Ministru kabineta 2006.gada 16.maija sēdē

IZM: Par centralizēto eksāmenu noteikumiem

Ministru kabinets 2006.gada 16.maija sēdē izskatīja un apstiprināja Ministru kabineta noteikumu projektus “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 11.marta noteikumos Nr.112 “Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem””, “Noteikumi par valsts pārbaudījumu kārtību akreditētām izglītības programmām”, kā arī “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību”.

Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 11.marta noteikumos Nr.112 “Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem”” ir izstrādāts, lai papildinātu noteikumus ar normu, ka izglītības iestādes vadītājs ir tiesīgs, pamatojoties uz primārās veselības aprūpes ārsta izziņu, atbrīvot izglītojamo no valsts pārbaudījumiem sportā.

Šāds grozījums nepieciešams tādēļ, ka noteikumu pielikumā minētās slimības, kas var būt par pamatu izglītojamā atbrīvošanai no valsts pārbaudījumiem sportā, izslēdz iespēju, ka slimība, kas nav minēta noteikumu pielikumā, vai citi ārējie faktori var ietekmēt izglītojamā spējas nokārtot valsts pārbaudījumus sportā. Līdz ar to izglītojamam nepamatoti tiek liegta iespēja saņemt apliecību par pamatizglītību vai atestātu par vispārējo vidējo izglītību, kaut gan izglītojamais ir nokārtojis citus attiecīgajā mācību gadā noteiktos valsts pārbaudījumus un ir izpildījis pārējās Vispārējās izglītības likumā paredzētās prasības attiecīgā dokumenta saņemšanai.

Saskaņā ar Izglītības likuma 15.panta 16.punktu un Vispārējās izglītības likuma 4.panta 12.punktu tiek izdoti Ministru kabineta noteikumus “Noteikumi par valsts pārbaudījumu kārtību akreditētām izglītības programmām”, jo pārbaudījumu kārtību akreditētām izglītības programmām iepriekš regulēja Izglītības un zinātnes ministrijas iekšējie normatīvie akti, kas ir zaudējuši spēku.

Noteikumu projekts, kas paredz valsts pārbaudījumu satura izveides un pieteikšanās kārtību valsts pārbaudījumu kārtošanai, arī nosaka sagatavošanās procesu valsts pārbaudījumiem un Izglītības satura un eksaminācijas centra, pašvaldības izglītības pārvalžu un izglītības iestāžu pienākumus valsts pārbaudījumu norises laikā, kā arī valsts pārbaudījumu piegādes, nogādes un valsts pārbaudījumos iegūto vērtējumu pārskatīšanas un reģistrēšanas kārtību.

Ar šo normatīvā aktu varēs nodrošināt valsts pārbaudījumu organizāciju akreditētām izglītības programmām.

Saskaņā ar grozījumiem Augstskolu likuma 46.panta trešajā daļā tiek izdoti Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību”, jo spēku ir zaudējuši Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumi Nr.104 “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību” un Izglītības un zinātnes ministrijas iekšējie normatīvie akti, kas regulēja šo jomu.

Noteikumu projekts, kas paredz centralizēto eksāmenu satura izveides un pieteikšanās kārtību centralizēto eksāmenu kārtošanai, arī nosaka sagatavošanās procesu centralizētajiem eksāmeniem un Izglītības satura un eksaminācijas centra, pašvaldības izglītības pārvalžu un izglītības iestāžu pienākumus centralizēto eksāmenu norises laikā, kā arī centralizēto eksāmenu darbu piegādes, nogādes un centralizēto eksāmenu iegūto vērtējumu pārskatīšanas un reģistrēšanas kārtību.

IZM: Par Latvijas Organiskās sintēzes institūta nolikumu

Ministru kabineta 16.maija sēdē izskatīts un apstiprināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Valsts aģentūras “Latvijas Organiskās sintēzes institūts” nolikums”.

Noteikumu projekts, kas izstrādāts, pamatojoties uz Publisko aģentūru likuma 8.panta trešo daļu, kā arī uz Ministru kabineta 2006.gada 21.februāra rīkojuma Nr.124 “Par valsts zinātniskās iestādes bezpeļņas organizācijas “Latvijas Organiskās sintēzes institūts” reorganizāciju un valsts aģentūras “Latvijas Organiskās sintēzes institūts” izveidošanu” 1.punktu, nosaka, ka valsts aģentūra “Latvijas Organiskās sintēzes institūts” ir izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde. Izglītības un zinātnes ministrs institūta pārraudzību īsteno ar Izglītības un zinātnes ministrijas starpniecību.

