Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2006. gada 22. martā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.03.2006., Nr. 52 https://www.vestnesis.lv/ta/id/131629

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Vēl šajā numurā

30.03.2006., Nr. 52

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2006. gada 22. martā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Labdien, godātie kolēģi! Ir pienācis laiks atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.

Pirmais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums tieslietu ministrei Solvitai Āboltiņai “Par personu, kas strādā smagos un sevišķi smagos apstākļos, tiesību nepasliktināšanu, pirms termiņa aiziet pensijā”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis tieslietu ministres vēstuli, kurā informēts, ka šis ir Labklājības ministrijas kompetences jautājums, tāpēc tas tika nosūtīts pēc piederības.

Diemžēl mēs neesam saņēmuši labklājības ministres atbildi, bet ir atbilde, kuru parakstījusi valsts sekretāre. Šo atbildi mēs nevaram pieņemt kā rakstveidā sniegtu atbildi. Turklāt šobrīd Āboltiņas kundze, kurai jautājums bija uzdots, ir informējusi par savu atrašanos attaisnotā prombūtnē.

Jautājums tiek pārcelts.

Otrais jautājums ir deputātu Kabanova, Plinera, Buzajeva, Tolmačova un Aleksejeva jautājums ārlietu ministram Artim Pabrikam “Par jēdzienu “nevēlama persona (persona non grata)””.

Saistībā ar šo jautājumu ir saņemta rakstveida atbilde no ārlietu ministra, kura deputātus acīmredzot neapmierina. Ministrs ir arī informējis, ka šobrīd atrodas ārvalstu vizītē, tātad attaisnotā prombūtnē.

Jautājums tiek pārcelts.

Trešais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums ekonomikas ministram Arturam Krišjānim Kariņam “Par iedzīvotāju ienākumu progresīvo nodokli”.

Ir saņemta rakstveida atbilde. Vai atbilde apmierina jautājuma iesniedzējus? Neapmierina.

Ir saņemta arī ekonomikas ministra Kariņa vēstule, ar kuru viņš lūdz attaisnot viņa prombūtni saspringtā darba grafika dēļ.

Jautājums tiek pārcelts.

Nākamais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums finanšu ministram Oskaram Spurdziņam “Par papildu resursiem valsts budžetam”.

Ir saņemta ministra Spurdziņa rakstveida atbilde, kura deputātus neapmierina. Ministrs ir ieradies, lai sniegtu mutisku atbildi.

Lūdzu, ministra kungs!

O.Spurdziņš (finanšu ministrs).

Labdien! Situācija nav jauna, jo arī iepriekšējā Finanšu ministrijas atbildē faktiski mēs jau diezgan sīki pamatojām, kādēļ Finanšu ministrijai nav šādas informācijas un kādēļ mēs neplānojam veikt tādas darbības, kādas jūs minat savā vēstulē,– caur Valsts kasi. Šobrīd atbildē varu tikai akcentēt, ka Valsts kases funkcijās šajā brīdī ietilpst tikai tā saucamo valsts budžeta iestāžu maksājumu apkalpošana, valsts budžeta izpildes uzskaite, valsts parāda vadība, Eiropas Savienības dažādo politikas instrumentu maksājumu veikšana, kā arī fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšana.

Kas attiecas uz to, vai nebūtu efektīvi arī, teiksim, valsts iestādes un principā arī iedzīvotājus apkalpot caur Valsts kasi, varu teikt tikai to, ka tas noteikti nebūtu lētāk, jo šajā brīdī Valsts kases minētajām funkcijām ir pakārtots arī budžets. Lai veiktu arī tās darbības, kuras jūs nosaucāt savā vēstulē, nenoliedzami būtu vajadzīgi diezgan prāvi papildu izdevumi, kas ir nepieciešami Valsts kasei, lai veiktu šīs darbības.

Protams, vispirms ir jāaplūko tas jautājums, par kuru es teicu jau sākumā,– vai mēs gribam paplašināt Valsts kases funkcijas kā tādas, jo, manuprāt, ministraprāt, nebūtu pareizi izveidot jaunu valsts banku. Mums jau ir valsts banka, kas darbojas, balstoties uz visiem Komerclikuma nosacījumiem, un tā ir Hipotēku un zemes banka. Un tā šajā banku struktūrā, banku sistēmā darbojas uz tiem pašiem nosacījumiem, kādi ir jebkurai komerciestādei, tāpēc Valsts kasei uzņemties šādas funkcijas, manuprāt, nav ne efektīvi, ne arī finansiāli izdevīgi, jo tas nenoliedzami palielinātu valsts budžeta fiskālo deficītu. Šobrīd, protams, es nevaru pateikt, cik liels tas būtu, bet nenoliedzami tāds būtu, jo šobrīd šo funkciju pildīšanai būtu jāparedz papildu resursi gan Rīgā, gan arī attiecīgajās Valsts kases filiālēs rajonu centros, kur tās atrodas.

