Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2000. gada 28. novembra noteikumi Nr. 411 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-00 "Publiskas ēkas un būves"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.12.2000., Nr. 435/437 (2346/2348) https://www.vestnesis.lv/ta/id/13219

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.412

Noteikumi par vides aizsardzību ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbos jūrā

Vēl šajā numurā

01.12.2000., Nr. 435/437 (2346/2348)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 411

Pieņemts: 28.11.2000.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 411

Rīgā 2000.gada 28.novembrī (prot. Nr. 56, 15.§)

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-00 "Publiskas ēkas un būves"

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu

1. Šie noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 208-00 "Publiskas ēkas un būves".

2. Publisku ēku un būvju būvprojektiem, kuri likumā noteiktajā kārtībā akceptēti līdz 2000.gada 31.decembrim un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, būvprojektu dokumentācijas pārstrāde atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 208-00 "Publiskas ēkas un būves" prasībām nav obligāta.

3. Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.janvāri

 

Apstiprināts ar

Ministru kabineta

2000.gada 28.novembra noteikumiem Nr. 411

Latvijas būvnormatīvs LBN 208-00 "Publiskas ēkas un būves"

1. Vispārīgie jautājumi

1. Būvnormatīvā lietotie termini:

1.1. darba telpa - nedzīvojamā telpa, kurā notiek darba process un kurā nav paredzēta apmeklētāju uzturēšanās;

1.2. mācību telpa - nedzīvojamā telpa, kurā notiek mācību process (piemēram, klase, auditorija, mācību laboratorija);

1.3. publiska ēka vai būve - ēka vai būve, kurā vairāk nekā 50 % ēkas vai būves kopējās platības ir publiskas telpas;

1.4. publiska telpa - sabiedrībai pieejama nedzīvojamā telpa, kurā īslaicīgi var uzturēties un saņemt dažādus pakalpojumus apmeklētāji (piemēram, skatītāji, pacienti, klienti, pircēji, pasažieri);

1.5. publiski pasākumi - sabiedrībai pieejamas dažādu veidu atklātas akcijas (piemēram, sarīkojumi, izrādes, koncerti, sporta spēles, izstādes).

2. Šis būvnormatīvs nosaka prasības jaunbūvējamu publisku ēku un būvju (turpmāk - publiskā ēka) projektēšanai, esošu publisko ēku rekonstrukcijas vai renovācijas projektēšanai, ciktāl tas nav pretrunā ar likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību", kā arī publisku telpu projektēšanai citādi izmantojamās ēkās un būvēs. Būvnormatīvs neattiecas uz mazo arhitektūras formu - kiosku, sabiedriskā transporta pieturvietu, vaļēju nojumju, taksofonu kabīņu - un citu mazizmēra un pagaidu būvju projektēšanu.

3. Publiskās ēkas projektē saskaņā ar Būvniecības likumu, Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumiem Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi", citiem normatīvajiem aktiem un būvnormatīviem, attiecīgās teritorijas plānojumu un apbūves noteikumiem, plānošanas un arhitektūras uzdevuma nosacījumiem, kā arī ievērojot projektēšanas uzdevumā noteiktās prasības.

4. Ja publiskajā ēkā ir paredzētas citādi izmantojamas telpas, tās projektē atbilstoši attiecīgo būvnormatīvu prasībām.

5. Publiskas ēkas telpu skaitu un izmantošanas mērķi nosaka pasūtītājs saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumiem Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" un šo būvnormatīvu.

6. Ja, projektējot publiskas telpas, atsevišķas ēkas daļas rekonstrukcijas vai renovācijas iecere un ar to saistītās funkcionālās pārmaiņas ietekmē visas ēkas ekspluatāciju un nepieciešams mainīt telpu plānojumu, ēkas inženiertehniskās apgādes tīklu shēmu vai ēkas ārējo veidolu (piemēram, mainās atsevišķu logu ailu dalījums, kas atšķiras no pārējiem ēkas fasādes elementiem), būvprojektu izstrādā, tajā izdara labojumus, saskaņo un apstiprina visai ēkai kopumā saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumiem Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi".

7. Projektējot ēkas rekonstrukciju vai renovāciju, šajā būvnormatīvā noteikto publisko telpu minimālo platību drīkst samazināt ne vairāk kā par 5 %, bet telpu orientāciju pret debespusēm drīkst mainīt ne vairāk kā par 10 %.

 

2. Publisko ēku galvenie raksturlielumi

2.1. Stāvu skaits

8. Stāvu skaits publiskajā ēkā ir atkarīgs no zemesgabala apbūves intensitātes un apbūves augstuma ierobežojuma attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā (ģenerālplānā), kas detalizētāk tiek noteikts detālplānojumā vai plānošanas un arhitektūras uzdevumā, ievērojot šī būvnormatīva 5.pielikumā noteiktās prasības.

9. Stāvu skaitā ieskaita visus virszemes stāvus, arī cokola stāvu, mansarda stāvu (izbūvētus bēniņus) un tehnisko stāvu, kā arī jumta stāvu, ja tajā paredzēts izbūvēt noteiktas telpas. Neizbūvētus bēniņus stāvu skaitā neieskaita.

10. Ja publiskās ēkas daļām ir atšķirīgs stāvu skaits vai ēka izvietota mainīga reljefa zemesgabalā, stāvu skaitu nosaka atsevišķi katrai ēkas daļai un uzskaitē norāda lielāko stāvu skaitu.

2.2. Apbūves intensitāte un stāva platība

11. Apbūves intensitāti nosaka procentos (%) kā virszemes stāvu platības summas attiecību pret zemesgabala platību. Stāva platību nosaka kvadrātmetros (m2) publiskās ēkas ārējā perimetra robežās.

2.3. Apbūves laukums

12. Publiskās ēkas apbūves laukumu nosaka kvadrātmetros (m2) kā tāda laukuma projekciju cokola līmenī, kuru ierobežo ēkas ārējais perimetrs, ieskaitot izvirzītās daļas. Apbūves laukumā ieskaita laukumu zem ēkas un ēkas daļām, kuras izvietotas uz kolonnām, caurbrauktuvju laukumus zem ēkām, kā arī laukumus zem lieveņiem, terasēm un ārējām kāpnēm.

2.4. Būvtilpums

13. Publiskās ēkas būvtilpumu nosaka kubikmetros (m3), summējot ēkas virszemes daļas un pazemes daļas tilpumu starp norobežojošo konstrukciju ārējām virsmām. Būvtilpumā neieskaita gaisa telpu zem ēkas vai ēkas daļas, kas būvēta uz kolonnām, kā arī caurbrauktuvju tilpumu, lieveņu, terašu un ārējo atklāto kāpņu tilpumu un arhitektūras detaļu un konstrukciju elementu izvirzījumu apjomus.

2.5. Kopējā platība

14. Publiskās ēkas kopējo platību nosaka kvadrātmetros (m2), summējot visu telpu platību ēkas stāvos starp sienu iekšējām virsmām, tai skaitā pagrabstāvā un mansarda stāvā. Kopējā platībā neieskaita bēniņu (arī tehnisko bēniņu), tehniskās pagrīdes, ārtelpu un ārējo atklāto kāpņu platību. Kāpņu telpas vai tās daļas platību ieskaita tā stāva platībā, no kura kāpnes ved augšup.

15. Publiskajā ēkā iebūvēto citādas izmantošanas telpu (piemēram, dzīvojamo, ražošanas) platību (arī pagrabstāvā un mansarda stāvā) aprēķina atbilstoši attiecīgo normatīvu prasībām.

2.6. Telpas platība

16. Telpas platību aprēķina kvadrātmetros (m2), nosakot izmērus starp apdarinātu sienu virsmām grīdas līmenī (bez grīdlīstēm). Telpas platībā ieskaita tajā iebūvēto skapju platību. Telpas platībā neieskaita telpas daļu zem iekšējo kāpņu laidiem un zem slīpām konstrukcijām, ja attiecīgās telpas daļas augstums no grīdas līdz konstrukcijas apakšējai virsmai ir mazāks par 1,8 m, kā arī laukumus, ko aizņem stacionāras apkures krāsnis.

2.7. Ārtelpu platība

17. Publiskās ēkas ārtelpu - balkonu, lodžiju, lieveņu un terašu - platību nosaka kvadrātmetros (m2) kā laukumu, ko ierobežo norobežojošo konstrukciju iekšējās virsmas.

 

3. Projektēšanas pamatprasības

3.1. Zemesgabals (apbūves gabals)

18. Publiskās ēkas būvprojektā nepieciešams zemesgabala (apbūves gabala) plānojums, kurā norādīti pievedceļi, transportlīdzekļu stāvvietas un zemesgabala brīvās teritorijas labiekārtojums atbilstoši Latvijas būvnormatīvu prasībām.

3.2. Stāvi

19. Stāva platība starp 1.tipa ugunsdrošām sienām atbilstoši Latvijas būvnormatīvam "Ugunsdrošības normas" (turpmāk - LBN 201-96) ir atkarīga no publiskās ēkas funkcionālās grupas (1.pielikums), ugunsdrošības pakāpes un stāvu skaita. Stāva platība nedrīkst būt lielāka par šī būvnormatīva 5.pielikuma 1.tabulā noteikto.

20. Publiskas telpas minimālais augstums no grīdas līdz griestiem ir 3 m (rekonstrukcijas vai renovācijas projektā - ne mazāks par 2,5 m), izņemot telpas, kurām šajā būvnormatīvā noteiktas citas prasības.

21. Pagraba minimālais augstums no grīdas līmeņa līdz griestiem ir ne mazāks par 2,1 m.

22. Publisko ēku vai tās daļu drīkst projektēt pazemes līmenī saskaņā ar projektēšanas uzdevumu un attiecīgo valsts uzraudzības dienestu tehniskajiem noteikumiem pazemes būvniecībai.

23. Stāvā, kas atrodas zem vai virs publiskām telpām, kā arī publiskās ēkas pagrabā un cokola stāvā nedrīkst atrasties noliktavas vai ražošanas telpas, kas paredzētas sprādzienbīstamu vielu un materiālu uzglabāšanai vai darbībai ar tiem.

3.3. Telpu apgaismojums

24. Publiskajām telpām paredz dabisko apgaismojumu caur logiem ārsienās vai virsgaismas logiem jumta pārsegumā, kā arī mākslīgo apgaismojumu atbilstoši attiecīgajām higiēnas prasībām. Dabisko apgaismojumu var neparedzēt tualetēs, higiēnas telpās un dušas telpās, kā arī citās cilvēku īslaicīgas uzturēšanās telpās, kur tas nav nepieciešams atbilstoši telpas izmantošanas veidam un projektēšanas uzdevuma nosacījumiem.

25. Telpas logu orientāciju pret debespusēm projektē atbilstoši šī būvnormatīva 3.pielikumam.

3.4. Telpu akustika un trokšņu izolācija

26. Lai nodrošinātu nepieciešamo akustiku un izvēlētos piemērotus apdares materiālus, projektējot zāles un telpas, kas paredzētas publiskiem pasākumiem, veic akustisko aprēķinu.

27. Skaņas izolācijas parametrus, kā arī pieļaujamo trokšņa līmeni nosaka atbilstoši normatīvu prasībām aizsardzībai no trokšņa.

3.5. Kāpnes, pandusi (slīpnes bez pakāpieniem),

uzbrauktuves un pārejas

28. Kāpnes, evakuācijas ceļus un izejas, kā arī eskalatorus un slīdošās virsmas projektē saskaņā ar LBN 201-96 prasībām.

29. Kāpņu telpām projektē 2.tipa ugunsdrošās durvis, kas aprīkotas ar pašaizveres ierīcēm un noblīvētām piedurlīstēm.

30. Pakāpienu skaits vienā kāpņu laidā nedrīkst būt mazāks par trim un lielāks par 18, un vienā kāpņu laidā nedrīkst būt dažāda augstuma pakāpieni.

31. Attālumu starp kāpņu laidiem pieņem ne mazāku par 0,1 m.

32. Starpstāvu kāpņu laukumus projektē bez līmeņa lauzumiem, to garumu (dziļumu) pieņem ne mazāku par ēkā nepieciešamo platāko izeju, bet platumu - ne mazāku par kāpņu telpas platumu.

33. Kāpņu starplaukuma (podesta) garumu projektē ne mazāku par 1,2 m, bet platumu - ne mazāku par kāpņu laida platumu.

34. Iekšējo kāpņu laida platumu pieņem ne mazāku par visvairāk apmeklētā stāva izejas durvju platumu uz kāpņu telpu. Iekšējo kāpņu laida platumu projektē saskaņā ar LBN 201-96 prasībām, bet:

34.1. ne šaurāku par 1,35 m, ja stāvā vienlaikus var uzturēties vairāk nekā 200 cilvēku, bet kultūras un ārstniecības iestādēs - neatkarīgi no apmeklētāju skaita vai vietu skaita stāvā;

34.2. ne šaurāku par 1,20 m, ja stāvā vienlaikus var uzturēties vairāk nekā pieci cilvēki un ne vairāk kā 200 cilvēku, bet kultūras un ārstniecības iestāžu evakuācijas ceļos, kas nav saistīti ar apmeklētāju vai pacientu plūsmām, - neatkarīgi no cilvēku skaita;

34.3. ne šaurāku par 0,90 m, ja stāvā vienlaikus var uzturēties ne vairāk kā pieci cilvēki.