Institūta darbības mērķis atbilstoši valsts noteiktajai zinātnes un tehnoloģijas attīstības politikai ir nodrošināt zinātnisko darbību ķīmijas, farmācijas, farmakoloģijas, bioloģijas un citās dabaszinātņu nozarēs.

IZM: Par Jaunatnes basketbola metodiskā centra izveidošanu un nolikumu

Ministru kabineta 16.maija sēdē izskatīts un apstiprināts Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par Jaunatnes basketbola metodiskā centra reorganizāciju un valsts aģentūras “Jaunatnes basketbola metodiskais centrs” izveidošanu”, kā arī noteikumu projekts “Valsts aģentūras “Jaunatnes basketbola metodiskais centrs” nolikums”.

Ministru kabineta rīkojuma un noteikumu projekti ir izstrādāti, pamatojoties uz Ministru kabineta 2004.gada 5.marta rīkojumu Nr.147 “Par Koncepciju par izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālās aprūpes nozares valsts institūciju (izņemot augstskolas) juridisko statusu”, kas paredz sporta iestādes pārveidot par aģentūrām.

Aģentūra ir Jaunatnes basketbola metodiskā centra tiesību, saistību, funkciju, mantas, finanšu līdzekļu, lietvedības un arhīva dokumentu pārņēmēja. Aģentūra ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir veicināt un koordinēt sporta politikas īstenošanu bērnu, jauniešu sportā basketbolā un vadīt jaunatnes basketbola sporta izglītības iestāžu fiziskās attīstības, veselības nostiprināšanas un basketbola meistarības paaugstināšanas darbu Latvijā.

IZM: Par siltumtrases nodošanu Salaspils novada pašvaldības īpašumā

Ministru kabineta 16.maija sēdē izskatīts un apstiprināts Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par siltumtrases nodošanu Rīgas rajona Salaspils novada pašvaldības īpašumā”.

Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par siltumtrases nodošanu Rīgas rajona Salaspils novada pašvaldības īpašumā” sagatavots, ņemot vērā Salaspils pilsētas ar lauku teritoriju domes 2004.gada 26.maija sēdes protokola Nr.12 27.§ “Par valsts mantas pārņemšanu pašvaldības īpašumā”, 2004.gada 6.oktobra izrakstu no Rīgas Tehniskās universitātes Neorganiskās ķīmijas institūta Zinātniskās padomes sēdes protokola, Rīgas Tehniskās universitātes Saimnieciskā dienesta 2004.gada 18.oktobra vēstuli Nr.05-94 un 2003.gada 31.martā Salaspilī parakstīto ieinteresēto pušu nodomu protokolu.

Nododamā siltumtrase ar Valsts pieņemšanas komisijas 1967.gada 11.februāra aktu pieņemta ekspluatācijā. Siltumtrase savieno pašvaldības katlumāju un nodrošina ar siltumu Latvijas Universitātes Fizikas institūta un Rīgas Tehniskās universitātes aģentūras “Neorganiskās ķīmijas institūts” lietošanā esošās ēkas. Apmēram puse no siltumtrases izvietota uz pašvaldības zemes, otra puse atrodas uz fiziskās personas īpašumā esošā zemesgabala. Siltumtrase ir Rīgas Tehniskās universitātes Neorganiskās ķīmijas institūta bilancē. Siltumtrasei nepieciešams kapitālais remonts, ir jānodrošina tās uzturēšana atbilstoši tehniskajām prasībām un jāatbrīvo institūts no tam neraksturīgu funkciju (siltumtrases apkalpošana un remonts) veikšanas. Paredzams, ka maksājumi par pakalpojumu saņemšanu no pašvaldības būs mazāki nekā pašreiz veiktie maksājumi par siltuma zudumiem siltumtrasē.

Izskatot perspektīvās attīstības jautājumus par Rīgas Zinātniski tehnoloģiskā parka “Salaspils” vienību un šī projekta iespējamo finansējumu no ES programmas, Salaspils pilsētas ar lauku teritoriju dome 2004.gada 26.maijā pieņēma lēmumu par valsts mantas – valsts īpašumā esošās siltumtrases – pārņemšanu pašvaldības īpašumā. Ar Ministru kabineta 2004.gada 9.jūnija rīkojumu Nr.423 un Ministru kabineta 2005.gada 3.augusta rīkojumu Nr.508 “Par siltumtrases nodošanu Rīgas rajona Salaspils pilsētas ar lauku teritoriju pašvaldības īpašumā” divi siltumtrases posmi ir nodoti Salaspils novada pašvaldības īpašumā. Rīkojuma projektā paredzēts nodot pašvaldības īpašumā siltumtrases pēdējo posmu, kuru lieto Rīgas Tehniskās universitātes aģentūras “Neorganiskās ķīmijas institūts”.