Sēdes vadītāja.

Paldies, ministra kungs! Vai deputātiem ir vēl arī citi papildjautājumi?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam!

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Augsti godātais ministra kungs! Tā kā jūs neapmierina tie piedāvājumi, kuri ir saņemti no mums, mēs, mūsu frakcija, ļoti gribam uzzināt no jums, vai valsts budžetam ir vajadzīgi papildu ienākumi, lai segtu mūsu inflāciju un nabadzību.

O.Spurdziņš.

Es nesaprotu, par kādiem budžeta ieņēmumiem jūs runājat. Protams, visi nodokļu ieņēmumi ir plānoti arī valsts budžetā, un tos mēs arī iekasējam.

Sēdes vadītāja.

Vai deputātiem ir vēl kādi citi papildjautājumi? Ir.

Lūdzu! Vārds deputātam Golubovam.

A.Golubovs.

Jā, es paskaidrošu. Mēs runājam par tiem ieņēmumiem, kuri varēja būt saistībā ar mūsu priekšlikumiem, no kuriem daži jau bija iesniegti Saeimā kā atsevišķi likumprojekti, taču jūs neuzskatījāt par vajadzīgu pats nokomentēt kaut vienu no šiem likumprojektiem.

O.Spurdziņš.

Šajā papildvēstulē jūs izvirzījāt tikai vienu jautājumu –nepieciešamību novirzīt budžeta resursus tieši šo Valsts kases paplašināto funkciju veikšanai. Par pārējiem šajā brīdī nav runa. Tas vismaz izriet no jūsu vēstules.

Sēdes vadītāja.

Kā tas norādīts mūsu likumā, lūdzu deputātus uzdot tikai tādus papildjautājumus, kuri ir saistīti ar uzdoto jautājumu.

O.Spurdziņš.

Es varu vienkārši nocitēt. Acīmredzot komercstruktūras, komercbankas ar to nodarbojas, jo tas tātad ir izdevīgi. Es saprotu, ka tā vēlme ir tāda, lai tas būtu izdevīgi arī Valsts kasei. Es varu teikt, ka katram ir savi mērķi, un Valsts kasei ir citas funkcijas. Komercbanku pamatpeļņa, protams, nebalstās uz šo kontu dublēšanu. Taču nē! Tā ir klientu piesaiste ar bankas veiktajām funkcijām, bet Valsts kasei nav tādu funkciju kā naudas vai depozītu uzkrāšana. Tai ir pavisam citas funkcijas.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies, ministra kungs! Jautājums ir izskatīts.

Nākamais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums ekonomikas ministram Arturam Krišjānim Kariņam “Par vistrūcīgākajām personām– tām, kam jāiztiek ar Ls 0,80 dienā”.

Uz šo jautājumu ir saņemta ekonomikas ministra Kariņa rakstveida atbilde. Vai atbilde jautājuma iesniedzējus apmierina? Neapmierina.

Kā jau es jūs informēju iepriekš, ministrs pavēstījis par savu nespēju būt šodien klāt sēdē. Līdz ar to jautājums tiek pārcelts.

Nākamais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums ekonomikas ministram Arturam Krišjānim Kariņam “Par kārtējo un perspektīvo ekonomisko politiku”.

Arī uz šo jautājumu ir saņemta ministra rakstveida atbilde. Vai atbilde apmierina deputātus? Atbilde neapmierina. Tā kā ekonomikas ministrs ir attaisnotā prombūtnē, jautājums tiek pārcelts.

Nākamais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums veselības ministram Gundaram Bērziņam “Par ģimenes ārstu un slimnieku faktisko krāpšanu ar zāļu cenām”.

Ir saņemta ministra rakstveida atbilde. Vai atbilde apmierina deputātus? Atbilde deputātus neapmierina. Ministra šobrīd nav klāt, lai sniegtu mutvārdu atbildi. Līdz ar to jautājums tiek pārcelts.

Nākamais ir deputātu Plinera, Buzajeva, Aleksejeva, Tolmačova, Kabanova un Sokolovska jautājums Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par 2005.gada 2.marta Ministru kabineta rīkojuma Nr.131 “Par darbdienu pārcelšanu” grozīšanu”.

