Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par metodisko norādījumu apstiprināšanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.01.2001., Nr. 4 https://www.vestnesis.lv/ta/id/1320-par-metodisko-noradijumu-apstiprinasanu

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums Nr.5

Par grozījumu metodiskajos norādījumos apstiprināšanu

Vēl šajā numurā

09.01.2001., Nr. 4

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Valsts ieņēmumu dienests

Veids: rīkojums

Numurs: 4

Pieņemts: 04.01.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts ieņēmumu dienests

Rīkojums Nr. 4 Rīgā 2001. gada 4. janvārī

Par metodisko norādījumu apstiprināšanu

1. Apstiprinu "Metodiskos norādījumus par pašnodarbināto, iekšzemes darba ņēmēju pie darba devēja - ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmēju pie darba devēja - ārvalstnieka valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu aprēķināšanu un uzskaiti".

2. Rīkojumu un ar rīkojumu apstiprinātos metodiskos norādījumus publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

3. Ar rīkojumu apstiprinātie metodiskie norādījumi piemērojami ar 2001. gada 1. janvāri.

4. Ar 2001. gada 1. janvāri atzīt par spēku zaudējušiem Valsts ieņēmumu dienesta 2000. gada 11. aprīlī apstiprinātos "Metodiskos norādījumus par pašnodarbināto, iekšzemes darba ņēmēju pie darba devēja - ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmēju pie darba devēja - ārvalstnieka valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu aprēķināšanu un uzskaiti".

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors A.Sončiks

Metodiskie norādījumi par pašnodarbināto, iekšzemes darba ņēmēju pie darba devēja - ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmēju pie darba devēja - ārvalstnieka valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu aprēķināšanu un uzskaiti

Izdoti saskaņā ar likuma

"Par nodokļiem un nodevām" 5.panta otro daļu

un likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 8.panta 4.punktu

Šo norādījumu mērķis ir sniegt metodisku palīdzību fiziskajām personām, kurām pašām jāaprēķina un jāizdara valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk - obligātās iemaksas), kā arī Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām vienotas normu izpratnes veidošanai un piemērošanai.

I daļa. Pašnodarbinātie

1. Termins "pašnodarbinātais" ir izskaidrots likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (turpmāk - Likums) 1.panta 3.punktā.

2. Tā ir persona, kura gūst ienākumu kā

• persona, kas veic individuālo darbu;

• persona, kas saņem autoratlīdzību; zvērināts notārs;

• zvērināts advokāts;

• zvērināts revidents; prakses ārsts;

• cita fiziskā persona, kas reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja (piemēram, namīpašnieks, zemes iznomātājs), izņemot tās, kuras veic nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un ir sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai ir I vai II grupas invalīdi;

• persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kuras darbu apmaksā no Latvijas Republikai piešķirtajiem ārvalstu tehniskās palīdzības vai starptautisko finansu institūciju aizdevuma līdzekļiem;

• zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks, kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku (zvejnieku) saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs zemnieku (zvejnieku) saimniecības vadības funkciju, ja šajā zemnieku (zvejnieku) saimniecībā likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors), izņemot tos, kuri ir sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai ir I vai II grupas invalīdi.

3. Par apliecinājumu tam, ka fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību, ir reģistrējusies saimnieciskās darbības veicēja statusā, ir uzskatāma nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecība.

4. Ja persona ir saimnieciskās darbības veicēja un iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, bet viņai nav izsniegta nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecība, tad tā nav uzskatāma par pašnodarbināto personu.

5. Zemnieku saimniecības īpašnieks, kurš nav darba tiesiskajās attiecībās ar citiem darba devējiem, var būt

• pašnodarbinātais - ja pats veic šīs zemnieku saimniecības vadības funkciju un šajā saimniecībā nav iecelts pārvaldnieks;

• nepakļauts valsts sociālajai obligātajai apdrošināšanai - ja uzņēmumā ir iecelts pārvaldnieks un īpašnieks nenodarbojas ar uzņēmuma vadību;

• darba ņēmējs - ja zemnieku saimniecībā likumā noteiktajā kārtībā ir iecelts pārvaldnieks un īpašnieks noslēdz darba līgumu ar uzņēmuma pārvaldes institūciju.