Pārņemamais objekts nodrošinās likuma “Par pašvaldībām” 15.pantā paredzētās valsts vietējās pārvaldes un sociāli ekonomiskās funkcijas – organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde) – izpildīšanu.

Jānis Kutraitis, Izglītības un zinātnes ministrijassabiedrisko attiecību speciālists

SM: Par pagaidu dzelzceļa pārbrauktuvi Rīgas–Skultes posmā

Ministru kabineta 16.maija sēdē lemts par pagaidu dzelzceļa pārbrauktuves ierīkošanu uz Saulkrastu apvedceļa būvniecības laiku.

Lai nodrošinātu optimālu būvmateriālu piegādi Saulkrastu apvedceļa trešā būvniecības posma vajadzībām, dzelzceļa iecirknī Rīga–Skulte tiks ierīkota pagaidu dzelzceļa pārbrauktuve ar dežurējošo apkalpi.

Pārbrauktuve tiks ierīkota dzelzceļa iecirkņa Rīga–Skulte 50,780.kilometrā.

Lūgumu uz apvedceļa būvniecības laiku ierīkot pārbrauktuvi tehnoloģiskām vajadzībām izteikušas kompānijas “Binders” un “A.C.B.”. Tas nepieciešams, lai plānotajos apjomos un termiņos nodrošinātu ceļu būvmateriālu piegādi objektam.

Satiksmes ministrija skaidro, ka Ministru kabineta 1998.gada noteikumi par dzelzceļa pārbrauktuvju un pāreju ierīkošanu, apkalpošanu un slēgšanu neregulē jautājumu par pagaidu dzelzceļa pārbrauktuvju ierīkošanu, tādēļ ir nepieciešams valdības rīkojums.

Rīkojuma īstenošanai valsts budžeta līdzekļi nav nepieciešami, jo izdevumus sedz būvdarbu veicēji.

Saulkrastu apvedceļš ir pirmais no jauna būvētais ceļš atjaunotās Latvijas laikā un šā gada sākumā ir uzsākta trešās, pēdējās, kārtas būvniecība.

Būvdarbi autoceļa E67–A1 Rīga–Igaunijas robeža Saulkrastu apvedceļā (21,05 – 40,57 km) tiek finansēti no valsts budžeta un Eiropas Savienības Kohēzijas fonda. Projekta mērķis ir atslogot autoceļu A1. Līdz 2007.gada nogalei Saulkrastu apvedceļš tiks izbūvēts 20,1 km garumā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par kārtību, kādā sagatavojama Latvijas nostāja Eiropas Kopienas dibināšanas līguma pārkāpuma procedūras laikā

Ministru kabineta (MK) 16.maija sēdē apstiprināta kārtība, kādā tiks sagatavota, saskaņota un apstiprināta Latvijas Republikas nostāja gadījumos, kad Latvija tiks iesaistīta Eiropas Kopienas (EK) dibināšanas līguma pārkāpuma procedūrā.

EK dibināšanas līguma 226., 227. un 228.pants paredz iespēju Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstij vērsties pret citu dalībvalsti sakarā ar līgumā noteikto pienākumu neizpildi. Savukārt dalībvalstij, pret kuru tiek uzsākta pārkāpuma procedūra, tiek dota iespēja paust savu nostāju. Ņemot vērā, ka dalībvalsts nostājas sagatavošanā parasti ir iesaistītas vairākas valsts pārvaldes iestādes, ir jānodrošina šā procesa koordinācija un saskaņotas juridiskās argumentācijas paušana.

Kā teikts Tieslietu ministrijas sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, pašreizējais tiesiskais regulējums ir nepietiekams, tādēļ detalizēti jānosaka nostājas izstrādes, saskaņošanas un apstiprināšanas procedūra, kā arī konkrēti termiņi šo darbību veikšanai.

Noteikumi paredz, ka nostājas projektu izstrādā, lai paustu oficiālu Latvijas viedokli un pēc iespējas efektīvi aizsargātu Latvijas intereses gadījumos, ja Eiropas Komisija ir konstatējusi EK dibināšanas līguma pārkāpumu un nosūtījusi formālu paziņojumu, kurā tas precīzi norādīts, dodot iespēju Latvijai iesniegt savus apsvērumus.

