Par ES Solidaritātes fondu krīzes situācijām

Eiropas Parlaments ceturtdien, 18.maijā, pirmajā lasījumā lēma par jauno finansējumu Solidaritātes fondam ārkārtas situāciju novēršanai. Deputāti iesaka fonda līdzekļus piešķirt ne vien dabas katastrofu – plūdu, sausuma, vētru – gadījumos, bet arī terora aktu, nopietnu sabiedrības veselības krīžu, vides krīžu un rūpniecisku avāriju seku likvidēšanai.

ES Solidaritātes fondu izveidoja pēc postošajiem 2002.gada plūdiem Austrumeiropā un Centrāleiropā, lai ES spētu efektīvāk reaģēt uz līdzīgām krīzēm gan savā teritorijā, gan sniedzot palīdzību kandidātvalstīm. Pašreizējā Solidaritātes fonda programma izbeidzas šogad. No jaunā fonda ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm būs pieejami līdzekļi 1 miljards eiro gadā.

Deputāti iesaka katastrofu jēdzienu definēt plašāk, nekā likumprojektā bija ierosināts sākumā. Parlaments uzskata, ka katastrofa jādefinē kā “liels iznīcinošs atgadījums, kura rezultātā cilvēkiem un videi tiek nodarīti smagi kaitējumi”. Pieņemtajā ziņojumā precizēts, ka “lielas ekoloģiskas, rūpnieciskas un tehnoloģiskas katastrofas, ieskaitot upju un jūras piesārņošanu un radioloģiski bīstamas situācijas, var izraisīt cilvēks vai dabas stihijas”. Kā piemēri minēti plūdi, mežu ugunsgrēki un situācijas, kas saistītas ar ilglaicīgām sekām, piemēram, sausumu, kā arī terora akti.

Eiropas Parlaments atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu samazināt griestus zaudējumu vērtībai, kas ļautu pretendēt uz palīdzību no fonda. Deputāti atbalsta kritērija pazemināšanu no 3 miljardiem eiro (jeb 0,6% no nacionālā kopienākuma) līdz 1 miljardam eiro (jeb 0,5% no NKI). Parlaments tomēr iesaka izvērtēt pieteikumus arī tad, ja postījumi neatbilst regulā noteiktajiem kvantitatīvajiem kritērijiem. Tomēr tas jādara, stingri balstoties uz objektīvu informāciju un konsultējoties ar atbilstošajām Eiropas Parlamenta komitejām.

Parlaments iesaka paplašināt to pasākumu loku, kuru veikšanai var pretendēt uz Solidaritātes fonda līdzekļiem:

– steidzamiem pasākumiem, lai atjaunotu izpostīto infrastruktūru un iekārtas, radītu ārkārtas situācijā darbojošos infrastruktūru, lai iedzīvotājiem nodrošinātu energoapgādi, dzeramo ūdeni/notekūdeņu sistēmu, telekomunikācijas, transportu, veselības aprūpi un izglītību;

– steidzamiem pasākumiem, lai sniegtu medicīnisko palīdzību tām personām, kas tieši cietušas lielu katastrofu un terora aktu rezultātā, kā arī psiholoģiskai un sociālai palīdzība cietušajiem un viņu ģimenēm.

– Deputāti arī atbalsta principu “maksā piesārņotājs”, atgādinot, ka fonds neatbrīvo no atbildības postījumu izraisītājus.

Parlaments arī prasa valdībām skaidri informēt iedzīvotājus par saņemtajiem fonda līdzekļiem.

Eiropas Parlamenta preses dienests