6. Likums "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu" nosaka, ka uzņēmuma pārvaldes formu nosaka īpašnieks. Individuālā uzņēmuma īpašnieks var pārvaldīt savu uzņēmumu pats, kā arī ar pārvaldnieka vai koleģiālas pārvaldes institūcijas starpniecību. Tādā gadījumā pilnvarojums uzņēmuma īpašnieka vārdā rīkoties ar uzņēmuma mantu un pārstāvēt uzņēmuma īpašnieku tiek fiksēts statūtos vai nolikumā.

Ja uzņēmums nepieņem statūtus vai neizstrādā nolikumu, uzņēmuma pārvaldnieka pilnvarojums uzņēmuma īpašnieka vārdā rīkoties ar uzņēmuma mantu un pārstāvēt uzņēmuma īpašnieku tiek fiksēts uzņēmuma īpašnieka un pārvaldnieka darba līgumā.

7. Ar 2001.gadu persona vienlaikus var būt gan pašnodarbinātais, gan darba ņēmējs. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja paralēli algotā darba ienākumiem persona gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, viņam obligātās iemaksas jāveic no visiem ienākumiem.

8. Pašnodarbinātā statuss neizslēdz iespēju personai kļūt par darba devēju (gan par darba devēju - fizisko personu, gan kā uzņēmuma pārstāvi, kad darbinieku pieņem darbā juridiskā persona - zemnieku saimniecība), izņemot gadījumu, kad persona ir individuālā darba veicēja. Saskaņā ar likumu "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu" individuālais darbs ir uzņēmējdarbība, ko fiziskā persona veic patstāvīgi, neizmantojot algotu darbaspēku. Tomēr individuālā darba veicējiem nav aizliegts nodarbināt citas personas tādos darbos, kas nav saistīti ar individuālā darba veikšanu.

Piemērs. Individuālā darba veicējs apstrādā ādu. Viņš var pieņemt darbā dārznieku vai auklīti, bet ne palīgstrādnieku, kurš palīdzēs ādas apstrādē.

9. Pašnodarbinātie ir pakļauti šādiem apdrošināšanas veidiem:

• pensiju apdrošināšana;

• invaliditātes apdrošināšana;

• maternitātes un slimības apdrošināšana.

10. Pašnodarbināto personu obligāto iemaksu likme 2001.gadā ir 32,10% un pašnodarbinātajiem, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai I vai II grupas invalīdiem - 28,17% (nav pakļauti invaliditātes apdrošināšanai).

1.tabula

Obligāto iemaksu likmes sadalījums pašnodarbinātajiem

pa apdrošināšanas veidiem 2001.gadā

Iemaksu likme
Iemaksu likme pensionāram vai I
(%) vai II grupas
invalīdam (%)
Pensiju apdrošināšana 26,93 26,93
Apdrošināšana pret bezdarbu - -
Darba negadījumu apdrošināšana - -
Invaliditātes apdrošināšana 3,89 -
Maternitātes un slimības apdrošināšana 1,28 1,24
Kopā 32,10 28,17

11. Obligātās iemaksas jāveic līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam (līdz 15.aprīlim, 15.jūlijam, 15.oktobrim, 15.janvārim). Ienākuma nodokļa gada ienākumu deklarācijā pie attaisnotajiem izdevumiem jāuzrāda arī obligātās iemaksas par pēdējo gada ceturksni, kuru maksāšanas termiņš ir nākamā gada 15.janvāris.

12. Līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam jāiesniedz ziņojumi par obligātajām iemaksām pēc parauga, kādu nosaka Ministru kabineta 2000.gada 14.novembra noteikumu Nr.397 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli" 5.pielikums.