Tieslietu ministrija koordinēs nostājas projekta sagatavošanu un iesniegšanu izskatīšanai MK sēdē un divas reizes gadā iesniegs MK informatīvo ziņojumu ar pārskatu par ierosinātajām pārkāpuma procedūrām, teikts noteikumos.

TM: Par kompensāciju izmaksu noziegumos cietušajām personām

Ministru kabineta 16.maija sēdē apstiprināta Latvijas nostāja par Eiropas Savienības Komisijas Ģenerālsekretariāta 2006.gada 27.marta formālajā paziņojumā minēto pārkāpumu apstiprināšanu.

Kā teikts Tieslietu ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, šā gada 27.februārī saņemta Eiropas Savienības Komisijas vēstule – formālais paziņojums, kurā norādīts, ka Latvija nav veikusi obligātos pasākumus Eiropas Savienības Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/80/EK par kompensāciju noziegumos cietušajiem ieviešanu nacionālajos tiesību aktos.

Kā norāda Tieslietu ministrijas speciālisti, 2004.gada 29.aprīlī tika pieņemta direktīva par kompensāciju noziegumos cietušajiem. Līdz tās pieņemšanai daļa Eiropas Savienības dalībvalstu jau bija izveidojušas kompensācijas sistēmu, kas paredz no valsts budžeta līdzekļiem piešķirt kompensāciju personām, kuras ir cietušas tīšos vardarbīgos noziegumos, kas izdarīti to teritorijā. Direktīva paredz noziegumos cietušajiem tiesības uz taisnīgu un samērīgu kompensāciju par nodarītajiem kaitējumiem neatkarīgi no tā, kurā Eiropas Kopienas vietā noziegums izdarīts. Tāpat noteikts, ka tiek veidota sadarbības sistēma, lai noziegumos cietušajiem atvieglotu kompensācijas saņemšanu pārrobežu gadījumos. Sadarbības sistēmai jādarbojas, pamatojoties uz dalībvalstu sistēmām šādas kompensācijas piešķiršanai. Direktīvas ieviešanai nacionālajos tiesību aktos noteiktais termiņš bija šā gada 1.janvāris.

Latvijā šādas kompensācijas sistēmas pašlaik nav. Lai ieviestu minēto direktīvu, ir sagatavots likumprojekts “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas nodrošina kompensācijas saņemšanu ikvienai fiziskai personai, kura Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir atzīta par cietušo, tādējādi paredzot pilnībā pārņemt direktīvas prasības. Likumprojekts šā gada 30.martā Saeimā pieņemts otrajā lasījumā.

Latvijas nostāja, ko 16.maijā apstiprināja valdība, tiks nosūtīta Latvijas pastāvīgajai pārstāvniecībai Eiropas Savienībā, kas to savukārt iesniegs Eiropas Savienības Kopienu Komisijā.

TM: Par nosacīti notiesāto personu uzraudzības kārtību

Ministru kabinets otrdien, 16.maijā, akceptēja grozījumus vairākos likumos, lai nostiprinātu tiesisko pamatu Valsts probācijas dienestam (VPD) veikt uzraudzības funkciju pār nosacīti notiesātajiem.

VPD likums nosaka, ka dienesta funkcija ir veikt uzraudzību pār nosacīti notiesātajām, nosacīti pirms termiņa no soda atbrīvotajām un nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotajām personām. Pašreiz ārējos normatīvajos aktos nav noteikta kārtība, kādā veicama minēto personu uzraudzība, līdz ar to VPD nav pietiekama tiesiska pamata uzraudzības funkcijas īstenošanai.

Grozījumi tiks veikti Krimināllikumā, Latvijas Sodu izpildes kodeksā un Kriminālprocesa likumā. Kā norādīts Krimināllikuma (KL) grozījumu anotācijā, pašlaik likums nosaka, ka tiesa var notiesāt personu nosacīti, nosakot notiesātā uzvedības kontroli vai bez tās. Grozījumu autori norāda, ka šāds formulējums nav veiksmīgs, tādēļ minētā frāze no likuma izslēdzama. KL tiks papildināts ar normu par nosacīti notiesātajai personai noteiktā pārbaudes laika uzskaiti, tiks paredzēts, ka tiesa var pagarināt nosacīti notiesātajam pārbaudes laiku vai izpildīt spriedumu, ja nosacīti notiesātais nepilda ar kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktos pienākumus.

Tāpat KL tiks paredzēts, ka nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas no soda noteikumu neievērošanas tiesiskās sekas var iestāties tad, ja persona nepilda pienākumus, kuri noteikti kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā.