35. Pakāpiena augstums evakuācijas ceļos ir no 12 līdz 18 cm. Pakāpiena platuma un divu augstumu summai jābūt no 60 līdz 63 cm.

36. Ja kāpnēm no pagraba vai cokola stāva ir izeja uz pirmā stāva vestibilu, visām evakuācijai nepieciešamajām virszemes stāvu kāpnēm, kas nodrošina LBN 201-96 paredzēto cilvēku evakuāciju, izņemot izeju uz minēto vestibilu, nepieciešama papildu izeja tieši uz āru.

37. Ar margām vai citām norobežojošām konstrukcijām, kas nav zemākas par 0,9 m, aprīko:

37.1. atklātas telpas daļas, kur grīdas līmeņu starpība vertikālajā projekcijā ir lielāka par 0,45 m;

37.2. ārējās un iekšējās kāpnes un pandusus, ja tie savieno telpas, kuru grīdas līmeņu starpība vertikālajā projekcijā ir lielāka par 0,45 m.

38. Kāpņu slīpuma attiecība starp augstumu un garumu evakuācijas ceļos ir ne lielāka par 1:2, izņemot sporta būvju tribīnes, kur kāpņu slīpuma attiecība var būt ne lielāka par 1:1,6.

39. Ārējās uzbrauktuves kāpuma attiecība starp augstumu un garumu gājēju ceļos nedrīkst pārsniegt 1:8 (13 %), bet ceļos, ko izmanto riteņkrēslu lietotāji, - 1:12 (8 %).

40. Minimālais pandusa (uzbrauktuves) platums riteņkrēslu lietotājiem ir 1,2 m.

41. Iekštelpu pandusa kāpuma attiecība starp augstumu un garumu nedrīkst pārsniegt 1:6 (17 %), bet ceļos, ko izmanto riteņkrēslu lietotāji, - 1:12 (8 %), viesnīcu un sanatoriju numuros - 1:20 (5 %).

42. Ugunsdrošības robeža pāreju konstrukcijām starp publiskajām ēkām nedrīkst būt mazāka par attiecīgo ēku ugunsdrošības robežu. Gājēju un komunikāciju tuneļus, kā arī ēkas sienas, kuras ar tiem saskaras, projektē no nedegošiem materiāliem, kuru ugunsizturības robeža ir ne mazāka par 120 minūtēm. Sienās, kas ved uz pārejām un tuneļiem, projektē 2.tipa ugunsdrošās durvis.

43. Ārējās ugunsdzēsības kāpnes ierīkojamas atbilstoši LBN 201-96 prasībām, un tās izvieto pa ēkas perimetru (izņemot galveno fasādi) ne tālāk kā 150 m attālumā citu no citas.

44. Atkarībā no publiskās ēkas ugunsdrošības pakāpes (ja šajā būvnormatīvā nav norādītas īpašas prasības attiecīgajai publisko ēku funkcionālajai grupai) evakuācijas izejas platumu no gaiteņa (koridora) vai vestibila uz kāpņu laukumu, kā arī kāpņu laida platumu projektē, aprēķinot evakuējamo cilvēku skaitu uz 1 m durvju platuma:

44.1. ne vairāk kā 165 cilvēki - 1. un 2. ugunsdrošības pakāpes ēkās;

44.2. ne vairāk kā 115 cilvēki - 3., 4. un 3.b ugunsdrošības pakāpes ēkās;

44.3. ne vairāk kā 80 cilvēki - 5., 3.a un 4.a ugunsdrošības pakāpes ēkās.

45. Izeju no pagrabstāva vai cokola stāva uz kopējo kāpņu telpu, kas paredzēta cilvēku evakuācijai no virszemes stāviem, pagrabstāva un cokola stāva, norobežo ar 1.tipa ugunsdrošu starpsienu visā stāva augstumā vai paredz izeju caur ugunsdrošības vējtveri. Veicot aprēķinu cilvēku evakuācijai no pagrabstāva vai cokola stāva, kāpnes, kas savieno pagrabstāvu, cokola stāvu un pirmo stāvu un iziet uz gaiteni (koridoru), halli, pirmā stāva vestibilu vai citu piegulošu telpu, aprēķinā neieskaita.

46. Evakuācijas ceļos nedrīkst ierīkot iekšējās vītņu kāpnes. Var ierīkot iekšējās līklīniju kāpnes, ja tās ved uz telpām, kur pastāvīgi uzturas ne vairāk kā 25 cilvēki, un ārējās līklīniju kāpnes, kuru pakāpiena platums šaurākajā vietā ir ne mazāks par 0,22 m.

47. Atkarībā no publiskās ēkas ugunsdrošības pakāpes otra evakuācijas izeja no ēkas trešā stāva (izņemot skolas, internātskolas, iestādes bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem, 3., 4. un 5. ugunsdrošības pakāpes pirmsskolas izglītības iestādes, sociālās aprūpes iestādes, medicīniskās un sociālās rehabilitācijas iestādes, kā arī stacionārās ārstniecības iestādes) var būt ārējās kāpnes, kuru slīpums pirmsskolas izglītības iestāžu ēkās nepārsniedz 45°, bet pārējās ēkās - 60°. Rekonstruējot vai renovējot publisko ēku, minēto ārējo kāpņu slīpumu atļauts palielināt līdz 75°. Kāpņu platums ir ne mazāks par 0,8 m, pakāpiena platums - ne mazāks par 0,2 m. Kāpņu caurlaides spēju nosaka atkarībā no evakuējamo cilvēku skaita:

47.1. septiņdesmit cilvēku - 1., 2. un 3. ugunsdrošības pakāpes ēkās;

47.2. piecdesmit cilvēku - 3.a un 3.b ugunsdrošības pakāpes ēkās;

47.3. trīsdesmit cilvēku - 4., 4.a un 5. ugunsdrošības pakāpes ēkās.

48. Ja piekļūšana ārējām atklātām kāpnēm paredzama no savietotā jumta (arī no nestaigājama jumta) vai ārējās atklātās galerijas, nesošās konstrukcijas projektē no nedegošiem materiāliem, kuru ugunsizturības robeža ir ne mazāka par 30 minūtēm.

49. Vienas iekšējās kāpnes 1. un 2. ugunsdrošības pakāpes publiskajās ēkās var būt vaļējas līdz devītajam stāvam, ja attiecīgā kāpņu telpa ir atdalīta no blakus esošajiem gaiteņiem (koridoriem) un citām telpām ar 1.tipa ugunsdrošām starpsienām. Ja visā ēkā ir uzstādītas automātiskās ugunsdzēšanas iekārtas, minētās kāpņu telpas nav nepieciešams atdalīt.

50. Iekšējās kāpnes 1., 2. un 3. ugunsdrošības pakāpes publiskajās ēkās var būt vaļējas no vestibila līdz trešajam stāvam, ja vestibils, halle vai foajē ir atdalīts no koridoriem un citām telpām ar 3.tipa ugunsdrošu pārsegumu, 1.tipa ugunsdrošām starpsienām un 2.tipa ugunsdrošām durvīm.

51. Tirdzniecības ēkās, kā arī ēdināšanas uzņēmumu 1., 2. un 3. ugunsdrošības pakāpes ēkās (1.pielikuma 6.2.apakšpunkts) kāpnes, kas ved no pirmā stāva līdz trešajam stāvam vai no pagrabstāva un cokola stāva uz pirmo stāvu, var būt vaļējas arī tad, ja nav vestibila. Ja kāpnes ir vaļējas, cilvēku evakuācijas aprēķinā pa šīm kāpnēm var iekļaut pusi no paredzētā pircēju skaita zālē. Pārējo pircēju un darbinieku evakuācijai paredz ne mazāk kā divas slēgtas kāpņu telpas.

52. Viena izeja no publiskās ēkas (neatkarīgi no ēkas funkcijas) var vest tieši uz vestibilu, garderobi, starpstāvu halli vai foajē, kas savienojas ar vaļējām kāpnēm. Cokola stāvā vai pagrabstāvā, kur projektē foajē, garderobi, smēķētavu vai tualeti, var paredzēt vaļējas kāpnes uz pirmo stāvu.

53. Teātra ēkas skatītāju blokā (skatītājiem pieejamajā daļā) var būt vaļējas kāpnes un ne mazāk kā divas slēgtās kāpnes ar izeju uz bēniņiem un jumtu. Evakuācijas aprēķinā ietver vaļējās kāpnes no vestibila grīdas līmeņa līdz nākamā stāva grīdas līmenim. Nākamajos stāvos no skatītāju bloka telpām paredz izolētus evakuācijas ceļus, kas ved uz slēgtām kāpņu telpām.

54. Teātra ēkas skatuves palīgtelpu blokā nepieciešamas vismaz divas slēgtās kāpnes kāpņu telpās ar dabisko apgaismojumu vai avārijas dūmu novadīšanu, kurām ir izeja uz bēniņiem un jumtu.

3.6. Telpu konstrukcijas un to apdare

55. Publiskajās ēkās projektē rūdīta stikla gaismu caurlaidīgas starpsienas un ailu aizpildījumu atbilstoši LBN 201-96 prasībām.

56. Stiklotās norobežojošās konstrukcijas (piemēram, stikla sienas, durvis) ir vizuāli viegli pamanāmas. Bērnu iestādēs un iestādēs personām ar garīga rakstura traucējumiem pie stiklotajām norobežojošajām konstrukcijām ierīko aizsargrežģi līdz 1,2 m augstumam no grīdas līmeņa.

57. Telpām, kuras paredzēts sadalīt ar transformējamām sienām, evakuācijas izejas nepieciešamas atsevišķi no katras norobežotās daļas.

58. Vispārīgās ugunsdrošības prasības telpu konstrukciju apdarei noteiktas LBN 201-96.

59. Sienu un griestu apdari projektē:

59.1. no grūti degošiem vai nedegošiem materiāliem - publiskiem pasākumiem paredzētās zālēs, kurās ir vairāk nekā 50 vietu, kā arī teātru zālēs neatkarīgi no vietu skaita zālē;

59.2. tikai no nedegošiem materiāliem - pirmsskolas izglītības iestāžu mūzikas un sporta nodarbību zālēs un attiecīgajos evakuācijas ceļos, publisku pasākumu zālēs, kurās ir vairāk nekā 500 vietu, kā arī bibliotēku grāmatu krātuvēs, katalogu telpās un arhīvos.

60. Teātru, tautas namu un klubu ēku pārsegumus un to nesošās konstrukcijas, kas atrodas virs skatuves un skatītāju zāles, projektē no nedegošiem materiāliem.

61. Slīpuma konstrukcijas parterā un balkonā projektē no nedegošiem materiāliem. Telpu zem minētajām konstrukcijām sadala atsevišķos nodalījumos, kuru laukums ir ne lielāks par 100 m2 un kurus iespējams apsekot no iekšpuses.

62. Skatuves planšetes (horizontālās plaknes) nesošās konstrukcijas projektē no nedegošiem materiāliem. Konstrukciju segums var būt no grūti degošiem materiāliem.

63. Piekargriestu karkasi un pildmateriāli nepieciešami šī būvnormatīva 1.pielikuma 4. un 5.punktā minētajās ēkās:

63.1. no nedegošiem materiāliem - zālēs, kurās ir vairāk nekā 500 skatītāju vietu;

63.2. no grūti degošiem materiāliem - zālēs, kurās ir 500 un mazāk skatītāju vietu.

64. Piekargriestu ligzdas, kurās paredzēts ierīkot skaļruņus, apgaismes ķermeņus un citas iekārtas, no augšas aizsargā ar nedegošiem vākiem, kuru ugunsdrošības robeža ir ne mazāka par 30 minūtēm.

65. Skatuves apgaismošanas telpu, kas ir izvietota virs skatītāju zāles, atdala no pārējās telpas ar 1.tipa ugunsdrošām starpsienām, bet ailas - saskaņā ar šī būvnormatīva 159.punkta prasībām.

66. Nesošās konstrukcijas slēgtām sporta būvēm ar stacionārām tribīnēm projektē:

66.1. no nedegošiem materiāliem, ja zālē ir vairāk nekā 500 skatītāju vietu;

66.2 no nedegošiem vai grūti degošiem materiāliem, kuru ugunsizturības robeža ir ne mazāka par 60 minūtēm, ja zālē ir no 300 līdz 500 skatītāju vietām;

66.3. pieļaujams izmantot degošus materiālus stacionāro tribīņu nesošajās konstrukcijās, ja vietu skaits tribīnēs ir mazāks par 300.