Ministru prezidents ir informējis par to, ka pilnvaro atbildi uz šo jautājumu sniegt ekonomikas ministru un īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās. Rakstveida atbilde vēl nav saņemta. Jautājums tiek pārcelts.

Devītais jautājums ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums satiksmes ministram “Par tiltu un automaģistrāļu perspektīvo radīšanu”.

Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs– Ministru prezidents– ir sniedzis rakstveida atbildi uz šo jautājumu.

Vai rakstveida atbilde apmierina jautājuma iesniedzējus? Atbilde iesniedzējus apmierina. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums tieslietu ministrei Solvitai Āboltiņai “Par ieslodzījumu vietās ieslodzīto personu nodarbinātības organizēšanu”.

Uz šo jautājumu nav saņemta rakstveida atbilde, un ministre ir informējusi, ka viņa atrodas prombūtnē. Līdz ar to jautājums tiek pārcelts.

Nākamais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par darba dienas pārcelšanu no 2006.gada 5.maija uz 2006.gada 22.aprīli sakarā ar pareizticīgo un vecticībnieku Lielo Sestdienu”.

Uz šo jautājumu ir saņemta Ministru prezidenta informācija par to, ka sniegt atbildi ir pilnvarots ekonomikas ministrs.

Līdz šim rakstveida atbilde vēl nav saņemta. Līdz ar to jautājums tiek pārcelts.

Nākamais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Mārim Kučinskim “Par neatliekamiem pasākumiem denacionalizēto namu īrnieku problēmu atrisināšanā”.

Ministrs vēlas atbildēt mutveidā un ir ieradies. Lūdzu, ministra kungs!

M.Kučinskis (reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs).

Labdien! Atgādinu, ka jautājums skanēja tā: kad tiks izstrādāts pasākumu plāns neatliekamai valsts palīdzībai denacionalizēto māju iedzīvotājiem, kam draud izlikšana bez dzīvojamās platības ierādīšanas? Un otrais– kas ir jādara, lai šie cilvēki nepaliktu uz ielas, un vai ir arī iesniegti jau priekšlikumi, lai tiktu organizēts pārcelšanās gadījumiem paredzēts dzīvojamais fonds? Faktiski tie ir jautājumi, uz kuriem es šeit arī atbildēšu.

Attiecībā uz pirmo jautājumu– par pasākumu plānu– jāteic, ka šobrīd mēs balstāmies uz 2004.gadā Saeimā pieņemto likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.

Par kompleksajiem risinājumiem, kas bija jāizstrādā, atgādinu un informēju, kā tie šobrīd darbojas.

Pirmais un, var teikt, tas, kurš, kā es uzskaitīju, būs arī pats efektīvākais, ir 2005.gada 9.augustā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr.594– “Kārtība, kādā valsts piedalās dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā”. Būtība ir tāda, ka valsts sedz pusi no tā, ko pašvaldības piešķir pabalstiem. Šā gada budžetā šim mērķim ir paredzēti 2miljoni latu, kas šobrīd vēl iztērēti nav.

Saistošos noteikumus par pabalstu izmaksu ir pieņēmusi Rīga, Daugavpils, Valmiera, Ogre, Tukums, Talsi, Cēsis... arī Alūksnes pilsētas dome.

Ņemot vērā oficiālos statistikas datus, ka 69,8% faktiski attiecas uz Rīgu, mēs šobrīd gaidām, kad Rīga izmaksās pirmos pabalstus. Šodien viņa to vēl nebija izdarījusi.

Mēs esam gatavi šo pusi segt un uzskatām, ka, ja būs arī pieprasījums un ja tas risinājums izrādīsies efektīvs, iesniegt nākamā gada budžeta sakarā arī priekšlikumus par lielāka apjoma summām.

Otrais palīdzības veids ir paredzēts pagājušā gada 5.aprīlī pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos Nr.237– “Kārtība, kādā pašvaldībām piešķiramas valsts mērķdotācijas dzīvokļa jautājumu risināšanai”. Faktiski tā vairāk ir vērsta uz maznodrošinātajiem, kas ar pabalstu palīdzību nevarētu tās problēmas atrisināt.

Šā jautājuma sakarā valsts budžetā ir 3 miljoni latu, no kuriem viens miljons un 500 latu ir rezervēti Rīgai. Jau šajā piektdienā faktiski tiks acīmredzot izskatīts un pieņemts lēmums par šīs naudas atdošanu pašvaldībām, kuras ir sākušas namu celtniecību, to skaitā arī Rīgai.

Nākamais palīdzības veids, kas darbojas, ir pagājušā gada 16.augustā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr.609– “Kārtība, kādā sniedz palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai, izsniedzot attiecīgu galvojumu”. Tādam nolūkam ir šobrīd Hipotēku un zemes bankā līdzekļi.