Savukārt Kriminālprocesa likumā tiks noteikts, ka tiesas uzlikto pienākumu atcelšanas pamats var būt ne tikai invaliditāte, bet arī citi attaisnojoši iemesli, piemēram, ilgstoša slimība, kas neļauj pildīt uzliktos pienākumus, specifiski darba apstākļi u.c. Likumā tiks iekļauts nosacījums, ka tiesa var pagarināt nosacīti notiesātajam noteikto pārbaudes laiku uz termiņu līdz vienam gadam, nevis uz vienu gadu, kā tas ir šobrīd. Sprieduma izpildes institūcija (šajā gadījumā – VPD) iesniegumā tiesai argumentēti pamatos, kāpēc nosacīti notiesātajam noteiktais pārbaudes laiks būtu jāpagarina un uz cik ilgu laiku.

Tāpat tiesa varēs izlemt jautājumu par neizciestās soda daļas izpildi nosacīti pirms termiņa atbrīvotajam, ja viņš neievēros kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktos pienākumus.

Latvijas Sodu izpildes kodeksā tiks noteikts, ka tiesas lēmumu izpildi par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu un notiesātā uzvedību neizciestā soda daļas laikā uzrauga VPD.

Nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda tiks izdalīta kā atsevišķa brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas funkcija. Tāpat tiks noteikts, kāda informācija jāvērtē administratīvai komisijai, lemjot jautājumus par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu.

Sodu izpildes kodekss tiks papildināts ar normām, kuras paredzēs kārtību, kādā tiks izmaksāts vienreizējais pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā mātēm, kuras ir notiesātas un atrodas brīvības atņemšanas iestādēs, kā arī tiks reglamentēts jautājums attiecībā uz šo pabalstu, ja bērns tiek nodots aizbildnībā vai bērnu aprūpes iestādē.

Likumā tiks noteikts, kāda satura informācijai jābūt pievienotai ierosinājumam atbrīvot notiesāto nosacīti pirms termiņa, kā arī būs noteikta VPD kompetence sagatavot noteiktu informāciju (vērtējumu), kas pievienojama ierosinājumam atbrīvot notiesāto nosacīti pirms termiņa.

Likums tiks papildināts ar jaunu sadaļu “Nosacīti notiesāto personu uzraudzības noteikumi”, kurā tiks reglamentēti uzraudzības pamatnoteikumi. Būs precizēts, ka uzraudzības plāns ir neatņemama nosacīti notiesāto personu uzraudzības sastāvdaļa, ka uzraudzības plāna sastādīšanā tiek piesaistīts pats nosacīti notiesātais un ka uzraudzības gaitā plānā var tikt izdarīti grozījumi.

Visos trīs likumos paredzēti arī citi grozījumi. Visi likumu grozījumi jāapstiprina Saeimai.

TM: Par ēku kadastrālo vērtēšanu vienlaikus visā valsts teritorijā

Ministru kabinets otrdien, 16.maijā, pieņēma grozījumus noteikumos par kadastrālo vērtību bāzi, kuri paredz kadastrālās vērtības ēkām noteikt vienlaikus visā valsts teritorijā.

Kā uzsver noteikumu grozījumu autori, līdz ar šo noteikumu grozījumu stāšanos spēkā tiks nodrošināta vienlīdzība starp visiem ēku īpašniekiem (nodokļu maksātājiem), jo bāzes vērtības tiks noteiktas vienlaikus visā valsts teritorijā. Pašlaik situācija ir atšķirīga dažādu ēku īpašniekiem, jo visiem ēku tipiem visā valsts teritorijā kadastrālās vērtības bāze izstrādāta 2003.gadā, bet četrām ēku tipu grupām 67 paš-valdībās bāze izstrādāta 2005.gadā.

Vienlaikus apstiprināta jauna inženierbūvju klasifikācija, pārejot no 2400 inženiervērtību tipiem uz 752 tipiem, tai atbilstoši tiek noteiktas bāzes vērtības, lai nodrošinātu kadastrālo vērtību aprēķinu no nākamā gada 1.janvāra.

Līdz ar šo grozījumu pieņemšanu ir izpildīts Ministru kabineta noteiktais uzdevums par ēku kadastrālo vērtību bāzes aktualizāciju, lai novērstu krasu nodokļa ieņēmumu samazinājumu pēc 2007.gada 1.janvāra, kad nekustamā īpašuma nodoklis ēkām tiks noteikts pēc kadastrālās vērtības, nevis pēc bilances vērtības, kā tas ir pašlaik.