67. Transformējamu tribīņu nesošo konstrukciju ugunsizturības robeža neatkarīgi no vietu skaita ir ne mazāka par 30 minūtēm.

68. Segto sporta būvju tribīņu sēdvietas nedrīkst projektēt no materiāliem, kuri degšanas procesā izdala toksiskas vielas.

 

4. Publisko ēku pieejamība personām ar īpašām vajadzībām

69. Publiskās ēkas teritorijā projektē neslīdošus cietā seguma piebraukšanas celiņus un nodrošina piekļūšanu ēkai personām ar kustību traucējumiem, riteņkrēslu un ratiņu lietotājiem, ievērojot, ka to pārvietošanās ceļa platums ir ne mazāks kā 1,2 m.

70. Personām ar kustību traucējumiem, riteņkrēslu un ratiņu lietotājiem paredz ērtas iekļūšanas un pārvietošanās iespējas publiskajās ēkās, kā arī piemērotu palīgaprīkojumu atsevišķās telpās (piemēram, viesnīcu numuros, tualetēs).

71. Personām ar redzes vai dzirdes traucējumiem publiskajās ēkās paredz iespēju saņemt nepieciešamo skaņas vai vizuālo informāciju.

72. Publisko ēku ieejas, liftu priekšlaukumus un pieejas, kā arī citas apmeklētājiem pieejamās telpas projektē bez sliekšņiem. Ja starp telpām vai starp ēku un ietvi ir līmeņu starpība, nepieciešami pandusi (uzbrauktuves).

73. Vējtveri, kuru paredzēts izmantot riteņkrēslu un ratiņu lietotājiem, projektē vismaz 1,5 m garu (dziļu) un 2,2 m platu.

74. Apmeklētājiem - riteņkrēslu lietotājiem - pieejamos koridorus projektē vismaz l,8 m platus un durvis - vismaz 1,2 m platas.

75. Publiskajās ēkās, kas augstākas par vienu stāvu un kuras varētu izmantot personas ar kustību traucējumiem vai kuru būvniecība pilnībā vai daļēji paredzēta par valsts vai pašvaldības līdzekļiem, riteņkrēslu un ratiņu lietotājiem paredz vismaz vienu pasažieru liftu vai slīdošās slīpnes, kas apkalpo visus stāvus.

76. Minimālie lifta kabīnes izmēri neatkarīgi no stāvu skaita ēkā ir 1100 mm x 1400 mm (laukums 1,54 m2).

77. Katrā stāvā ierīko vismaz vienu sievietēm un vīriešiem pieejamu tualetes telpu riteņkrēslu lietotājiem.

78. Riteņkrēslu lietotājiem paredzētās tualetes telpas minimālais platums ir ne mazāks par 1,6 m, bet minimālais garums - ne mazāks par 1,8 m.

79. Riteņkrēslu lietotājiem paredzētās dušas telpas minimālais platums un garums ir ne mazāks par 1,7 m.

 

5. Prasības telpu plānojumam

5.1. Garderobe

80. Ja publiskajā ēkā projektē garderobes, kas atrodas atsevišķi no vestibila cokola stāvā vai pagrabstāvā, evakuācijas ceļa kopējo platumu no garderobes aprēķina cilvēku skaitam, kas atbilst 30 % no kopējā vietu skaita garderobē.

5.2. Gaiteņi (koridori)

81. Gaiteņu (koridoru) platumu paredz atbilstoši LBN 201-96 prasībām, bet ne mazāku par 1,8 m - apmeklētājiem pieejamās telpās un ne mazāku par 0,9 m - personāla un pārējās telpās.

82. Gaiteņu (koridoru) griestu augstumu paredz atbilstoši LBN 201-96 prasībām, bet ne mazāku par 2,2 m.

83. Ja gaiteņi (koridori) ir garāki par 60 m (stacionārās ārstniecības iestādēs - garāki par 42 m), tos sadala sekcijās ar 2.tipa ugunsdrošām starpsienām, kuru durvis ir aprīkotas ar pašaizveres ierīcēm un noblīvētām piedurlīstēm.

84. Gaiteņos, kuros nav dabiskā apgaismojuma, paredz avārijas dūmu novadīšanu atbilstoši LBN 201-96 prasībām.

5.3. Lifti

85. Lifta priekštelpas dziļumu projektē vismaz 1,3 reizes lielāku par lifta kabīnes dziļumu, bet, ja vairāki lifti izvietoti viens otram pretim, - divas reizes lielāku par mazākās lifta kabīnes dziļumu.

86. Kravas lifta priekštelpas laukums ir:

86.1. ne mazāks kā 6 m2 - liftiem ar celtspēju līdz 2 t;

86.2. ne mazāks kā 8 m2 - liftiem ar celtspēju virs 2 t.

87. Izeju no lifta cokola stāva un pagrabstāva projektē caur lifta halli vai ugunsdrošības vējtveri, kas atdalīts ar 1.tipa ugunsdrošām starpsienām.

88. Lifta hallei un ugunsdrošības vējtverim projektē 2.tipa ugunsdrošās durvis, kas aprīkotas ar pašaizveres ierīcēm un noblīvētām piedurlīstēm.

89. Izeju no lifta un mehāniskā pacēlāja uz noliktavu, kas paredzēta viegli uzliesmojošu un sprādzienbīstamu vielu un materiālu uzglabāšanai un apstrādei, projektē caur ugunsdrošības vējtveri.

90. Ugunsdzēsības liftus projektē atbilstoši LBN 201-96 prasībām.

5.4. Darba telpas

91. Publiskajā ēkā darba telpas platību vienam darbiniekam projektē atbilstoši higiēnas prasībām un standartiem, bet ne mazāku par 4,8 m2.

92. Evakuācijas izejas attālums no durvīm visattālākajās telpās (pirmsskolas izglītības iestādēs - no grupu telpu izejas līdz izejai uz āru vai uz kāpņu laukumu) nedrīkst būt lielāks par šī būvnormatīva 5.pielikuma 8.tabulā norādīto:

92.1. pirmsskolas izglītības iestādēs - atbilstoši 6.ailei;

92.2. vispārizglītojošās skolās, vidējās izglītības speciālajās mūzikas un mākslas skolās, arodskolās un citās skolās, internātskolās un bērnunamos (tikai mācību telpas), kā arī koledžās un augstākās izglītības iestādēs - atbilstoši 3.ailei;

92.3. ārstniecības iestāžu stacionāros - atbilstoši 5.ailei;

92.4. viesnīcās un citās īslaicīgas apmešanās mītnēs - atbilstoši 4.ailei;

92.5. pārējās publiskajās ēkās cilvēku evakuācijas plūsmas blīvumu gaiteņos aprēķina saskaņā ar projektu un evakuācijas izejas attālumu noskaidro pēc atbilstošās ailes rādītājiem.

5.5. Publisku pasākumu zāles

93. Publisku pasākumu zāles (turpmāk - zāle) izvieto ēkas stāvos saskaņā ar šī būvnormatīva 5.pielikuma 2.tabulu un ievērojot šī būvnormatīva 4.nodaļā noteiktās prasības.

94. Skatītāju zālēs vienas sēdvietas laukumu paredz vismaz 0,9 m2.

95. Zālēs, kuras paredzētas svinīgajiem aktiem mācību iestādē, vienas sēdvietas laukumu paredz vismaz 0,8 m2.

96. Zālēs, kuras projektē konferencēm, semināriem un līdzīgiem pasākumiem, katram dalībniekam paredz vismaz 1,2 m2 platību.

97. Nepārtrauktā rindā drīkst izvietot:

97.1. ne vairāk kā 25 stacionāras sēdvietas, ja izeja ir uz vienu pusi;

97.2. ne vairāk kā 50 stacionāras sēdvietas, ja izeja ir uz divām pusēm.

98. No zāles evakuējamo cilvēku skaits ir vienāds ar skatītāju (apmeklētāju) vietu skaitu.

99. Durvju ailu platumu skatītāju zālē projektē vismaz 1,2 m, kuluāru platumu - vismaz 2,4 m. Skatītāju zāles un evakuācijas ceļu izejas durvis vai lūkas aprīko ar pašaizveres ierīcēm un noblīvētām piedurlīstēm.

100. Ja zālē (ieskaitot balkonu), kurā vienlaikus uzturas ne vairāk kā 50 cilvēku, attālums no vistālākās skatītāju vietas (darba vietas) līdz evakuācijas izejai nepārsniedz 25 m, nav nepieciešams projektēt otru evakuācijas izeju.

101. Evakuācijas ceļi no balkona nedrīkst iet cauri skatītāju zālei.

102. Skatītāju zālēs ar stacionārām sēdvietām eju platumu starp rindām projektē ne mazāku kā 0,45 m.

103. Ja līmeņu starpība starp sēdvietu rindām ir lielāka nekā 0,45 m, gar katras rindas eju nepieciešama vismaz 0,8 m augsta norobežojoša konstrukcija, kas netraucē redzamību.

104. Zālē bez stacionārām sēdvietām attālumu no visattālākās vietas līdz evakuācijas izejai projektē atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 8.tabulai. Aizvietojot vairākas evakuācijas ejas ar vienu, tās platums nedrīkst būt mazāks par katras atsevišķās ejas platuma summu.

105. Zālēs bez stacionārām sēdvietām evakuācijas izejas platumu aprēķina atbilstoši evakuējamo cilvēku skaitam saskaņā ar šī būvnormatīva 5.pielikuma 9.tabulu, bet tas nedrīkst būt mazāks par 1,2 m, ja zāle paredzēta vairāk nekā 50 cilvēkiem.

5.6. Tualetes un dušas telpas

106. Attālums no visattālākās vietas, kur uzturas cilvēki, līdz tualetēm nedrīkst pārsniegt 75 m. Stadionos, arēnās, brīvdabas estrādēs un citās brīvdabas izklaides būvēs attālums no tālākās skatītāju vietas līdz tualetēm nedrīkst pārsniegt 150 m.

107. Tualešu un higiēnas iekārtu minimālo skaitu aprēķina atbilstoši šī būvnormatīva 2.pielikumam.

108. Sievietēm un vīriešiem paredz atsevišķas tualetes telpas. Kopīga tualetes telpa var būt vietās, kur pēc aprēķina nepieciešams tikai viens klozetpods attiecīgajam cilvēku skaitam, un tā sastāv no atsevišķas kabīnes un priekštelpas (bez pisuāra), kurā ir izlietne.

109. Tualetes kabīnes minimālo platumu projektē ne mazāku par 0,9 m, bet garumu - ne mazāku par 1,5 m. Ja skalojamā kaste ierīkota sienā un telpas durvis veras uz āru, tualetes telpas vai kabīnes garumu var samazināt, bet tas nedrīkst būt mazāks par 1,2 m.

110. No telpām, kurās pastāvīgi uzturas cilvēki, tualetes atdala ar priekštelpu.

111. Tualetei vai tās priekštelpai jābūt aprīkotai ar roku mazgātni (izlietni).

112. Dušas telpas projektē atbilstoši higiēnas noteikumiem. Desmit ēkā strādājošajiem cilvēkiem ir nepieciešama vismaz viena dušas iekārta, ja to nosaka darba specifika.

113. Ieeju dušas telpā projektē no ģērbtuves.

114. Pie dušas telpas nepieciešama tualete.

115. Tualetes un dušas telpas griestu augstumu līdz apdares plaknei projektē vismaz 2,2 m.

116. Dušas telpās, ģērbtuvēs, tualetēs un to priekštelpās ierīkojama piespiedu (mākslīgā) vēdināšana.

 

6. Prasības atsevišķām ēku grupām

6.1. Izglītības un zinātnes ēkas

117. Maksimālais vietu skaits pirmsskolas izglītības iestāžu ēkās un ēkas stāvu skaits atkarībā no ēkas ugunsdrošības pakāpes noteikts šī būvnormatīva 5.pielikuma 3.tabulā. Bērniem ar redzes vai dzirdes traucējumiem pirmsskolas izglītības iestāžu ēkas projektē ne augstākas par diviem stāviem ar vismaz 2. ugunsdrošības pakāpi.

118. Telpu minimālo platību katram bērnam nosaka atbilstoši higiēnas noteikumiem.

119. Pirmsskolas izglītības iestāžu ēkās kāpnēm, kur attālums starp laidiem ir lielāks par 0,1 m, projektē norobežojošās konstrukcijas (piemēram, siets, režģis) 1,5 m augstumā ar attiecīgajam vecumam piemērotām papildu margām. Iestādēs bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem projektē kāpņu un kāpņu laukumu norobežojošās konstrukcijas 1,8 m augstumā. Attālums starp margu konstrukcijas vertikālajiem dalījumiem nedrīkst būt lielāks par 0,1 m, bet horizontālais dalījums nav pieļaujams.

120. Pirmsskolas izglītības iestādēs paredz tualetes ar attiecīgajam vecumam piemērotām iekārtām un aprīkojumu atbilstoši šī būvnormatīva 2.pielikumam.

