veidlapu.

 

 

IX. “Visu Latvijai!” Jaunatnes organizācija

47. Personas, sākot no 14 gadu vecuma, var darboties “Visu Latvijai!” Jaunatnes organizācijā.

48. Jaunatnes organizāciju vada valdes apstiprināts “Visu Latvijai!” biedrs.

49. Jaunatnes organizācija darbojas atbilstoši valdes apstiprinātam nolikumam.

 

 

X. “Visu Latvijai!” revīzijas komisija

50. Revīzijas komisija kontrolē “Visu Latvijai!” pieņemto lēmumu atbilstību statūtiem un tās finansiālo darbību. Revīzijas komisiju trīs locekļu sastāvā uz vienu gadu ievēlē kongress. Par revīzijas komisijas dalībniekiem var ievēlēt tikai tos “Visu Latvijai!” biedrus, kuri nav valdes un padomes locekļi.

51. Revīzijas komisijas locekļi no sava vidus ievēlē priekšsēdētāju. Revīzijas komisijas pārstāvim kā novērotājam ir tiesības piedalīties valdes sēdēs.

52. Revīzijas komisija:

– ir tiesīga pieprasīt domei, valdei, nodaļām jebkurus to pieņemtos lēmumus un ar finansiālo darbību saistītos dokumentus;

– ir tiesīga veikt finanšu revīziju, ja rodas šaubas par nelietderīgu vai nelikumīgu līdzekļu izlietošanu;

– ir tiesīga veikt pārbaudi par lēmuma vai darbības atbilstību statūtiem, ja rodas šaubas par to neatbilstību statūtu prasībām;

– par pārbaudes rezultātiem ziņo domei un valdei;

– pirms katra kongresa veic organizācijas finanšu revīziju;

– sagatavo ziņojumu kongresam par organizācijas finansiālo stāvokli un savu gada laikā veikto darbu.

 

 

XI. “Visu Latvijai!” birojs

53. “Visu Latvijai!” darbību nodrošina birojs.

54. Biroja struktūru un darba organizāciju nosaka valdes apstiprināts nolikums.

55. “Visu Latvijai!” biroju vada ģenerālsekretārs, kuru pēc “Visu Latvijai!” priekšsēdētāja priekšlikuma apstiprina valde.

56. Ģenerālsekretārs sagatavo un izdod nepieciešamos rīkojumus sev pakļautajiem darbiniekiem kongresa, domes un valdes lēmumu izpildei.

57. Ģenerālsekretāra prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda ģenerālsekretāra vietnieks.

 

 

XII. “Visu Latvijai” finanses un manta

58. Lai “Visu Latvijai” varētu pildīt savus uzdevumus un sasniegt paredzētos mērķus, tai likumos un citos tiesību aktos noteiktā kārtībā ir tiesības iegūt kustamo un nekustamo īpašumu un veidot finanšu resursus.

59. “Visu Latvijai” finanšu resursus veido:

– biedru nauda;

– likumā atļauto fizisko un juridisko personu ziedojumi;

– ienākumi, ko dod “Visu Latvijai” saim­nieciskā darbība.

 

 

XIII. “Visu Latvijai!” pašlikvidēšanās un reorganizācijas kārtība

60. Lēmumu par “Visu Latvijai!” pašlikvidēšanos un reorganizāciju, tai skaitā par “Visu Latvijai!” piederošās mantas un finanšu līdzekļu izlietojumu, var pieņemt kongress vai ārkārtas kongress. Lēmums ir spēkā, ja par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas izvirzīto kongresa delegātu. Pašlikvidēšanās procesu veic valde.

 

 

XIV. Politiskās organizācijas “Visu Latvijai!” dibināšanas noteikumi

61. Šī sadaļa nosaka kārtību, kādā “Visu Latvijai!” dibināšanas kongresā tiek ievēlēts pirmais “Visu Latvijai!” priekšsēdētājs, pirmā dome un valde, un tiek izlemti citi ar “Visu Latvijai!” dibināšanu saistītie jautājumi.

62. “Visu Latvijai!” pirmo priekšsēdētāju uz vienu gadu ievēlē dibināšanas kongresā atklāti balsojot.

63. Trīs priekšsēdētāja vietniekus aicina ievēlētais priekšsēdētājs un tos uz vienu gadu apstiprina dibināšanas kongress

64. “Visu Latvijai!” pirmo valdi sešu cilvēku sastāvā, šai skaitā ietilpst priekšsēdētājs un viņa trīs vietnieki, aicina ievēlētais priekšsēdētājs un tos uz vienu gadu apstiprina dibināšanas kongress. Visas šīs personas automātiski tiek iekļautas domes sastāvā.

65. “Visu Latvijai!” pirmo domi divdesmit cilvēku sastāvā ievēlē no kongresa delegātu vidus. Par divdesmit pirmo domes locekli kļūs valdes ieceltais Jaunatnes organizācijas vadītājs.

66. Nepieciešamības gadījumā, ja “Visu Latvijai!” reģistrācijai ir šķēršļi, kurus iespējams novērst, grozot “Visu Latvijai!” statūtus, domei ir tiesības grozīt statūtu redakciju, neievērojot šo statūtu 13.punktā noteikto kārtību.

Statūti ir pieņemti 2006. gada 14. janvārī Rīgā “Visu Latvijai!” dibināšanas kongresā.

Statūtu grozījumi pieņemti 2006. gada 20. martā Rīgā “Visu Latvijai!” domes sēdē.

“Partijas “Visu Latvijai!””  dibināšanas iniciatīvas grupas vadītājs R.Dzintars



 

 

1.pielikums

21.JPG (36154 bytes)

 

“Partijas “Visu Latvijai!”” dibināšanas iniciatīvas grupas vadītājs R.Dzintars



 

2.pielikums

22.JPG (31660 bytes)

“Partijas “Visu Latvijai!”” dibināšanas iniciatīvas grupas vadītājs R.Dzintars

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!