Grozījumu autori uzskata, ka, pārejot uz nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu no ēku kadastrālās vērtības ar 2007.gada 1.janvāri, atbilstoši likumam “Par nekustamā īpašuma nodokli” pašvaldību budžetu ieņēmumu tiek ietekmēti pozitīvi, jo pašlaik spēkā esošā ēku kadastrālo vērtību bāze lielākajā valsts teritorijā ir izstrādāta, balstoties uz 2001./2002.gada tirgus datiem.

Līdz ar valdības 16.maija lēmumu ir apstiprinātas kadastrālās vērtības aprēķinā izmantojamās ēku tipa bāzes vērtība (105 ēku tipiem visās zemes vērtību zonās visā valstī) un inženierbūvju tipu bāzes vērtības (752 inženierbūvju tipiem).

Ēku tipa bāzes vērtību nosaka, ņemot vērā informāciju par nekustamā īpašuma tirgus darījumiem par diviem pēdējiem gadiem un sociālekonomiskās attīstības rādītājus (ienākuma nodokļa apmērs uz vienu iedzīvotāju konkrētajā pašvaldībā, bezdarba līmenis, ekonomiski aktīvu iedzīvotāju skaits, demogrāfiskā slodze). Bet ēku tipiem, kuriem darījumu skaits attiecīgajā tirgus rajonā ir mazāk par pieciem, izmanto informāciju par tiešajām būvizmaksām, ņemot vērā ēkas tipa būvizmaksas un attiecīgās ēku tipu grupas vidējo cenu līmeni valstī.

TM: Par papildinājumiem publisko upju un ezeru sarakstā

Ministru kabinets otrdien, 16.maijā, akceptēja grozījumus Civillikumā, kuri paredz papildināt likumā iekļauto publisko ūdeņu sarakstu.

Kā norādīts likuma grozījumu anotācijā, 2005.gada 24.maija Ministru kabineta sēdē tika izskatīts Tieslietu ministrijas iesniegtais informatīvais ziņojums par Civillikumā ietvertā publisko ūdeņu saraksta papildināšanu. Pēc ziņojuma izskatīšanas Tieslietu ministrijai tika uzdots izvērtēt, vai šis saraksts ir papildināms.

Lai izpildītu uzdevumu, tika izveidota darba grupa Civillikuma grozījumu izstrādāšanai. Darba grupā piedalījās Tieslietu ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Vides ministrijas, Valsts zemes dienesta, Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Makšķernieku asociācijas pārstāvji.

Otrdien valdībā akceptētais grozījums papildina Civillikuma I pielikumā noteikto publisko ūdeņu – ezeru un upju – sarakstu. Sarakstā atbilstoši Latvijas Republikas pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem iekļautas ūdenstilpes, kas atrodas uz pašvaldību pastāvīgā lietošanā esošajām zemēm, kā arī ūdenstilpes, kas atrodas uz brīvajām valstij piekrītošajām zemēm.

Turpmāk publisku ūdeņu statuss tiks noteikts Dāmenezeram, Līdaces, Odzes, Lielajam Stropu ezeram, Šuņezeram, Galiņu ezera Latvijas daļai, Marijas, Šarlotes, Apguldes, Matejka, Medvedka (Lāču), Nauļānu, Nācaru (Malcānu), Žabinka, Urgas, Apaļajam, Ilziņa, Kaijenieka, Talejas, Ismeru–Žogotu, Ķerkliņu, Zvārdes (Odzānu) un Būšnieku ezeram.

Šāds statuss būs arī upēm – Aiviekstei, Ičai un Maltai – visā to garumā.

Likuma grozījumu anotācijā arī norādīts, ka Latvijas Makšķernieku asociācija atbalsta publisko ūdeņu saraksta papildināšanu, norādot, ka attiecīgo ūdenstilpju iekļaušana Civillikuma publisko ūdeņu sarakstā spēj vispilnīgāk nodrošināt valsts un sabiedrības intereses, kā arī nodrošina iespēju iedzīvotājiem piekļūt ūdenstilpnei.

Likuma grozījumi jāpieņem Saeimai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par Vides ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam

Ministru kabineta 16.maija sēdē tika akceptēta Vides ministrijas darbības stratēģija 2007.–2009.gadam.

Vides ministrijas darbības stratēģija 2007.–2009. gadam ir izstrādāta ar mērķi uzlabot vidēja termiņa budžeta plānošanas procesu, tieši saistot politikas plānošanas dokumentus, pasākumus to ieviešanai ar pieejamo un nepieciešamo budžeta finansējumu.