13. Pašnodarbinātā obligāto iemaksu objekts ir brīvi izraudzīti ienākumi no preču ražošanas, darbu izpildes, pakalpojumu sniegšanas, radošās un profesionālās darbības un citi ienākumi.

14. Obligāto iemaksu objekta minimālais apmērs pašnodarbinātajiem 2001.gadā ir Ls 480 gadā un maksimālais - Ls 16 000 gadā. Turklāt jāņem vērā, ka obligāto iemaksu objekta minimālais apmērs tiek noteikts proporcionāli mēnešu skaitam, kuros persona kalendārā gada laikā atradusies pašnodarbinātā statusā, t.i., Ls 40 mēnesī.

15. Obligāto iemaksu objekts nav patentmaksa, kas ir pašvaldību noteikts avansa maksājums par dažāda veida saimniecisko darbību.

16. Pašnodarbinātais obligāto iemaksu objektu izvēlas, ievērojot Ministru kabineta noteikto iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru, kā arī savus faktiskos ienākumus.

17. Ja zemnieku vai zvejnieku saimniecība ir ģimenes uzņēmums, kurā ir vairāki dibinātāji, un mēneša ienākumi ir lielāki par Ls 40, bet nesasniedz visu īpašnieku obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru kopsummu, obligātās iemaksas, savstarpēji vienojoties, var veikt viens īpašnieks. Obligāto iemaksu minimālais apmērs attiecas uz katru maksātāju, jo arī sociālos pakalpojumus vairākas personas nevar saņemt no apliekamā ienākuma, kas noteikts vienai personai.

18. Personai, ja tā gūst ienākumus kā pašnodarbinātā, piemēram, gan no individuālā darba, gan no autoratlīdzībām, sociālās apdrošināšanas iemaksu objektu nosaka, visu ienākumu veidus summējot.

19. Netiek summēti tie ienākumi, kurus gūstot persona saskaņā ar Likumu nav apdrošināmās personas statusā.

Piemērs. Zemnieku saimniecības īpašnieks - pensionārs, kurš pats veic operatīvās vadības funkcijas, paralēli gūst ienākumus arī kā individuālā darba veicējs. Lai noteiktu obligāto iemaksu objektu, ņem vērā tikai tos ienākumus, kuri gūti no individuālā darba, jo zemnieku saimniecības īpašnieks pensijas vecumā nav obligāti sociāli apdrošināmā persona.

20. Pašnodarbinātais veic obligātās iemaksas par tiem gada ceturkšņa mēnešiem, kuros ienākumi ir sasnieguši 1/12 daļu no Ministru kabineta noteiktā obligāto iemaksu objekta minimālā apmēra, t.i., Ls 40. Tātad, ceturksnim beidzoties, nodokļu maksātājs pēc ieņēmumu - izdevumu uzskaites žurnāla konstatē savus mēneša ienākumus un 15 dienu laikā veic obligātās iemaksas par tiem pārskata ceturkšņa mēnešiem, kuros ienākumi ir sasnieguši Ls 40 mēnesī.

21. Aizpildot ceturkšņa ziņojumu, ja iemaksas netiek veiktas, ailēs "Ienākumi" un "Aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas" uzrāda nulli.

Piemērs.

Faktiskie ienākumi Ziņojumā norādītie Obligāto iemaksu
Mēnesis pēc uzskaites (brīvi izvēlētie) objekta minimālais
žurnāla (Ls) ienākumi apmērs, no kura
jākārto maksājumi (Ls)
1 2 3 4
I 30,00 0 0
II 60,00 45 40,00
III 70,00 50 40,00
IV 0 0 0
V 0 0 0
VI 0 0 0
VII 0 0 0
VIII 15,00 0 0
IX 20,00 0 0
X 100,00 40 40,00
XI 100,00 60 40,00
XII 100,00 60 40,00

Šajā gadījumā obligāti jāveic iemaksas par februāri, martu, oktobri, novembri un decembri vismaz no Ls 40 katrā mēnesī, bet pašnodarbinātajam ir dota brīva izvēle noteikt obligāto iemaksu objekta apmēru. Tādēļ pašnodarbinātais var veikt iemaksas arī no lielāka obligāto iemaksu objekta.