121. Bērnu grupu telpas pirmsskolas izglītības iestādēs izvieto atsevišķos blokos. No katra bloka projektē divas izejas. Divstāvu un trīsstāvu ēkās katru izeju paredz uz citu kāpņu telpu. Koridorus, kas savieno kāpņu telpas, pārdala saskaņā ar LBN 201-96 5.5.1.apakšpunktā noteiktajām prasībām. Bērnu grupas blokam projektē 1.tipa ugunsdrošas ieejas durvis, kas aprīkotas ar pašaizveres ierīcēm un noblīvētām piedurlīstēm.

122. Pirmsskolas izglītības iestādi, ko paredzēts izvietot vienā ēkā ar citādas izmantošanas telpām, atdala no pārējās ēkas daļas ar 1.tipa ugunsdrošām sienām un 3.tipa ugunsdrošu pārsegumu. Katru izeju projektē tieši uz āru.

123. Pirmsskolas izglītības iestāžu piebūvēm un verandām, kurās var uzturēties vairāk nekā 50 cilvēku, projektē tādu pašu ugunsdrošības pakāpi kā ēkai.

124. Vispārizglītojošo skolu, vidējo speciālo skolu, mūzikas un mākslas skolu, arodskolu un citu skolu mācību telpas nedrīkst izvietot augstāk par ceturto stāvu, bet pirmo klašu telpas izvieto ne augstāk par otro stāvu.

125. Maksimālais vietu skaits un ēkas stāvu skaits atkarībā no ēkas ugunsdrošības pakāpes vispārizglītojošās skolās, vidējās speciālajās skolās, mūzikas un mākslas skolās, arodskolās un citās skolās noteikts šī būvnormatīva 5.pielikuma 4.tabulā. Augstskolu un koledžu ēkas nedrīkst būt augstākas par deviņiem stāviem. Vispārizglītojošo skolu, vidējo speciālo skolu, mūzikas un mākslas skolu, arodskolu, internātskolu un bērnunamu ēkas nedrīkst būt augstākas par trim stāviem.

126. Internātskolu un bērnunamu guļamtelpas izvieto atsevišķā blokā, kas no pārējās ēkas daļas atdalīts ar 1.tipa ugunsdrošām sienām. Maksimālais vietu skaits šī būvnormatīva 1.pielikuma 1.2. un 1.3.apakšpunktā minēto izglītības iestāžu ēku guļamblokos un stāvu skaits atkarībā no ēkas ugunsdrošības pakāpes noteikts šī būvnormatīva 5.pielikuma 5.tabulā. Ja attiecīgajai ēkai ir 3., 3.a, 3.b, 4. vai 5. ugunsdrošības pakāpe, aizliegts projektēt guļamtelpām piegulošas piebūves.

127. Mācību telpu minimālo platību katram skolēnam nosaka atbilstoši higiēnas noteikumiem, bet ne mazāku par 2 m2.

128. Laboratoriju telpu platību zinātniskajās un pētniecības iestādēs nosaka atbilstoši pētniecības tehnoloģijas prasībām, bet izglītības iestāžu laboratoriju telpu minimālo platību katram skolēnam vai studentam paredz:

128.1. ne mazāku par 2,4 m2 - skolās;

128.2. ne mazāku par 4 m2 - augstskolās.

129. Darbmācības klasēs un mācību telpās, kurās darba vietas aprīkotas ar datoriem, minimālo platību katram skolēnam vai studentam paredz ne mazāku par 4,65 m2.

130. Auditorijās un lekciju telpās atbilstoši vietu skaitam minimālo platību katram studentam paredz:

130.1. ne mazāku par 2,5 m2 - līdz 15 vietām;

130.2. ne mazāku par 2,2 m2 - līdz 25 vietām;

130.3. ne mazāku par 1,8 m2 - līdz 50 vietām;

130.4. ne mazāku par 1,5 m2 - līdz 75 vietām;

130.5. ne mazāku par 1,3 m2 - līdz 100 vietām;

130.6. ne mazāku par 1,2 m2 - līdz 150 vietām;

130.7. ne mazāku par 1,1 m2 - līdz 350 vietām;

130.8. ne mazāku par 1 m2 - vairāk par 350 vietām.

131. Aktu zāles vai aulas minimālo platību (kopējo platību) nosaka atkarībā no skolēnu (studentu) skaita izglītības iestādē, rēķinot vienam skolēnam ne mazāk par 0,32 m2, bet vienam studentam:

131.1. ne mazāk par 0,30 m2, ja studentu skaits ir līdz 2000;

131.2. ne mazāk par 0,22 m2, ja studentu skaits ir līdz 6000;

131.3. ne mazāk par 0,15 m2, ja studentu skaits ir lielāks par 6000.

132. Mūzikas un mākslas skolās nodarbību telpu minimālo platību aprēķina atbilstoši šī būvnormatīva 4.pielikumam.

133. Evakuācijas ceļu platumu aprēķina lielākajam cilvēku skaitam, kas vienlaikus var atrasties skolas, internātskolas vai bērnunama ēkas stāvā. Lielāko cilvēku skaitu nosaka, summējot vietu skaitu attiecīgajā stāvā esošajās mācību telpās, darbmācības telpās, guļamtelpās, sporta un aktu zālēs, kā arī lekciju auditorijās.

134. Mācību telpās, kas paredzētas vairāk nekā 15 cilvēkiem, izejas durvju platumu projektē ne mazāku par 0,9 metriem.

135. Skolu, bērnunamu un internātskolu (1.pielikuma 1.2. un 1.3.apakšpunkts) kokapstrādes darbnīcās, kā arī kombinētajās darbnīcās (metāla un kokapstrādes) paredz papildu izeju tieši uz āru caur siltinātu vējtveri vai caur koridoru, kurā nav izejas no klasēm, mācību kabinetiem un laboratorijām.

6.2. Ārstniecības, veselības aprūpes,

sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes

136. Ārstniecības, veselības aprūpes, sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestāžu ēkas projektē ne augstākas par deviņiem stāviem.

137. Pansionātu un citu sociālās aprūpes iestāžu ēkas, kas paredzētas bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem vai personām ar garīgiem traucējumiem, projektē ne augstākas par trim stāviem.

138. Slimnīcu un medicīniskās vai sociālās rehabilitācijas iestāžu bērnu nodaļu guļamtelpas (palātas) izvieto:

138.1. ne augstāk par ēkas piekto stāvu - bērniem līdz triju gadu vecumam kopā ar mātēm;

138.2. ne augstāk par ēkas otro stāvu - bērniem līdz septiņu gadu vecumam, bet, ja ēkā ir automātiskās ugunsdzēšanas iekārtas un pretdūmu aizsardzības iekārtas evakuācijas ceļos (koridoros), - ne augstāk par piekto stāvu;

138.3. ne augstāk par otro stāvu vismaz 3. ugunsdrošības pakāpes ēkā - bērnu psihiatriskajās nodaļās.

139. Projektējot šī būvnormatīva 1.pielikuma 2.4.apakšpunktā minēto iestāžu ēkas, ievēro arī šī būvnormatīva 143., 144. un 145.punktā noteiktās prasības.

6.3. Viesnīcas un citas

īslaicīgas apmešanās mītnes

140. Viesnīcas un citas īslaicīgas apmešanās mītnes projektē atbilstoši šī būvnormatīva un Latvijas nacionālo standartu prasībām.

141. Ja viesnīcas vai viesu mājas telpas paredzēts izbūvēt ēkā, kuru izmanto arī citādām vajadzībām, evakuācijas ceļus no viesnīcas vai viesu mājas projektē atsevišķi no pārējās ēkas, bet viens evakuācijas ceļš var būt kopējs visai ēkai.

142. Bērnu vasaras atpūtas iestāžu ēkas projektē:

142.1. ne augstākas par vienu stāvu - 4. un 5. ugunsdrošības pakāpes ēkas;

142.2. ne augstākas par diviem stāviem - 3. un 3.a ugunsdrošības pakāpes ēkas;

142.3. ne augstākas par trim stāviem - 1. un 2. ugunsdrošības pakāpes ēkas, ja tās izmanto visu gadu.

143. Vietu skaitu kempingos, tūristu un atpūtas mītnēs projektē:

143.1. ne vairāk par 1000 - 1. un 2. ugunsdrošības pakāpes ēkās;

143.2. ne vairāk par 150 - 3. ugunsdrošības pakāpes ēkās;

143.3. līdz 50 - 3.a, 3.b, 4.a, 4. un 5. ugunsdrošības pakāpes ēkās.

144. Īslaicīgas apmešanās mītnēs guļamtelpas projektē atdalītas no ēdināšanas telpām un no zālēm, kurās ir skatuve vai kinoaparatūra, ar 1.tipa ugunsdrošām starpsienām. Minimālais stāva augstums guļamtelpā ir 2,5 m.

145. Bērnu atpūtas iestādēs uz 40 vietām projektē atsevišķu evakuācijas izeju no guļamtelpām. Viena no izejām var būt apvienota ar kopējo kāpņu telpu. Vienā ēkā vai tās daļā projektē guļamtelpas, kurās ir ne vairāk kā 160 vietu.

6.4. Kultūras un izklaides iestādes

146. Kultūras un izklaides iestāžu ēkām, kurās ir skatītāju zāles ar neregulāru skatītāju pieplūdumu, ugunsdrošības pakāpi nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 6.tabulai.

147. Atkarībā no vietu skaita zālē un ēkas ugunsdrošības pakāpes augstāko zāles atrašanās stāvu ēkā nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikuma 6.tabulai.

148. Ja foajē vai halle atrodas 3. vai 3.b ugunsdrošības pakāpes ēkas otrajā stāvā, projektē 2.tipa ugunsdrošu pārsegumu. 3., 3.a, 3.b, 4. un 5. ugunsdrošības pakāpes ēkā virs pagrabstāva un cokola stāva projektē 3.tipa ugunsdrošu pārsegumu.

149. Ja bēniņu telpas atrodas virs skatītāju zāles 3., 3.a vai 3.b ugunsdrošības pakāpes ēkā, tās atdala no blakustelpām ar 1.tipa ugunsdrošām starpsienām.

150. Tehniskās telpas atdala no pārējās ēkas daļas ar 1.tipa ugunsdrošām starpsienām un 3.tipa ugunsdrošiem pārsegumiem, izņemot skatuves apgaismošanas telpas, kas izvietotas šņorbēniņos - virsskatuves telpā, kurā atrodas piekaramās dekorācijas.

151. Starp skatītāju zāli un šņorbēniņiem projektē 1.tipa ugunsdrošu sienu.

152. Šī būvnormatīva 1.pielikuma 3.1. un 3.2.apakšpunktā minēto iestāžu ēkās, kurās ir zāles ar 600 un vairāk vietām, skatuves ailas no skatuves puses aizsargā ar ugunsdrošu priekškaru. Ugunsdrošā priekškara ugunsizturības robežu paredz ne mazāku par 60 minūtēm. Priekškara siltumizolāciju paredz no nedegošiem materiāliem un materiāliem, kuri paaugstinātā temperatūrā neizdala toksiskas vielas.

153. Durvju ailas ugunsdrošās sienās, kas atrodas vienā līmenī ar skatuves planšeti (horizontālo plakni) un zemskatuves telpu, kā arī izejas no šņorbēniņiem uz skatuvi un izejas uz zemskatuves telpu atdala ar ugunsdrošības vējtveriem.

154. Starp skatuvi un dekorāciju noliktavām skatuves "kabatās" projektē 1.tipa ugunsdrošas durvis.

155. Noliktavu telpām, darbnīcām, agregātu un dekorāciju montāžas telpām un citām palīgtelpām, kā arī telpām, kurās atrodas putekļu novadīšanas kameras, ventilācijas kameras, ugunsdrošo priekškaru vinčas, dūmu lūkas, akumulatori un transformatoru apakšstacijas, projektē 1.tipa ugunsdrošas starpsienas un 3.tipa ugunsdrošus pārsegumus. Minētās telpas aizliegts izvietot zem zāles ar stacionārām skatītāju vietām un zem skatuves planšetes (horizontālās plaknes), izņemot telpas, kur atrodas piekardekorāciju seifs, ugunsdrošo priekškaru vinčas, dūmu lūkas un pacelšanas un nolaišanas iekārtas bez eļļas uzpildes aprīkojuma. Seifa ailas aizsargā ar vairogiem, kuru ugunsizturības robeža ir ne mazāka par 30 minūtēm.

156. Orķestra bedrei (iedziļināta plakne skatītāju zālē orķestra izvietošanai) norobežojošās konstrukcijas projektē kā 2.tipa ugunsdrošas starpsienas un 3.tipa ugunsdrošus pārsegumus.