Nākamais palīdzības veids ir 2.septembrī pieņemtie noteikumi, saskaņā ar kuriem (es stāstīšu, tā teikt, populārā valodā, ne tā, kā rakstīts) pašvaldībām ir tiesības segt to starpību, kas rodas, ja pašvaldība izīrē no privātīpašnieka dzīvokļus un nodod tos saviem īrniekiem. Par to jums jāprasa Rīgas Domei, bet man šķiet, ka šobrīd par efektu, par to, kā tas veids īstenojas praksē, man ir grūti runāt.

Nākamais palīdzības veids ir likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” ietverto normu izpilde. Ir runa par brīvajiem dzīvokļiem, kas tiek nodoti pašvaldībām, nevis nodoti izsolei. Informēju, ka no likuma pieņemšanas brīža neviens valsts dzīvoklis izsolei nav ticis arī nodots, ja pašvaldība to ir pieprasījusi.

Valsts sociālās garantijas šobrīd tiek nodrošinātas ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” normām, kuras paredz, ka, paaugstinot īres maksu, īpašniekiem par to jābrīdina sešus mēnešus iepriekš un finansiāli jāpamato paaugstinājums. Tātad šis aizsargmehānisms šobrīd vēl ir spēkā.

Jūs uzdevāt arī jautājumu, vai par to, kas jādara turpmāk, ir likumdošanas priekšlikumi. Mūsu analīze un secinājumi ir tādi: likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” ir ļoti konkrēti jāparedz, ka dzīvokļa pabalstu pašvaldības maksā denacionalizēto namu īrniekiem, ja to palikšana esošajā dzīvoklī ir ekonomiski izdevīga un ja nav iespējams cits palīdzības veids.

Šobrīd pašvaldībai ir tiesības izsniegt pabalstu, bet tas ir paredzēts ar saistošajiem noteikumiem. Nepieciešams to fiksēt arī likumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies, ministra kungs! Jūsu atbildes laiks ir izsmelts.

Vai deputātiem ir arī papildjautājumi? Ir papildjautājumi.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam!

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godājamais ministra kungs! Jūs savā atbildē pieminējāt, ka ir izstrādāta programma šo jautājumu risināšanai. Kad mēs, mūsu frakcija un visa Saeima, varēsim saņemt no jums rakstiski to plānu, programmu?

M.Kučinskis.

Es precizēju: vai to, ko es stāstīju, uzrakstīt precīzi, ar visu analīzi, kā tas notiek?

A.Golubovs.

Es nesapratu. Jūs pateicāt, ka jūs izstrādājāt programmu. Kur tā programma ir un kad mēs varēsim to saņemt?

M.Kučinskis.

Es sacīju, ka izstrādātie pasākumi balstās uz Saeimā pieņemto likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.

A.Golubovs.

Labi. Un otrs jautājums.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu!

A.Golubovs.

Jūs pieminējāt, ka nepieciešamas izmaiņas likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Kad ministrija iesniegs tos likuma precizējumus Saeimā?

M.Kučinskis.

Pēc mūsu plāna mēs apkoposim ziņas par to, cik efektīvi ir šobrīd esošie palīdzības veidi.

Tātad uzdevums Nr.1– paskatīties, kā Rīgā ir ar pabalstiem, kāds ir pieprasījums dzīvokļu celtniecībā. Un tad gatavosim un ar Ministru kabineta starpniecību iesniegsim šo priekšlikumu. Tā ka acīmredzot tas tiks izdarīts šogad, bet visticamāk, ka līdz vēlēšanām tas diez vai pie jums nonāks.

Sēdes vadītāja.

Paldies, ministra kungs! Paldies. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par labklājības ministres Dagnijas Staķes nekompetenci”.

Ministru prezidents ir informējis, ka, tā kā viņš šobrīd atrodas darba vizītē Briselē, atbildi uz jautājumu viņš vēlas sniegt pēc atgriešanās no komandējuma.

Jautājums tiek pārcelts.

Nākamais jautājums ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam “Par Latvijas Bankas likumdošanas iniciatīvu sakarā ar neatliekamiem pasākumiem inflācijas apturēšanai”.

Uz šo jautājumu Latvijas Bankas prezidents ir sniedzis rakstveida atbildi.

Vai atbilde apmierina jautājuma iesniedzējus? Atbilde jautājuma iesniedzējus apmierina. Jautājums ir izskatīts.

Līdz ar to ir izskatīti visi šīsdienas jautājumi.

Paldies par darbu.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!