Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru 2006.gada 20.aprīļa sanāksmē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.04.2006., Nr. 65 https://www.vestnesis.lv/ta/id/133621

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Sveicot Latvijas pareizticīgos Lieldienās

Vēl šajā numurā

25.04.2006., Nr. 65

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts sekretāru 2006.gada 20.aprīļa sanāksmē

AM: Par ierosinājumu paaugstināt karavīru uzturdevas kompensāciju

Aizsardzības ministrija (AM) pieteikusi izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par apgādes nosacījumiem, normām un kārtību, kādā karavīri nodrošināmi ar finanšu un materiāltehniskajiem līdzekļiem”.

Noteikumu grozījumi paredz palielināt karavīriem uzturdevas kompensācijas summu. Uzturdevas vērtības paaugstināšanai no šā gada 1.jūlija nepieciešamais finansējums 2006.gadā būtu Ls 412 500, t.i., Ls 82 500 mēnesī.

AM katru gadu pārskata uzturdevas vērtību un nosaka to, ņemot vērā produktu cenu izmaiņu. Pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes un Finanšu ministrijas sniegto informāciju par pārtikas produktu vidējām cenām un prognozējamo vidējā cenu līmeņa pieaugumu 2006.gadā, ir pārskatīta un noteikta jauna uzturdevu vērtība.

Projekta izpildei papildu finanšu līdzekļi nav nepieciešami, tā īstenošana tiks nodrošināta AM iedalīto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

 

AM: Par O.Kalpaka pieminekļa laukuma izbūves finansējuma palielināšanu

Aizsardzības ministrija (AM) ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta rīkojuma “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 12.janvāra rīkojumā Nr.11 “Par valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu izlietojumu” projektu.

Ņemot vērā Oskara Kalpaka pieminekļa laukuma izbūves izmaksu sadārdzinājumu, projekts paredz piešķirt papildus finanšu līdzekļus pieminekļa laukuma izbūvei 80000latu apmērā.

Sadarbība ar nodibinājumu “Kalpaka pieminekļa fonds” O.Kalpaka pieminekļa laukuma izveidē tika uzsākta jau 2004.gadā, kad AM atbalstīja siltumtrases pārbūvi, piešķirot finansējumu 112000 latu apmērā, kas bija pirmais solis pieminekļa laukuma izveidei. Kopējās laukuma izbūves izmaksas tika plānotas 301840 latu apmērā. 2005. un 2006.gadā no Aizsardzības ministrijas budžeta tika piešķirti attiecīgi 189 840 lati un 60 014 lati.

Oskara Kalpaka pieminekļa būvniecību plānots realizēt no brīvprātīgo ziedotāju līdzekļiem, taču, lai uzsāktu pieminekļa būvniecību, ir nepieciešams izveidot pieminekļa laukumu, kas kalpotu kā Nacionālo bruņoto spēku ceremoniju norises vieta.

O.Kalpaka pieminekļa un tā laukuma izbūves darbi plānoti no š.g. marta līdz jūnijam. O.Kalpaka pieminekli plānots atklāt 2006.gada 22.jūnijā.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par Pasaules tirdzniecības centra “Rīga” privatizācijas pieteikumu

Ekonomikas ministrija nodevusi saskaņošanai Valsts sekretāru 20.aprīļa sanāksmē divus rīkojuma projektus par VAS “Privatizācijas aģentūra” un VAS “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra” turējumā esošā “Pasaules tirdzniecības centra “Rīga”” akciju nodošanu privatizācijai.

Pašlaik VAS “Privatizācijas aģentūra” turējumā atrodas 105 300 akciju sabiedrības “Pasaules tirdzniecības centrs “Rīga”” akciju, kas ir 7,5% no sabiedrības pamatkapitāla. Savukārt VAS “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra” turējumā atrodas 40 500 akciju sabiedrības “Pasaules tirdzniecības centra “Rīga”” akciju jeb 2,88% no sabiedrības pamatkapitāla.

Privatizācijas ierosinājumu iesniedzis ir akciju sabiedrības “Pasaules tirdzniecības centrs “Rīga”” lielākais akcionārs SIA “Neotrust”, kam pieder 1 259 200 akciju jeb 89,63% no sabiedrības pamatkapitāla.

Likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (turpmāk – Privatizācijas likums) 12.pants noteic, ka jebkura fiziska un juridiska persona ir tiesīga ierosināt, iesniedzot privatizācijas ierosinājumu Privatizācijas aģentūrā, jebkura tāda valsts īpašuma nodošanu privatizācijai, uz kuru attiecināms likums “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par grozījumiem likumā par pievienotās vērtības nodokli

Valsts sekretāru 20.aprīļa sanāksmē izsludināts likuma par pievienotās vērtības nodokli (PVN) grozījumu projekts, kas paredz piemērot PVN samazināto – 5% likmi siltumenerģijas, elektroenerģijas un dabasgāzes piegādēm iedzīvotājiem, kā arī frizieru pakalpojumiem un privātu mājokļu remonta pakalpojumiem.