157. Griestos, kas atrodas virs skatuves, projektē iebūvētas dūmu lūkas atbilstoši šī būvnormatīva 7.pielikumam.

158. Šo noteikumu 1.pielikuma 1.1. un 1.2.apakšpunktā minēto iestāžu ēku palīgtelpas un noliktavas atdala no ēkas pārējām telpām ar 1.tipa ugunsdrošām starpsienām.

159. Ailas, kas savieno kino, skaņas un gaismas projekcijas aparātu vadības telpas ar skatītāju zāli un skatuvi, atdala ar ugunsdrošu priekškaru vai vairogu, kura ugunsizturības robeža ir ne mazāka par 30 minūtēm.

160. Skatītāju zālēs ar stacionārām sēdvietām, izņemot balkonus un ložas, kur ir 12 un mazāk sēdvietu, visi krēsli un soli piestiprināmi pie grīdas.

161. No skatuves darba galerijām (no šņorbēniņu klāja, orķestra bedres un sarullēto dekorāciju seifa) projektē vismaz divas evakuācijas izejas.

162. Aprēķina laiks evakuācijai no skatuves nedrīkst pārsniegt 90 sekundes. Evakuējamo cilvēku skaitu nosaka, rēķinot vienu cilvēku uz 1 m2 skatuves laukuma.

163. Skatuvi līdz jumta pārsegumam nodrošina ar 2.tipa ugunsdzēsības kāpnēm. Uz kāpnēm nepieciešamas izejas no darba galerijām un šņorbēniņiem. Evakuācijai no darba galerijām un šņorbēniņu klāja paredz ārējās kāpnes.

164. Maketu darbnīcu telpas, kurās notiek A, B vai C sprādzienbīstamības vai ugunsbīstamības kategorijas (LBN 201-96) procesi, norobežo no pārējām telpām ar konstrukcijām no nedegošiem materiāliem, kuru ugunsizturības robeža ir ne mazāka par 60 minūtēm. Minētajās telpās nepieciešami logi, kuru laukums ir vismaz 0,05 m2 uz 1 m3 telpas, vai viegli atdalāmas konstrukcijas saskaņā ar LBN 201-96.

165. Šī būvnormatīva 1.pielikuma 1.1. un 1.2.apakšpunktā minēto iestāžu ēkās, kā arī zālēs, kurās plānota filmu demonstrēšana, evakuācijas ceļus nedrīkst projektēt cauri telpām, kurās vienlaikus uzturas vairāk nekā 50 cilvēku.

166. Kinoteātros un zālēs ar nelielu skatuves paaugstinājumu - estrādi, kurās skatītāju vietu skaits ir līdz 500, estrādes otrās evakuācijas izejas vietā var izmantot eju cauri zālei.

167. Bibliotēku lasītavās katram lasītājam nepieciešama vismaz 2,4 m2 liela platība.

168. Bibliotēku grāmatu krātuves telpu platību aprēķina atbilstoši projektēšanas uzdevumam.

169. Grāmatu krātuves sadala ar 1.tipa ugunsdrošām starpsienām atsevišķos nodalījumos, kuru laukums nepārsniedz 600 m2. Katrā krātuves nodalījumā ir ne mazāk kā divas evakuācijas izejas.

170. Ja grāmatu krātuvē, arhīvā vai noliktavā, kuras platība ir lielāka par 50 m2, nav logu, dūmu novadīšanai nepieciešams vilkmes kanāls vai lūka ar šķērsgriezuma laukumu, kas nav mazāks par 0,2 % no telpas laukuma. Vilkmes kanālu vai lūku katrā stāvā aprīko ar automātiskiem vārstiem un distances pievadiem. Attālums no dūmu novadīšanas vārsta līdz attālākajam telpas punktam nedrīkst pārsniegt 20 m.

6.5. Sporta ēkas un būves

171. Segtajās sporta būvēs vai zālēs ar transformējamām skatītāju vietām paredz krēslu un solu fiksāciju. Stacionārās vai transformējamās skatītāju pagaidu sēdvietas nodrošina pret apgāšanos vai nobīdīšanos.

172. Atklāto sporta būvju divstāvu un vairākstāvu zemtribīņu telpas projektē ar 2. ugunsdrošības pakāpi. Vienstāva zemtribīņu palīgtelpu ugunsdrošības pakāpe nav normēta.

173. Atklāto sporta būvju tribīņu nesošās konstrukcijas ar neizmantojamu zemtribīņu telpu un vairāk nekā 20 rindām projektē no nedegošiem materiāliem ar ugunsdrošības robežu ne mazāku par 60 minūtēm. Ja rindu skaits ir līdz 20, ugunsdrošības robeža nav normēta.

174. Segtas sporta būves, kurām ir 3.b ugunsdrošības pakāpe, var projektēt līdz diviem stāviem, ja augšējā stāvā ir izvietotas tikai palīgtelpas, un līdz pieciem stāviem, ja būvēm ir 2. ugunsdrošības pakāpes sienas un 1. ugunsdrošības pakāpes kolonnas, kāpnes un starpstāvu pārsegumi. Visos gadījumos palīgtelpas atdala no zāles ar 1.tipa ugunsdrošām sienām.

175. Segtās un atklātās sporta būvēs zem tribīnēm izvietotās telpas atdala no tribīnēm ar 3.tipa ugunsdrošiem pārsegumiem un 1.tipa ugunsdrošām starpsienām, kuru durvīm jābūt aprīkotām ar pašaizveres ierīcēm un noblīvētām piedurlīstēm. Atklātās sporta būvēs zem tribīnēm, kuras projektētas kā 3.a, 3.b, 4. un 5. ugunsdrošības pakāpes ēkas, nedrīkst izvietot telpas degošu materiālu glabāšanai. Zem tribīnēm izvietotās ložu šautuves un munīcijas noliktavas atdala no pārējām telpām ar 1.tipa ugunsdrošām starpsienām un 3.tipa ugunsdrošu pārsegumu.

176. Ložu šautuves projektē atbilstoši iekšlietu ministra un aizsardzības ministra apstiprinātām instrukcijām.

177. No atklātām sporta būvēm evakuējamo cilvēku skaitu uz 1 m evakuācijas ceļa platuma aprēķina saskaņā ar šī būvnormatīva 5.pielikuma 10.tabulu.

178. Ja sporta zāles (arēnas) skatītāju parteram ir tikai divas izejas, attālums starp tām nedrīkst būt mazāks par pusi no zāles garuma.

179. Evakuācijas ceļi no sporta zālēm ar skatītāju tribīnēm un no citām skatītāju zālēm 1. un 2. ugunsdrošības pakāpes ēkās nodrošina skatītāju evakuāciju laikā, kas ir norādīts šī būvnormatīva 5.pielikuma 11.tabulā. 3., 3.a, 3.b un 4. ugunsdrošības pakāpes ēkām noteiktais evakuācijas laiks samazināms par 30 %, bet 5. ugunsdrošības pakāpes ēkām - par 50 %.

180. Zālei, kuras tilpums ir līdz 60 000 m3, ja tās evakuācijas izeja atrodas augstāk par zāles grīdas atzīmi par 1/2 un vairāk no zāles augstuma, nepieciešamo evakuācijas aprēķina laiku samazina par 50 % (5.pielikuma 11.tabula).

181. Zālei, kuras tilpums (v) nepārsniedz 60000 m3, evakuācijas laiku tev. aprēķina, izmantojot šādu formulu:

tev. = 0,115 3÷v

Evakuācijas laiks nedrīkst pārsniegt sešas minūtes. Ja evakuācijas izeja atrodas augstāk par zāles grīdas atzīmi par 1/2 no zāles augstuma, nepieciešamo evakuācijas aprēķina laiku samazina par 35 %, bet, ja augstāk par 4/5 no zāles augstuma, - par 65 %. Mazākas starpvērtības nosaka interpolējot, bet lielākas - ekstrapolējot.

182. Ja zāles tilpums pārsniedz 60 000 m3, evakuācijas aprēķina laiks nedrīkst pārsniegt 10 minūtes.

183. Sporta būvju skatītāju zāles un evakuācijas ceļu izejas durvis (arī lūkas) aprīko ar pašaizveres ierīcēm un noblīvētām piedurlīstēm.

184. Vaļējās un segtās sporta būvju tribīnēs, kur ejas vai kāpnes ir platākas par 2,5 m, ierīko plūsmu sadalošās un norobežojošās konstrukcijas, kas nav zemākas par 0,9 m.

185. Vaļējo un segto sporta būvju tribīņu kāpņu slīpums arī evakuācijas ceļos nedrīkst pārsniegt attiecību 1:1,6, bet tribīņu kāpnēs gar evakuācijas ceļiem - 1:1,4. Izeju uz evakuācijas kāpnēm nedrīkst ierīkot caur lūkām.

6.6. Tirdzniecības, ēdināšanas

un sadzīves pakalpojumu iestādes

186. Tirdzniecības kompleksu, tirgu un citu tirdzniecības uzņēmumu telpas, kuru tirdzniecības laukums ir lielāks par 100 m2 un kuras ir izvietotas citādas izmantošanas ēkās, atdala no citādas izmantošanas telpām ar 1.tipa ugunsdrošām starpsienām un 3.tipa ugunsdrošiem pārsegumiem. Minēto telpu griestu augstums nedrīkst būt mazāks par 2,5 m.

187. Ja ieeju tirdzniecības uzņēmuma telpās projektē no kopējā vestibila jauktas izmantošanas ēkās, papildu evakuācijas izejas projektē saskaņā ar LBN 201-96.

188. Noliktavas, kuru platība ir 50 m2 un vairāk, norobežo no citām telpām ar 1.tipa ugunsdrošām starpsienām, 2.tipa ugunsdrošām durvīm un 3.tipa ugunsdrošu pārsegumu.

189. Tirdzniecības zālēs un noliktavās bez logiem vai lūkām, kuru platība ir lielāka par 50 m2 un kurās uzglabā degošus materiālus vai nedegošus materiālus degošā iesaiņojumā, projektē avārijas dūmu novadīšanu saskaņā ar LBN 201-96.

190. Pirtis, veļas mazgātavas, ķīmiskās tīrītavas un citu sadzīves pakalpojumu uzņēmumu telpas, kuru platība ir lielāka par 200 m2 un kuras izvietotas tirdzniecības kompleksos vai citās publiskajās ēkās, atdala no citām telpām ar 1.tipa ugunsdrošām starpsienām un 3.tipa ugunsdrošiem pārsegumiem.

191. Tirdzniecības, ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu iestādēs degošu materiālu un ugunsnedrošu šķidrumu noliktavas izvieto pie ēkas ārsienām, kurās ir logu ailas, un atdala ar 1.tipa ugunsdrošām starpsienām un 3.tipa ugunsdrošiem pārsegumiem. Ieeju noliktavā plāno caur ugunsdrošības vējtveriem no citām telpām.

192. Pirts telpas var izvietot citādas izmantošanas publiskajās ēkās, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

192.1. karsēšanās telpā ir ne vairāk par desmit vietām;

192.2. pirts telpu bloks atdalīts ar 2.tipa ugunsdrošām durvīm, kā arī ar 1.tipa ugunsdrošām starpsienām un 3.tipa ugunsdrošiem pārsegumiem 1., 2. un 3. ugunsdrošības pakāpes ēkās vai ar ugunsdrošām starpsienām un pārsegumiem, kuru ugunsizturības robeža ir ne mazāka kā 60 minūtes, - 3.a, 3.b, 4. un 4.a ugunsdrošības pakāpes ēkās;

192.3. pirts telpu blokam projektē izejas uz evakuācijas izejām vai tieši uz āru saskaņā ar LBN 201-96;

192.4. krāsns ir aprīkota ar automātisko aizsardzību un izslēgšanas mehānismu, un tai ir normatīvajos aktos noteiktais atbilstības apliecinājums;

192.5. pirts telpās ir dabīgā ventilācija ar vismaz vienkārtīgu gaisa apmaiņu stundā.

193. Noliktavās, kurās uzglabā degošus materiālus vai nedegošus materiālus degošā iesaiņojumā, remontdarbnīcās, kurās apstrādā ugunsnedrošu materiālu, kā arī elektrosadales telpās, ventilācijas kamerās un citās ugunsbīstamās un tehniskās telpās projektē 2.tipa ugunsdrošas durvis.

194. Galvenā evakuācijas ceļa platums tirdzniecības zālē nedrīkst būt:

194.1. mazāks par 1,4 m -, ja tirdzniecības platība ir līdz 100 m2 ;

194.2. mazāks par 1,6 m -, ja tirdzniecības platība ir no 100 līdz 150 m2;

194.3. mazāks par 2 m -, ja tirdzniecības platība ir no 150 līdz 400 m2;

194.4. mazāks par 2,5 m -, ja tirdzniecības platība ir lielāka par 400 m2.

