Par Rietumeiropas asamblejas prezidenta vizīti Latvijā

Arī Ārlietu komisijas, Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas pārstāvji tikās ar Rietumeiropas savienības asamblejas prezidentu Klausu Bīleru.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja kopīgās Eiropas drošības un aizsardzības politikas aspektus un Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstu iespēju piedalīties tās apspriešanā un veidošanā, kā arī Rietumeiropas Savienības (RES) tālākās darbības virzienus un nākotnes perspektīvas. K.Bīlers apliecināja, ka RES pilnībā atbalsta jauno Eiropas drošības politiku, taču daži jautājumi vēl ir neskaidri.

RES asamblejas prezidents informēja Latvijas parlamentāriešus par problēmām, kas, viņaprāt, jāatrisina, veidojot jauno Eiropas drošības politiku, tostarp parlamentārā kontrole pār militārajām struktūrām un krīzes pārvarēšanas koordinēta vadība, bruņojuma un vadības savietojamība. Kā paskaidroja K.Bīlers, Eiropas Savienībā (ES) šādas kontroles funkcijas veic nacionālie parlamenti, tas ievērojami apgrūtinātu lēmumu pieņemšanu krīzes situācijās. Arī atšķirības dažādu ES valstu ieroču rūpniecībā varētu būt nopietns šķērslis jaunās drošības politikas īstenošanai. K.Bīlers saskata problēmas arī krīžu pārvarēšanā ar politiskiem līdzekļiem, jo pārmaiņas RES skars tās šīs organizācijas dalībvalstis un asociētās valstis, tostarp Latviju, kuras nav ne ES, ne NATO locekles. Īpaši RES asociētajām valstīm, kuras ir arī ES kandidātvalstis, līdzdarbošanās RES ir ļoti nozīmīga Eiropas politiskās identitātes un integrācijas īstenošanā. RES asamblejas prezidents aicināja Latvijas parlamentāriešus šajā jautājumā sadarboties ar valdību, lai izdarītu spiedienu uz Eiropas Savienības struktūrām, lai RES atrastos vieta ne tikai desmit ES un NATO dalībvalstīm, bet arī asociētajām valstīm, tostarp trim Baltijas valstīm.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts pauda viedokli, ka ES kandidātvalstīm būs iespēja piedalīties kopīgajā Eiropas drošības un aizsardzības politikā, kad tās kļūs par ES dalībvalstīm, bet līdz tam līdzdarbošanās jebkurā Eiropas struktūrā Latvijai ir nozīmīga.

Jautāts par RES nākotnes perspektīvām, K.Bīlers paskaidroja, ka līdz ar kandidātvalstu uzņemšanu Eiropas Savienībā Rietumeiropas savienības uzdevumi būs izsmelti un mērķi sasniegti, taču pašlaik šī organizācija vēlētos darboties atbilstoši reālai situācijai Eiropā.

Saeimas preses dienests