Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2006. gada 6. aprīļa Tiesībsarga likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.04.2006., Nr. 65 https://www.vestnesis.lv/ta/id/133535-tiesibsarga-likums

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Finanšu ministrijas lēmums Nr.53

Par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu biedrībai "Sporta centrs "MARŠALS ASAHI""

Vēl šajā numurā

25.04.2006., Nr. 65

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 06.04.2006.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Tiesībsarga likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir veicināt cilvēktiesību aizsardzību un sekmēt, lai valsts vara tiktu īstenota tiesiski, lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principam.

2.pants. Likuma darbība

(1) Šis likums nosaka tiesībsarga tiesisko statusu, funkcijas un uzdevumus, kā arī kārtību, kādā tiesībsargs pilda likumā noteiktās funkcijas un uzdevumus.

(2) Šis likums neatbrīvo iestādi no pienākuma ievērot privātpersonu tiesības. Iestāde šā likuma izpratnē ir publiskas personas orgāns, iestāde vai amatpersona, kā arī persona, kas īsteno valsts pārvaldes uzdevumus.

(3) Šajā likumā noteiktais nemazina citos normatīvajos aktos paredzētās privātpersonu tiesības.

 

II nodaļa. Tiesībsargs

3.pants. Tiesībsargs

(1) Tiesībsargs ir šajā likumā noteiktajā kārtībā apstiprināta amatpersona, kura pilda likumā noteiktās funkcijas un uzdevumus.

(2) Tiesībsargam ir savs zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu.

(3) Tiesībsargam ir valsts budžeta konts Valsts kasē.

4.pants. Tiesībsarga neatkarība un neaizskaramība

(1) Tiesībsargs savā darbībā ir neatkarīgs un pakļaujas vienīgi likumam. Nevienam nav tiesību ietekmēt tiesībsargu viņa funkciju un uzdevumu pildīšanā.

(2) Tiesībsarga amats nav savienojams ar piederību pie politiskajām partijām.

(3) Kriminālvajāšanas uzsākšana pret tiesībsargu, viņa apcietināšana, pakļaušana kratīšanai, aizturēšana, piespiedu atvešana vai citāda viņa brīvības ierobežošana, kā arī administratīvā soda uzlikšana tiesībsargam ir pieļaujama tikai ar Saeimas piekrišanu.

5.pants. Tiesībsarga apstiprināšana amatā

(1) Tiesībsargu ne mazāk kā pēc piecu Saeimas deputātu ierosinājuma amatā apstiprina Saeima.

(2) Par tiesībsargu var apstiprināt Latvijas pilsoni ar nevainojamu reputāciju, kurš ir sasniedzis 30 gadu vecumu, kuram ir augstākā izglītība, kuram ir zināšanas un praktiskā darba pieredze tiesību aizsardzības jomā un kurš atbilstoši likuma prasībām ir tiesīgs saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Par tiesībsargu nevar apstiprināt pilsoni ar dubultpilsonību.

6.pants. Tiesībsarga zvērests (svinīgais solījums)

Stājoties amatā, tiesībsargs dod zvērestu (svinīgo solījumu) Saeimas sēdē:

“Es, …………, uzņemoties tiesībsarga pienākumus, apzinos man uzticēto atbildību un zvēru (svinīgi solu) būt godīgs un taisnīgs, aizstāvot personu tiesības un brīvības saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem un starptautiskiem līgumiem.”

7.pants. Tiesībsarga pilnvaru termiņš

(1) Tiesībsarga pilnvaru termiņš ir četri gadi no dienas, kad viņš atbilstoši šā likuma 6.pantam devis zvērestu (svinīgo solījumu). 

(2) Tiesībsargu var apstiprināt amatā atkārtoti.

8.pants. Tiesībsarga pilnvaru apturēšana

Ja Saeima ir piekritusi kriminālvajāšanas uzsākšanai pret tiesībsargu, viņa pilnvaras tiek apturētas līdz brīdim, kad stājas spēkā attaisnojošs tiesas spriedums attiecīgajā krimināllietā vai kriminālvajāšana pret tiesībsargu tiek izbeigta.

9.pants. Tiesībsarga pilnvaru izbeigšanās

Tiesībsarga pilnvaras izbeidzas:

1) sakarā ar tiesībsarga atbrīvošanu no amata;

2) sakarā ar tiesībsarga pilnvaru termiņa izbeigšanos;

3) ja viņš ir notiesāts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā;

4) sakarā ar tiesībsarga nāvi.

