Par nākamā gada budžetu

Saeima ceturtdien, 30.novembrī, vēlu vakarā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2001.gadam", kas stāsies spēkā 2001.gada 1.janvārī.

Budžeta likums paredz 1,437 miljardu latu lielus valsts konsolidētā budžeta ieņēmumus un 1,504 miljardu latu lielus izdevumus. Valsts budžeta fiskālais deficīts plānots 79 miljoni latu, kas ir 1,68% no iekšzemes kopprodukta.

Finansu ministrs Gundars Bērziņš uzskata, ka 2001.gada budžeta likums ir reālistisks kompromisa budžets, kas sabalansē valsts vajadzības ar tās finansu iespējām. Ministrs pauda gandarījumu, ka parlaments nepalielināja budžeta deficītu, jo lielāks deficīta apjoms ir pilnīgi nepieļaujams gan Latvijas ekonomiskās attīstības, gan starptautisko saistību dēļ.

"Īpaši esmu iepriecināts par koalīcijas deputātiem, kas apliecināja savu izpratni par konservatīvas valsts finansu politikas nepieciešamību un strādāja kā viena komanda. Viņi nodrošināja atbalstu valdības skatījumam uz nākamā gada budžetu," teica ministrs.

Saeimā, izskatot budžeta likumu otrajā lasījumā, netika palielināts budžeta deficīts. Atbalstīti tika tikai tie priekšlikumi, kas paredzēja budžeta līdzekļu iekšējo pārdali. Lielākā pārdale bija līdzekļu neparedzētiem gadījumiem (Finansu ministrijas budžetā) piešķiršana izglītības un kultūras pasākumu atbalstam un pašvaldībām. No valdības paredzētajiem 2,029 miljoniem latu līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem citiem mērķiem tika pārdalīti 1,77 miljoni latu.

Salīdzinot ar 2000.gada budžetu, plānotais budžeta apjoma pieaugums ir 4,3 procenti. Lielākais pieaugums paredzēts pašvaldību budžetos – par 7,8% vairāk nekā šogad.

Lielākais pieaugums valsts budžeta izdevumu daļā nākamgad plānots Latvijas definētajām prioritātēm — integrācijai NATO un Eiropas Savienībā, kā arī izglītībai. Pamatbudžeta dotācija Aizsardzības ministrijai nākamgad salīdzinājumā ar šo gadu palielināsies par 5,2 miljoniem latu. Pedagogu algu reformas nodrošināšanai papildus paredzēti 10,7 miljoni latu. Lai uzlabotu mazāk nodrošinātās sabiedrības daļas dzīves līmeni, nākamgad paredzēts palielināt minimālo algu, un šim mērķim papildus budžetā atvēlēti 5,9 miljoni latu.

Lielākais izdevumu pieaugums pamatbudžetā pēc institūcijām nākamgad plānots Izglītības un zinātnes ministrijai, Aizsardzības ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Satiksmes ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Zemkopības ministrijai.

2001.gada budžeta projekts ir veidots, prognozējot nākamgad iekšzemes kopprodukta pieaugumu (salīdzināmajās cenās) par 4,4% un 3,5% inflāciju.

2001.gadā netiek plānots palielināt nevienu nodokļa veidu.

Saeima, pieņemot 2001.gada budžetu, nav samazinājusi kopējos izdevumus bērnu pabalstu izmaksai Labklājības ministrijas budžetā.

No 2001.gada 1.janvāra bērnu pabalstu saņēmēji turpinās saņemt šos pabalstus tādā pašā apmērā kā līdz šim.

Kopējie izdevumi bērnu pabalstiem 1999.gadā bija 30,1 miljons latu. 2000.gadā plānotie izdevumi bērnu pabalstu izmaksai ir 30,4 miljoni latu. 30.novembrī pieņemtais 2001.gada budžeta likums paredz, ka nākamgad kopējā summa bērnu pabalstiem būs 30,44 miljoni latu. Līdzekļi budžetā bērnu pabalstiem tiek piešķirti atbilstoši likumā noteiktajam apjomam un reālajam bērnu skaitam valstī.

Ja tiktu atbalstīts deputātu priekšlikums izlīdzināt atšķirības starp pabalstiem par bērniem, kas dzimuši līdz 1999.gada 1.janvārim un pēc 1999.gada 1.janvāra, 2001.gadā no valsts budžeta papildus būtu nepieciešami aptuveni 9 miljoni latu. Tā kā valdība uzskata par neiespējamu palielināt budžeta deficītu vai noteikt neizpildāmas nodokļu ieņēmumu prognozes, tā neatbalstīja šo priekšlikumu, jo nav finansu avotu tā izpildei.

Nākamgad, tāpat kā līdz šim, pabalsts par bērniem, kas dzimuši pirms 1999.gada 1.janvāra, par pirmo bērnu būs 4,25 lati mēnesī, par otro — 5,1 lats mēnesī, par trešo — 6,8 lati, par ceturto un nākamajiem — 7,65 lati mēnesī. Savukārt pabalsts par bērniem, kas dzimuši pēc 1999.gada 1.janvāra, par pirmo bērnu būs 6 lati, par otro — 7,2 lati, par trešo — 9,6 lati, par ceturto un nākamajiem bērniem — 10,8 lati mēnesī.

Trīs miljonu latu pielikums, ko minēja opozīcijas deputāti, bērnu pabalstu izmaksai nākamgad nevienādotu visu pabalstu saņēmēju situāciju, tikai pārbīdītu robežu, pēc kuras dzimušie bērni var pretendēt uz lielāku pabalstu. Pēc Finansu ministrijas aprēķiniem, šī robeža tad būtu 1993.gada 1.janvāris (pašlaik — 1999.gada 1.janvāris).

Finansu ministrijas preses dienests