195. Aprēķinot evakuācijas izejas, pircēju vai apmeklētāju skaitu nosaka, ņemot vērā, ka katram cilvēkam, kurš var atrasties tirdzniecības zālē vai apmeklētāju telpā, nepieciešama šāda platība (ieskaita arī platību zem iekārtām):

195.1. veikalos un sadzīves pakalpojumu iestādēs pilsētā - 1,35 m2;

195.2. veikalos un sadzīves pakalpojumu iestādēs lauku apvidū - 2 m2;

195.3. tirgos - 1,6 m2.

196. Tirdzniecības kompleksu, tirgu un citu tirdzniecības uzņēmumu, kā arī restorānu, kafejnīcu, bāru un citu ēdināšanas uzņēmumu ēkās evakuācijas izeju aprēķinā var ieskaitīt saimniecības kāpņu laukumus un izejas no ēkām, ja tās tieši vai pa taisnu gaiteni savienojas ar tirdzniecības zāli un attālums no visattālākā tirdzniecības zāles punkta līdz tuvākajām saimniecības kāpnēm vai izejai no ēkas nav lielāks par šī būvnormatīva 5.pielikuma 7.tabulā noteikto. Evakuācijas izeju aizliegts ierīkot cauri produktu izkraušanas telpām.

197. Tirdzniecības uzņēmumos, kas izvietoti vienstāva ēkās un kuru tirdzniecības laukums ir līdz 150 m2, par tirdzniecības zāles evakuācijas izeju var izmantot izeju cauri jebkurai telpai, izņemot noliktavu.

6.7. Sakaru un transporta ēkas un būves

198. Sakaru un transporta ēkās un būvēs evakuācijas ceļos ieskaita 50 % kāpņu telpu izeju. Stacijas ēkās evakuācijas ceļos ieskaita koridorus un pasažieru zāles ar izeju uz āru, ārējo estakādi vai platformu.

 

7. Papildprasības desmit

un vairāk stāvu publiskajām ēkām

199. Kāpņu telpas desmit un vairāk virszemes stāvu ēkās ir nepiedūmojamas, un tās atbilst šādām prasībām:

199.1. viena no divām kāpņu telpām vai vismaz 50 % no evakuācijai nepieciešamajām (pēc aprēķina) kāpņu telpām ir 1.tipa nepiedūmojamās kāpņu telpas. Pārējās ir 2. vai 3.tipa nepiedūmojamās kāpņu telpas;

199.2. attālums starp izejas un ieejas durvju konstruktīvajām ailām uz 1.tipa nepiedūmojamo kāpņu telpu ir ne mazāks par 2,5 m;

199.3. nedrīkst projektēt ieeju 1.tipa nepiedūmojamā kāpņu telpā cauri liftu priekštelpām, kas atrodas starpstāvos;

199.4. kāpņu telpu pretdūmu aizsardzību nodrošina ar āra gaisa pievadu. Virsspiediens kāpņu telpas apakšējā daļā ir ne mazāks par 20 Pa, augšējā daļā - ne lielāks par 150 Pa, ja atvērtas divas durvis. Minēto virsspiedienu nodrošina arī liftu priekštelpām un šahtām;

199.5. ventilācijas iekārtu parametrus, kā arī šahtu un vārstu šķērsgriezuma laukumu nosaka pēc aprēķina.

200. Izejas no 1.tipa nepiedūmojamām kāpņu telpām ir tieši uz āru.

201. Nepiedūmojamās 2.tipa kāpņu telpās, kuru ārsienās ir logi un durvis uz starpstāvu koridoriem, vestibilu, halli, foajē vai tieši uz āru, nedrīkst būt citu ailu gaisa pievadīšanai un izvadīšanai.

202. Nepiedūmojamās 2. un 3.tipa kāpņu telpās katrus astoņus stāvus atdala ar 1.tipa ugunsdrošu starpsienu un 2.tipa ugunsdrošām durvīm.

 

8. Inženiertīkli

un inženiertehniskais iekārtojums

203. Iekšējos inženiertīklus un inženiertehnisko iekārtojumu publiskajās ēkās projektē atbilstoši attiecīgo inženiertīklu normatīvu prasībām, kā arī ievērojot attiecīgās normatīvajos aktos noteiktās sanitārās un higiēnas prasības.

204. Aukstā un karstā ūdens apgādes un kanalizācijas tīklus, kā arī ugunsdzēsības ūdensvada tīklus publiskajās ēkās projektē saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 221-98 "Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija". Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi projektē saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 222-99 "Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves". Iekšējo ugunsdzēsības ūdensvadu kultūras iestādēs, bibliotēkās, arhīvos un sporta ēkās projektē saskaņā ar šī būvnormatīva 6.pielikumu. Ugunsdzēsības automātikas, ugunsgrēka izziņošanas un pretdūmu aizsardzības sistēmas projektē saskaņā ar LBN 201-96.

205. Gāzes apgādes sistēmas un iekārtas publiskajās ēkās projektē saskaņā ar gāzes apgādes projektēšanas noteikumiem un normatīviem, kā arī ievērojot Latvijas būvnormatīvā LBN 211-98 "Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami" noteiktās prasības, kas attiecas uz gāzes apgādi.

206. Apkures katlus ar jaudu līdz 500 kW drīkst uzstādīt publisko ēku bēniņos, jumta stāvā, cokola stāvā, pagrabstāvā un pirmajā stāvā, ja saņemta attiecīgās kompetentās institūcijas atļauja. Šādos apkures katlos aizliegts izmantot sašķidrināto gāzi.

207. Pagrabstāva, cokola stāva un pirmā stāva telpās drīkst izvietot šķidrā kurināmā tvertnes, kurās var iepildīt līdz 5 t šķidrā kurināmā, ja attiecīgā kurināmā uzliesmošanas temperatūra ir virs 55 °C. Minētās telpas no katlutelpas un citām telpām atdala ar 1.tipa ugunsdrošu starpsienu.

208. Telpas, kurās izvieto apkures katlus, ir izolētas, ar atsevišķu izeju uz āru vai kopējo koridoru, un tās atbilst šādām prasībām:

208.1. telpas ir atdalītas no citām telpām ar 1.tipa ugunsdrošām starpsienām, 2.tipa ugunsdrošām durvīm un 3.tipa ugunsdrošu pārsegumu;

208.2. telpā ir ārējais logs, kura laukums ir vismaz 0,05 m2 uz vienu telpas kubikmetru, bet ne mazāks par 0,25 m2;

208.3. telpā ir nodrošināta vismaz trīskārša gaisa apmaiņa stundā.

209. Aizliegts uzstādīt apkures katlus zem foajē, hallēm, publisko pasākumu zālēm, mācību telpām un citām telpām, kurās vienlaikus var atrasties vairāk nekā 50 cilvēku.

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

1.pielikums

Latvijas būvnormatīvam LBN 208-00

"Publiskas ēkas un būves"

(apstiprināts ar Ministru kabineta

2000.gada 28.novembra noteikumiem Nr.411)

Publisko ēku un būvju funkcionālās grupas

1. Izglītības un zinātnes ēkas:

1.1. pirmsskolas izglītības iestādes;

1.2. vispārizglītojošās skolas, vidējās speciālās skolas, mūzikas un mākslas skolas, arodskolas un citas skolas;

1.3. internātskolas, bērnunami;

1.4. koledžas, augstākās izglītības iestādes;

1.5. zinātniskās pētniecības iestādes un laboratorijas.

2. Ārstniecības, veselības aprūpes, sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes:

2.1. aptiekas;

2.2. ambulatorās ārstniecības un fizioterapijas iestādes;

2.3. slimnīcas, medicīniskās vai sociālās rehabilitācijas iestādes;

2.4. pansionāti un citas sociālās aprūpes iestādes.

3. Viesnīcas un citas īslaicīgas apmešanās mītnes:

3.1. viesnīcas un viesu mājas;

3.2. moteļi;

3.3. kempingi, tūristu un atpūtas mītnes.

4. Kultūras un izklaides iestādes:

4.1. teātri, kinoteātri, koncertzāles, cirki;

4.2. tautas nami, klubi, diskotēku zāles, kulta ēkas;

4.3. muzeji, galerijas;

4.4. izstāžu zāles un spēļu zāles;

4.5. bibliotēkas un arhīvi;

4.6. brīvdabas estrādes un citas brīvdabas izklaides būves.

5. Sporta ēkas un būves:

5.1. stadioni, arēnas;

5.2. sporta kompleksi, peldbaseini;

5.3. sporta spēļu zāles, universālās zāles;

5.4. citas sporta ēkas un būves.

6. Tirdzniecības, ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu ēkas:

6.1. tirdzniecības kompleksi*, tirgi un citi tirdzniecības uzņēmumi;

6.2. restorāni, kafejnīcas, bāri un citi ēdināšanas uzņēmumi;

6.3. pirtis, veļas mazgātavas, ķīmiskās tīrītavas un citas sadzīves pakalpojumu ēkas.

7. Pārvaldes ēkas:

7.1. valsts un pašvaldību pārvaldes iestādes un tiesas;

7.2. bankas;

7.3. biroji un līdzīgas iestādes.

8. Sakaru un transporta ēkas un būves:

8.1. termināli**;

8.2. pasts un citas sakaru iestādes;

8.3. valsts robežkontroles punkti.

* Arī tirdzniecības zāles, kas kombinētas ar izstāžu zālēm vai noliktavām.

** Arī dzelzceļa stacijas, autoostas, lidostas, jūras un upju pasažieru stacijas.

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

2.pielikums

Latvijas būvnormatīvam LBN 208-00

"Publiskas ēkas un būves"

(apstiprināts ar Ministru kabineta

2000.gada 28.novembra noteikumiem Nr.411)

Sanitāro iekārtu minimālais skaits

Publiskās ēkas Telpu Cilvēku skaits Klozetpodu Cilvēku skaits Cilvēku skaits
funkcionālā lietotāji uz vienu skaits uz uz vienu uz vienu
grupa klozetpodu vienu izlietni pisuāru higiēnas iekārtu
1.1. bērni 4 16 **
1.2. un 1.4. vīrieši 40 4 50
sievietes 30 4 100
2.3. un 2.4. vīrieši 10 4 15
sievietes 10 4
3. vīrieši 100 4 100
sievietes 50 4
4. - teātri vīrieši 40 4 40
sievietes 50 4
5. - kinoteātri vīrieši 150 4 75
sievietes 50 4
6.1. un 6.2. vīrieši 60 4 60
sievietes 60 4
7. vīrieši 100 4 150
sievietes 75 4
Darba telpas un vīrieši 50 4 50
personāla telpas sievietes 30 4 100

visām ēku grupām *

* Ja cilvēku skaits ir mazāks, ierīkojams viens klozetpods atsevišķā kabīnē un priekštelpa, kurā atrodas izlietne.

** Viena dušas kabīne 16 bērniem (vienai grupai).

Piezīme . Ja attiecīgais gadījums tabulā nav minēts, sanitāro iekārtu minimālo skaitu nosaka atbilstoši higiēnas noteikumiem attiecīgajai publiskajai ēkai vai būvei.

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

3.pielikums

Latvijas būvnormatīvam LBN 208-00

"Publiskas ēkas un būves"

(apstiprināts ar Ministru kabineta

2000.gada 28.novembra noteikumiem Nr.411)

Telpu logu orientācija pēc debespusēm

Publiskās Telpu Optimālā Pieļaujamā orientācija
ēkas funkcio- nosaukums (vēlamā)
nālā grupa orientācija
1.1. Nodarbību telpas dienvidi
Guļamtelpas austrumi
Virtuve ziemeļi
1.2., 1.3. Klases (auditorijas) dienvidi, dienvid- dienvidrietumi un rietumi
un 1.4. austrumi un austrumi (līdz 25 % klašu)
Kabineti un laboratorijas dienvidi, citas debespuses
(izņemot rasēšanas, zīmēšanas dienvidaustrumi (līdz 50 % kabinetu
un bioloģijas kabinetus) un austrumi un laboratoriju)
Rasēšanas un zīmēšanas kabineti ziemeļi, ziemeļrietumi citas debespuses, izņemot dienvid-
un ziemeļaustrumi austrumus un dienvidrietumus
Bioloģijas laboratorijas dienvidi austrumi, dienvidaustrumi,
rietumi un dienvidrietumi
2.3. Operāciju un dzemdību zāles, ziemeļi, ziemeļaustrumi un ziemeļrietumi
reanimācijas telpas, infekcijas ziemeļrietumi, (līdz 10 % no gultu skaita)
slimnieku palātas, laboratoriju ziemeļaustrumi
un sekciju telpas un austrumi
Intensīvās terapijas palātas dienvidi,
dienvidaustrumi un
dienvidrietumi
Bērnu nodaļas bērniem visas debespuses,
līdz trīs gadu vecumam izņemot rietumus
un dienvidrietumus
Bērnu nodaļu spēļu istabas visas debespuses,
izņemot rietumus

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

4.pielikums

Latvijas būvnormatīvam LBN 208-00

"Publiskas ēkas un būves"

(apstiprināts ar Ministru kabineta

2000.gada 28.novembra noteikumiem Nr.411)

Nodarbību telpu minimālā platība mūzikas, baleta un mākslas skolās

Skolas Telpas izmantošanas veids Nodarbību veids Telpas minimālā
specializācija vai instruments platība
Mūzikas skola Klase, kabinets divu ansamblis 3 m2/cilv.
vai trīs grupu nodarbībām
Klase, kabinets vidēji 40 audzēkņu koris 1,5 m2/cilv.
nodarbībām
Mācību koncertzāle vidēji 40 audzēkņu orķestris 1,5 m2/cilv.
nodarbībām*) - skatuve
0,6 m2/cilv. - zāle
Individuālo nodarbību klase klavieres 12 m2
Individuālo nodarbību klase stīgu instrumenti 12 m2
Individuālo nodarbību klase pūšamie instrumenti 15 m2
Individuālo nodarbību klase sitamie instrumenti 18 m2
Individuālo nodarbību klase tautas instrumenti 15 m2
Individuālo nodarbību klase solo dziedāšana 18 m2
Individuālo nodarbību klase kordiriģēšana 15 m2
Baletskola Nodarbību zāle 12 audzēkņu grupai*)**) nodarbības pie stieņa 4 m2/cilv.
Nodarbību zāle 16 audzēkņu grupai*)**) nodarbības pie stieņa 4,5 m2/cilv.
Zāle grupu nodarbībām*)**) 80 m2
Zāle grupu nodarbībām*)**) mēģinājumi, uzvedumi 18 x 15 x 4,5 m
Individuālo nodarbību klase baleta mācības 20 m2
Mākslas skola Klase vai kabinets grupu nodarbībām zīmēšana, gleznošana, 3 m2/cilv.
kompozīcija

* Telpas augstums - ne mazāks par 4,5 m.