22. No mēneša, kad gada ienākumi sasniedz Ls 480, obligātās iemaksas jāveic par visiem turpmākajiem mēnešiem, vismaz no Ls 40, līdz kalendārā gada beigām vai pašnodarbinātā statusa zaudēšanai. Tātad pašnodarbinātajiem jāseko līdzi saviem kalendārā gada kopējiem ienākumiem. Tiklīdz gada ienākumi sasnieguši Ls 480, obligātās iemaksas jāveic arī par tiem mēnešiem, kuros ir zaudējumi vai nav ienākumu vai arī ienākumi ir mazāki nekā Ls 40.

Piemērs.

Persona ir pašnodarbinātā statusā visu kalendāro gadu.

Faktiskie ienākumi Faktiskie ienākumi Obligāto iemaksu
Mēnesis pēc uzskaites no gada sākuma objekta minimālais
žurnāla (Ls) pēc uzskaites apmērs, no kura
žurnāla (Ls) jākārto maksājumi (Ls)
I 35,00 35,00 0
II 35,00 70,00 0
III 40,00 110,00 40,00
IV 100,00 210,00 40,00
V -50,00 160,00 0
VI 200,00 360,00 40,00
VII 40,00 400,00 40,00
VIII 35,00 435,00 0
IX 100,00 535,00 40,00
X -60,00 475,00 40,00
XI 0 475,00 40,00
XII 30,00 505,00 40,00

23. Ja izdevumi tiek uzskaitīti gadam vai citam laikposmam, mēneša ienākumu aprēķināšanai var izmantot attiecīgi proporcionālo izdevumu daļu:

Kopējā izdevumu summa

Mēneša izdevumi = --------------------------------------

Mēnešu skaits, par kuriem aprēķināti izdevumi

24. Ievērojot vispārējos iemaksu veikšanas principus pašnodarbinātajiem, obligātās iemaksas jāveic arī par tiem mēnešiem, kuros pašnodarbinātais ir saņēmis slimības pabalstu, kā arī maternitātes pabalstu, ja viņš ir guvis ienākumus, kas atbilst sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektam.

25. Saņemot pašnodarbinātā ziņojumu par obligātajām iemaksām (Ministru kabineta 2000.gada 14.novembra noteikumu Nr.397 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli" 5.pielikums), Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu darbiniekiem nav obligāti jāpārbauda ziņu patiesums pēc uzskaites žurnāla.

26. Ja taksācijas gada laikā nav veiktas obligātās iemaksas, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde pēc gada ienākumu deklarācijas pielikuma D3 "Ienākumi no saimnieciskās darbības" rindu "Ienākumi vai zaudējumi no lauksaimnieciskās ražošanas" un "Ienākumi vai zaudējumi no citiem saimnieciskās darbības veidiem" kopsummas (likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli") pārbauda pašnodarbinātā kopējos gada ienākumus, par bāzi ņemot saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpību, neņemot vērā

• neapliekamos ienākumus no lauksaimnieciskās ražošanas (Ls 3000 gadā);

• iepriekšējo gadu lauksaimnieciskās ražošanas un citas saimnieciskās darbības zaudējumus;

• subsīdijas, dotācijas.

27. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde pārbaudot ņem vērā pilnu kalendāro mēnešu skaitu, kuros persona atzīstama par pašnodarbināto. Par pilnu kalendāro mēnesi uzskatāms arī mēnesis, kurā persona reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā vai zaudē pašnodarbinātā statusu.

28. Lai noteiktu obligāto iemaksu objekta gada minimālo apmēru, mēnešu skaitu, kuros persona atzīstama par pašnodarbinātu, reizina ar obligāto iemaksu objekta mēneša minimālo apmēru. Tātad ne vienmēr gada ienākumiem jāsakrīt ar Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta gada minimālo apmēru, bet tie ir atkarīgi no mēnešu skaita, kurā persona ir pašnodarbināta.

