Latvija sagaida Nīderlandes parlamentāriešus

Šodien, 1. decembrī, sākas Nīderlandes Karalistes Ģenerālštatu (Nīderlandes parlamenta) Otrās palātas priekšsēdētājas Jetles van Nīvenhovenas vadītās delegācijas oficiālā vizīte mūsu valstī. Delegācijas uzmanības centrā būs sabiedrības integrācija un veco ļaužu aprūpe, kā arī citi jautājumi, kas Latvijai ir aktuāli ceļā uz Eiropas Savienību.

Šorīt Nīderlandes parlamenta Otrās palātas priekšsēdētāja tiekas ar Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi un Ministru prezidentu Andri Bērziņu, bet pēcpusdienā Nīderlandes Karalistes Ģenerālštatu Otrās palātas priekšsēdētājas Jetles van Nīvenhovenas vadīto delegāciju pieņems Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. Viesi tiksies arī ar Latvijas Republikas ārlietu ministru Induli Bērziņu un Naturalizācijas pārvaldes vadītāju Eiženiju Aldermani.

Rīt, 2. decembrī, Nīderlandes parlamenta delegācija apmeklēs Kuldīgu, kur tiksies ar pilsētas domes deputātiem un iepazīsies ar veco ļaužu pansionātu "Venta". No Kuldīgas Nīderlandes delegācija dosies tālāk uz rietumiem, apmeklēs zemnieku saimniecību "Zāģeri", iepazīsies ar Ēdoles pili un aplūkos Jūrkalnes stāvkrastu.

Svētdien pirms Nīderlandes parlamentāriešu izlidošanas no Rīgas paredzēta delegācijas preses konference.

Nīderlandes Karalistes Ģenerālštatu Otrā palāta ir viena no divām Nīderlandes parlamenta divām palātām. Parlamenta Pirmajā palātā ir 75 locekļi, ko netieši ievēlē visas divpadsmit Nīderlandes provinču padomes jeb provinču štati. Otrās palātas 150 parlamentāriešus tiešās vēlēšanās ievēlē visi balsstiesīgie nīderlandieši. Parlaments kopā ar karali un ministriem Nīderlandē veido likumdošanas varu, bet izpildvara valstī pieder karalim un ministriem. Nīderlandes Karalistē Ģenerālštatu jeb parlamenta rīcībā ir trīs līdzekļi izpildvaras kontrolēšanai: tiesības apstiprināt budžetu, izmeklēšanas tiesības un interpelācijas tiesības.

Starp Latvijas Republiku un Nīderlandes Karalisti valda labas divpusējās attiecības, kuru attīstībā vērojama pozitīva dinamika. Saskaņā ar 1998. gadā parakstīto Latvijas un Nīderlandes Saprašanās memorandu mūsu valsts saņēmusi Nīderlandes atbalstu enerģētikas, vides aizsardzības, transporta, kultūras un izglītības jomā.

Jeltje van Nīvenhovena dzimusi 1943.gada 2.augustā. Pārstāv Darba partiju un ir Otrās palātas deputāte no 1981.gada. No 1974.līdz 1981.gadam strādājusi Nīderlandes Darba partijas Pētniecības centrā Amsterdamā un veikusi Darba partijas priekšsēdētāja palīdzes pienākumus. No 1983.līdz 1989.gadam bijusi Darba partijas izpildkomitejas locekle, šos pienākumus kopš 1997.gada pilda arī tagad. Darbojusies Nacionālajā sociālistiskajā sieviešu centrālajā grupā. Strādājusi par bibliotekāri Volvegas sabiedriskajā bibliotēkā un Utrehtas universitātes Mākslas vēstures nodaļā. Ir Bērnu rehabilitācijas fonda valdes locekle, Holandiešu un flāmu mākslas starptautiskās kuratoru padomes valdes locekle, Holandiešu filmu festivāla valdes locekle, Nacionālās drāmas "National Taneel" Hāgā priekšsēdētāja un Jaunatnes drāmas "Huis aan do Amstel" valdes locekle. Viņa ir arī Nīderlandes Lauvas kluba biedre.

"LV" informācija sadarbībā ar Saeimas preses dienestu