Šī ir atjaunotā un papildinātā ministrijas darbības stratēģija, kas ietver iepriek- šējās stratēģijas (2005.–2007.gadam) noteiktos vidēja termiņa mērķus un pasākumus to īstenošanai. Izstrādātajā stratēģijā saskaņā ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā ir izvirzītas papildu prasības un funkcijas, palielināt sabiedrības interesi par vides jautājumiem, kā arī prasība nodrošināt dzīvi nepiesārņotā vidē. Tā, piemēram, Vides ministrijas stratēģijā ir paredzēts finansējums ekspertu padomes latvāņu ierobežošanas koordinētas zinātniskās darbības un procesa uzraudzības nodrošināšanai izveidošanai – 24500 latu 2007.gadā, 17800 latu 2008.gadā un 17800 latu 2009.gadā.

VidM: Par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām

Ministru kabinets (MK) otrdien, 16.maijā, pieņēma Vides ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamajām cisternām”.

Šobrīd spēkā esošie noteikumi neparedz vides aizsardzības prasības peldošām degvielas uzpildes stacijām (DUS), turklāt patlaban noteikto grunts un pazemes ūdeņu piesārņojuma normu izpildei komersantiem jāveic pasākumi, kas prasa lielus līdzekļus.

Vides ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts vienkāršos pazemes ūdeņu novērošanas procedūru – operatoram tā būs jānodrošina vienu reizi divos gados (līdz šim divas reizes gadā), ja iepriekš nav novērota degvielas noplūde, tādējādi samazinot komersantu izdevumus vides aizsardzības prasību īstenošanai.

Noteikumu projektā arī iekļautas normas par peldošām DUS, kas nodrošinās piestātņu un ekoloģiski drošu DUS uz ūdens iekārtošanu un uzlabos vides kvalitātes stāvokli ap tām.

Minētais noteikumu projekts ir saskaņots ar Eiropas Komisiju.

Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar likumu “Par piesārņojumu”.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par valsts atbalsta saņēmēju un saņemtā atbalsta apmēra publiskošanu

Valdība otrdien, 16.maijā, akceptējusi Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus kārtībā, kādā administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai, kas paredz publiskot atbalsta saņēmēju vārdu, uzvārdu un atbalsta apmēru.

Grozījumi paredz, ka trīs mēnešu laikā pēc galīgā lēmuma pieņemšanas par atbalsta piešķiršanu lauksaimniekam Lauku atbalsta dienesta interneta mājaslapā jāpublicē ES lauksaimniecības atbalsta saņēmēja vārds, uzvārds un kārtējā mēnesī saņemtā atbalsta maksājuma apjoms. Savukārt katra gada beigās jāpublicē atbalsta maksājumu galīgie norēķini par visu gadu.

Normatīvajā aktā ir noteikta kārtība, kādā administrē un uzrauga valsts un ES atbalsta piešķiršanu lauksaimniecībai un lauku attīstības pasākumiem.

ZM: Par Valsts augļkopības institūta nolikumu

Valdība otrdien, 16.maijā, akceptējusi Zemkopības ministrijas izstrādāto valsts aģentūras Latvijas Valsts augļkopības institūta nolikumu, kas nosaka institūta mērķus, funkcijas, uzdevumus un tiesības.

Nolikumā noteikts, ka institūta darbības mērķis ir radīt jaunas zināšanas un produktus, izstrādāt inovatīvas tehnoloģijas, kas sekmē Latvijas augļkopības nozares ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju.

Institūtam funkcijas ir veikt zinātnisko darbību augļkopības jomā, izstrādāt rekomendācijas par vidi saudzējošām augļaugu audzēšanas, pārstrādes un uzglabāšanas tehnoloģijām. Tāpat institūtam jānodrošina zinātniskais pamatojums un ekspertīze augļkopības nozares attīstības politikas izstrādei un īstenošanai, kā arī jāveic Latvijas apstākļiem piemērotu augļu koku un ogulāju selekcija.

Tai pašā laikā institūtam jānodrošina augļu koku, ogulāju un ceriņu ģenētisko resursu aizsardzība un to ilgtspējīga izmantošana, kā arī jānodrošina augļu koku un ogulāju šķirņu atšķirības, viendabības un stabilitātes pārbaude pēc Valsts augu aizsardzības dienesta vai citu institūciju pasūtījuma.

ZM: Par Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta nolikumu

Valdība otrdien, 16.maijā, akceptējusi Zemkopības ministrijas izstrādāto valsts aģentūras Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta nolikumu, kas nosaka institūta mērķus, funkcijas, uzdevumus un tiesības.