Piemērs.

Nodokļu maksātājs 6.jūnijā iegūst pašnodarbinātā statusu un reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā. Šajā gadījumā obligāto iemaksu objekta gada minimālais apmērs ir Ls 280 (7 mēneši x Ls 40).

29. Pēc gada ienākumu pārbaudes pašnodarbinātajiem, kuru gada ienākumi pārsniedz Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu gada minimālo apmēru - Ls 480 un kuri nav veikuši obligātās iemaksas, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde izsniedz (nosūta) paziņojumu (1.pielikums). Pēc paziņojuma saņemšanas pašnodarbinātais veic obligātās iemaksas un iesniedz ziņojumu par tiem ceturkšņa mēnešiem, kuros ienākums ir pārsniedzis obligāto iemaksu objekta mēneša minimālo apmēru, un labo gada ienākumu deklarācijā uzrādītos attaisnotos izdevumus, iekļaujot tajos obligāto iemaksu summu.

30. Ja pārbaudes laikā pašnodarbinātais neiesniedz ieņēmumu - izdevumu uzskaites žurnālu un nav iespējams noteikt konkrētus mēnešus, par kuriem jākārto obligātās iemaksas, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde obligātās iemaksas piedzen par visiem pārskata perioda (gada) mēnešiem minimālajā apmērā.

31. Ja gada ienākumi ir mazāki par Ls 480, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde, saņemot gada ienākumu deklarāciju, var mēneša ienākumus pēc uzskaites žurnāla nepārbaudīt vai pārbaudīt izlases veidā. Bet tas neatbrīvo pašnodarbināto no obligāto iemaksu veikšanas par tiem mēnešiem, kuros ienākumi sasnieguši Ls 40, jo nodokļu administrācijai ir tiesības iekasēt papildus aprēķinātos nodokļus un uzlikt sodus, kad ir pārkāpti nodokļu likumi, triju gadu laikā pēc noteiktā maksāšanas termiņa.

II daļa. Ārvalstu darba ņēmēji pie darba devēja - ārvalstnieka

32. Visi 15 gadu vecumu sasniegušie ārvalstu darba ņēmēji pie darba devēja - ārvalstu nodokļu maksātāja (turpmāk tekstā - darba ņēmējs ārvalstnieks), ja šo personu pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā un tās uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, obligātās iemaksas veic patstāvīgi.

33. Darba ņēmēji ārvalstnieki reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā pēc savas dzīvesvietas adreses 10 dienu laikā no statusa iegūšanas dienas (t.i., līdz 193.dienai pēc ierašanās Latvijas Republikā), uzrādot pasi vai citu Latvijā atzītu ceļošanas dokumentu. Reģistrējoties viņi deklarē obligāto iemaksu objektu, kas ir noslēgtajā darba devēja un darba ņēmēja līgumā noteiktā atlīdzība pilnā apmērā. Obligāto iemaksu objektu deklarē, iesniedzot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta aprēķinu (2.pielikums).

34. Darba ņēmējam ārvalstniekam, pie darba devēja ārvalstnieka reģistrējoties, jāpierāda šādi fakti:

- nosūtītājvalsts darba devēja nosaukums un juridiskā adrese;

- periods, uz kuru persona nosūtīta veikt darbu Latvijā, norādot šī perioda sākuma un beigu datumu;

- pakļautība konkrētās valsts sociālās apdrošināšanas likumiem, ja persona Latvijā uzturēsies laika periodā līdz 12 mēnešiem.

35. Nav noteikts konkrēts paraugs dokumentiem, kas apliecina 34.punktā minētos faktus. Līdz ar to ņem vērā jebkāda veida dokumentu, ar kura palīdzību var iegūt objektīvu informāciju par 34.punktā minētajiem faktiem. Piemēram, ziņas par darba devēja nosaukumu un juridisko adresi var iegūt no darba līguma.