10.pants. Tiesībsarga atbrīvošana no amata

(1) Saeima atbrīvo tiesībsargu no amata, ja viņš:

1) atstāj amatu pēc paša vēlēšanās, rakstveidā par to paziņojot Saeimai;

2) nespēj pildīt amata pienākumus veselības stāvokļa dēļ;

3) ir pieļāvis apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar tiesībsarga statusu;

4) bez attaisnojoša iemesla nepilda savus pienākumus;

5) ir ievēlēts vai iecelts citā amatā.

(2) Jautājumu par tiesībsarga atbrīvošanu no amata var ierosināt ne mazāk kā pieci Saeimas deputāti.

11.pants. Tiesībsarga funkcijas

Tiesībsargam ir šādas funkcijas:

1) veicināt privātpersonas tiesību un likumisko interešu aizsardzību;

2) sekmēt vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu un jebkāda veida diskriminācijas novēršanu;

3) izvērtēt un veicināt labas pārvaldības principa ievērošanu valsts pārvaldē;

4) jautājumos, kas saistīti ar cilvēktiesību un labas pārvaldības principa ievērošanu, atklāt trūkumus tiesību aktos un to piemērošanā, kā arī veicināt šo trūkumu novēršanu;

5) sekmēt sabiedrības informētību un izpratni par cilvēktiesībām, par šo tiesību aizsardzības mehānismiem un par tiesībsarga darbu.

12.pants. Tiesībsarga uzdevumi

Pildot šajā likumā noteiktās funkcijas, tiesībsargs:

1) pieņem un izskata privātpersonu iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus;

2) ierosina pārbaudes lietu apstākļu noskaidrošanai;

3) pieprasa, lai iestādes savas kompetences ietvaros un likumā paredzētajos termiņos noskaidro nepieciešamos lietas apstākļus un par tiem informē tiesībsargu;

4) izskatot pārbaudes lietu vai pēc tās pabeigšanas sniedz iestādei ieteikumus un atzinumus par tās darbības tiesiskumu, lietderību un labas pārvaldības principa ievērošanu;

5) šajā likumā noteiktajā kārtībā risina strīdus starp privātpersonām un iestādēm, kā arī ar cilvēktiesībām saistītus strīdus starp privātpersonām;

6) veicina izlīgumu starp strīda pusēm;

7) risinot strīdus cilvēktiesību jautājumos, sniedz privātpersonām atzinumus un ieteikumus cilvēktiesību pārkāpumu novēršanai;

8) sniedz Saeimai, Ministru kabinetam, pašvaldībām vai citām iestādēm ieteikumus attiecībā uz tiesību aktu izdošanu vai grozīšanu;

9) sniedz personām konsultācijas cilvēktiesību jautājumos;

10) veic pētījumus un analizē situāciju cilvēktiesību jomā, kā arī sniedz atzinumus par aktuāliem cilvēktiesību jautājumiem.

13.pants. Tiesībsarga tiesības

Pildot šajā likumā noteiktās funkcijas un uzdevumus, tiesībsargam ir tiesības:

1) pieprasīt un saņemt bez maksas no iestādes pārbaudes lietā nepieciešamos dokumentus (administratīvos aktus, procesuālos lēmumus, vēstules), paskaidrojumus un citu informāciju;

2) apmeklēt iestādes, lai iegūtu pārbaudes lietā nepieciešamo informāciju;

3) jebkurā laikā bez speciālas atļaujas apmeklēt slēgta tipa iestādes, brīvi pārvietoties iestādes teritorijā, apmeklēt visas telpas un vienatnē satikties ar personām, kuras tiek turētas slēgta tipa iestādēs;

4) uzklausīt bērna viedokli bez viņa vecāku, aizbildņu, izglītības vai aprūpes un audzināšanas iestādes darbinieka klātbūtnes, ja bērns to vēlas;

5) aicināt jebkuru privātpersonu iesniegt dokumentus, sniegt paskaidrojumus un citu informāciju par jautājumiem, kam ir būtiska nozīme pārbaudes lietā;

6) ierosināt pārbaudes lietu pēc savas iniciatīvas;

7) pieprasīt un saņemt speciālistu atzinumu pārbaudes lietā;

8) iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, ja iestāde, kas izdevusi apstrīdamo aktu, nav tiesībsarga norādītajā termiņā novērsusi konstatētos trūkumus;

9) pabeidzot pārbaudes lietu un konstatējot pārkāpumu, aizstāvēt privātpersonas tiesības un intereses administratīvajā tiesā, ja tas nepieciešams sabiedrības interesēs;

10) pabeidzot pārbaudes lietu un konstatējot pārkāpumu, vērsties tiesā tajās civillietās, kurās prasības būtība saistīta ar atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu;

11) pamatojoties uz viņa rīcībā esošajiem materiāliem, vērsties pie citām kompetentām institūcijām, lai izlemtu jautājumu par lietas ierosināšanu.