** Mākslīgais apgaismojums - 400 luksi (grīdas līmenī).

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

5.pielikums

Latvijas būvnormatīvam LBN 208-00

"Publiskas ēkas un būves"

(apstiprināts ar Ministru kabineta

2000.gada 28.novembra noteikumiem Nr.411)

1.tabula

Stāvu skaits publiskajā ēkā un stāva platība starp ugunsdrošām sienām

Ēkas uguns- Maksimālais Maksimāli pieļaujamā stāva platība (m2)
drošības stāvu starp ugunsdrošām sienām .
pakāpe skaits vienstāva divstāvu 3, 4 un 6, 7, 8 un 10, 11, 12,
ēka ēka 5 stāvu ēka 9 stāvu ēka 13, 14, 15
un 16 stāvu ēka
1. 16 6000 5000 5000 5000 2500
2. 16 6000 4000 4000 4000 2200
3. 5** 3000 2000 2000 - -
3.a, 3.b 1* 2500 - - - -
4. 2 2000 1400 - - -
4.a 1 800 - - - -
5. 2 1200 800 - - -

* Kultūras un izklaides ēkas un būves (1.pielikuma 4.punkts).

** Renovācijā un rekonstrukcijā pieļaujama bēniņu izbūve vai pārbūve pēc tehnisko risinājumu saskaņošanas ar valsts uzraudzības dienestiem.

Piezīmes .

1. Ja telpās tiek uzstādītas automātiskās ūdens ugunsdzēšanas sistēmas, 1. un

2. ugunsdrošības pakāpes ēkās stāva platību var palielināt, bet ne vairāk kā divas reizes.

2. Izglītības un zinātnes, ārstniecības un veselības aprūpes, kultūras un izklaides ēkās un būvēs (1.pielikuma 1., 2. un 3.punkts), ja tās ir vienstāva guļbūves, koka sienām no iekšpuses, kā arī 5. ugunsdrošības pakāpes ēkās griestiem un starpsienām veic pretuguns aizsardzības apstrādi.

3. Ja telpas divstāvu daļa aizņem ne vairāk kā 25 % no stāva platības, platību starp ugunsdrošām sienām nosaka kā vienam stāvam.

4. Ja tirdzniecības zāle atdalīta no citām veikala telpām ar 2.tipa ugunsdrošu sienu,

3.a un 3.b ugunsdrošības pakāpes vienstāva veikala ēkā stāva platību starp 1.tipa ugunsdrošām sienām var palielināt, bet ne vairāk kā divas reizes.

5. Ja noliktavas, darba telpas un personāla telpas izvieto 1. un 2. ugunsdrošības pakāpes tirdzniecības, ēdināšanas vai sadzīves pakalpojumu iestādes ēkas augšstāvā, stāvu skaitu var palielināt par vienu stāvu.

6. Stāva platību starp ugunsdrošām sienām aprēķina kā visu ēkas stāva telpu platību summu.

 

2.tabula

Publisku pasākumu zāles izvietojums ēkas stāvos

Ēkas ugunsdrošības Vietu skaits zālē Augstākais stāvs,
pakāpe kurā drīkst atrasties zāle
1. un 2. līdz 300 16
300-600 5
virs 600 3
3. līdz 300 3
300-600 2
3.a, 4. un 5. līdz 300 1
3.b līdz 500 1
4.a līdz 100 1

Piezīmes .

1. Zālēm ar slīpu grīdu par aprēķina atzīmi pieņem sēdvietu pirmās rindas atzīmi.

2. Šī būvnormatīva 1.pielikuma 1.2. un 1.3.apakšpunktā minētās 3. ugunsdrošības pakāpes ēkās zāli svinīgajiem aktiem vai auditorijas izvieto ne augstāk par otro stāvu virs 2.tipa ugunsdrošiem pārsegumiem.

 

3.tabula

Vietu un stāvu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs

Vietu skaits ēkā Ēkas ugunsdrošības pakāpe Maksimāli pieļaujamais stāvu skaits
līdz 50 4., 5. un 3.a 1
līdz 100 3.b 1
līdz 150 3. 2
līdz 350 1. un 2. 2 un 3

4.tabula

Vietu un stāvu skaits vispārizglītojošās skolās, vidējās speciālajās skolās, mūzikas un mākslas skolās, arodskolās un citās skolās

Skolēnu, audzēkņu Ēkas ugunsdrošības pakāpe, Maksimāli pieļaujamais
vai vietu skaits ēkā ne zemāka par stāvu skaits
līdz 270 3.a un 5. 1
4. 2
līdz 350 3.b 2
līdz 1600 3. 3
nav ierobežots 1. un 2. 3 un 4

5.tabula

Vietu un stāvu skaits internātskolu un bērnunamu guļamkorpusos

Skolēnu, audzēkņu Ēkas ugunsdrošības pakāpe, Maksimāli pieļaujamais
vai vietu skaits ēkā ne zemāka par stāvu skaits
līdz 80 4. vai 5. 1
140 3.a vai 3.b 1
līdz 200 3. 3
līdz 280 3. 1
nav ierobežots 1. vai 2. 3, 4

6.tabula

Stāvu skaits un skatītāju stacionāro vietu skaits zālēs

Ēka vai būve Ugunsdrošības pakāpe, Maksimāli pieļaujamais Vietu skaits
ne zemāka par stāvu skaits zālē
Kinoteātris, kas 5. 1 līdz 300
darbojas pastāvīgi 3.a, 4. 2* līdz 400
3., 3.b 2*, 2** līdz 600
2., 1. nav ierobežots virs 600
Sezonas (vasaras) 3.a, 4., 5. 1 līdz 600
slēgtais kinoteātris 3., 3.b 1 virs 600
Sezonas (vasaras) nav ierobežota 1 virs 600
atklātais kinoteātris 3., 3.b 1 līdz 600
Teātris 2., 1. nav ierobežots
Citas kultūras un 5. 1*** līdz 300
izklaides iestādes 3.a, 4. 2* līdz 400
3., 3.b 3*, 3** līdz 600
2., 1. nav ierobežots virs 600

* 3.a, 3.b un 4. ugunsdrošības pakāpes ēkās skatītāju zāles izvieto pirmajā stāvā, bet tautas namu un klubu 3. un 3.b ugunsdrošības pakāpes ēkās - ne augstāk par otro stāvu.

** 3.b ugunsdrošības pakāpes ēkās ar koka konstrukciju pārseguma elementiem skatītāju zālē var būt līdz 600 vietām, ja šādas sienas, kolonnas, kāpnes un starpstāvu pārsegumi atbilst ēku 2. ugunsdrošības pakāpei.

*** Tautas namu un klubu 5. ugunsdrošības pakāpes ēkas ar skatītāju zālēm (līdz 300 vietām) pirmajā stāvā var projektēt divstāvu, ja šo ēku sienas ir grūti degošas.

Piezīme . Ja kinoteātris, kas darbojas pastāvīgi, tiek bloķēts ar sezonas (vasaras) kinoteātri un tiem ir atšķirīgas ugunsdrošības pakāpes, kinoteātrus savstarpēji atdala ar 2.tipa ugunsdrošu sienu.

7.tabula

Attālums līdz evakuācijas izejai no publisku pasākumu zāles bez stacionārām skatītāju vietām

Publisku pasākumu zāles izmantošanas veids Ēkas ugunsdrošības Maksimālais attālums (m)
pakāpe līdz tuvākajai evakuācijas izejai,
ja zāles tilpums ir (tūkst. m3)
līdz 5 5-10 virs 10
1. Uzgaidāmā zāle, kasu telpa, izstāžu zāle, 1., 2. 30 45 55
deju zāle vai atpūtas zāle 3., 3.b, 4. 20 30 -
3.a, 4.a, 5. 15 - -
2. Ēdamzāle vai lasītava, kuras galvenā 1., 2. 65 - -
evakuācijas ceļa platība ir ne mazāka 3., 3.b, 4. 45 - -
par 0,2 m2 uz katru evakuējamo cilvēku 3.a, 4.a, 5. 30 - -
3. Tirdzniecības zāle, kuras galvenā 1., 2. 50 65 80
evakuācijas ceļa platība nav mazāka par 3., 3.b, 4. 35 45
25 % no visas zāles platības 3.a, 4.a, 5. 25 - -
4. Tirdzniecības zāle, kuras galvenā 1., 2. 25 30 35
evakuācijas ceļa platība ir mazāka par 3., 3.b, 4. 15 20 -
25 % no visas zāles platības 3.a, 4.a, 5. 10 - -

8.tabula

Attālums līdz evakuācijas izejai

Ēkas ugunsdrošības pakāpe Maksimālais attālums no visattālākās cilvēku atrašanās vietas telpā
līdz izejai tieši uz āru vai uz kāpņu telpu, ja aprēķinātais
evakuējamo cilvēku plūsmas blīvums* (cilv./m2) ir .
līdz 2 no 2 līdz 3 no 3 līdz 4 no 4 līdz 5 vairāk nekā 5
Telpās, kas izvietotas starp kāpņu telpām vai izejām uz āru
1., 2., 3. 60 m 50 m 40 m 35 m 20 m
3.b, 4. 40 m 35 m 30 m 25 m 15 m
3.a, 4.a, 5. 30 m 25 m 20 m 15 m 10 m
Telpās ar izejām uz strupceļa koridoru vai halli
1., 2., 3. 30 m 25 m 20 m 15 m 10 m
3.b, 4. 20 m 15 m 15 m 10 m 7 m
3.a, 4.a, 5. 15 m 10 m 10 m 5 m 5 m

* No telpām evakuējamo cilvēku skaita attiecība pret evakuācijas ceļa laukumu.

Piezīme . Evakuējamo cilvēku skaitu aprēķina saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 201-96.

9.tabula

Cilvēku skaits evakuācijas ceļā publisku pasākumu zālēs

Zāles izmantošanas veids Ēkas Cilvēku skaits uz evakuācijas
ugunsdrošības ceļa (durvju) platuma 1 m,
pakāpe ja zāles tilpums ir (tūkst. m3) .
līdz 5 no 5 līdz 10 virs 10
1. Tirdzniecības zāles, kuru evakuācijas 1., 2. 165 220 275
ceļu laukums ir 25 % un vairāk no zāles 3., 3.b, 4. 115 155 -
platības, ja plūsmas blīvums katrā galvenajā
ceļā ir ne vairāk kā 5 cilv./m2 3.a, 4.a, 5. 80 - -
2. Tirdzniecības zāles, kuru evakuācijas 1., 2. 75 100 125
ceļu laukums ir mazāks par 25 % 3., 3.b, 4. 50 70 -
no zāles platības, kā arī pārējās zāles 3.a, 4.a, 5. 40 - -

10.tabula

Cilvēku skaits evakuācijas ceļā atklātās sporta būvēs

Ēkas Cilvēku skaits uz evakuācijas ceļa platuma 1 m .
ugunsizturības kāpnēs no tribīņu ejām, kas ved caur lūku no tribīņu ejām, kas ved
pakāpe augšup lejup augšup lejup
1., 2. 600 825 620 1230
3., 3.a, 3.b, 4. 420 580 435 860
5. 300 415 310 615

11.tabula

Nepieciešamais laiks evakuācijai no skatītāju zālēm un sporta zālēm

Skatītāju zāles Nepieciešamais evakuācijas laiks (t ev, min.) .
veids no zāles, kuras tilpums ir * (tūkst. m3) . no visas
līdz 5 10 20 25 40 60 ēkas
Zāle, kurā ir skatuve
ar šņorbēniņiem 1,5 2 2,5 2,5 - - 6
Zāle, kurā nav skatuves
ar šņorbēniņiem 2 3 3,5 3,7 4 4,5 6

* Zāles tilpumu aprēķina starp iekšējām norobežojošām konstrukcijām (zālēs ar tribīnēm zemtribīņu tilpumu neieskaita).