36. Ja darba ņēmējs ārvalstnieks nosūtīts strādāt Latvijā uz periodu, kas nav ilgāks par 12 mēnešiem, tad obligātās iemaksas nav jāveic, ja iesniedz dokumentu, kas apliecina obligāto iemaksu veikšanu nosūtītājvalstī. Darbības laiks Latvijā var būt norādīts arī līgumā, kas slēgts ar darba devēju. Ja netiek iesniegts minētais dokuments, tad iemaksas jāveic ar 184.dienu pēc ierašanās Latvijā.

37. Ja darba ņēmējs ārvalstnieks nosūtīts strādāt Latvijā uz periodu, kas ir ilgāks par 12 mēnešiem, tad obligātās iemaksas jāveic ar 367.dienu pēc ierašanās Latvijā, neņemot vērā, vai tās tiek veiktas nosūtītājvalstī.

38. Iepriekš minētie nosacījumi par reģistrāciju un obligāto iemaksu veikšanas kārtību atkarībā no tā, uz kādu laika periodu darba ņēmējs ārvalstnieks nosūtīts strādāt Latvijā, neattiecas uz tiem darba ņēmējiem ārvalstniekiem, kuri reģistrējušies pirms 2001.gada 1.janvāra. Viņi veic obligātās iemaksas, sākot ar 184.dienu pēc ierašanās Latvijā, neņemot vērā laika periodu, uz kādu viņi nosūtīti veikt darbu Latvijā.

39. Darba ņēmēji ārvalstnieki ir pakļauti

• pensiju apdrošināšanai,

• invaliditātes apdrošināšanai,

• maternitātes un slimības apdrošināšanai.

40. Obligātās iemaksas jāveic līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam (līdz 15.aprīlim, 15.jūlijam, 15.oktobrim, 15.janvārim).

41. 2001.gadā obligāto iemaksu likme ir noteikta 32,8 % no obligāto iemaksu objekta.

2.tabula

Obligāto iemaksu likmes sadalījums pa apdrošināšanas veidiem 2001.gadā

darba ņēmējiem ārvalstniekiem

Iemaksu likme (%)
Pensiju apdrošināšana 26,93
Apdrošināšana pret bezdarbu -
Darba negadījumu apdrošināšana -
Invaliditātes apdrošināšana 3,89
Maternitātes un slimības apdrošināšana 1,98
Kopā 32,8

42. Darba ņēmēji ārvalstnieki vienlaikus var gūt blakus ienākumus arī kā pašnodarbinātie vai iekšzemes nodokļu maksātāja darba ņēmēji. Ja darba ņēmējs ārvalstnieks ir arī pašnodarbinātais, jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no objekta, kurš noteikts, ievērojot katra statusa obligāto iemaksu objekta noteikšanas principus. Ja darba ņēmējs ārvalstnieks vienlaikus ir arī darba ņēmējs pie iekšzemes nodokļu maksātāja, tad par ienākumiem, ko viņš gūst no darba devēja, iemaksas veiks darba devējs.

43. Sasniedzot obligāto iemaksu maksimālo apmēru, obligāto iemaksu veikšana pārtraucama. Obligāto iemaksu maksimālais apmērs 2001.gadā ir Ls 16 000.

44. Ziņojumi par aprēķinātajām obligātajām iemaksām jāiesniedz reizi ceturksnī Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē līdz iemaksu veikšanas dienai, t.i., līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam.

45. Ziņojuma paraugu nosaka Ministru kabineta 2000.gada 14. novembra noteikumu Nr.397 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli" 5.pielikums.

46. Ziņojums ir jāiesniedz par aprēķinātajām, nevis tikai par veiktajām obligātajām iemaksām. Piemēram, ja aizkavējas līgumā noteiktās atlīdzības izmaksa un līdz ar to arī aizkavējas obligāto iemaksu maksājums, neraugoties uz to, ziņojums ir jāiesniedz Likumā noteiktajā termiņā.

