Glabāsim Lieldienu prieku, lai pazūd tumsa, kas dvēseles tirdī. Priecīgus Kristus Augšāmcelšanās svētkus!

Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Rīgas un Latvijas arhibīskapa Jāņa Vanaga vēstījums Lieldienās:

Viņi tām sacīja: „Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem? Viņa nav šeit, bet viņš ir augšāmcēlies!“ (Lk.24:5,6)

Izrādās, ka sievietes, Lieldienu rītā atnākušas uz kapu svaidīt Jēzus ķermeni ar smaržīgām zālēm, pieļauj principiālu kļūdu. Eņģeļi it kā saka viņām: “Jūsu apņēmība ir slavējama un jūsu nodoms ir labs, taču tas nevar izdoties, jo pašos pamatos ir kļūda. Jūs meklējat dzīvo pie mirušiem.” Dzīvais un mirušais – pat eņģeļi novelk robežu starp tiem. Dzīvo nevar atrast pie mirušā.

Šīs kļūdas dēļ neizdodas daudzi labi nodomi. Cilvēks mēģina dzīvot saskaņā ar kristīgiem vai saviem paša ideāliem, taču iznāk nobalsināts kaps, kas gan ir ar labu veikumu puķēm izrotāts, bet iekšā pilns laiskuma un postošu ieradumu. Mēs vēlamies veidot dziļas attiecības ar saviem vistuvākajiem, bet paliekam virspusē un seklumā. Tauta cīnās par neatkarību, lai katram pašu brīvā valstī būtu cienīga, laimīga dzīve, bet piedzīvo vilšanos pēc vilšanās. Kādēļ tādas neveiksmes? Vai mūsu apņēmība nav slavējama un nodomi labi? Eņģeļi teica: “Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem?” Cilvēkam sevī pašā nav resursu, lai izveidotu to, pēc kā ilgojas. Dzīvība ir meklējama nevis pie tā, kas domāts kapam, bet pie dzīvības avota. Jēzus saka, ka dzīvība pašam sevī ir tikai Dievam Tēvam. Tēvs deva to Dēlam, lai arī viņam būtu dzīvība pašam sevī. Bet cilvēkam pašam sevī dzīvības nav. Viņš ir kā mēness, kas tikai atstaro saules gaismu. Mums, mūsu attiecībām, mūsu pasākumiem, mūsu sabiedrībai ir dzīvība un dzīves pilnība tikai tad, kad saņemam to no augšāmceltā Kristus. (Jņ.5:26 Jņ.5:53). Jēzus neatrodas starp mirušajiem, tādēļ tie, kas ir pie viņa, vairs nav domāti kapam, bet dzīvības pilnībai kopā ar nāves uzvarētāju.

Vai Lieldienas ir svarīgas? Var likties, ka mums ir praktiskākas lietas, par ko galvu lauzīt. Taču nav nevienas dzīves jomas, ko neskartu augšāmcelšanās. Kristus uzveica mūsu nāvi. Tas pilnīgi izmaina mūsu stāvokli pasaulē. Brīvs no nāves, iekšējais cilvēks var sākt ceļu uz dzīvības pilnību. Šī brīvība dziedina dvēseli. Brīvs cilvēks ar dziedētu dvēseli spēj veidot pavisam citas attiecības gan ar sevi, gan ar citiem cilvēkiem. Tur arī sākas ceļš uz dzīvi un sabiedrību, pēc kādas ilgojamies. Par Kristus augšāmcelšanos tādēļ varam sacīt: “Visi mani avoti ir Tevī!”(Ps. 87:7). Kad uz Lieldienu sveicienu “Kristus ir augšāmcēlies”, priecīgi atbildam: “Patiesi augšāmcēlies!”, mēs apliecinām savu dzīvi – es nemiršu, bet dzīvošu! Augšāmcelšanās atziņa, sakot Zālamana vārdiem, ir “dzīvības koks visiem, kas pie tās tveras un svētlaimīgi ir tie, kas to sevī glabā”. (Sal.pam. 3:18). Vēlu mums visiem tieši tā piedzīvot Lieldienas!

Romas katoļu Baznīcas Latvijas arhibīskapa metropolīta Jāņa kardināla Pujata vēstījums Lieldienās:

Ik gadus pavasarī kristieši svin Jēzus Kristus Augšāmcelšanās svētkus. Cauri gadsimtiem viņi ir saglabājuši ne tikai ticību dvēseles nemirstībai, bet arī miesas augšāmcelšanai pastarā dienā. Tā ir visai vilinoša patiesība arī tiem, kas interesējas par reinkarnāciju. Jā, ticīgie būs debesu valstībā arī ar miesu, kas augšāmcelta un pārveidota tāpat kā Kristus Miesa nemirstīgai dzīvei, jo “Dievam nekas nav neiespējams” (Lūkas evaņģēlijs 1,37).