14.pants. Konsultatīvās padomes un darba grupas

(1) Tiesībsargs var izveidot konsultatīvās padomes, kā arī darba grupas atsevišķu projektu izstrādei vai jautājumu sagatavošanai.

(2) Konsultatīvo padomju sastāvu un nolikumus un darba grupu sastāvu apstiprina tiesībsargs.

15.pants. Tiesībsarga ziņojumi

(1) Tiesībsargs reizi gadā sniedz Saeimai un Valsts prezidentam rakstveida ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu.

(2) Tiesībsargam ir tiesības sniegt Saeimai, tās komisijām, Valsts prezidentam, Ministru kabinetam, valsts pārvaldes iestādēm un starptautiskajām organizācijām ziņojumus par atsevišķiem jautājumiem.

16.pants. Tiesībsarga vietnieks

(1) Tiesībsargs ieceļ amatā tiesībsarga vietnieku.

(2) Tiesībsarga prombūtnes laikā viņa funkcijas un uzdevumus pilda tiesībsarga vietnieks, kam šajā laikā ir tādas pašas pilnvaras kā tiesībsargam.

(3) Tiesībsarga vietnieks pilda tiesībsarga pienākumus, funkcijas un uzdevumus šā likuma 8. un 9.pantā paredzētajos gadījumos līdz brīdim, kad Saeima apstiprina amatā tiesībsargu vai kriminālvajāšana pret tiesībsargu tiek izbeigta, vai stājas spēkā tiesībsargu attaisnojošs spriedums.

17.pants. Tiesībsarga un tiesībsarga vietnieka atalgojums un sociālās garantijas

(1) Tiesībsarga amatalga piesaistāma Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās darba algas apmēram, kas noapaļots pilnos latos. Nosakot tiesībsarga amatalgu, piemēro koeficientu 6,75.

(2) Tiesībsarga vietnieka atalgojumu nosaka, ņemot vērā šā panta pirmajā daļā minēto Centrālās statistikas pārvaldes oficiālo statistikas paziņojumu un piemērojot koeficientu 5,5.

(3) Tiesībsargam un tiesībsarga vietniekam ir tiesības uz tādiem pašiem pabalstiem un kompensācijām, kādas noteiktas valsts civildienesta ierēdņiem.

 

III nodaļa. Tiesībsarga birojs

18.pants. Tiesībsarga birojs

(1) Tiesībsarga darbības nodrošināšanai tiek izveidots Tiesībsarga birojs.

(2) Tiesībsarga biroja struktūru un iekšējās darbības noteikumus reglamentē biroja nolikums, kuru apstiprina tiesībsargs.

19.pants. Tiesībsarga biroja finansēšana

(1) Tiesībsarga biroju finansē no valsts budžeta.

(2) Tiesībsarga biroja budžeta pieprasījums līdz budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetā bez Tiesībsarga biroja piekrišanas nav grozāms.

20.pants. Tiesībsarga biroja darbinieki, viņu atalgojums un sociālās garantijas

(1) Tiesībsarga biroja darbinieku darba attiecības regulē Darba likums.

(2) Tiesībsarga biroja darbinieku atalgojumu piešķirtā budžeta ietvaros nosaka tiesībsargs.

(3) Tiesībsarga biroja darbiniekiem ir tiesības uz tādiem pašiem pabalstiem un kompensācijām, kādas noteiktas valsts civildienesta ierēdņiem.

21.pants. Tiesībsarga biroja darbinieku tiesības

Tiesībsarga biroja darbiniekiem, veicot darba pienākumus, atbilstoši savai kompetencei ir šā likuma 13.panta 1., 2., 3., 4., 5. un 7.punktā minētās tiesības. 

22.pants. Tiesībsarga biroja darbinieku ierobežojumi un pienākumi

Ierobežojumus un pienākumus Tiesībsarga biroja darbiniekiem nosaka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

 

IV nodaļa. Iesniegumu un pārbaudes lietu izskatīšanas kārtība

23.pants. Tiesības vērsties Tiesībsarga birojā

(1) Ikvienai privātpersonai ir tiesības vērsties Tiesībsarga birojā ar iesniegumu, sūdzību vai priekšlikumu.

(2) Iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus izskata normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Iesniedzēju nedrīkst sodīt vai citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgas sekas par iesnieguma, sūdzības vai priekšlikuma iesniegšanu Tiesībsarga birojam vai par sadarbību ar Tiesībsarga biroju.