Līdz šim likums par PVN paredzēja, ka iedzīvotāju maksājumi par siltumenerģiju ir atbrīvojami no PVN līdz 2006.gada 30.jūnijam, taču šī norma ir pretrunā ar šobrīd spēkā esošajiem Eiropas direktīvas nosacījumiem. Latvijai bija atļauts piemērot atbrīvojumu no nodokļa tikai līdz 2004.gada 31.decembrim. Tomēr Eiropas Savienības dalībvalstis, ja nepastāv konkurences izkropļojuma risks, siltumenerģijas, dabasgāzes un elektroenerģijas piegādēm iedzīvotājiem drīkst piemērot samazinātu nodokļa likmi.

Tādēļ Finanšu ministrija ir iesniegusi Eiropas Komisijas (EK) Nodokļu un muitas savienības ģenerāldirektorātam iesniegumu par nodokļa samazinātās likmes 5% apmērā piemērošanu siltumenerģijas piegādēm iedzīvotājiem no 2006.gada 1.jūlija, bet elektroenerģijas un dabasgāzes piegādēm iedzīvotājiem, kā arī frizieru pakalpojumiem un privātu mājokļu remonta pakalpojumiem – no 2007.gada 1.janvāra.

Grozījumus likumā par PVN, kas paredz 5% samazinātās likmes piemērošanu siltumenerģijas, elektroenerģijas un dabasgāzes piegādēm iedzīvotājiem, frizieru pakalpojumiem un privātu mājokļu remonta pakalpojumiem, Finanšu ministrija sagatavoja, pildot valdības lēmumu, kas tika pieņemts 21.marta sēdē, kurā Ministru kabinets (MK) iepazinās ar informatīvo ziņojumu par PVN turpmākajām piemērošanas iespējām.

Paredzams, ka izmaiņas likumā tieši ietekmēs makroekonomisko vidi, samazinot inflācijas rādītājus:

PVN pazeminātās (5%) likmes piemērošanas ietekme

Ietekme uz tarifu

(procenti)

Ietekme

uz inflāciju

(procentpunkti)

Siltumenerģija

no – 8,0

līdz – 0,6

– 0,15

Dabasgāze

– 11,0

– 0,07

Elektroenerģija

– 11,0

– 0,24

Frizieru pakalpojumiem un privātu mājokļu remonta pakalpojumiem nav iespējams veikt novērtējumu uz inflācijas rādītājiem, jo šiem pakalpojumiem nav vienotas cenu noteikšanas metodikas, pakalpojumu cenas dažādās pilsētās krasi atšķiras, ko savukārt ietekmē iedzīvotāju maksātspēja un dažādas izmaksas (piemēram, telpu noma utt.).

Likuma par PVN grozījumu projektā paredzētas arī citas izmaiņas līdzšinējā regulējumā, precizēti termini un definīcijas, veikti papildinājumi. Atbilstoši grozījumiem likumā ir jāsagatavo arī vairāki jauni MK noteikumu projekti, kā arī jāveic grozījumi vairākos esošajos MK noteikumos.

Priekšlikumu ar 2006.gada 1.jūliju siltumenerģijas piegādēm iedzīvotājiem piemērot PVN samazināto likmi 5% apmērā valdība atbalstīja jau 21.martā pēc iepazīšanās ar darba grupas sagatavoto informatīvo ziņojumu par PVN turpmākajām piemērošanas iespējām. 21.marta sēdē MK arī akceptēja priekšlikumu no 2007.gada 1.janvāra piemērot 5% samazināto PVN likmi elektroenerģijas un dabasgāzes piegādēm iedzīvotājiem, kā arī privātu mājokļu remontu pakalpojumiem un frizieru pakalpojumiem.

Darba grupā bija pārstāvēta Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas padome, Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību padome.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par BO VSIA “Bobsleja un kamaniņu trase “Sigulda”” ārveidošanu par valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību

Valsts sekretāru 20.aprīļa sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 11.oktobra rīkojumā Nr.743 “Par bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Bobsleja un kamaniņu trase “Sigulda”” pārveidošanu par valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību”.

Pārveidojot bezpeļņas organizāciju valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Bobsleja un kamaniņu trase “Sigulda”” par valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību, tā pārņem bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Bobsleja un kamaniņu trase “Sigulda”” tiesības, saistības, funkcijas, finanšu līdzekļus un mantu, tai skaitā nekustamos īpašumus Siguldā, Šveices ielā 13, (zemes kadastra Nr. 8015 002 4214) un Siguldā, Bērzu ielā 1a, (zemes kadastra Nr. 8015 003 0932), kas ierakstīti Siguldas pilsētas Zemesgrāmatā uz valsts vārda Izglītības un zinātnes ministrijas personā.

