
Nosūtot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Azartspēļu un izložu likumu
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir nosūtījusi Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Azartspēļu un izložu likumu. Vēstulē Saeimas priekšēdētājai Ingrīdai Ūdrei prezidente pamato savu lēmumu:
“Trīs mēnešus pēc Azartspēļu un izložu likuma stāšanās
spēkā un ilgām debatēm par azartspēļu izplatības ierobežošanas pasākumiem
2006.gada 6.aprīlī Saeima ir pieņēmusi grozījumus minētajā likumā. Vēlos izteikt
atbalstu minētajos likuma grozījumos noteiktajām pašvaldību tiesībām azartspēļu
regulēšanā un ceru, ka šī norma tiks piemērota, atbildīgi un rūpīgi samērojot
sabiedrības un komersantu intereses.
Taču, nosakot pašvaldībām tiesības lemt par kazino, spēļu un
bingo zāļu, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu atvēršanu savā
administratīvajā teritorijā, Saeima ir pārskatījusi arī savu lēmumu noteikt
vispārēju azartspēļu reklāmas aizliegumu Azartspēļu un izložu likuma 41.panta
piektajā daļā un ir izdarījusi izņēmumu, nosakot, ka azartspēļu reklāma ārpus
azartspēļu organizēšanas vietām ir aizliegta, izņemot reklāmu preses izdevumos.
Uzskatu, ka šāda izņēmuma attiecināšana uz vienu noteiktu masu
saziņas līdzekļu grupu ir jāvērtē kā nevienādu noteikumu piemērošana, jo rada
šai grupai zināmu priekšrocību attiecībā pret pārējiem mediju tirgus
dalībniekiem. Ja azartspēļu reklāmas priekšrocības preses izdevumiem ir noteiktas,
pamatojoties uz dažādu masu saziņas līdzekļu grupu dažādu pieejamību sabiedrībai,
tad gribu norādīt, ka mūsdienu pasaulē, kur strauji attīstās modernās tehnoloģijas
un līdz ar to arī konkurence starp dažādām mediju grupām, šāds dalījums kļūst
arvien nosacītāks. Lai gan tās var atšķirties pēc materiālām pazīmēm, izmaksām,
piegādes ātruma un laika, to pamatfunkcijas (sabiedrības informēšana, izklaidēšana,
viedokļa veidošana u.tml.) ir identiskas. Tāpēc jābūt ļoti izsvērtiem argumentiem,
kāpēc, izdarot izmaiņas likumā, dot priekšroku viena tipa medijiem, ierobežojot citu
mediju tipu pārstāvju iespējas.
Savukārt, ja domājam par sabiedrības interesēm, kuru vārdā
minētie azartspēļu reklāmas ierobežojumi ir noteikti, tad, manuprāt, azartspēļu
nodarītais kaitējums sabiedrības interesēm ir pietiekams, lai iespēju reklamēt
azartspēles masu saziņas līdzekļos aizliegtu vispār, kā tas arī bija noteikts jau
trīs mēnešus spēkā esošajā Azartspēļu un izložu likuma redakcijā.
Ņemot vērā iepriekš norādīto, pamatojoties uz Latvijas Republikas
Satversmes 71.pantu, nosūtu 2006.gada 6.aprīlī Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi
Azartspēļu un izložu likumā” otrreizējai caurlūkošanai.”
Valsts prezidenta preses dienests