III daļa. Iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja - ārvalstnieka

47. Iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja - ārvalstnieka ir persona, kuru Latvijas Republikas teritorijā nodarbina darba devējs - ārvalstu nodokļu maksātājs, ja šī iekšzemes darba ņēmēja pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā.

48. Arī tad, ja personu ir pieņēmusi darbā kāda uzņēmuma Latvijā esoša pārstāvniecība vai filiāle, kas netiek atzīta par rezidentu, persona ir uzskatāma par iekšzemes darba ņēmēju pie darba devēja - ārvalstnieka.

49. Iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja - ārvalstnieka ir pakļauti

• pensiju apdrošināšanai;

• apdrošināšanai pret bezdarbu;

• nvaliditātes apdrošināšanai;

• maternitātes un slimības apdrošināšanai.

50. 2001.gadā obligāto iemaksu likme ir noteikta 35,00 % no obligāto iemaksu objekta. Iekšzemes darba ņēmējiem pie darba devēja - ārvalstnieka, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu vai ir I vai II grupas invalīdi, obligāto iemaksu likme ir 28,17% no obligāto iemaksu objekta.

3.tabula

Obligāto iemaksu likmes sadalījums pa apdrošināšanas veidiem 2001.gadā iekšzemes darba ņēmējiem pie darba devēja - ārvalstnieka

Iemaksu likme Iemaksu likme
(%) pensionāram vai I vai
II grupas invalīdam (%)
Pensiju apdrošināšana 26,93 26,93
Apdrošināšana pret bezdarbu 2,20 -
Darba negadījumu apdrošināšana - -
Invaliditātes apdrošināšana 3,89 -
Maternitātes un slimības apdrošināšana 1,98 1,24
Kopā 35,00 28,17

51. Reģistrējoties viņi deklarē obligāto iemaksu objektu, kas ir noslēgtajā darba devēja un darba ņēmēja līgumā noteiktā atlīdzība pilnā apmērā. Obligāto iemaksu objektu deklarē, iesniedzot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta aprēķinu (2.pielikums).

52. Obligāto iemaksu objekts ir līgumā noteiktā atlīdzība. 2001.gadā maksimālais iemaksu objekta apmērs ir Ls 16 000.

53. Ja atlīdzība līgumā noteikta gadam vai kādam citam laika posmam, nosaka mēneša iemaksu objektu. Norādīto laika posmu dala ar mēnešu skaitu, kas tajā iekļauts.

54. Obligātās iemaksas aprēķina, reizinot obligāto iemaksu objektu ar noteikto obligāto iemaksu likmi.

55. Iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja - ārvalstnieka veic obligātās iemaksas līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam (līdz 15.aprīlim, 15.jūlijam, 15.oktobrim, 15.janvārim). Ja kalendārā gada obligāto iemaksu objekts sasniedz maksimālo iemaksu objekta apmēru, obligātās iemaksas turpmāk līdz gada beigām neveic.

56. Iekšzemes darba ņēmējam pie darba devēja - ārvalstnieka līdz iemaksu veikšanas dienai, t.i., līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam, jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē ziņojumi par veiktajām obligātajām iemaksām attiecīgajā ceturksnī.

57. Ziņojuma paraugu nosaka Ministru kabineta 2000.gada 14.novembra noteikumu Nr.397 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli" 5.pielikums.

58. Ziņojums ir jāiesniedz par aprēķinātajām, nevis tikai par veiktajām obligātajām iemaksām. Piemēram, ja aizkavējas līgumā noteiktās atlīdzības izmaksa un līdz ar to arī aizkavējas obligāto iemaksu maksājums, neraugoties uz to, ziņojums ir jāiesniedz Likumā noteiktajā termiņā.

1.pielikums

1PIEL.GIF (62950 BYTES)

2.pielikums

2PIEL.GIF (71033 BYTES)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!