Piezīme. Ja telpas tilpums atšķiras no tabulā norādītā, evakuācijai nepieciešamo laiku aprēķina interpolējot.

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

6.pielikums

Latvijas būvnormatīvam LBN 208-00

"Publiskas ēkas un būves"

(apstiprināts ar Ministru kabineta

2000.gada 28.novembra noteikumiem Nr.411)

Prasības iekšējam ugunsdzēsības ūdensvadam kultūras un izklaides iestāžu ēkās

1. Kultūras un izklaides iestāžu ēkās ir šāds ugunsdzēsības aprīkojums:

1.1. kinoteātros un zālēs ar estrādi:

1.1.1. ugunsdzēsības krāni, ja zālē ir līdz 800 vietām;

1.1.2. ugunsdzēsības krāni un drenčeru iekārtas atbilstoši šī pielikuma 9.punktam, ja zālē ir vairāk par 800 vietām un zālei ir šņorbēniņi;

1.2. ugunsdzēsības krāni, drenčeru un sprinkleru iekārtas - teātros un zālēs, kuru skatuves laukums ir lielāks par 90 m2.

2. Palīgražošanas telpās un noliktavās, kas atrodas teātra kompleksa atsevišķā ēkā vai teātra ēkā, ierīko iekšējos ugunsdzēsības krānus un drenčeru un sprinkleru iekārtas atbilstoši šī pielikuma 4. un 11.punktam.

3. Iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada ūdens patēriņš ēkās:

3.1. kinoteātros un zālēs ar estrādi;

3.1.1. ja zālē ir līdz 300 vietām, - divas strūklas, ne mazāk kā 2,5 l katra;

3.1.2. ja zālē ir vairāk nekā 300 vietu, - divas strūklas, ne mazāk kā 5 l katra;

3.2. teātros un zālēs ar skatuvi - divas strūklas, ne mazāk kā 2,5 l katra, un divas strūklas, ne mazāk kā 5 l katra.

4. Ugunsdzēsības krānus ierīko:

4.1. pie ieejām skatītāju zālē un uz skatuves vai estrādes, kā arī pie izejām uz kāpņu laukumiem;

4.2. teātros un zālēs, kur skatuves laukums ir lielāks par 250 m2, uz skatuves planšetes papildus ierīko ugunsdzēsības krānus, kuru diametrs ir 65 mm un kuru sprauslas diametrs ir 19 mm, kā arī 10 m garu šļūteni;

4.3. šņorbēniņos un darba galerijā ierīko ugunsdzēsības krānus, kuru diametrs ir 50 mm un kuru sprauslas diametrs ir 16 mm, kā arī paredz 10 m garu šļūteni;

4.4. pārējās telpās ierīko ugunsdzēsības krānus, kuru diametrs ir 50 mm un kuru sprauslas diametrs 16 mm, kā arī 30 m garu šļūteni.

5. Ja skatuves planšetes laukums ir līdz 500 m2, ierīko trīs ugunsdzēsības krānus, ja laukums lielāks, - četrus ugunsdzēsības krānus, un tie var būt atklāti, bez skapīšiem.

6. Ugunsdzēsības krānus izvieto tā, lai ugunsgrēka gadījumā jebkuru telpas punktu varētu dzēst ar divām strūklām.

7. Iekšējam ugunsdzēsības krānu tīklam jābūt cilpveida ar diviem pievadiem no ārējā tīkla, kā arī ar sprinkleru un drenčeru iekārtas sistēmas sadalīšanas ierīci. Sadalošos aizbīdņus tīklā ierīko tā, lai noslēdzamajā iecirknī būtu ne vairāk kā divi zari. Pamatsānvadiem, kam ir vairāk nekā divi ugunsdzēsības krāni, ierīko aizbīdņus.

8. Spiedienam ugunsdzēsības krānos, kuri atrodas uz skatuves planšetes, jānodrošina kompakta ūdens strūkla, kas par diviem metriem pārsniedz attālumu no planšetes līdz šņorbēniņu pārsegumiem.

9. Drenčeru iekārtas ierīko zem skatuves un priekšskatuves šņorbēniņiem, zem apakšējās darba galerijas līmeņa un to savienojumiem, zem apakšējiem pārejas tiltiņiem, kā arī dekorāciju seifā un visās skatuves ejās (arī portāla ejās, kabatās un priekšskatuvē) un skatuves mašīntelpā.

Ugunsdrošības priekškara dzesēšanu (apsmidzināšanu) paredz no skatuves puses.

10. Ar sprinklera iekārtām nodrošina skatuves un priekšskatuves pārsegumu, visas darba galerijas un pāreju tiltiņus (izņemot apakšējos), gremdētavu (izņemot iebūvēto skatuves iekārtu), skatuves kabatas un priekšskatuvi, kā arī noliktavas, darbnīcas, dekorāciju telpas un putekļu savākšanas telpu.

11. Drenčeru un sprinkleru smidzinātājus izvieto, ievērojot šādas prasības:

11.1. viens smidzinātājs aizsargā ne vairāk kā 9 m2 grīdas, tā vidējā smidzināšanas intensitāte ir ne mazāka par 0,1 l uz 1m2 grīdas;

11.2. ūdens patēriņš skatuves ejās ir 0,5 l uz 1 m ejas garuma, portāla smidzināšanai - ne mazāk kā 0,5 l uz 1 m portāla platuma, ja portāla augstums ir līdz 7,5 m, un 0,7 l uz 1 m portāla platuma, ja portāls ir augstāks par 7,5 m;

11.3. vistālāk un visaugstāk esošajā smidzinātājā pastāvīgi jābūt 50 kPa (5 m ūdens staba) spiedienam;

11.4. vienā ēkā visu smidzinātāju sprauslām ir vienāds diametrs.

12. Drenčeru iekārtai var būt šāda vadība:

12.1. elektriskā vai hidrauliskā vadība no divām vietām uz skatuves planšetes un no ugunsdzēsēju posteņa telpas - skatuves, priekšskatuves un skatuves eju aizsardzībai;

12.2. distances elektriskā vai hidrauliskā vadība no divām vietām uz skatuves planšetes un no ugunsdzēsēju posteņa telpas un automātiskā vadība no signāldevējiem, kas atrodas uz skatuves sprinkleru vadības mezgla, - skatuves portāla drenčeru aizsegam;

12.3. distances vadība no dzēšanas sistēmas sadales iekārtu telpas - dekorāciju seifa aizsardzībai.

13. Skatuves šņorbēniņu un priekšskatuves, apakšējo darba galeriju un tos savienojošo tiltiņu drenčerus apvieno vienā vai vairākās sekcijās.

Virs skatuves durvīm un priekšskatuves ejas esošos drenčerus apvieno vienā sekcijā.

Skatuves portāla un dekorāciju seifa drenčerus sadala divās atsevišķās sekcijās.

14. Uz skatuves, priekšskatuves, sānu "kabatās" un skatuves mašīntelpā ierīkotos sprinklerus apvieno vienā sekcijā, kurai ir atsevišķa vadība. Skatuves darba galerijās pieļaujama ugunsdzēsības krānu pievienošana skatuves sprinkleru sistēmas stāvvadiem.

15. Summārais aprēķinātais ūdens patēriņš ir lielākais no šādiem diviem iekšējo ugunsdzēsības sistēmu patēriņiem, ja:

15.1. vienlaikus darbojas drenčeru sekcija, kā arī skatuves sprinkleri (skatuves, visu skatuves galeriju, pāreju un pāreju tiltiņu noklāšana), divi ugunsdzēsības krāni, kas atrodas uz skatuves planšetes un kuru ūdens patēriņš ir ne mazāks par 10 l, un divi krāni augšējās darba galerijās, kuru ūdens patēriņš ir 5 l;

15.2. vienlaikus darbojas skatuves portāla drenčeru sekcija, kā arī visi drenčeri zem skatuves un priekšskatuves šņorbēniņiem, apakšējās darba galerijās un tās savienojošajos tiltiņos, divi ugunsdzēsības krāni uz skatuves planšetes, kuru ūdens patēriņš ir ne mazāks par 10 l, un divi krāni augšējās darba galerijās, kuru ūdens patēriņš ir 5 l.

16. Ja spiediens ārējā ūdensvadā nespēj nodrošināt ugunsdzēsības iekārtu darbu, ierīkojami sūkņi, kuru iedarbināšanai lieto:

16.1. distances pogu pie ugunsdzēsības krāniem, ja nav sprinkleru un drenčeru iekārtas;

16.2. automātiskās iedarbināšanas slēdzi, ja ir sprinkleru un drenčeru iekārtas ar distances dublēšanu (iedarbināšanai un apstādināšanai) no ugunsdzēsības posteņa telpas un sūkņu telpas.

17. Ugunsdzēsības sūkņu stacijas atbilst Latvijas būvnormatīva LBN 221-98 "Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija" un Latvijas būvnormatīva LBN 222-99 "Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves" prasībām.

18. Lai varētu pievienot pārvietojamo ugunsdzēsības sūkņu šļūtenes, no spiedvada starp sūkņiem pie sprinkleru un drenčeru iekārtu sadales ierīces paredz divus izvadus, kuru diametrs ir 80 mm un kuri ir apgādāti ar pretvārstiem un ugunsdzēsības šļūteņu standartsavienojumiem.

19. Saimniecības un dzeramā ūdens apgādes sūkņus ierīko uz vibroizolējošas pamatnes un atdala no ievadiem un iekšējā tīkla ar elastīgām starplikām.

20. Ja ārējā ūdensvada jauda nav pietiekama aprēķinātā ūdens daudzuma pievadīšanai ugunsgrēka likvidēšanai vai ja ievadi pievienoti slēgtajiem tīkliem, ierīko pazemes rezervuārus, kuru tilpums nodrošina:

20.1. iekšējo ugunsdzēsības krānu darbību ar aprēķināto ūdens patēriņu - trīs stundas;

20.2. sprinkleru un drenčeru iekārtu darbību ar aprēķināto ūdens patēriņu - vienu stundu;

20.3. ūdens patēriņu ārējai ugunsdzēšanai - trīs stundas.

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

7.pielikums

Latvijas būvnormatīvam LBN 208-00

"Publiskas ēkas un būves"

(apstiprināts ar Ministru kabineta

2000.gada 28.novembra noteikumiem Nr.411)

Prasības ugunsdrošā priekškara un dūmu lūku ierīkošanai skatuves pārsegumā

I. Ugunsdrošais priekškars

1. Ugunsdrošais priekškars ir gāzes un dūmu necaurlaidīgs un pārklāj portāla ailu 0,4 m no sāniem un 0,2 m no augšas.

2. Ugunsdrošā priekškara karkasa un dekorāciju noliktavu ugunsdrošo durvju (priekškaru) aprēķinos ievēro horizontālo spiedienu no skatītāju zāles, kas ir 10 Pa uz katru skatuves augstuma metru (no pārseguma kores līdz skatuves planšetei), pārslodzes koeficients - 1,2. Karkasa metāla elementu ieliekums nedrīkst pārsniegt 1/200 no aprēķinātā ailas platuma.

3. Ugunsdrošais priekškars kustas no pašsvara spiediena ar ātrumu vismaz 0,2 m/s. Priekškara distances vadību nodrošina no trijām vietām: ugunsdzēsēju posteņa, skatuves planšetes un ugunsdrošā priekškara vadības telpas.

4. Priekškaru aprīko ar skaņas un gaismas signalizāciju, kas informē par tā pacelšanos un nolaišanos.

II. Dūmu lūkas

5. Lūku atvēruma laukumu nosaka ar aprēķinu vai pieņem, ka tas ir 2,5 % no šņorbēniņu laukuma uz katriem 10 skatuves augstuma metriem (no gremdētavas grīdas līdz skatuves pārsegumam).

6. Lūku aizvērtņi atveras no pašsvara spiediena, kad tiek atbrīvoti no fiksējošām ierīcēm. Jāievēro aizvērtņu piedurlīstu sasalšanas spēks - 0,3 kN/m.

7. Virsbūve virs dūmu lūkām ir no nedegošiem materiāliem, bet aizvērtņi - no grūti degošiem materiāliem.

8. Ja dūmu lūkas ierīko skatuves kārbas ugunsdrošajās sienās, lūkām nepieciešams vēja aizsegs.

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!