Lai pagasts nepaliek bez pārstāvniecības

Zinaīda Vilcāne, Preiļu novada domes priekšsēdētāja vietniece, — "Latvijas Vēstnesim"

Preiļu Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Eglītis	Preiļu Valsts ģimnāzija	Preiļu 1. pamatskola aicina
Preiļu 1. pamatskolas direktors Aldis Adamovičs	Preiļu 1. pamatskolas audzēkņi sporto	Aizkalnes pagasta kultūras darba organizatore Aina Kažemāka un padomes sekretāre Maija Paegle
Preiļu pagasta Vecticībnieku draudzes mācītājs tēvs Joahims	Preiļu pagasta Vecticībnieku draudzes baznīcā
Pie vēsturiskās Preiļu pils	Preiļu pagasta zemnieks Anatolijs Mūrnieks
	Preiļu pagasta zemnieku saimniecībā "Raipoli": brašie zirgi un saimnieks Jānis Teivāns Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

— Jūs minējāt, ka 1999. gada 3.decembrī pirmoreiz saņēmāt priekšlikumu Preiļu pagastam apvienoties ar Preiļu pilsētu un Aizkalnes pagastu. Kas notika pēc tam?

— Jā, Preiļu domes priekšsēdētājs bija ieradies pagastā ar priekšlikumu par apvienošanos. Tā kā Preiļu pagasta iedzīvotāji ir cieši saistīti ar pilsētu, jo viņi izmanto gan pilsētas infrastruktūru, gan citus labumus, ko sniedz pilsētas tuvums, piekritām pārdomāt šo ideju. Šā gada sākumā sanācām kopā vēlreiz, pārrunājām iespējamo apvienošanos arī pagasta padomes sēdē. Neviens nebija pret apvienošanos, jo pagastam nav savas skolas, mūsu bērni mācās Preiļos, tāpēc liela daļa naudas līdz tam vienkārši tika pārskaitīta no viena konta uz otru — mēs 24 tūkstošus latu, kas ir gandrīz 50 procenti no mūsu budžeta, samaksājām savstarpējos norēķinos par izglītību, līdz ar to nekas daudz vairs pāri nepalika.

Sākot sarunas par nepieciešamo reformu, veicām arī iedzīvotāju aptauju, aicinot viņus nopietni pārdomāt apvienošanās iespējas, ieguvumus. Iedzīvotāji anketās bija pauduši arī negatīvu nostāju pret reformu. Tika sasaukta iedzīvotāju sapulce, kurā piedalījās 80 iedzīvotāju no 1144 Preiļu pagastā dzīvojošajiem. Galvenie argumenti pret apvienošanos bija bailes no tā, ka visi līdzekļi tiks ieguldīti pilsētas attīstībā, ka lēmēji pār pagastu būs pilsētas varasvīri, ka lauku cilvēki tiks aizmirsti — par to iedzīvotāji bija visvairāk uztraukušies. Šobrīd Preiļu pagasta deputātus visvairāk uztrauc fakts, ka nav zināms, cik deputātu novada domē pārstāvēs tieši Preiļu pagasta iedzīvotāju intereses pēc vēlēšanām. Visā novadā būs 11 deputāti, bet jau dzirdēts, ka vēlēšanās piedalīsies gandrīz 10 partiju saraksti… Tāpēc mūs uztrauc, ka jaunajā novada domē varētu netikt ievēlēts neviens deputāts no Preiļu pagasta. Jāmeklē labākais risinājums, lai mūsu iedzīvotāju intereses jaunajā novada domē tiktu pārstāvētas.

— Vai pagastā iedzīvotājiem nepieciešamie pakalpojumi tiks nodrošināti, paliekot vienam atbildīgajam sekretāram un pildot šīs pakalpojumu sniegšanas funkcijas?

— Līdz vēlēšanām mēs strādāsim tāpat kā visu laiku, neko būtisku nemainot. Pēc novada domes priekšsēdētāja ievēlēšanas domāsim, kā nodrošināt iedzīvotājiem tos pakalpojumus, kas viņiem nepieciešami un kas visu laiku pagastā bijuši pieejami.

— Kādi ir pagasta ieguvumi, apvienojoties ar Preiļiem un Aizkalnes pagastu?

— Mazie pagasti ar savu niecīgo budžetu nevar sniegt nekādu atbalstu ne uzņēmējdarbībai, ne attīstībai, ne zemniekiem ko palīdzēt. Pagastā nav arī skolas, aptiekas un ambulances. Līdz ar to lielākā daļa iedzīvotāju jau ir pieraduši, ka pēc šiem pakalpojumiem jādodas uz Preiļu pilsētu.

Līdz ar apvienošanos mūsu pagasta budžetā atkritīs arī savstarpējo norēķinu nasta. Bet cilvēki no reformām ir noguruši — pārāk daudz to ir bijis pēdējos gados, tāpēc lielu daļu pārņēmusi vienaldzība vai arī bažas par savu nākotni, jo no iepriekšējām reformām cilvēki lielākoties tikai zaudēja, nevis ieguva.

— Vai pieļaujat domu, ka līdz ar jaunās novada domes ievēlēšanu varētu mainīties arī attieksme pret Preiļu pagastu, neņemot vērā šodien līdz ar reformas īstenošanu panāktās vienošanās?

— Viss atkarīgs no tiem, kas būs pie varas. Daudz atkarīgs no novada priekšsēdētāja un viņa personības.

— Pagastam piešķirtā mērķdotācija ir 3 800 latu. Vai jau esat izlēmuši, kur naudiņu izmantot?

— Mēs par naudas sadalīšanu novada domē lēmām tikai 23. novembrī, bet Preiļu pagastā šis jautājumu vēl nav izskatīts. Naudu varētu izmantot divu pagasta dzīvokļu remontam, kuros tiktu izveidoti sociālās mājas tipa dzīvokļi. Laukos dzīvo daudz vientuļu cilvēku, kas nevar sev palīdzēt, aiziet līdz veikalam. Ievietošanu pansionātā šie cilvēki uzskata par apvainojumu, bet dzīvot savā pagasta teritorijā labākos apstākļos, domājams, viņi labprāt piekristu. Domāju, ka ar šo naudiņu abos dzīvokļos varētu remontu veikt, lai arī mūsu cilvēkiem būtu kāds labums no reformas.

Kristīne Valdniece, "LV" pašvaldību lietu redaktore