Kapitālsabiedrībā ieguldāmo nekustamo īpašumu kopējā vērtība saskaņā ar auditorfirmas “BDO Invest Rīga” 2005.gada 23.novembrī iesniegto minēto nekustamo īpašumu novērtējumu ir 6957 500 latu. Ievērojot minēto, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Bobsleja un kamaniņu trase “Sigulda”” pamatkapitāls ir 7086062 lati.

Tā kā kapitālsabiedrībā ieguldāmo nekustamo īpašumu novērtējums ir 6957500 latu, minētās valsts SIA pamatkapitāls tiek precizēts atbilstoši ieguldīto nekustamo īpašumu vērtībai.

Ministru kabineta 2004.gada 11.oktobra rīkojumā Nr.743 “Par bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Bobsleja un kamaniņu trase “Sigulda”” pārveidošanu par valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību” sabiedrības pamatkapitāls ir 3 313 570 (trīs miljoni trīs simti trīspadsmit tūkstoši pieci simti septiņdesmit) latu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas koordinācijas departaments

TM: Par likuma par valsts un pašvaldību kapitālu daļām saskaņošanu ar Komerclikumu

Valsts sekretāru 20.aprīļa sanāksmē izskatīja projektu grozījumiem likumā par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām. Šā gada 16.martā tika pieņemti grozījumi Komerclikumā, kas nosaka, ka Uzņēmumu reģistrs no 1.jūlija veiks arī parakstu apliecināšanu. Līdz ar to likums par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām ir jāsaskaņo ar Komerclikumu.

Valsts sekretāru sanāksmē izskatītais likumprojekts paredz, ka likvidatora vai reorganizācijas gadījumā valdes locekļu parakstu paraugus varēs apliecināt pie notāra vai Uzņēmumu reģistrā.

Pašlaik likumā noteikts, ka valsts vai pašvaldību kapitāla daļu turētāja pārstāvja paraksts uz statūtiem nav publiski jāapliecina. Savukārt Komerclikums šobrīd vairs neparedz notariāli apliecinātu parakstu nepieciešamību uz dibināšanas līguma un statūtiem nevienai kapitālsabiedrībai, tādēļ jāveic grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”.

Ievērojot to, ka valsts vai pašvaldību kapitāla daļu turētāja pārstāvis ir valsts pārvaldes iestādes amatpersona, grozījumu projektā paredzēts arī noteikt, ka valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja paraksts uz pieteikuma valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā nav publiski jāapliecina. Šis grozījums paredzēts tādēļ, ka nav nepieciešams publiski apliecināt parakstus tiešās valsts pārvaldes vai pašvaldības iestāžu amatpersonām, kas ar likumu ir pilnvarotas veikt kapitāla daļu turētāja funkcijas.

Kā teikts grozījumu projekta anotācijā, izdarot šādus grozījumus, tiks pozitīvi ietekmēta makrekonomiskā vide – novēršot šķēršļus jaunu kapitālsabiedrību vai kapitālsabiedrības amatpersonu ierakstīšanai komercreģistrā, varētu atvieglot valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību veidošanos. Dokumentus noformējot vienā vietā, administratīvās procedūras vienkāršosies un samazināsies parakstu apliecināšanas darbībām nepieciešamais laiks, uzskata grozījumu projekta autori.

Grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Vides un Veselības ministrijai, kā arī Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijai, Satiksmes ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Latvijas Pašvaldību savienībai un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par obligātajām nekaitīguma prasībām materiāliem un priekšmetiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku

Valsts sekretāru 20.aprīļa sanāksmē izsludinātas Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātās obligātās nekaitīguma prasības materiāliem un priekšmetiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku.

Tā kā Pārtikas aprites uzraudzības likumā tika veikti grozījumi, ZM ir izstrādājusi jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu “Obligātās nekaitīguma prasības materiāliem un priekšmetiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku”, iepriekšējos noteikumus papildinot ar prasībām, kuras minētas Komisijas direktīvā, kas attiecas uz plastmasas materiāliem, un izstrādājumiem, kuri paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un Komisijas direktīvā, ar ko groza Padomes direktīvu attiecībā uz atbilstības deklarāciju un analīzes metodes izpildes kritērijiem, ko pielieto keramikas izstrādājumiem, kuri paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem.

Noteikumu projektā minēts to izejvielu saraksts, ko atļauts izmantot plastmasas, keramikas un celulozes plēves materiālu un priekšmetu ražošanā, kā arī gumijas vai elastomēru knupīšu, mānekļu un papīra, kartona materiālu un priekšmetu ražošanai.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!