Augsti godātais prezidenta kungs! Cienītā prezidenta kundze! Ekselences! Dāmas un kungi!
Vispirms, atļaujiet man jums, prezidenta kungs, jūsu kundzei, valdībai un Moldovas tautai no sirds pateikties par sirsnīgo un viesmīlīgo uzņemšanu jūsu skaistajā valstī. Man ir patiess prieks būt pirmo reizi Moldovā un gandarījums par mūsu savstarpējo sapratni un sadarbību, kura attīstījusies starp Latviju un Modovu kopš diplomātisko attiecību izveidošanas 1992.gadā.
Šodien mums bija ļoti interesantas un auglīgas sarunas, un ar gandarījumu vēlos atzīmēt, ka mūsu valstu dialogs turpinās dinamiski attīstīties gan politiskajā, gan ekonomiskajā līmenī. Pagājušajā gadā man bija prieks sveikt jūs, prezidenta kungs, un Jūsu kundzi Rīgā. Tāpat tikās arī mūsu parlamentu priekšsēdētāji 2005.gadā. Pirms divām nedēļām Latvijas ārlietu ministrs tika laipni sagaidīts šeit, Kišiņevā. Drīzumā Latvijā gaida ierodamies Moldovas aizsardzības ministru. Pēdējā gadā notikušās ekspertu savstarpējās vizītes ir pat grūti uzskaitīt. Tas liecina par to, ka esam viens otram interesanti, ka savā darbā balstāmies uz kopīgām vērtībām un līdzīgu izpratni par starptautiskajām norisēm kā Eiropas, tā arī globālā mērogā. Šī līdzīgā izpratne un pārliecība nodrošina stingru pamatu Latvijas un Moldovas attiecību attīstībai.
Prezidenta kungs! Latvija jau kopš neatkarības atgūšanas pirms piecpadsmit gadiem izdarīja savu attīstības izvēli Eiropas un transatlantiskās integrācijas virzienā. Ejot šajā virzienā, ne vienmēr varējām izvēlēties vieglāko ceļu, bija jāpieņem arī politiski nepopulāri lēmumi, darot to liela mērķa vārdā valsts labā. Mēs patiešām esam pielikuši daudz pūļu šo mērķu sasniegšanai.
Es saku to šodien, lai iedrošinātu un uzmundrinātu moldoviešus būt neatlaidīgiem, nepagurt, ejot pa jūsu izvēlēto reformu ceļu. Viens no maniem vēstījumiem šajā vizītē ir – Latvija novērtē un īpaši atbalsta Moldovas izvēlēto Eiropas kursu un vēlmi ciešāk sadarboties ar transatlantisko aliansi. Mēs izprotam arī jūsu grūtības reformu procesā, tāpēc esam gatavi sniegt jums palīdzīgu roku un savu reformu pieredzi. To, ka mūsu palīdzība tiek pieņemta un gaidīta, šodien savstarpēji apliecinājām, parakstot Starpvaldību attīstības sadarbības līgumu, kā arī sadarbības līgumu starp aizsardzības ministrijām. Vēlos aicināt – nekautrējieties izmantot šo iespēju, izsakiet savas vēlmes un vajadzības pēc Latvijas ekspertu pieredzes. Iespēju robežās mēs esam gatavi dalīties ar savām zināšanām, jo arī Latvijas interesēs ir redzēt Moldovu attīstāmies kā plaukstošu un demokrātisku valsti ciešā partnerībā ar Eiropas Savienību.
Attiecībā uz Piedņestras jautājumu Latvija ar dziļu sapratni seko jūsu neatslābstošajiem centieniem atjaunot Moldovas valsts teritoriālo integritāti. Es novēlu izturību Moldovas tautai šajā sarežģītajā procesā. Kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts Latvija visnotaļ veicinās starptautiskās sabiedrības atbalstu iespējami drīzāka jautājuma risinājuma panākšanai.
Prezidenta kungs! Kā jau minēju šodienas tikšanās laikā, Latvijas valdība pagājušajā nedēļā apstiprināja lēmumu par to, ka no šī gada 1.maija tiks atcelta samaksa par ieceļošanas vīzas pieprasījumu izskatīšanu Moldovas pilsoņiem. Līdz ar vīzu atvieglojumiem pavērsies iespējas veidot ciešāku sadarbību ne tikai politiskā līmenī, bet arī starp mūsu valstu iedzīvotājiem.
Kaut arī Latviju un Moldovu šķir ievērojams attālums, tomēr mums ir diezgan daudz kopēju iezīmju gan mūsu senākajā vēsturē, gan jaunākos laikos. Abām mūsu tautām nācās sūri cīnīties, lai saglabātu savas tautas valodu, tradīcijas un identitāti svešvaru okupācijas laikā. Mēs spējām tās nosargāt. Atmodas laikā pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās mēs cīnījāmies par katru jaunu soli tuvāk patiesai brīvībai un valstiskai neatkarībai. Latvijā Atmodas kustība bija aptvērusi pilnībā visu tautu, un mēs to saucām par dziesmoto revolūciju. Šodien šeit, stāvot uz Moldovas zemes, es ar lielu sirsnību vēlos jums atgādināt, ka viena no visvairāk dziedātajām dziesmām dziesmotās revolūcijas laikā, kas vienlaikus izteica latviešu tautas protestu, ilgas un apņemšanos, kā arī kļuva par vienu no Atmodas simboliem, bija “Dzimtā valoda”. Šīs dziesmas teksta autors bija moldāvu tautas dēls Grigore Vieru, kura dzeju bija atdzejojis viens no dižākajiem latviešu mūsdienu dzejniekiem Imants Ziedonis. Es saskatu šajos, nu jau vēsturiskajos, notikumos dziļu simboliku tām saitēm, kas neredzamas un pāri attālumam vieno mūsu tautas.
Prezidenta kungs! Es paceļu šo glāzi par jūsu, prezidenta kungs, un jūsu kundzes veselību un laimi, par Modovas tautas nākotni un labklājību, par Latvijas un Moldovas valstu draudzību un veiksmīgu sadarbību mūsu tautu vārdā!