Dievs ir brīnumains savā visvarenībā un mīlestībā uz cilvēkiem. No savas puses Dievs ir uzdrošinājies pat krustā nomirt, lai pievilktu cilvēkus, taču atstājot saviem sekotājiem brīvu izvēli. Tieši šī brīvība ir skaistākā mīlestības dāvana no Kunga. Kā aicinājums uz svētkiem skan Viņa vārdi: “Nāciet pie manis visi, kas pūlaties un esat apgrūtināti, Es jūs atvieglošu”. “Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība; kas man tic, tas dzīvos, kaut arī būtu miris” (Mateja 11,28 un Jāņa 11,25 evaņģēlijs).

Priecīgus Kristus Augšāmcelšanās svētkus!

Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskapa Pētera Sproģa vēstījums Lieldienās:

Vai tu zināji, ka centrālā Lieldienu vēsts ir Dieva mīlestība pret Tevi un pret it visiem cilvēkiem?

Šī mīlestība tika atklāta, kad Jēzus Kristus – Dieva Dēls – nonāca uz pasaules kā cilvēks, nodzīvoja bezgrēcīgu dzīvi, Lielajā Piektdienā nomira pie krusta un Lieldienu rītā augšāmcēlās no nāves. Tādēļ, ka Kristus nomira, katra cilvēka grēki var tikt piedoti, un tādēļ, ka Viņš, uzvarot nāvi, augšāmcēlās, tev var būt patiess miers šajā dzīvē un mūžīgā dzīvība, kad šī dzīve noslēgsies.

Šo stāstu par Dieva mīlestību sauc par “Evaņģēliju”. Burtiskā tulkojumā no grieķu valodas vārds “Evaņģēlijs” nozīmē “Labā Vēsts”. Evaņģēlijs ir Labā Vēsts par to, ka, pateicoties Kristus nopelnam, tu vari saņemt piedošanu no Dieva un dzīvot mūžīgi.

Taču šī mūžīgās dzīvības un grēku piedošanas dāvana nevar būt tava, kamēr tu to apzināti nepieņem. Dievs vēlas personīgu atbildi no tevis.

Sekojoši Bībeles panti parāda, ko Dievs ir tevis dēļ izdarījis un ko Viņš vēlas, lai izdarītu tu:

Bībele atklāj Dieva mīlestību

Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. (Jāņa ev. 3:16)

Dievs tevi mīl. Viņš vēlas svētīt tavu dzīvi un dot tai jēgu un piepildījumu. Viņš vēlas tev dot tādu dzīvi, kas nekad nebeigsies – pat tad, kad tu piedzīvosi fizisku nāvi.

Mēs esam grēcīgi

Jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības. (Romiešiem 3:23)

Varbūt esi dzirdējis kādu sakām: “Esmu tikai cilvēks – neviens taču nav ideāls.” Šis Bībeles pants apgalvo tieši to pašu: mēs visi esam grēcinieki. Mēs visi darām lietas, par kurām zinām, ka tās nav pareizas. Un tieši tādēļ mēs jūtamies atšķirti no Dieva – tādēļ, ka Dievs ir svēts un taisns, bet mēs tādi neesam.

Lieldienu centrālā vēsts ir šī – Kristus ir samaksājis sodu mūsu vietā!

Bet Dievs savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki. (Romiešiem 5:8)

Kad cilvēks grēko, viņš pelna sodu. Sodu, kas ir ne vien fiziska nāve, bet arī mūžīga atšķirtība no Dieva. Bībele apliecina, ka Jēzus Kristus, bezgrēcīgais Dieva Dēls, ir samaksājis sodu par visiem mūsu grēkiem. Varbūt tu domā, ka, lai nopelnītu Dieva mīlestību, tev vispirms nepieciešams dzīvot tikumīgu dzīvi un darīt labus darbus? Taču Bībele saka, ka Kristus tevi mīlēja tik stipri, ka nomira par tevi jau tad, kad tu grēkoji un biji ienaidā ar Viņu.

Glābšana ir dāvana. Pilnīgi par velti, bet ne lēta.

Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. (Efeziešiem 2:8)

Vārds “žēlastība” nozīmē “nepelnītu labvēlību”. Tātad Dievs tev piedāvā kaut ko tādu, ko tu nekad nespētu saviem spēkiem nopelnīt: grēku piedošanu un mūžīgo dzīvību. Šī dāvana tiešām nav jānopelna, un to arī nav iespējams nopelnīt – nedz ar labiem darbiem, nedz baznīcas apmeklēšanu, nedz reliģiozitāti! Viss, ko tev nepieciešams izdarīt, ir ar prieku šo dāvanu pieņemt, no sirds uzticoties Jēzum Kristum, kurš nomira par tevi.

Kristus atrodas pie tavām sirds durvīm

Redzi, es stāvu durvju priekšā un klaudzinu. Ja kas dzird manu balsi un durvis atdara, es ieiešu pie viņa un turēšu ar viņu mielastu, un viņš ar mani. (Jāņa Atklāsmes gr. 3:20)

Kristus vēlas personīgas attiecības ar tevi. Viņš stāv pie tavas sirds durvīm – pie tavu emociju, intelekta un pie tavas gribas durvīm. Ieaicini Viņu. Viņš gaida, kad tu pieņemsi Viņu savā sirdī un dzīvē.

Jo, ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no mirušiem, tu tiksi izglābts. Romiešiem 10:9
Bet cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem. (Jāņa ev. 1:12) Kad tu pieņem Kristu savā sirdī, tu iegūsti atbrīvojumu no vainas sajūtas par savu pagātni un atbrīvojumu no neziņas un bailēm par savu nākotni. Tu kļūsti par Dieva bērnu un iegūsti iespēju lūgšanā sarunāties ar Viņu par visu, kas tevi nospiež, kā arī par visu, kas tevi dara priecīgu. Šī jaunā dzīve būs personīgas attiecības ar Dievu caur Jēzu Kristu. Un, kas ir vissvarīgākais, tās būs attiecības, kas ilgs visu mūžību.

Tu vari pieņemt Jēzu tieši tagad, un tava dzīve vairs nekad nebūs tāda kā iepriekš!

Lai to izdarītu, tev nepieciešams tikai:

1. Atzīt savu grēcīgumu un vajadzību pēc piedošanas.

2. Izrādīt vēlēšanos atstāt grēkus. Nožēlot tos.

3. Ticēt, ka Jēzus nomira par tevi krusta nāvē un augšāmcēlās no mirušiem.

4. Ar vienkāršas lūgšanas palīdzību aicināt Jēzu kļūt par tavas dzīves vadītāju.

Kā lūgt?

Tu vari lūgt pats saviem vārdiem vai arī atkārtot šādu lūgšanu:

Debesu Tēvs, es zinu, ka esmu grēkojis un ka šie grēki mani atšķir no Tevis. Es apzinos, ka ar savu rīcību esmu pelnījis tavu sodu un ka pats saviem spēkiem nekad nespētu iegūt Tavu labvēlību. Taču es pateicos par Tavu lielo mīlestību un žēlastību, kas plūst bez maksas. Un, es lūdzu, piedod man visus manus grēkus un dod man mūžīgo dzīvību! Mazgā mani tīru un dod man jaunu sirdi. Tieši tagad es uzticos Tavam Dēlam Jēzum Kristum kā savam Glābējam un Kungam un atdodu Tev savu dzīvi.
Kungs Jēzu, es ticu, ka Tu esi Dieva Dēls, ka Tu nomiri pie krusta, lai samaksātu manu grēku parādu un ka Tu piecēlies no nāves. Uzticoties Tev kā savam Glābējam un Kungam, es tagad zinu, ka mūžību pavadīšu kopā ar Tevi debesīs.
Paldies, ka Tu devies krusta nāvē, lai samaksātu par maniem grēkiem. Paldies par Tavu piedošanu un mūžīgās dzīvības dāvanu. Es ieaicinu Tevi visās savas dzīves jomās un lūdzu, lai Tu mani veido par tādu cilvēku, kādu Tu vēlies mani redzēt.
Lūdzu palīdzi man saprast Bībeli un palīdzi man Tev uzticēties ik dienas. Palīdzi man atstāt veco un grēcīgo dabu un ar katru dienu kļūt Tev līdzīgākam. Palīdzi man pieņemt tās svētības, kuras Tu vēlies man dot.
Dievs, paldies, ka Tu mani mīli un ka es Tev esmu nozīmīgs. Paldies, ka Tu mani mīli neatkarīgi no maniem nopelniem un parādi man tik lielu žēlastību. Āmen.

Lai Dievs svētī tavu jauno dzīvi un pilnā mērā atklāj tev savu mīlestību jau šajās Lieldienās!