(4) Tiesībsarga birojam adresētie iesniegumi, sūdzības vai priekšlikumi, kurus nosūta personas, kas atrodas militārajā dienestā, ārpusģimenes aprūpes un audzināšanas iestādēs vai slēgta tipa iestādēs, un Tiesībsarga biroja atbildes uz tiem netiek pakļautas normatīvajos aktos noteiktajai pārbaudei un nekavējoties tiek nodotas adresātam.

(5) Par šā panta ceturtajā daļā minētā iesnieguma, sūdzības vai priekšlikuma sav­laicīgu neiesniegšanu Tiesībsarga birojam vai to satura pārbaudīšanu un izpau­šanu atbildīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

(6) Tiesībsarga birojs neizpauž ziņas par iesniedzēju vai citu personu, ja tas nepieciešams šo personu tiesību aizstāvībai, izņemot gadījumu, kad attiecīgās ziņas pieprasa kriminālprocesa virzītājs.

24.pants. Pārbaudes lietas ierosināšanas un izskatīšanas kārtība

(1) Izskatījis personas iesniegumu, sūdzību vai priekšlikumu vai arī pēc savas iniciatīvas tiesībsargs lemj par pārbaudes lietas ierosināšanu.

(2) Izskatījis personas iesniegumu, sūdzību vai priekšlikumu, tiesībsargs ierosina pārbaudes lietu, ja tas atbilst tiesībsarga funkcijām un uzdevumiem un personas norādīto jautājumu ir iespējams risināt.

(3) Pārbaudes lietas ierosināšana neaptur normatīvā akta, tiesas nolēmuma, administratīva vai cita individuāla tiesību akta darbību, kā arī likumā noteikto procesuālo termiņu tecējumu.

(4) Pārbaudes lietu izskata triju mēnešu laikā. Ja lieta ir sarežģīta vai arī citu objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, tiesībsargs to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem no pārbaudes lietas ierosināšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam un norādot termiņa pagarināšanas iemeslus.

(5) Izskatot pārbaudes lietu, noklausās pušu un citu personu paskaidrojumus, pieprasa speciālistu atzinumus, kā arī veic citas likumā noteiktās darbības, kas nepieciešamas pārbaudes lietas izskatīšanai.

(6) Izskatot pārbaudes lietu, tiek veicināts izlīgums starp strīda pusēm.

25.pants. Pārbaudes lietas pabeigšana vai izbeigšana

(1) Pārbaudes lietu pabeidz ar lietā iesaistīto personu izlīgumu vai tiesībsarga atzinumu.

(2) Ja puses nevar vienoties par izlīgumu, tiesībsargs sniedz atzinumu, kurā dod vērtējumu pārbaudes lietā konstatētajam.

(3) Tiesībsarga atzinumā var ietvert ieteikumu konstatētā pārkāpuma novēršanai, kā arī, ja tas nepieciešams, citus ieteikumus.

(4) Atzinumam ir rekomendējošs raksturs.

(5) Ja pārbaudes lietu nav iespējams vai nav nepieciešams turpināt, tiesībsargs lemj par tās izbeigšanu.

(6) Pārbaudes lietas materiāli ir ierobežotas pieejamības informācija un pieejami saskaņā ar Informācijas atklātības likumu.

26.pants. Pārbaudes lietu reglaments

Pārbaudes lietu ierosināšanas, izskatīšanas un pabeigšanas kārtību nosaka reglaments, kuru apstiprina tiesībsargs.

 

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Likums par Valsts cilvēktiesību biroju (Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 1.nr.; 2005, 18.nr.; 2006, 2.nr.).

2. Tiesībsarga birojs ir Valsts cilvēktiesību biroja tiesību un saistību pārņēmējs.

3. Valsts cilvēktiesību biroja direktors pilda tiesībsarga funkcijas līdz tiesībsarga apstiprināšanai amatā.

4. Iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus, kuri iesniegti Valsts cilvēktiesību birojam līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai un pēc kuriem uzsāktas pārbaudes, pabeidz izskatīt saskaņā ar tiem normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā to iesniegšanas dienā.

5. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.janvārim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos.

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1976.gada 9.februāra direktīvas 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem;

2) Padomes 2000.gada 29.jūnija direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības;

3) Padomes 2000.gada 27.novembra direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 23.septembra direktīvas 2002/73/EK, ar kuru groza Padomes direktīvu 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem;

5) Padomes 2004.gada 13.decembra direktīvas 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu.

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2006.gada 6.aprīlī.

Valsts prezidentes vietā

Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre

Rīgā 2006.gada 25.aprīlī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2007.gada 1.janvāri.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!