Par efektīvāku ES ilgtermiņa budžeta plānošanu

Otrdien, 4.aprīlī, Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas pārstāvji panāca kompromisu sarunās par Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžetu. Eiropas Savienība savu 2007.–2013.gadam paredzēto kopējā budžeta apjomu palielinās par četriem miljardiem eiro, salīdzinot ar decembra dalībvalstu vadītāju sanāksmes lēmumiem. ES iestādes arī vienojušās par efektīvāku budžeta plānošanu. Eiropas Parlaments būs vairāk iesaistīts ilgtermiņa budžeta pārskatīšanā, kas ieplānota 2009.gadā.

Sarunās par ES ilgtermiņa budžetu laikposmam no 2007.gada līdz 2013.gadam Eiropas Parlaments bija izvirzījis gan kvantitatīvus, gan kvalitatīvus mērķus, palielinot resursu apjomu, kā arī uzlabojot budžeta plānošanu un izpildi, atgādināja Parlamenta priekšsēdētājs Josē Borrels.

4.aprīlī ilgtermiņa budžeta jautājumiem izveidotās darba grupas pārstāvji no Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas vienojās par četriem miljardiem eiro palielināt decembra Eiropadomē samazināto līdzekļu apjomu, jo īpaši “Erasmus” programmai, mūžizglītībai, inovācijām un mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam.

Eiropas Investīciju banka par 2500 miljoniem eiro paaugstinās rezerves investīcijām pētniecībā un attīstībā, transporta tīkliem, maziem un vidējiem uzņēmumiem. Līdzekļi “elastības instrumentam” (neparedzētiem izdevumiem) 200 miljonu eiro gadā nav palielināti, taču vienošanās ļauj neizmantotos līdzekļus pārcelt uz nākamajiem gadiem.

Reimers Bēge (Vācija), kas veda sarunas par ilgtermiņa budžetu Eiropas Parlamenta vārdā, atzina: “Neesmu apmierināts ar rezultātu – daudz no tā, kas vajadzīgs, nav sasniegts.” Taču visas sarunās iesaistītās puses “gāja līdz galīgajai robežai, lai panāktu vienošanos”. Pēc Parlamenta sarunu vedēja domām, galvenais rezultāts ir “nevis tikai skaitļi, bet kvalitāte” – vienošanās par reformu budžeta lēmumu pieņemšanā, skaidrākām un lielākām Parlamenta pilnvarām, it īpaši saistībā ar ārpolitikai atvēlēto budžetu.

Arī Eiropas Tautas partijas grupa atzina, ka galvenais sarunu rezultāts ir vienošanās par turpmāko lēmumu pieņemšanas procedūru (iestāžu nolīgumu). “Šī stīvēšanās nedrīkst atkārtoties, ceru, ka šī būs pēdējā reize, kad notiek šādas neskaidras sarunas,” teica grupas priekšsēdētājs Hanss Gerts Peterings (Vācija). “Mazāk nekā mēs velējāmies, bet vairāk nekā daudzi no mums sagaidīja,” vienošanās rezultātu vērtēja otras lielākās grupas sociāldemokrātu priekšsēdētājs Martins Šulcs (Vācija). Viņaprāt, īpaši svarīga ir pārskata klauzula un vienošanās par labāku finanšu pārvaldību.