Nolikums nosaka, ka institūta darbības mērķis ir radīt jaunas zināšanas un izstrādāt progresīvas tehnoloģijas, kas sekmē Latvijas augkopības nozares ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju.

Institūta funkcijas ir veikt zinātnisko darbību un popularizēt zinātnes sasniegumus graudkopībā un citās lauksaimniecības jomās, kā arī veidot jaunas Latvijas agrovidei un ražotāju prasībām piemērotas graudaugu šķirnes un veikt šo šķirņu uzturēšanu un sēklu pavairošanu. Institūtam arī jānodrošina graudaugu ģenētisko resursu aizsardzība un ilgtspējīga izmantošana un jāveic pētījumi, jāizstrādā rekomendācijas par ilgtspējīgām, vidi saudzējošām, noteiktam izmantošanas veidam piemērotām laukaugu audzēšanas tehnoloģijām. Vienlaikus institūtam jānodrošina zinātniskais pamatojums un neatkarīga ekspertīze graudkopības un sēklkopības nozares attīstības stratēģijas izstrādei un darbības nodrošināšanai. Institūts ar savu darbību veicina zinātnes, izglītības un prakses integrētu attīstību graudkopības, sēklkopības un citās lauksaimniecības nozarēs.

ZM: Par Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta nolikumu

Valdība otrdien, 16.maijā, akceptējusi Zemkopības ministrijas izstrādāto valsts aģentūras Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta nolikumu, kas nosaka institūta mērķus, funkcijas, uzdevumus un tiesības.

Nolikums nosaka, ka institūta darbības mērķis ir radīt jaunas zināšanas un izstrādāt progresīvas tehnoloģijas, kas sekmē Latvijas augkopības nozares ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju.

Institūts jāpārvalda zinātniskajai padomei un tās ievēlētam direktoram.

Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta nolikumā noteikts, ka iestādei jāveic zinātniskā darbība un jāizstrādā rekomendācijas par ilgtspējīgām, vidi sau-dzējošām laukaugu audzēšanas, pārstrādes un uzglabāšanas tehnoloģijām, kā arī jānodrošina kartupeļu, lopbarības augu un labību ģenētisko resursu aizsardzība un to ilgtspējīga izmantošana. Institūtam arī jāveido jaunas Latvijas agrovidei un ražotāju prasībām piemērotas laukaugu šķirnes un jāveic šo šķirņu uzturēšana un sēklu pavairošana, jāizveido, jāuztur atveseļota kartupeļu stādāmā materiāla audzēšanas sistēma Latvijā.

ZM: Par labturības prasībām dzīvnieku aizsardzībai patversmēs un viesnīcās

Valdība otrdien, 16.maijā, akceptējusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās un kārtība, kādā dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā”. Pašreiz Latvijā nav normatīvo aktu, kas regulētu dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un viesnīcās. Savukārt esošo normatīvo aktu nepilnības kavē nodrošināt dzīvnieku aizsardzību un labturības prasību ievērošanu.

Normatīvajā aktā ir iestrādātas tiesību normas, kas paredz klaiņojošiem un konfiscētiem dzīvniekiem Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikto aprūpi un tiesības atrast bijušos īpašniekus vai nokļūt pie jauniem īpašniekiem. Akts arī nosaka pienākumus un tiesības personām, kuras ir iesaistītas dzīvnieku labturības nodrošināšanā.

Ieviešot noteikumus, tiks veikti priekšnosacījumi dzīvnieku klaiņošanas ierobežošanai un klaiņošanas radīto negatīvo sociālo seku – slimību izplatīšanās, dzīvnieku agresivitātes pret cilvēkiem un citiem dzīvniekiem – likvidēšanai.

Dzīvnieku aizsardzības likums paredz dzīvnieka īpašniekam iespēju nodot viņam piederošo dzīvnieku patversmē. Līdz ar to īpašniekam nav pamata ļaunprātīgi pamest dzīvnieku. Taču, ja dzīvnieks ir aizklīdis, tam tiek nodrošinātas minimālās labturības prasības. Dzīvnieku īpašnieku vai turētāju ilgstošas prombūtnes laikā dzīvnieku īpašnieki vai turētāji varēs savus dzīvniekus ievietot dzīvnieku patversmē vai viesnīcā, kur tiem būs nodrošinātas labturības prasības atbilstoši to fizioloģiskajām vajadzībām. Noteikumu izpildi nodrošinās pašvaldības. Noteikumi stāsies spēkā 2007.gada 1.janvārī.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa