Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1991.gada 13.novembra sēdes stenogramma Vakara sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.03.2006., Nr. 48 (3416) https://www.vestnesis.lv/ta/id/131016

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Projekts: Jaunatnes likums

Vēl šajā numurā

23.03.2006., Nr. 48 (3416)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

1991.gada 13.novembra sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Turpinām šīsdienas plenārsēdi, uzsākot vakara cēlienu. Lūdzu reģistrēties. Reģistrāciju! 80 deputāti reģistrējušies. Turpi­nām debates. Deputāts Zatuliviters, pēc tam– Ojārs Kehris.

V.Zatuliviters: */Cienījamie kolēģi! Jautājums, kas šodien iekļauts darba kārtībā, ir ārkārtīgi svarīgs, un vispirms tāpēc, ka tas ir pašas dzīves izvirzīts, tas ir, atbilstoši notikumu attīstībai mūsu republikā. Gribu uzdot jautājumu. Vai šodien ir nepieciešams reformēt Ministru padomi? Domāju, ka uz to divu atbilžu nav. Ministru kabineta reforma ir nepieciešama, jo to prasa pati dzīve. Un, pateicis “a”, es saku arī “b”: mans personīgais viedoklis, es uzskatu, ka par šo dokumentu jābalso. Taču nobalsot par dokumentu un dot zaļo gaismu šā dokumenta piepildīšanai ar konkrētu saturu ir viena lieta, bet cita– censties izanalizēt to, kas mums jau ir, ar mērķi noskaidrot, kur ir krāces, zemūdens akmeņi, kas traucēs turpmāko procesu. Vai tādi akmeņi ir? Man liekas, ka ir. Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, kas mani satrauc, paredzot grūtības šā dokumenta realizēšanā.

Pirmais. Mani satrauc, ka nav zinātniski pamatotas republikas ekonomiskās attīstības programmas. Bet ja nav rūpīgi saplānotas republikas ekonomiskās attīstības programmas, zinātniski pārbaudītas, kas, manuprāt, jāliek valdības reformēšanas pamatā, tad izriet ļoti liels jautājums. Ja šī programma ir un uz tās pamatojas valdības reforma, tas nozīmē, ka reforma iet kustībā uz tirgu, ko mēs pastāvīgi deklarējam. Ja ekonomiskās programmas nav, bet mēs valdību reformējam, tad rodas jautājums, kādēļ to darām? Vai tādēļ, lai samazinātu ministriju skaitu? Tas jādara, bet ne tikai tādēļ vien vajadzīga reforma. Acīm redzams, ka premjera nodoms ir panākt, lai Ministru kabinets strādātu efektīvāk, labāk, operatīvāk. Bet, ja reformēšana notiek nevis konkrētas ekonomiskas programmas īstenošanai, tad valdības, Ministru kabineta pārreformēšana pārvēršas par viena birokrātiska aparāta samazināšanu un cita izveidošanu. Tā ir pirmā problēma.

Otra problēma slēpjas paša parlamenta pozīcijā. Visi runātāji pirms manis vairāk vai mazāk to minēja, bet es deputātu uzmanību gribu pievērst vienam momentam. Paskatieties, kā pēkšņi ir mainījusies deputātu pozīcija! Līdz brīdim, kad premjerministrs šeit parādījās ar šo dokumentu, mēs ne vienu reizi vien runājām, ka Ministru kabinetu vajag reorganizēt, ka tas slikti strādā. Bija pilnīga vienprātība. Tagad ieklausieties runās pēc dokumenta piedāvāšanas, sākot to apspriest! Uzstājas komisijas priekšsēdētājs un saka: “Mūsu ministriju neaiztiec!” Uzstājas tās vai citas komisijas pārstāvis un atkal: “Mūsu ministriju neaiztiec!” Iznāk, ka līdz šim mēs valdību kritizējām par to, ka tā negrib reformēt savu iesūnojušo kabinetu, bet šodien saucam: “Reformai– stop! Mūsu ministrijas neaiztikt.” Rodas tāda pikanta situācija. Ja mēs arī tālāk tāpat iesim, kā ejam, tad– gribam to vai negribam– premjerministrs izrādīsies opozīcijā parlamentam. Vai nu viņš pakļausies parlamentam un nekādu reformu nebūs, vai arī viņš valdību reformēs, būdams sasietām rokām. Ne viena, ne otra situācija, kas šodien attīstās, mums nav vajadzīga.

Tā ir otrā problēma. Interesanti? Šeit mēs runājam par to, kā reformēt valdību, lai Ministru kabinets būtu tāds, kas spētu operatīvi atrisināt problēmas, kas šodien ļaudīm mutē. Bet ko mēs šodien redzam parlamentā? Jūs redzat: no Aizsardzības un iekšlietu komisijas uzstājās trīs pārstāvji. Man radās priekšstats, ka parlamentā ir cilvēki civilapģērbā, kas pārstāv un realizē kāda tikko dzimuša maza militāri rūpnieciska kompleksa intereses. Kaut kādi militāristiski lobiji. Sakarā ar to nevaru nepateikt, ka tādai mazai republikai Aizsardzības ministrija ir greznība, ko tā nevar atļauties. Tā pilnīgi nav vajadzīga. Es domāju, ka ne tikai man vienam ir tāds viedoklis. Aizstāvēt tautas intereses būs pa spēkam departamentam vai kādai citai organizācijai, nekādā ziņā Aizsardzības ministrijai. Es šeit pārtraukumā ļauni pajokoju, atkārtošu šo joku. Jo šī mazā dzimstošā Aizsardzības ministrija augs, izriezīs krūtis, aprīs mūsu mazo budžetu, mazās tautas mazo labklājību, mazo republiku. Lūk, tur tā lieta! Iziet no tā, ka valsts nevar tikt atzīta par valsti, ja tai nav Aizsardzības ministrijas, nevaram. Piedodiet man, ja mēs spriedīsim tā, tad tālu netiksim.

Nākamā problēma, kuru es redzu, problēma pašā Ministru kabinetā– tā ir ministru kompetence. Valdību reformējot, par to visvairāk jādomā. Savulaik mēs tāpat runājām, ka izvēlēsimies labākos no labākajiem, bet pavisam īsā laikā izrādījās, ka vairāki ministri ir nekompetenti. Ne tikai ministri, bet arī viņu aparāts. Pietiek atcerēties, kā šeit pirms diviem mēnešiem vai pusgada uzstājās Tirdzniecības ministrijas pārstāve un mūs visus pārliecināja, ka bērnu preču sortiments nenonāks Čiekurkalna tirgū, ja tam pacels cenu. Pārsteidzoša kompetence! Un līdzīgu kompetenci esam pietiekami daudz dzirdējuši ne tikai no šīs ministrijas pārstāvjiem vien. Tas nozīmē, ka ministru un ministriju kompetences problēma būs visnopietnākā, formējot jauno valdību. Tai, protams, jāpievērš vislielākā uzmanība.

Un vēl par vienu lietu. Man liekas, ka nestabilās ekonomiskās situācijas apstākļos– ne tikai ekonomiskās, bet arī ļodzīgās politiskās stabilitātes apstākļos– neprognozējama ir materiāli tehniskās apgādes situācija. Protams, ministriju operatīva reaģēšana uz šo problēmu ir ārkārtīgi svarīga. Es nedomāju, ka premjerministrs viens var izsekot, kā strādā ministrijas, visu izkontrolēt. Es ne gadījuma pēc paceļu šo jautājumu, arī premjeram ir ko padomāt. Nav nekādu šaubu, ka jāizstrādā precīza kontroles sistēma. Jo es atceros, ka manas vēstules, ar kurām caur aparātu man bija jāgriežas pie premjera, pie viņa nonāca: viena– pēc 12 dienām, otra– pēc 18, bet trešā– pēc mēneša! Un, ja tā iestrēgst deputāta vēstules, tad kā ir ar vienkāršu darba cilvēku sūtījumiem? Es negribu teikt, ka premjerministra aparātā ir nekompetenti cilvēki. Cilvēki kompetenti, bet sistēma tāda. Acīm redzams, ka sistēma jāmaina, jo jaunajam Ministru kabinetam, kas tagad padomā, jāstrādā efektīvāk un produktīvāk. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Deputāts Kehris, pēc tam– Rolands Repša.

O.Kehris: Godātais priekšsēdētāj, godātais premjerministra kungs! Godātie kolēģi! Es varu ziņot, ka vakar mēs, Ekonomikas komisija, apspriedām premjerministra Ivara Godmaņa iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas ministrijām”. Šajā apspriešanā mēs galvenokārt vadījāmies no diviem principiem.

Pirmais princips ir tas, ka pašlaik tik tiešām pienācis atbildības un struktūru nostiprināšanas laiks, kā arī radusies nepieciešamība to darīt. Pamatojoties uz šo principu, kas nostiprina gan valdības vadītāju, bet it īpaši ministru atbildību, šāds dokuments acīmredzot ir nepieciešams.

Otrs princips, uz ko mēs balstījāmies, ir tas, ka mēs nevaram iejaukties un mums nevajag iejaukties un uzņemties atbildību koriģēt vienas vai otras ministrijas esamību vai neesamību. Es aicinu arī deputātus to nedarīt un neuzņemties šādu atbildību. Tiesa, mūsu kolēģiem, deputātiem, bija daudz dažādu priekšlikumu, ka to vajadzētu darīt citādi vai vairāk darīt. Ja premjerministrs būtu atnācis konsultēties, viņš varētu ņemt vai neņemt tos vērā. Bet, ja to iesniedza vakar vakarā komisijai izskatīšanā, tad acīmredzot premjerministrs ir pārliecināts, tādēļ mēs aicinām atbalstīt tādu struktūru, kāda tā ir izstrādāta. Mēs nevaram vilkt garumā šo jautājumu.

Runājot konkrēti par tekstu, mums ir viens priekšlikums, proti, papildināt 3.pantu ar šādu teikumu: “iekļaut pastāvīgos departamentus ministrijas sastāvā vai likvidēt”. No premjerministra teiktā pilnībā izriet, ka viņš ir gatavs to darīt. Mūsu komisija uzskatīja, ka likumprojekts no tā iegūtu, ja būtu šāds papildinājums.

Mēs apspriedām arī jautājumu, vai vajadzētu katrai ministrijai noteikt maksimālo strādājošo skaitu. Mēs tomēr vienojāmies, ka nevajadzētu katrai ministrijai, bet ļoti būtu vēlams uzzināt divus skaitļus (varbūt varētu lūgt pašam premjerministram, lai viņš tos pasaka). Cik liels pašlaik ir aparāta darbinieku kopējais skaits visās ministrijās un departamentos? Un kādu skaitu viņš paredz turpmāk? Ja tikai samazinās ministriju skaits, bet tās apvienojas un kopējais darbinieku skaits paliek, tad jēga no visa tā ir diezgan maza. Kāds būtu šis kopējais skaits? Cik mums liels būs šis aparāts? To viņš varētu pateikt. Diez vai tas būtu jāraksta likumprojektā.

Attiecībā uz mūsu kompetences sfērā esošajām trim ministrijām, mēs, protams, uzskatām, ka Ekonomisko reformu ministrija ir absolūti nepieciešama, bez tās nebūs iespējams realizēt ekonomisko reformu. Noteikti atbalstāma ir ideja, ka jābūt departamentam, kas atbalsta privāto biznesu. Varbūt tā varētu būt daļa. Bet varbūt labāk, ja tā būtu mazā un vidējā biznesa attīstībai.

Nodokļiem noteikti ir jābūt Ekonomisko reformu ministrijā, jo tie ir ekonomiskās reformas realizēšanas instruments, nodokļus nevar atstāt samērā konservatīvās Finansu ministrijas pārziņā.

Atbalstām to, ka Finansu ministrijai ir jāveidojas Cenu departamenta vietā. Es domāju, ka, likvidējot šo departamentu, veidosies struktūra, kas veicinās konkurences attīstību.

Ārējās tirdzniecības ministrijas ideju uzskatām par pozitīvu, jo tad viss, gan tirdzniecība ar Austrumiem, gan ar Rietumiem, tiks koncentrēts vienā ministrijā. Kamēr vēl saglabājas šī licencēšana un tirdzniecība ar citām valstīm, balstoties uz tarifu un muitas nodokļu principu, Ārlietu ministrijā noteikti jāizveido starpvalstu vai starpvaldību līgumu departaments. Noteikti būtu labāk, ja tas atrastos Ārlietu ministrijā.

Tomēr noslēgumā izteikšu dažas mūsu šaubas, aicinot deputātus visu izvērtēt. Atbildība ir liela. Tuvojas ziema, tas ir pirmais arguments. Otrais– noris PSRS īpašuma pārņemšana. Trešais– nav funkcionālas analīzes. Un nav arī jūtams, jo bieži tika mainīti šie viedokļi, ka valdībai būtu pilnīgi skaidrs, kādu struktūru tā gribētu redzēt. Mūsuprāt, tā ir nevis reforma, bet tās ir pārmaiņas. Mums, deputātiem, ir jāsaprot, ka tas, ko mēs pašlaik pieņemam vai pieņemsim, nav ceļš uz tiesisku valsti. Ar to es negribu teikt, ka tas ir ceļš uz prettiesisku valsti. Nekādā gadījumā. Būtībā cilvēki lems, nevis likumi lems. Ar šo likumu mēs neatrisinām jautājumu par Ministru padomes un pašvaldību lietām. Tā ka šis bloks mums paliek priekšā. Saglabājas arī nozaru ministriju princips. Jūtama tendence, ka ministrijām saglabāsies vēlēšanās pārvaldīt savas ietekmes sfēras. Šeit nekādu lūzumu mēs panākuši neesam. Lielu gandarījumu rada tas, ka premjerministrs pats apzinās un saprot, ka tā nav nekāda galējā struktūra, bet ka tai vismaz līdz valdības programmas izskatīšanas laikam jābūt stabilai un tuvākā laikā nekādu svārstību nevar būt.

Tomēr viens no galvenajiem jautājumiem ir tas, vai šis kabinets spēs realizēt arī ekonomisko reformu pārejā uz tirgu. Ļoti lielā mērā tas atkarīgs no tām kandidatūrām, kuras mēs izskatīsim. Nevarētu teikt, ka šis Ministru kabinets, kurš strādāja līdz šim, būtu ļoti iestājies par virzību uz tirgu. Es ceru, ka premjerministrs apzinās, cik svarīgi ir, lai šis jaunais vai uzlabotais variants spētu to darīt un pats arī uzņemtos zināmu atbildību.

Es tiešām uzskatu, ka mums nevajadzētu mēģināt ar saviem lēmumiem kaut ko labot, jo tad būsim atbildīgi par to. Es domāju, ka mūsu komisijas struktūra nepavisam nav ideāla. Un mums nāksies arī šeit daudz ko darīt. Ja valdība pirmā ir iesākusi to darīt un ir pārliecināta par šo savu jauno struktūru, vajadzētu ļaut to realizēt. Bet, protams, bažas par šādu reformu mums ir.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Roland Repša!

R.Repša: Cienījamie kolēģi! Mani un vēl vairākus deputātus neapmierināja premjerministra kunga argumentācija par to, ja gadījumā netiek apvienota Rūpniecības ministrija un Enerģētikas ministrija, tad, lūk, ministriju skaits paliek tas pats vai pat palielinās. Mūsuprāt, tas ir tīri mehānisks arguments, kuram nav nekāda sakara ar lietas būtību. Lietas būtība ir tā, ka piedāvātā reforma tomēr ir vērsta uz valdības darba efektivitātes palielināšanu. Un, ja tas ir tā, ja mūsu izvēlētais ceļš ir pareizs, tad argumentam par ministriju skaita palielināšanos vai samazināšanos vairs nav būtiskas nozīmes. Šā iemesla dēļ pārtraukumā vairāki deputāti no Arhitektūras un celtniecības komisijas un no Rūpniecības komisijas sapulcējās, lai kopā ar premjerministru vēlreiz izdiskutētu šos jautājumus. Šīs diskusijas rezultāts ir tāds, ka mēs, abu šo komisiju deputāti, kuri bija klāt, paliekam pie saviem argumentiem un premjerministrs paliek pie saviem.

Es atļaušos īsumā pakavēties pie diviem jautājumiem un izklāstīt savu viedokli.

Pirmais. Par abu šo ministriju– Rūpniecības ministrijas un Enerģētikas ministrijas– apvienošanu. Manuprāt, mēs jau jūtam un turpmāk vēl vairāk jutīsim, ka enerģētika ir mūsu tautsaimniecības centrālā ass, ap kuru griežas un arī turpmāk griezīsies visi pārējie jautājumi. Varētu jau formāli šai ministrijai piekabināt klāt to Rūpniecības ministriju, un varbūt šāda kombinācija pat nebūtu traģēdija… Bet droši vien būtībā šo divu mehāniski savienoto struktūrvienību darbs tik un tā katrs dzīvos savu atsevišķu dzīvi, jo abas šīs ministrijas, kaut arī formāli, būs pabāztas zem viena jumta.

Otrs arguments, uz kuru es gribēju reaģēt, ir premjerministra kunga priekšlikums, kuru viņš izteica, ka Enerģētikas ministrijai varētu, lūk, noņemt apgādes funkcijas. Man šķiet, ka tā tomēr būtu kļūda. Pašlaik energoresursus faktiski gādā trīs struktūras. Tātad Enerģētikas ministrijas valsts uzņēmumi. Protams, var diskutēt par to, vai valsts uzņēmumi ir saistīti ar Enerģētikas ministriju vai tie darbojas autonomi, bet reālajā dzīvē tie tomēr darbojas pietiekami koleģiāli. Otrs elements ir Materiālo resursu apgādes ministrija, kas ar šiem jautājumiem nodarbojas, un trešais elements ir privātais sektors, kurš diemžēl visā šajā energoresursu gādāšanas sfērā pagaidām īsti ieslēdzies nav, jo ne ar kādām komandām, ne ar kādiem saukļiem privāto iniciatīvu izraisīt nevar, tai ir jānobriest cilvēkos un tad jāizpaužas. Mēs diemžēl varam tikai skatīties un ar nepacietību gaidīt, kad sabiedrības dzīlēs privātās iniciatīvas spēki sāks rezultēties kaut kādā darbībā. Tāpēc šajā situācijā energoresursu gādāšanas funkcijas pārlikšana no Enerģētikas ministrijas uz Materiālo resursu ministriju var beigties ar to, ka šo energoresursu gādāšanas procesā iestāsies ilgāks vai mazāks pārtraukums, kas nopietni atsauksies uz visu mūsu enerģētiku kopumā. Bez tam var rasties paradoksāla situācija, ja šāda shēma tiks realizēta,– energoresursus gādās projektējamā Ārējās tirdzniecības ministrija, kas būs pašreizējās Materiālo resursu ministrijas vietā, bet atbildīga par enerģētiku, par tās funkcionēšanu vai nefunkcionēšanu pilnībā būs Enerģētikas ministrija vai apvienotā Enerģētikas un rūpniecības ministrija. Tas nozīmē, ka kritiskā situācijā, ja kaut kādu iemeslu dēļ Ārējās tirdzniecības ministrija savu uzdevumu neveiks, tad enerģētikas ministram, Enerģētikas ministrijai, šai struktūrai būs atņemti darbarīki, lai šo situāciju kaut kā efektīvi ietekmētu sev par labu un veiktu kaut kādas operācijas, lai šos energoresursus sagādātu. Labākajā gadījumā viņš varēs tikai zvanīt pa telefonu un bezspēcīgās dusmās lamāt Ārējās tirdzniecības ministriju, kāpēc tā nav sagādājusi to visu. Bet atbildība galu galā gulsies tikai uz Enerģētikas ministriju. Man liekas, ka draudošās enerģētiskās krīzes apstākļos vajadzētu, lai šis komplekss strādā kā viens veselums, lai energoresursu gādāšana, pārstrāde un nodošana patērētājam atrastos vienotas Enerģētikas ministrijas pārziņā. Tāds būtu mans viedoklis. Protams, tika izteikti arī daudzi citi viedokļi.

Ko darīt tālāk? Kehra kunga uzstāšanās mani vedina uz domām, ka mums laikam te ir jāizšķiras, vai mēs pieņemam valdības piedāvāto reorganizācijas projektu bez izmaiņām un it kā noņemam no sevis atbildību, lai jau tālāk valdība uz savu risku strādā. Bet man liekas, ka mums vēl nav prezidentāla republika, mēs tomēr šobrīd esam parlamentāra tipa valsts, un par jebkuru lēmumu, ko pieņems Augstākā padome, kaut arī mēs zemapziņā domātu, ka mēs to atbildību no sevis noņemam un uzdodam kādam citam, finālā tomēr būs jāatbild Augstākajai padomei.

Protams, iesniegtais projekts ir balsojams. Atkarībā no tā rezultātiem varētu balsošanu turpināt un balsot par šiem atsevišķajiem strīdīgajiem punktiem. To nemaz nebija tik daudz. Tātad viena problēma par Enerģētikas un Rūpniecības ministriju, acīmredzot par Jūras lietu ministriju vajadzētu atsevišķi diskutēt. Tas faktiski laikam ir viss. Tātad divi punkti ir strīdīgi. Tātad varētu būt šāda divpakāpju sistēma mūsu tālākajā balsošanā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Linard Muciņ, jums vārds!

L.Muciņš: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šodien mēs izskatām deputāta Godmaņa likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniegto likumprojektu. Kā juristam man ir jāpiekrīt tam uzskatam, ka izveidojusies situācija, ka mums faktiski ir divi likumi tā vietā, lai būtu viens likums par Ministru padomi. Šobrīd komisijās tiek izskatīts likums par Ministru padomi un likums par ministriju sarakstu.

No juridiskā viedokļa es gribētu teikt, ka faktiski likuma nozīme ir tikai 1. šā likuma pantam. 2. un 3.pants mums būtu jāregulē ar lēmumu, ar kuru pirmām kārtām atceļam vecos likumus un otrām kārtām veicam šo reorganizāciju.

Otrs moments ir tas, vai mums ir jānosaka vai nav jānosaka šo ministriju funkcijas, jo izveidojas ministriju saraksts, kurš varētu būt vienā no pantiem likumā par Ministru padomi. Atcerēsimies, ka savā laikā bija konstitūcijas, kurās bija ministriju saraksti, tātad diezgan augstā līmenī tika risināts jautājums, kādām ministrijām būt un kādām ministrijām nebūt. Bet te daži deputāti izteica tādu viedokli, lai Godmanis ņem to atbildību uz sevi. Es domāju, ka tā ir galīgi nejuridiska un deputātiem nepiedienīga runāšana. Tas ir jālemj visiem kopīgi un visiem kopīgi par to ir jāatbild. Jautājums ir par to, vai mēs vienkārši apstiprinām šādu sarakstu, vai arī mēs šo sarakstu papildinām un pārveidojam tā, ka par katru ministriju ir viena vai divu teikumu garš pants, kurā mēs cenšamies, teiksim, trijos četros vārdos ierakstīt pamatfunkcijas, atstājot Ministru padomes ziņā apstiprināt nolikumu par šīm ministrijām. Tas būtu par juridisko pusi.

Runājot par šo sarakstu, jāteic, ka tā ir objektīva situācija, ka katrs velk to deķi uz savu pusi. Es nepiekrītu Likumdošanas jautājumu komisijas balsošanai, mans personīgais viedoklis ir tāds, ka ir jābūt Ekonomisko reformu komisijai vai ministrijai, vēlāk tā varētu būt Ekonomikas ministrija. Ar laiku visas nozaru ministrijas likvidējas, bet, tā kā mums ir tik milzīgs valsts īpašums, mēs objektīvi nevaram tās šodien likvidēt. Mēs varam runāt par to, ka Ekonomisko reformu ministrija būs tā, kas atkarībā no privatizācijas procesa gaitas risinās jautājumu par to, kur tad paliks valsts funkcijas un kur ne. No vienas puses, ir mēģinājumi izvirzīt radikālas prasības, ka jālikvidē ministrijas vai jāapvieno, bet, no otras puses, tie cilvēki, kuri ir strādājuši nozarēs, cīnās par to, lai atstātu šīs ministrijas, tas ir objektīvs process, bet mums ir jāskatās reāli, cik katrā ministrijā ir tādu uzņēmumu, kuri ir jāpārvalda, un cik lielas ir valsts funkcijas, kurām varbūt jāveido ministrijā jaunas nodaļas. Savukārt pretrunā šim te virzienam manī izraisa izbrīnu premjera priekšlikums likvidēt Meža ministriju, apvienojot to ar Lauksaimniecības ministriju. Es domāju, ka tieši Meža ministrija ir tas ministrijas tips ar trīsdesmit darbiniekiem, kuri risina valsts intereses, tā vada nevis kaut kādus sev pakļautus uzņēmumus, bet tieši izstrādā likumprojektus, valsts politiku šajā jautājumā. Es domāju, ka visām ministrijām ar laiku jāpārveidojas par tādām, kurās strādā 30–50 cilvēki.

Par Jūras lietu ministriju. Es atgādināšu deputāta Einiņa runu pirms kāda laika, kad tika izvirzīts jautājums, ka Jūras lietu ministrijai ir jābūt, jo nevar būt tā, ka vieni jūrnieki zvejo zivis, otri– pārvadā kravas, bet katram ir savs valsts dienests. Es domāju, ka šī kļūda ir saprasta, un tādēļ es nedomāju aicināt uz kaut kādu diskusiju. Es domāju, ka Jūras lietu ministrijai ir jābūt, Satiksmes ministrijai ir jāatdod šis departaments, un tur nav ko cīnīties.

Patīkami bija dzirdēt, ka Tieslietu ministrijai nākotnē būs liela loma. Diemžēl vēl joprojām šo lomu neredz, un pēdējais likumprojekts par notariātu absolūti ignorē visu to, ko mēs šeit parlamentā gada laikā esam sastrādājuši ar tiem visiem pārveidojumiem likumdošanā, lai samazinātu valsts funkcijas un veidotu privāto iniciatīvu dažādās nozarēs, absolūti par to neiet runa.

Un pēdējais, ko es gribētu teikt. Man diemžēl jāiebilst dažiem kolēģiem, kuri aicina izveidot Aizsardzības ministriju. Man ir savi uzskati un sava informācija par stāvokli Sabiedriskās drošības departamentā. Es uzskatu, ka ir jābūt Robežapsardzības ministrijai. Un ne jau tāpēc, ka šeit uz to aicināja Zatuliviters, tāpat kā pirms augusta daži pretējās frakcijas pārstāvji aicināja novākt barikādes, lai vieglāk būtu sagrābt Ministru padomi un tā tālāk… ne tāpēc! Es domāju, ka mums ir jārunā par funkcijām. Šobrīd ir nepieciešams aizsargāt savas valsts robežas. Tātad tādām ir jābūt arī šīs ministrijas funkcijām un arī nosaukumam. Ja mums ir nepieciešama kaut kāda papildfunkcija, kā valsts dienesta funkcija, pretgaisa aizsardzības funkcija, tad to mēs varam atstāt viena departamenta iekšienē šīs ministrijas sastāvā un tas absolūti nebūs pretrunā ar to, ka būtu nepieciešams nosaukt šo ministriju par Aizsardzības ministriju. Es domāju, ka ir nepieciešama Robežapsardzības ministrija. Diemžēl visi Iekšlietu komisijas pārstāvji un Aizsardzības komisijas pārstāvji, kuri runāja, aicināja veidot Aizsardzības ministriju.

Es saprotu, ka robežsargu šobrīd ir ļoti maz, jo, kā sacīt, izcilajiem KGB sietiem cauri netika daudzi latvieši. Varbūt vieglāk bija kļūt par parastu virsnieku kādās citās daļās, un šobrīd es aicinātu parlamentam vairāk painteresēties par to, kāds stāvoklis mums ir robežapsardzībā. Diemžēl stāvoklis ir ļoti slikts. Tiek atkārtotas tās pašas kļūdas, kas ir ar muitām. Liepājas pilsētas un rajona deputāti apbraukāja pilsētas un rajona teritorijā atrodošās muitas. Stāvoklis ir katastrofāls! Ja pretī nebūtu Igaunijas un Lietuvas muitas un neviens nebūtu redzējis, kāda tur ir apgāde, kā tur cilvēki ir apģērbti un kā ir nostādīts dienests, tad varētu filozofēt par to, ka mums ir tāds vai citāds stāvoklis un tādas vai citādas grūtības. Šodien stāvoklis ir traģisks. Sākot ar disciplīnu un beidzot ar apgādi. Tas pats sakāms par stāvokli robežsargu mācību centrā. Acīmredzot kādam bija nepieciešams noziņot, ka tāds mācību centrs ir izveidots un ka cilvēki ir sākuši mācīties, bet tajā pašā laikā netika pārbaudīts, vai tur ir apkure un viss pārējais tādā stāvoklī, lai tur varētu mācīties. Televīzija mums parādīja pirmos robežsargus, kuri nodeva zvērestu. Bet tikai aizmirsa parādīt, kas viņiem bija kājās. Katram bija savi personiskie apavi. Nu tad varbūt druscītiņ pagaidīsim un savedīsim kārtībā! Ja jau mums ir departaments, kurš ir pilns ar bijušajiem pulkvežiem, es domāju, ka šeit nekādu specialitāti nevajag, lai tas ir robežsargs vai cita veida virsnieks, bet jautājumi par ieročiem, par tērpiem, par munīciju, lai tā visām armijas daļām vienāda, diemžēl nav atrisināti. Bet tajā pašā laikā virs robežsargiem ir vesela rinda priekšnieku, kuri no robežapsardzības diemžēl nekā nesaprot. Es tikai varu jums ziņot, ka stāvoklis tiem cilvēkiem, kuri mūsu mācību centru ir beiguši, ir slikts, robežsargu mācības psiholoģiski ir ļoti sliktas. Robežsargi vēršas ar diezgan lielu kritiku gan pret mums, jo visur pirmām kārtām vaino Augstāko padomi, gan arī pret valdību.

Mēs esam pieņēmuši likumu par robežapsardzību, kurā rakstīts, ka jābūt samaksai par amatu, par pakāpi, par izdienu, uzturnaudai un īres maksai, bet Ministru padome no minētajām piecām pozīcijām tikai divām ir atļāvusies apstiprināt naudas summas, bet Finansu ministrija jau ir iesniegusi priekšlikumu, ka par pakāpēm nav jāmaksā. Latvijas laikā bija amatu saraksts un algas saņēma pēc amatiem. Bet, atvainojos, policijā un robežapsardzībā ir mazliet citāds stāvoklis, jo vieni ar tādu pašu amata rangu var sēdēt kabinetā, bet otriem būs jāiet zem lodēm. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, mūsu debatētāju saraksts pamazām aug. Ir runājuši jau 17 deputāti, es pagaidām šos kolēģus, kuri ir pieteikušies, nenosaucu, bet es varu pateikt, ka tas bija Vladimirs Einiņš, Berķis un Bērzs. Bet bija arī ierosinājums– debates pārtraukt un uzklausīt Godmaņa kungu. Man ir jāliek šis priekšlikums uz balsošanu.

Lūdzu, reģistrēsimies. Izšķiriet ar balsojumu, vai turpināt debates vai pārtraukt. Ierosināts ir pārtraukt. Mēs tagad reģistrējamies. Lūdzu rezultātu. 103 deputāti ir zālē. Lūdzu, izsakiet savu viedokli vai attieksmi pret to, ka debates ir jāpārtrauc. Lūdzu rezultātu. 63– par. Tas ir vairākums.

Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Es esmu visu ūdeni jau izdzēris…

Priekšsēdētājs: Sekretariāt, gādājiet par ūdeni! Lūdzu.

I.Godmanis: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Atļaujiet tomēr mazliet aizkavēt jūsu uzmanību. Mēs gurstam nost, bet jautājums ir ļoti svarīgs. Lūdzu, koncentrēsimies!

Pirmkārt, es piederu pie tiem cilvēkiem, kuri uzskata, ka nav labākais variants pašam izdomāt riteni. Tomēr pēc 50 gadiem, kurus esam zaudējuši, es neticu, ka mēs varam izdomāt kaut ko tik labu un tik oriģinālu, kas nebūtu jau Rietumos aprobēts un kas nebūtu jau devis savus rezultātus. Tāpēc es vienkārši pacēlu kādas trīs lapiņas. Es tās ļoti rūpīgi studēju, kad mēs formējām pirmo valdību, nosacīti, 4.maija valdību. Te ir Somijas, Dānijas un Zviedrijas valdības precīzi izrakstītas ar visām funkcijām. Protams, tur ir mazliet citādi, Somijā ir valsts padome, tā ir prezidentālā republika. Bet Dānijā un Zviedrijā situācija ir pavisam citāda. Mūsu situācijai vistuvākā ir Dānija. Tur ir 70 tūkstoši kvadrātmetru, mums ir 64 tūkstoši. Tur gan cilvēku ir vairāk. Mums ir 2,7, viņiem, ja nemaldos, ap 7 miljoniem. Dānijā, izrādās, ir vairāk ministriju nekā Zviedrijā un Somijā, jo mazāka valsts, jo lielāks ministriju skaits. Dānijā to ir 20. Mums bija 21, bet kopā ar visiem departamentiem daudz vairāk. Zviedrijā– 13 ministrijas un septiņi ministri bez portfeļa. Tātad arī ir 20. Somijā 12 ministrijas, bet maksimālais ministriju skaits tur ir 18. Vai mēs esam kaut kādā veidā ārkārtīgi atrāvušies no kopējā konteksta? Domāju, ka ne. Tomēr man jāatzīst, ka tā bija kļūda, ka mēs aizgājām pa departamentu ceļu, protams, bija tendence visu aizpildīt, bet tā bija kļūda, tas nebija pareizi darīts. No šīs kļūdas jāizvairās. Starp citu, arī visās tajās valstīs ir Ekonomikas ministrija, neskatoties uz to, ka arī ir nozaru ministrijas. Viņiem nozaru ministrijās ir apmēram tā: Transporta ministrijā militārists ir ministrs, pulkvedis, izglītības ministrs ir mežsaimnieks, Lauksaimniecības ministriju vada zvejnieks bez izglītības, tas ir, Dānijā. Tie ir tipiski politiski momenti, tipiski politiski momenti, un mums tos vērā ņemt ir grūti.

Principiālākā atšķirība starp mums un viņiem ir tāda, ka viņiem saimnieciskā sistēma strādā apakšā. Mums tā nestrādā. Tāpēc viņi var atļauties mainīt, kā grib, daudz neriskējot. Itālijā maina 40 valdības, un visas iet. Mums neiet, maini vai nemaini.

Kādi tad ir mūsu tuvākie uzdevumi? Uzdevums numur viens. Es atkārtošu to, ko teicu frakcijā,– noskaidrot mūsu attiecības ar Austrumiem. Es vēlreiz gribu teikt, ka bija arī cienījamie deputāti, kas nedzirdēja, mēs no savas puses esam darījuši visu, lai ar Austrumiem ekonomisko situāciju novadītu līdz konkrētam līgumam– ar indikatīviem sarakstiem par katru pozīciju ar Krieviju noslēgt līgumu. Krievijas valdības krīze turpinās vēl līdz šim, nav nevienas personas, ar ko runāt, nemaz jau nerunājot par to, ka tur būtu Rūpniecības ministrija vai kaut kāda cita ministrija, vienkārši nav. */“Notiek kadru maiņa”/, man atbild. Mēs uzskatām, ka ir ļoti nepatīkami, ir kaut kādi politiski strāvojumi, kas dod pavēles: */“Nenosūtīt, aizliegt”/, ka nevienā augstākā līmenī atbildes nav. It kā viss ir kārtībā.

Tātad pirmais uzdevums– Austrumi; otrais uzdevums, lai cik nepatīkami tas arī būtu, ir cenu jautājums; trešais uzdevums– iestāties starptautiskajās organizācijās, tas ir, Valūtas fondā, Pasaules bankā; ceturtais– iegūt palīdzību no Eirokomisijas; piektais mūsu uzdevums ir ieviest savu naudu.

Es nezinu, vai to var izdarīt viena valdība, vai nebūs vēl jānomaina kādas divas, trīs vai vismaz sastāvs, tad mēs mierīgi varam aiziet pensijā. Mierīgi. Un es ceru, ka tobrīd būs tādi, kas nāks vietā. Tas prasīs nenormālu spēku, pa starpām vēl tas šausmīgais uzdevums par zemes reformu un agrāro reformu. Un visu laiku jānotur tāda sociālā situācija, lai nebūtu sprādziena.

Tagad centīšos atbildēt uz jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, tikai operatīvi!

I.Godmanis: Labi.

Priekšsēdētājs: Pēc pulksten 17.00 zālē paliek retākas rindas.

I.Godmanis: Pulksten piecos man valdības sēde arī sākas. Situācija faktiski ir šāda. Jebkura reorganizācija saistīta ar risku. Par to, cienītie deputāti, jums jābūt pilnīgā skaidrībā. Jebkura reorganizācija ir saistīta ar risku. Bet, jo situācija nestabilāka, jo mazāk kādam gribas riskēt. Tāpēc arī šeit izskan domas: nu, nejauksimies valdības lietās, lai valdība uzņemas šo risku. Labi! Mēs šo risku uzņemsimies. Kaut gan vajadzētu saprast, ka mēs ieejam tādā periodā, ka mums vajadzētu minimalizēt konfrontāciju starp Ministru padomi un Augstāko padomi. Minimalizēt! Līdz minimumam. Kā mēs to varam panākt?

Pirmais. Daļu deputātu tomēr ieskaitīt valdībā. Es ceru, ka tas nostiprinās saikni starp valdību un Augstāko padomi. Augstākajā padomē parādīsies deputāti, kuri zinās, kas notiek valdībā, un pa reizei viņi atnāks un informēs par to. Tas ir jādara, ja mēs gribam šajā situācijā vairāk vai mazāk minimalizēt konfrontāciju, kura izpaužas tāpēc, lai gan mēs viens otru ļoti mīlam, ka situācija saimnieciskajā ziņā kļūs arvien smagāka un smagāka. Automātiski tiek meklēts vainīgais, kā vienmēr, sākas spēle– tātad Ministru padome, Augstākā padome, un tiek atrasta arī kāda sabiedriska organizācija. Izsakot šo priekšlikumu, mēs ņēmām vērā šo minimālās konfrontācijas variantu. Tāpēc, godīgi sakot, esmu dziļi pārliecināts, ka jābūt Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijai. Iespējams, ka šinī brīdī, lai šo konfrontāciju mazinātu, atkāpjos no sava teiktā, un mēs ejam uz variantu, ka Lauksaimniecības ministrija ir atsevišķi un Mežsaimniecības– atsevišķi. Tur vēl ir daudz, milzīgi daudz argumentu, es tos Lauksaimniecības komisijā esmu izklāstījis, te nav laika to atkārtot.

Tagad paliek vēl jautājums, kas saucas enerģētika un rūpniecība. Atbildība ir milzīga. Un tomēr es gribētu palikt pie savām domām. Es tomēr gribētu, lai šīs abas lietas būtu saistītas. Es vairs nepiekrītu tam, ka Enerģētikas ministrija ir spējīga sagādāt energoresursus. Kaut gan neviens no šiem valsts uzņēmumiem, runa ir par “Latvijas naftu” un “Latvijas gāzi”, funkcijas nost neņem, papildus esam iedarbinājuši komercfirmas. Esam uzdevuši pat Satiksmes ministrijai gādāt. Ja ir pirkšana biržās, tad vairs nav svarīgi šie centrālie kontakti. Es negribu, lai Enerģētikas ministrija nodarbotos ar sagādes jautājumiem. Daļēji to darīs tie uzņēmumi, bet es kategoriski nevaru piekrist Repšas kungam, kuru es ļoti cienu kā analītiski domājošu cilvēku, es arī saprotu viņa riska izjūtu, bet, ja Enerģētikas ministrija visu laiku nodarbosies ar energoresursu sagādi, tad tā nekad neko neierosinās. Gada laikā tā nav izstrādājusi koncepciju, kā tad mums galu galā dzīvot? Vai mums pumpēt naftu no Rietumiem? Kā pumpēt? Vai būvēt Dobelē naftas un gāzes krātuvi? Vai nebūvēt? Līdz šim pat zemi ir aizmirsuši pieprasīt. Dobeles rajona zemes komisija pamatoti saka, ka vispār nedos zemi, kur būvēt šo krātuvi. Arī ministrija nedrīkst neievērot likumu. Ministrija, kas tika orientēta uz Savienības ministriju un uz Krievijas struktūrām, kuras faktiski palika, nav attīstījusi kontaktus, kā, piemēram, Igaunija, ar atsevišķiem rajoniem. Tad jau Janovskim Tjumeņā ir labāks kontakts nekā Lazdiņam. Visi šie argumenti man krājās, līdz es nonācu pie secinājuma. Plus vēl tas, kas notika “Latvijas naftā”, plus tas, ka acīmredzot jāveic radikāli pārveidojumi, un tas pats jādara Rūpniecības ministrijai.

Tātad vēl viens jautājums: kā var enerģētika un rūpniecība viena otru atbalstīt? Pirmkārt, rūpniecība ir tā, kas pirmā var vairāk taupīt, kaut gan taupīt vajadzēs arī lauciniekiem, otrkārt, rūpniecība ir tā, kas var priekš enerģētikas saražot, bet, Repšas kungs, nevis saražot tikai transformatorus vai kaut ko tādu, kas ir specifisks enerģētikai, bet ražot vienu daļu tās produkcijas, kuru savā laikā Materiālo resursu ministrija izmantoja kā apmaiņas grozu, lai iegūtu energoresursus. Tagad šī saite ir tepat klāt. Piemēram, dodam “Auroras” zeķes plus, teiksim, “Sarkanā kvadrāta”, vai kā viņu tagad sauc, gumijas apavus un saņemam pretī vienu daļu ogļu. Es domāju, ka ir zināma saikne. Arī Rūpniecības ministriju vajag reorganizēt. Saprotiet mani nopietni! Lai varētu reorganizēt abas šīs ministrijas un lai katra saglabātu savu nosaukumu, tad tas ministrs, kuru mēs tur ieliksim, varētu būt kaut vai Einšteins, viņš nedabūs nevienu no turienes ārā, ko viņš gribēs dabūt ārā. Tikai tāpēc, ka darba likumdošana to nepieļaus. Mana atbilde būtu ļoti vienkārša: pieņemiet valdībā lēmumu, ka tā var izdarīt. Bet tieslietu ministrs pasaka, ka tā darīt nevar. Un tiesā šo valdības lēmumu var apstrīdēt, un mēs zaudēsim.

Un ne mazāk svarīgs moments ir arī tas, ka es patlaban neredzu enerģētikas ministru. Man tas ilgi un dikti būs jāmeklē. Es zinu, ka “Latv­energo” ir spēcīgs vadītājs, es zinu, ka “Latvijas gāzi” vada spēcīgi vadītāji. Par to es neuztraucos. Ja kādu no viņiem ieliks par ministru, novilksim to struktūru. Bet šo jautājumu mēs nevaram atstāt, gaisā karājoties.
Tajā pašā laikā rūpniecības ministra kandidāts ir uzticams cilvēks, kas ir sevi pierādījis, arī šo nozari reorganizējot, viņš ir ne tikai noņēmis direktorus, bet arī atradis vietā, kas strādā. Tas ir simtreiz grūtāk. Un es domāju, ka no viņa es personīgi varu prasīt. Tā ka šeit ir ietverta arī zināma psiholoģija.

Tālāk par tiem jautājumiem, kuri šeit izskanēja. Viens otrs deputāts laikam nav dzirdējis, ka es piekrītu, ka Meža ministrija būs atsevišķi. Muciņa kungs, es to pateicu. Jūs laikam nebijāt sākumā?

Te izskanēja arī jautājumi par Aizsardzības ministriju. Es arī visu laiku balsoju par Robežapsardzības ministriju. Bet galu galā tā tomēr ir vārdu spēle. Ko mēs tur apmānīsim? Mēs taisīsim Robežapsardzības ministriju, tur tāpat būs zināms karaspēks, zināms bruņojums. Mēs it kā mānāmies. Es zinu, ka krievu tauta ir tik atklāta, ka viņu apmānīt vienkārši nevar. Es nesaku, ka tikai uz Austrumiem, tāpat uz Rietumiem. Aizsardzības ministrijas nosaukums pats par sevi neko nemaina. Maina pieeja. Kad mēs izskatīsim šeit budžetu, jūs redzēsit, cik budžets var atvēlēt, cik nevar atvēlēt. Es domāju, ka šeit ir tikai semantisks jautājums.

Tālāk jautājums par to, ko Plotnieka kungs teica. Es jūs nesapratu. Mēs vadāmies pēc principa, ka vietnieku vairs nav. Līdz ar to vairs nav šī milzīgā virsministriju aparāta. Paliek tikai priekšsēdētāja padomnieki, Valdības lietu ministrija tiek likvidēta. Līdz ar to nekāda vairākpakāpju valdība neiznāk. Jā, ekonomisko reformu ministrs ir tikai ministrs. Viņš nav vairs nekam pāri. Viņam nav nekādu tiesību būt pāri kādam. Viņš ir tas, kurš sēž pie galda un pasaka, ka jūs savā ministrijā ejat greizi, jo tas ir greizi attiecībā pret reformu kā tādu, bet viņš nav virskomandieris. Nav! Tādas tiesības viņam neviens nav devis.

Es gribu ļoti dziļi pateikties deputātiem par atbildīgo pieeju un jautājumu analīzi. No valdības viedokļa puses, es aicinātu atbalstīt projektu, kuru es lieku priekšā. Es atvainojos, es nevaru teikt: no valdības. Es varu savā vārdā runāt. Es aicinātu atbalstīt. Es ļoti aicinātu arī pie šā lēmuma projekta pievienot tos divus punktus, kurus ir iesniedzis Grūbes kungs. Viens punkts ir saistīts ar to, kad šis lēmums stājas spēkā. Un otrs ir saistīts ar sociālajām garantijām. Galu galā tas ir jautājums, kas darbojas ne tikai atpakaļgaitā, bet arī uz priekšu ejošā gaitā, jo mēs galīgi nekādas sociālās garantijas ministriem nedodam. Apzinoties, ka dabūt valdībā kompetentus cilvēkus, kas sevi vairāk vai mazāk ciena, būs ļoti grūti, es lūdzu šos divus punktus pievienot pie projekta.

Galu galā parlaments ir augstākā instance. Es lūgtu atbalstīt šādu momentu. Ja izveidosies situācija, ka kaut ko vēl šeit labos, acīmredzot galvenais jautājums ir par Rūpniecības un enerģētikas ministriju, es vēlreiz atkārtoju, ka uz konfrontāciju ar parlamentu es šinī brīdī nevaru iet, es to negribu darīt. Ja parlamenta vairākums tā nobalsos, es pakļaušos parlamenta lēmumam. Bez ierunām. Bet ļoti lūdzu, pirms jūs balsojat, pārdomājiet argumentus, kurus es minēju. Es nezinu, kad mēs piedzīvosim to skaisto laiku, ka mēģināsim vai kāds cits mēģinās valdību veidot pēc problēmu principa. Protams, vajadzētu, kā Dozorcevs vakar teica, Austrumu ministriju. Austrumu ministrija būtu tā, kas risinātu visus šķiršanās jautājumus ar Austrumiem. Tie nemaz nav tik elementāri atrisināmi.

Paldies par uzmanību. Esmu visu pateicis.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, jūsu pēdējā frāze… Vajag tomēr precizēt savu nostāju. Jūs esat iesniedzis likumprojektu, bet jūs pateicāt, ka vienīgais, ko jūs no šīs diskusijas varētu precizēt, ir šķirt 12.punktu, kur ir ierakstīts: “lauksaimniecības un…”

I.Godmanis: Tieši tā.

Priekšsēdētājs: Tātad ierakstīt: “Lauksaimniecības ministriju un Mežsaimniecības ministriju”.

I.Godmanis: Tieši tā.

Priekšsēdētājs: Viss pārējais paliek tā, kā ir likumprojektā. Pēc jūsu frāzes: “ja jūs tā lemsit, ka atsevišķi tās ministrijas vajag…” Vienu mirklīti! Ja jūs tā esat pateicis, tad man jāliek uz balsošanu viss iesniegums par visām ministrijām. Jo ir oficiāli rakstisks iesniegums. Es sapratu tādā veidā. Ja jūs paliekat pie sava varianta, tad mums par to ir jānobalso. Ja tas saņems nepieciešamās balsis, tad tas ir akceptējams. Par pārējiem nevaram balsot, jo tad mums jābalso burtiski par visiem. Ja mēs konceptuāli pieņemam Godmaņa kunga priekšlikumu, tad tas arī ir punkts, es atvainojos, šie papildinājumi arī ir konceptuāli. Paldies.

I.Godmanis: Priekšsēdētāj, es lūgtu tos divus punktus, kas ir Grūbes priekšlikumā, pielikt pie šī te klāt! Tas ir viss lēmums.

Priekšsēdētājs: Tas gan ir apspriežams, jo tas ir sagatavots kā otrs lēmums.

I.Godmanis: Es atvainojos, tādā gadījumā es lūdzu to izskatīt atsevišķā lēmumā, ja nav iespējams pie likuma pievienot. Es lūdzu izskatīt tad burtiski pēc šā likuma pieņemšanas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mēs izskatām pēc likuma pieņemšanas kā lēmumu tādā redakcijā, kādā tas ir iesniegts.

Lūdzu, reģistrēsimies. Kolēģi, Daini Ivān, steidzieties uz zāli! Jūs ļoti gribējāt piedalīties balsošanā.

I.Godmanis: Es atvainojos! Lai mums nerastos problēma, būsim juridiski ļoti precīzi. Pēc diskusijas par Lauksaimniecības un Mežsaimniecības ministrijas atdalīšanu es piekritu. Tas nozīmē, ka saglabājas tā ministrija, kas bija. Tā ministrija saucās Meža ministrija. Ja mēs ieliksim te Mežsaimniecības ministriju, tas nozīmēs, ka Meža ministrija tiek likvidēta un veidota Mežsaimniecības ministrija. Paliek tā ministrija, kas bija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Reģistrējušies esam. 115 deputāti ir zālē. Balsosim par Latvijas Republikas likumu “Par Latvijas Republikas ministrijām”, ko mums iesniedz premjerministrs Godmanis. Pirmajā lasījumā, protams. Lūdzu rezultātu. Par– 92, pret– 2, 17– atturas. Likums pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Kolēģi, mums būtu jāvienojas par otro lasījumu. Tas viss, kas ir iesniegts rakstiski, otrajam lasījumam, kā jūs saprotat, neder, jo tās ir konceptuālas lietas. Es saprotu, ka vēl varētu balsot par kolēģa Grūbes ierosinājumu, bet visas pārējās ir konceptuālas lietas. Viņš ierosināja lauksaimniecības ministru saukt par zemkopības. Lūdzu.

G.Grūbe: Patiešām es lūdzu balsot par manu 1. un 3.b punktu, pārējos es noņemu no apspriešanas. Tātad par 1. un 3.b punktu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Fels!

A.Felss: Es gan gribu iebilst iepriekšējam runātājam. Ja ir runa nosaukt lauksaimniecības ministru par zemkopības, tad, jūsu zināšanai, zemkopība ir sašaurināts jēdziens.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es lūdzu neatstāt zāli. Vēl uz vienu mirklīti. Vienu mirklīti!

A.Felss: Ja ir nepieciešams reorganizēt Lauksaimniecības ministriju kā tādu, tad sauksim to pēc analoģijas ar Meža ministriju par Lauku ministriju. Tam jēdzienam varēs visu pakārtot, kas saprotams ar laukiem. Zemkopība, es vēlreiz uzsveru, ir sašaurināts jēdziens.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

L.Kurdjumovs: */Cienījamie deputātu kungi!/

Priekšsēdētājs: Lūdzu, runājiet!

L.Kurdjumovs: */Es domāju, ka šodien vairs nekādi labojumi nav jāpieņem, neskatoties uz to, kas tos iesniedz. Es domāju, ka šodien mums ir jāizlemj, kam savi priekšlikumi otrajam lasījumam ir jāiesniedz, lai tie nonāktu vienādos apstākļos, lai pie otrā lasījuma pa rindām tiktu ievēroti visi mūsu viedokļi. Bet šodien par jauniem priekšlikumiem nav jābalso, tikai jānosaka, kam un līdz kuram laikam jāiesniedz priekšlikumi. Ja premjeram, tad premjeram, ja būs deputātu komisija, tad šodien to vajag ievēlēt un apstiprināt./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Preinbergs: Cienījamie kolēģi! Es pirmajā daļā pilnīgi piekrītu kolēģim Felsam. Nevajadzētu mainīt, jo Lauku ministrija ir sašaurināts jēdziens. Es lieku priekšā atstāt tā, kā ir. Jāņem vērā arī tas, ka ar nosaukuma maiņu ministrijai sāksies vesela virkne tehnisku pārkārtojumu, kas ir pilnīgi nevajadzīgi. Lai paliek tā, kā ir,– Lauksaimniecības ministrija.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Krastiņš: Godājamie kolēģi! Jūs tikko noklausījāties kolēģa Kurdjumova izteicienus par rakstiskiem priekšlikumiem otrajā lasījumā. Tas ir uzskatāms vienīgi par vēlēšanos novilcināt šā likuma pieņemšanu, jo konceptuāli mēs par šo ministriju nosaukumiem esam balsojuši. Interesanti, kādi tad vēl rakstiski priekšlikumi varētu būt? Tie ir redakcionāli labojumi. Tie visi ir rakstiski iesniegti. Ja mēs šodien izlemjam par otro lasījumu, tad tik tiešām par tiem varam nobalsot, tas viss ir rakstiski. Katrs var izlasīt, vai tā ir lauku vai zemes, vai zemkopības, vai kāda cita ministrija. 2.pants ir tikai pakārtots 1.pantam, un 3.pants vispār ir formāls pants, kura nav. Tā ka te nekāds rakstisks priekšlikums nav vajadzīgs.

Es ierosinu… Tas gan bija jādara premjeram, es atvainojos, ka es ierosināju šodien izskatīt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā, jo nekādu formālu šķēršļu tam nav, kā arī pieņemt lēmumu par spēkā stāšanās kārtību. Es atbalstu tos kolēģus, kuri uzskata, ka tomēr ir jābūt Lauksaimniecības ministrijai; ja būs tikai Zemkopības ministrija, tad lopiem nebūs savas ministrijas. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs un pēc tam– deputāts Bērzs.

I.Godmanis: Man ir liels lūgums– tiešām saglabāt Lauksaimniecības ministrijas nosaukumu. Tas nav saistīts tikai ar tehniskiem jautājumiem, tas ir saistīts arī ar tiem uzdevumiem, kuri ir jāveic esošajai administrācijai. Mēs jau Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijā vienojāmies par to, izskatot jautājumu par Lauksaimniecības ministriju. Man nav skaidrs, kāpēc tagad parādās šis jautājums. Man tiešām būtu lūgums atbalstīt Krastiņa kungu un izskatīt jautājumu par otrā lasījuma nobalsojumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģis Bērzs, pēc tam deputāts Aleksejevs.

A.Bērzs: Es tieši kā Saeimā gribu izteikties par balsošanas motīviem pēc notikušās balsošanas. Es atturējos balsot par šo likumprojektu. Visu laiku šeit nezin kāpēc tiek runāts par valdības reformu. Lieta tā, ka valdība nekādu priekšlikumu reformēt valdību nav iesniegusi. Apskatoties dokumentu, redzam, ka tautas deputāts Ivars Godmanis ierosina reformēt valdību un pieņemt jaunu likumu. Līdz ar to deputāts Godmanis izsaka domu, ka premjerministrs Godmanis nevar tālāk pārvaldīt valsti ar tādu ministru kabinetu, kāds ir viņa rīcībā. Tātad viņš ir izteicis neuzticību saviem ministriem, un, pirms balsot par nākamo lasījumu, man būtu interesanti zināt, kad premjerministrs iesniegs demisiju, lai parlaments pēc tam varētu nozīmēt nu kaut vai jaunu premjerministru Godmani un uzdot viņam sastādīt valdību.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Vai jums neliekas, ka mums faktiski ir tas pats jautājums, kas ar budžetu. Ja mēs vienus skaitļus budžetā esam apstiprinājuši pirmajā lasījumā, tad diez vai mēs citus skaitļus varam apstiprināt otrajā lasījumā. Tāpat ir ar šo ministriju sarakstu. Lūdzu, izsakiet savu viedokli, lai mēs varētu balsot otrajā lasījumā, jo otrajā lasījumā mēs taču nevarēsim konceptuāli grozīt to, ko esam pieņēmuši pirmajā lasījumā.

Lūdzu, deputāt Aleksejev!

A.Aleksejevs: */Cienījamie kolēģi! Es gribu jums atgādināt, ka tad, kad mēs iepriekšējā reizē formējām ministrijas, mums tāpat nebija koncepcijas par katru ministriju. Mēs balsojām par ministriju nosaukumiem. Šodien Godmaņa kungs, kad uzstājās ar savu informāciju, pats izjuta zināmu neveiklību un teica, ka pie šī jautājuma mēs vēl atgriezīsimies. Tagad noskaidrojas, ka mēs gribam to šodien jau otrajā lasījumā pieņemt. Ko īsti pieņemt? Ministriju nosaukumus? Nu, ko, ja mēs šodien balsojam par ministriju nosaukumiem, pie tam tas ir tik svarīgi, ka mums jau šodien otrajā lasījumā jānobalso par šiem nosaukumiem, tad man jāsecina, ka mums šodien vienkārši jāpasniedz dāvana Latvijas Tautas frontes kongresam, to atklājot, jāparāda sava aktivitāte, sakot: “Skatieties, kādi mēs aktīvi! Mēs ministrijām pat jaunus nosaukumus izdomājām!” Ja tomēr gribam strādāt lietišķi, tad es domāju, ka mums jāpiekrīt deputāta Kurdjumova priekšlikumam. Tajā gadījumā mēs zaudēsim nedēļu, bet galaiznākumā iegūsim, kas būs labāk, nekā parādīt savu nevajadzīgo aktivitāti. Paldies./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Lagzdiņš, Grūbe un Plotnieks.

J.Lagzdiņš: Pilnībā piekrītu priekšsēdētāja vietniekam Andrejam Krastiņam, ka nepieciešams pēc iespējas ātrāk pieņemt likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā. Bet, lai likums būtu juridiski korekts un precīzs, ierosinu tomēr piešķirt tam likuma formu un svītrot no likumprojekta lēmumam raksturīgās normas, proti, 2.punktu jeb pantu, tāpat 3. un 4., jo šeit tiek risinātas lēmuma par spēkā stāšanos problēmas, un tik tiešām atstāt vienu vienīgu pantu– 1.pantu, svītrojot pirmos divu vārdus. Tad būs korekts likums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Manuprāt, mēs esam zināmā strupceļā tāpēc, ka neesam nobalsojuši, pirmkārt, par procedūru. Vai mēs šodien izskatām otro lasījumu vai neizskatām? Ja mēs nobalsojam par otro lasījumu, tad varam sākt apspriest jautājumu par to, par kādiem priekšlikumiem šobrīd balsojam un par kādiem nebalsojam. Pirmais lasījums ir pabeigts, tagad strikti jālemj par otro lasījumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Plotniek!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Katrā ziņā mēs varam vienoties par to, ka pirmajā lasījumā šis projekts ir pieņemts, bet, ja mēs neko neesam darījuši ar tiem priekšlikumiem, kurus ir izteikušas komisijas, tad tomēr izvirzās jautājums, vai mēs varam otrajā lasījumā izdarīt konceptuālus grozījumus. Tad mums jāvienojas par to, ka pirmo lasījumu mēs beidzam, pieņemot idejā šo piedāvāto reformu, bet otrajā lasījumā mēs tomēr nobalsosim par priekšlikumiem, ko darīt ar to vai citu ministriju. Es gribētu izteikt savu nepiekrišanu tādai jautājuma nostādnei, kā šeit atskanēja: ja mana komisija nepiekrīt, tad tas nozīmē, ka parlaments nepiekrīt priekšlikumam. Tas ir nepareizi. Parlaments ir viena lieta, komisija– otra. Bet par komisijas priekšlikumu ir jānobalso, un mums katrs no tiem noteikti jāizvērtē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Krastiņš: Pirmkārt, komentārs kolēģim Grūbem. Mēs nekad neesam balsojuši par to, vai mēs skatām otrajā lasījumā vai neskatām. To ierosina komisija, kas ir izvirzījusi šo likumprojektu, un mēs vai nu piekrītam, vai nepiekrītam, balsojot par akceptu otrajā lasījumā. Tā ka tas precedents nebūtu vajadzīgs, vai mēs skatām otrajā lasījumā šodien vai kādu citu dienu.

Kolēģis izvirzīja jautājumu par likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā. Viņš uzskata šo likumprojektu par gatavu. Kas attiecas uz kolēģa Plotnieka ierosinājumu, tad tas arī neatbilst patiesībai, jo mēs pirmajā lasījumā, akceptējot konceptuāli, akceptējām šīs ministrijas. Par ideju mēs neesam balsojuši. Daudzu valstu parlamentos pastāv šāds variants, ka balso par baltu lapu, par ideju. Mūsu lēmumā par likumprojekta apspriešanas kārtību nav šādas normas. Idejas mēs apspriežam iepriekš komisijās, bet balsojam par koncepciju, kuru mēs esam akceptējuši. Koncepcija ir šo ministriju nosaukumi un arī pārējie panti.

Ja kolēģis Plotnieks nevēlas balsot otrajā lasījumā par to, kas konceptuāli nobalsots, viņš var ierosināt atdot atpakaļ komisijai pārstrādāšanai, vai šajā gadījumā tautas deputātam Ivaram Godmanim. Tā ka situācija ir tāda. Es vēlreiz aicinu tomēr principiāli izlemt jautājumu. Es domāju, ka ideālu likumu mēs nekad nepieņemsim. Mums ir jāpieņem tādā gatavībā, kādā tas ir.

Priekšsēdētājs: Deputāts Vaivads. Un pēc tam lemsim.

J.Vaivads: Manuprāt, vienkāršāk būtu bijis, ja tas būtu kāda likuma balsojums. Tas būtu labojums par reorganizāciju, un tur būtu uzskaitītas ministrijas, kuras būtu vai nu likvidētas, vai apvienotas, vai kaut kas grozīts. Mēs pieņemam likumu, kurā ir pilnīgs ministriju saraksts, pēc tam sekos jautājums par personālijām. Vai arī šādā pilnā sarakstā mēs runāsim par personālijām? Un te parādās pretruna. Mēs ar likumu pieņemam, lūk, šādu sarakstu, bet personālijas mēs skatīsim tikai pa dažām ministrijām.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi! Es negribu komentēt, bet katram ir skaidra situācija, kāda ir izveidojusies. Gan Godmaņa kungs, gan Krastiņa kungs ir izteicis ierosinājumu. Vēlreiz varu pateikt, ka visi šie ierosinājumi ir konceptuāli un par tiem pēc balsojuma vairs balsot nevar. Tāpēc es ierosinu balsot otrā lasījumā, bet, ja tas nesaņems vajadzīgo balsu skaitu, tad automātiski būs pirmajā lasījumā.

Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. 69 balsis “par”. Pieņemts otrajā lasījumā un galīgā variantā. Lūdzu, otrais mikrofons.

L.Kurdjumovs: */Man jautājums jums, priekšsēdētāja kungs! Kāpēc netika likts uz balsošanu mans priekšlikums par komisijas izveidošanu, kas izskatītu visus priekšlikumus par svarīgāko Ministru padomes sastāva jautājumu?/

Priekšsēdētājs: Ļoti vienkārši. Es jums vēlreiz paskaidroju, ka visi šie priekšlikumi, arī jūsu priekšlikumi, ir konceptuāli. Ja mēs esam konceptuāli nobalsojuši par piedāvāto likumprojektu, tad par šiem priekšlikumiem balsot atsevišķi nevar, un nekāda komisija, manuprāt, nav vajadzīga. Ja jūs gribējāt iesniegt citu projektu un par to balsot, tā ir pavisam cita lieta.

L.Kurdjumovs: */Tādā gadījumā man jāpaziņo, ka pirmajā balsojumā jūs esat maldinājis Augstāko padomi./

Priekšsēdētājs: Nekādas viltības šeit netika lietotas. Es pirms bal­sošanas brīdināju. Es visus brīdināju, ka šie iesniegtie labojumi ir konceptuāli. Ja mēs nenobalsosim un nesaņemsim vajadzīgo balsu skaitu, tad viss būs skaidrs. Mēs balsosim par katru atsevišķi. Godmaņa koncepcija saņēma atbalstu, un tā tika akceptēta.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Kolēģi, bet man tomēr nepalika skaidrs, vai mēs esam nobalsojuši par visiem četriem pantiem vai tikai par pirmo pantu?

Priekšsēdētājs: Par visiem četriem punktiem. Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Cienījamais priekšsēdētāj! Es izsaku protestu, jo tas ir pirmais gadījums, kad Augstākajā padomē vispār netiek izskatīti deputātu priekšlikumi otrajam lasījumam. Tas ir bezprecedenta gadījums. Bet, ja jūs uzskatāt, ka viss ir kārtībā, tad tikai gribētu zināt, kādā veidā notiks balsošana par ministriem. Ja šādā pašā veidā, tad es varu galvu likt ķīlā, ka ministru Latvijas Republikā turpmāk nebūs daudz.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Es arī izsaku protestu sakarā ar tādu jautājumu likšanu uz balsošanu. Debatēs tika izteikti priekšlikumi, pirms balsošanas tāpat tika izteikti priekšlikumi par formālo pusi, par to, ka lēmuma jautājumi ir ietverti likumā, ka tie jāpārvieto uz lēmumu par spēkā stāšanos. Nebija skaidrs, kā palika ar Grūbes priekšlikumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Silārs: Man tika paskaidrots, ka par steidzamību vakar jau esot ierosinājis frakcijas vadītājs deputāts Dinevičs. Es citēju lēmuma par likumprojektu izskatīšanas kārtību 19.punktu: “Jautājumu par likumprojektu steidzamību var ierosināt pastāvīgā komisija vai 20 deputāti.” Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters: */Man jums, Anatolij Valerianovič, procedūras jautājums./

Priekšsēdētājs: */Lūdzu./

V.Zatuliviters: */Es uzstājos par to, lai par šo dokumentu balsotu un balsoju par to. Bet savā runā es ierosināju izsvītrot Aizsardzības ministriju. Tas ir konceptuāls priekšlikums vai nav?/

Priekšsēdētājs: */Kā jums paskaidroja premjerministrs un kā es jau vairākas reizes esmu paskaidrojis, tas ir konceptuāls./

V.Zatuliviters: */Tādā gadījumā es neredzu, ka mēs būtu balsojuši par to, lai šo ministriju izsvītrotu. Tā tiek vadīta šī sēde./

Priekšsēdētājs: Kolēģi, tā kā ir iesniegti protesti, es ierosinu balsot par to, ka šis otrais lasījums nebija pareizi piedāvāts balsošanai. Es jums vairākkārt paskaidroju, ka es uzskatu: ja konceptuāli ir nobalsots par ministrijām, pēc tam nākamajā lasījumā nevar par citām ministrijām balsot. Tāpēc Krastiņa kungs un Godmaņa kungs ierosināja balsot otrajā lasījumā, jo citu priekšlikumu nebija. Ja es esmu nepareizi rīkojies un jūs uzskatāt protestu par pamatotu, lūdzu, aplieciniet ar savu balsojumu šā protesta pamatotību tādā veidā, ka otrais lasījums ir jāizskata pēc nedēļas vai pēc kāda laika.

Lūdzu, balsosim. Man ir iesniegts protests. Lai atbalstītu protestu, lūdzu, balsojiet. Lūdzu, balsojiet par protesta atbalstīšanu vai neatbalstīšanu. Lūdzu rezultātu. Protestu atbalsta 39 deputāti, 44– pret, 20– atturas.

Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Es jebkurā situācijā balsotu par šo likumprojektu. Šobrīd es esmu spiests to nedarīt. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs sākumā nobalsojam tikai par vienu variāciju. Tas ir pirmais gadījumus, ka bez alternatīvas viens konceptuāls jautājums tiek nobalsots vienā variācijā un citi uz balsošanu netiek likti. Līdz ar to komisijām ir aizbāztas mutes.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, kas jums liedza balsot pret? Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Krūmiņš: Es gribētu tomēr atbalstīt visu to, kas šeit notika. Es pieļauju iespēju, ka kolēģi pietiekami neorientējās, bet es sapratu pēc pirmās balsošanas, pirms balsošanas par pirmo lasījumu, ka ir piedāvājums, ka tagad var izvirzīt un apspriest šos priekšlikumus un balsot par tiem, vai arī balsot uzreiz pirmajā lasījumā. Tā kā neviens neaizstāvēja šo iesniegto priekšlikumu balsojumu, tad nobalsojām par pirmo lasījumu, un koncepcija līdz ar to ir pieņemta. Nekādas diskusijas vairs nevar būt.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Es pilnībā atbalstu nobalsoto likuma tekstu un premjera viedokli. Bet, kolēģi, mums ir ļoti sāpīga un bēdīga pieredze ar nevēlamiem precedentiem, ka pēc kāda laika nāk deputātu grupas un rakstveidā vai mutiski izsaka protestus, kuri izskan masu informācijas līdzekļos. Šādas darbības rezultātā tiek grozīti likumi vai pat daļēji atcelti. Bet šis ir likums, normatīvais akts ar ļoti tālejošām sekām. Proti, tiks reorganizētas ministrijas, atlaisti cilvēki, izšķirti cilvēku likteņi, un ja beigu beigās kaut kādu juridisku apsvērumu dēļ… Es kā jurists te saskatu ļoti daudz iemeslu, es kā jurists varētu sastādīt motivētu dokumentu, iesnieguma protestu, kura rezultātā tomēr būtu jāpārbalso un jāatgriežas pirmajā lasījumā.

Šis likums mums tomēr ir korekti jāpieņem otrajā un pēdējā lasījumā, bet tas netika pieņemts korekti. Vienu piemēru es minēšu. Nevienā normatīvā aktā nav noteikts, kas ir konceptuāls priekšlikums un balsojums. Nav pat fiksēts, kas to nosaka. Deputāts, likumprojekta autors, priekšsēdētājs? Mūsu likumdošanā un Kārtības rullī ir tik lielas nepilnības, ka tiešām ir ļoti grūti vadīt plenārsēdi. Tā nav priekšsēdētāja vaina. Tā ir mūsu vaina. Mūsu kopējā deputātu vaina. Bet, kolēģi, no šīs situācijas ir jāiziet, korekti pieņemot likumu atbilstoši mūsu lēmumam, kāds ir spēkā par likuma pieņemšanas kārtību.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es tiešām neuzskatu, ka esmu rīkojies nepareizi. Varbūt dažādi var traktēt šo rīcību. Vienīgi šajā situācijā es varu ierosināt izskatīt to trešajā lasījumā. Es tikai nezinu, kādā veidā to darīt. Lai ņemtu vērā kaut kādas juridiskas lietas, kur pārvietot vienu punktu, kur pārvietot otru punktu? Bet daži kolēģi jau domā, ka pārvietosim atkal ministrijas un sakombinēsim citādi. Ar tādu rīcību jūs virzāt mūs pretī nezināmam.

Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Es jūs aicinu izvērtēt situāciju, kura veidojas mūsu parlamentārās darbības rezultātā. Ņemiet vērā to, ka Ministru padomes institūcijas, ministrijas faktiski jau ir pārstājušas funkcionēt. Paildzinot šo jautājumu, mēs varam izveidot situāciju, ka atsevišķās tautsaimniecības nozarēs pārstāj funkcionēt valsts pārvaldes orgāni. Bet mēs patlaban zināmā mērā diskutējam par teorētiskiem jautājumiem. Ja ar pārliecinošu balsu vairākumu esam pieņēmuši konceptuāli pirmajā lasījumā šo likuma normu, tad es neizprotu, kā pēc tam vēl var konceptuālas tēzes atkārtoti balsot, ja likums ir pieņemts. Tas ir mans personiskais viedoklis. Un es lūgtu mūsu pārvaldes sistēmas vadības darba operativitātes nodrošināšanas vārdā šo jautājumu izlemt šodien un neaiziet no šīs zāles, pirms neesam atrisinājuši šo jautājumu līdz galam. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Seiksts vēl nav runājis, pēc tam Kinnas kungs. Lūdzu, deputāts Seiksts.

A.Seiksts: Cienījamie kolēģi! Mēs varam pārmest priekšsēdētājam vienīgi to, ka netika nobalsots par steidzamību. Ne par ko citu šajā situācijā nebija jānobalso. Ja tas ir pamats, lai paceltu obstrukciju, tad to var darīt. Es uzskatu, ka jautājums tomēr ir izlemts.

Priekšsēdētājs: Par steidzamību mēs nobalsojām tad, kad to iekļāvām darba kārtībā. Tādā gadījumā...

A.Seiksts: Tādā gadījumā es vispār nezinu, par ko mēs te runājam.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs, pēc tam– Grūbes kungs.

J.Kinna: Es atvainojos. Cienījamo priekšsēdētāj! Ir nobalsots par likumu kā steidzamu otrajā lasījumā. Ir iesniegts protests, kurš ir noraidīts. Tāpēc es lūdzu pārtraukt debates un pāriet pie lēmuma par šā likuma spēkā stāšanās kārtību apspriešanas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs! Nākamais– Kehra kungs.

G.Grūbe: Es esmu lēmuma autors, to laikam neviens neapstrīdēs, un es šo 456.dokumentu noņemu no apspriešanas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Man ir jautājums sēdes vadītājam. Ja mēs uzskatām (un man nav tiesību to apšaubīt), ka mēs esam pieņēmuši šo likumprojektu otrajā lasījumā, kura komisija vai kura amatpersona būs atbildīga par šā likumprojekta teksta identiskumu tam, ko esam pieņēmuši zālē? Kāds tas būs, izlikts uz papīra? Kura komisija vai kura amatpersona būs atbildīga?

Priekšsēdētājs: Ja Ministru padomes priekšsēdētājs iesniedza šo dokumentu, tad viņš arī atbild par šā dokumenta autentiskumu, jo mēs šo dokumentu esam akceptējuši. Likumdošanas iniciatīvas kārtībā dokumentu par Latvijas Republikas likuma “Par Latvijas Republikas ministrijām” spēkā stāšanās kārtību iesniedza Jānis Krūmiņš un Indulis Bērziņš. (Zālē smiekli.) Godmaņa kungs, lūdzu… Es nezinu, kas man te ir. Es atvainojos. (Smiekli.) Jums ir izsniegts 456.dokuments. Tā kā Grūbes kungs to atsauca, tad to iesniedz Krūmiņš un Bērziņš.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Bez šaubām, var taisīt absurdu teātri, jo tādā veidā var panākt jebko. Bet es vēlreiz uzsveru, ka 456.dokuments ir Gunta Grūbes dokuments. Esiet tik labi, vismaz otru zīmogu uzlieciet.

Priekšsēdētājs: Jā, jūs esat Guntis Grūbe. Tas ir tiešām. Lūdzu.

I.Godmanis: Es gribētu pateikt tikai to, kā bija ar likumu par valdību. Mēs taču praktiski likumu par valdību skatījām. Tagad mēs nebūsim spējīgi to izskatīt pietiekami ātri. Man ir ļoti žēl Grūbes kunga, kuru es ļoti cienu. Mums bija tāda vienošanās, ka viņš kā komisijas vadītājs sagatavos tieši šos divus punktus un nenoņems savu lēmumu tikai tāpēc vien, ka šeit parādījās zināmas procesuālas grūtības. Kaut es arī nestādos priekšā tādu situāciju, jo tiek liktas priekšā ministrijas, tur nav nekādas beletristikas, nav nekāda beletristiska teksta, ko varētu labot un skatīt vienā un otrā lasījumā. Ja otrajā lasījumā visas ministrijas sagroza, es atrodos pavisam muļķīgā situācijā. Es nezinu, kā man rīkoties. Tādā gadījumā atliek tas, ko teica Bērza kungs. Es lūgtu tiešām izskatīt jautājumu, kas saistās ar šo Bērziņa kunga un Krūmiņa kunga iesniegto dokumentu, kas jums ir ar 456.numuru. Tam vajadzētu būt citādam divu iemeslu dēļ. Pirmais iemesls ir ārkārtīgi svarīgs– kad tas stājas spēkā? Būtu labi, ja tas stātos spēkā no pieņemšanas brīža. Tad varētu momentāni valdībā veikt attiecīgas akcijas un uzsākt strādāt. Mēs nedrīkstam gaidīt.

Otrkārt, par sociālajām garantijām. Būsim tomēr eiropieši un dosim cilvēkiem zināmas sociālās garantijas. Ne tikai tiem, kuri aizies no valdības, bet arī tiem, kuri nāks. Te gan ir priekšlikumi par citiem termiņiem, tos visus var izskatīt. Man būtu ļoti liels lūgums deputātiem neatstāt zāli un šo principiālo jautājumu izlemt.

Priekšsēdētājs: Kāds ir deputātu viedoklis? Lūdzu, Caunes kungs! Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Caune: Grūbe, jūs varat izbeigt vai nevarat? (Smiekli zālē.)

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es ļoti lūdzu jūs, ja…

I.Caune: Man tāds priekšlikums, kā iziet no šīs situācijas. Vienkārši pieņemt vienu punktu, ka lēmums stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi, bet otru punktu par dažādām sociālajām garantijām pašreiz neskatīt, to skatīt kādu citu reizi, jo šajā jautājumā būs diskusijas, arī man principā ir pretenzijas pret to, kas bijušajā Grūbes variantā ir ierakstīts.

Priekšsēdētājs: Vai ir citi viedokļi? Reģistrēsimies un tad izlemsim, kādā veidā balsosim. Lūdzu, reģistrēsimies. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Lūdzu rezultātu. 107 deputāti.

Tagad par lēmuma projektu. Ja jūs neiebilstat, mēs balsotu par katru punktu atsevišķi un tad kopumā. Tas būtu kristīgi. Neiebilstat? Lūdzu, balsosim par 1.punktu. Lūdzu rezultātu. 76– par. Tagad par 2.punktu. Kolēģi Caune, jūs jau izteicāt savu viedokli. Vienu mirklīti pagaidiet.

Kolēģi Batarevski, lūdzu!

O.Batarevskis: Es tomēr uzskatu, ka 2.punktā tie trīs gadi ir pārāk liels termiņš, vajag aprobežoties ar vienu gadu.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, lūdzu! Pēc tam jūs.

I.Godmanis: Cienītie deputāti! Pirmkārt, es gribu paskaidrot: ja ministrs sāk strādāt citu darbu, tad viņš vairs nesaņem nekādu pabalstu. Tas ir viens. Nē, nē, tas ir automātiski. Ja tas ir nepieciešams, tad to var ierakstīt redakcijā. Ja ministrs, kurš ir pārtraucis savu darbību valdībā, sāk citu darbu vai sāk saņemt pensiju dažādu iemeslu dēļ, tad dabiski, ka no šī sociālā pabalsta viņš tiek atbrīvots.

Man ir priekšlikums samazināt šo laiku– trīs gadus, tas izskatās pārāk garš, man ir priekšlikums šo laiku samazināt uz pusi, uz pusotru gadu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vienu sekundīti! Tātad jūs ierosināt redakcijas labojumu, kas ir ļoti būtisks. Tātad šo summu izmaksāt pusotru gadu pēc amata atstāšanas, bet, ja šajā laikā uzsāk citu darbu vai radies pamats vecuma… un tālāk kā tekstā.

I.Godmanis: Jā. Tieši tā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Caunes kungs, pēc tam– Kiršteina kungs.

I.Caune: Cienījamie kolēģi! Lasot šo dokumentu, domājot un iedziļinoties rodas tāds iespaids, ka tiek veidota jauna Centrālkomiteja ar atsevišķām privilēģijām. Ir daudz citu specialitāšu cilvēku…, kaut vai deputāti. Kad termiņš beigsies, viņiem būs jādomā, ko darīt, būs jāmeklē darbs. Tāpat ir ar ministru. Viņš zina– kad beigsies sasaukums, viņš no darba tiks atbrīvots un viņam būs jāmeklē cits darbs. Es piekrītu, ka šeit varētu to darba algu saglabāt pusotru mēnesi, bet tas gads obligāti jāsvītro, jā, es atvainojos, pusotrs gads, bet obligāti jāsvītro tas par tām pensijām. Mums tomēr visiem jābūt vienādiem. Visiem jāsaņem pensijas pēc vispārējiem noteikumiem. Viņiem ir pienācīga alga, un no tās viņi arī saņems pienācīgu pensiju, nevis šeit jānodrošina ar kaut kādu specpensiju.

Priekšsēdētājs: Caunes kungs! Tur ir otrādi, tur viss ir tā, kā jūs pašreiz sakāt…

I.Caune: Nē, šeit runa ir par to, ka viņš saņem vecuma pensijas laikā arī to izpeļņu…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Caune: Ja es nesaprotu, tad es atvainojos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons. Deputāts Kiršteins.

A.Kiršteins: Es gribētu, lai Godmaņa kungs paskaidro, ko nozīmē “sociālās garantijas 80 procentu apmērā”. Mani tas stimulē uzreiz pēc nedēļas aiziet pensijā un saņemt šos 80 procentus. Kāpēc ne 50 procentus? Tas ir pirmais jautājums. Un, ja pēc kāda laika šie rubļi pārvērtīsies valūtā, vai tad viņa alga būs 80 procenti valūtā no tās algas, kas būs pēc diviem gadiem, vai no tagadējās?

Un vēl par pensijām. Nevar vienlaikus saņemt šīs izmaksas un valsts pensiju. Ja saņem otras valsts pensiju vai kādas firmas pensiju… Bet kas ir sociālās garantijas un 80 procenti? Kāpēc ir 80 procenti, nevis 50 procenti? Jo nav starpība starp 80 un 100… Tad jau labāk nestrādāt…

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs jums atbildēs. Lūdzu, pirmais mikrofons.

Ģ.Krūmiņš: Varbūt es iespraucos mazliet nelaikā, bet, runājot par lēmuma projektu, es gribētu visiem atgādināt deputāta Lagzdiņa priekšlikumu, ka mums vajadzētu tomēr loģiski, sākot ar likumprojekta 2.punktu, visu ietvert šajā lēmuma projektā, jo faktiski viss, kas ir 1.pantā, attiecas uz spēkā stāšanās kārtību. Tie nav likumprojekta panti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet par to mēs esam nobalsojuši un atpakaļ atgriezties nevaram. Lūdzu, Krastiņa kungs, un pēc tam Godmaņa kungs.

A.Krastiņš: Oponējot Lagzdiņa kungam, varbūt ne gluži oponējot, jāteic, ka likumprojekts var arī paredzēt procesuālas normas par spēkā stāšanās kārtību. Tas nav nekāds traucēklis, ja tas ir fiksēts likumā. Tas tāpat darbosies, turklāt mēs esam nobalsojuši.

Bet kas attiecas uz lēmuma projekta 2.punktu, tad es tomēr ierosinātu godājamos kolēģus mierīgi vēl mazliet piestrādāt, jo te var būt ļoti daudz kolīziju. Piemēram, ministrs aiziet no amata un sāk strādāt par sētnieku. Tagad gan sētnieki daudz saņem, bet varbūt viņš strādā pie privātīpašnieka, kurš maksā ļoti maz, bet tas ministrs, kas vispār neko nedarīs un spļaus griestos, saņems 80 procentus. Bet ideja ir tāda, lai viņš visu savu atlikušo mūžu, ja viņš ir tomēr bijis ministra godā, nesaņemtu mazāk par 80 procentiem no savas ministra algas. Skaitās, ka viņš ar savu darbu to ir nopelnījis. Tāda ideja te laikam ir ietverta šajā lēmumā. Lai visas kolīzijas tomēr paredzētu un nebūtu visādu pārpratumu, vajadzētu tomēr uzmanīgi piestrādāt.

Es saprotu, Godmaņa kungs, ka ministriem ir jādod garantijas, lai viņi jau šodien nesāktu kaut kādas akcijas par to, ka nākotne ir nezināma. Mums ir laiks līdz 18.30. Te izskanēja daudzi priekšlikumi par šo 2.punktu, varbūt pie tā varētu mazliet piestrādāt, lai tiešām paredzētu šos dažādos variantus.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, lūdzu!

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Faktiski jau šis pants neparādījās ne šodien, ne vakar, ne aizvakar. Tas jau bija ietverts likumā par Ministru padomi. Cik es zinu, tad komisijā, un ne tikai tajā komisijā, kuru vadīja Grūbes kungs, tika veiktas izmaiņas. Acīmredzot tas teksts nav pietiekami precīzi izprotams, bet, kad mēs skatījāmies tajā komisijā un arī valdībā, tad jautājums bija šāds: ja ministrs jebkāda iemesla dēļ zaudē savu posteni, viņš saņem, lūk, šo te summu pusotru gadu. Ja viņš sāk strādāt vai saņem pensiju, viņš automātiski šo summu vairs nesaņem. Pēc definīcijas. Ja mēs tagad sāksim jaukties, ka viņš ies strādāt par sētnieku un ka tad viņam vajag izmaksāt starpību līdz 80 procentiem, tad mēs panāksim vienu vienīgu haosu. Es uzskatu vienkārši: kamēr nav atradis darbu vai ieguvis likumīgu pensiju, viņam pusotru gadu šo sociālo garantiju 80 procentu apmērā saglabā. Un tas arī ir viss. Es ļoti lūgtu atbalstīt šo normu. Tā ir tipiska civilizēta Eiropas norma.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Zaščerinskis: Tādā gadījumā man ir priekšlikums 2.panta otro teikumu precizēt šādi: “Šo summu izmaksāt pusotru gadu pēc amata atstāšanas vai līdz laikam, kad uzsākts cits darbs vai radies pamats vecuma vai invaliditātes pensijas saņemšanai.” Pēc iepriekšējā formulējuma iznāk, ka var saņemt arī tad, kad ir piešķirta pensija.

Priekšsēdētājs: Vai radies cits…

J.Zaščerinskis: Vai līdz laikam…

Priekšsēdētājs: Vai stājies citā algotā darbā un vai ir radies pamats vecuma vai invaliditātes pensijas saņemšanai. Tā jūs teicāt?

J.Zaščerinskis: Jā, faktiski viss iepriekšējais formulējums, tikai vārdus “šajā laikā” aizstāt ar vārdiem “līdz laikam, kad…”.

Priekšsēdētājs: Tā, deputāt Bojār, lūdzu!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Šo principu Rietumu zinātniskajā un politiskajā literatūrā sauc par “zelta parašutu”. Ja šeit paliks tāds termiņš kā trīs gadi, tad tas tiešām mūsu variantā arī būs no zelta, jo trīs gadus varēs saņemt ministra algu. Godmaņa kungs ierosināja pusotru gadu. Izskatot šo pašu problēmu šodien Likumdošanas jautājumu komisijā, mēs, komisijas locekļi, vienprātīgi uzskatījām, ka šajos posta laikos pilnīgi pietiktu ar sešiem mēnešiem. Pa to laiku ministrs varētu atrast jaunu vadošu darbu. Tātad mūsu priekšlikums ir seši mēneši, pret visu pārējo mēs neiebilstam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tūlīt balsosim par šiem termiņiem. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Krūmiņš: Padomāsim par to, kas valstij izmaksā dārgāk– vai tas, ka mēs sameklējam nespējīgu ministru, kas tikai nosaukuma dēļ ir gatavs iet strādāt uz šo ministriju, vai tas, ka nodrošinām šim cilvēkam, kurš, protams, riskē gan ar savu karjeru, gan ar savām finansēm un godīgi strādā valsts labā, šo summu trīs gadus vai pusotra gada. Citās valstīs viņam tiek maksāti 80 procenti no ministra algas līdz mūža beigām. Tā, piemēram, ir Zviedrijā. Padomāsim, kas valstij iznāks lētāk: vai tas, ka mēs sameklēsim vienu kārtīgu, spējīgu ministru, kuram būs zināmas garantijas, vai ka mēs mainīsim ik pēc pusotriem mēnešiem, nekādas garantijas nedodot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Autori ieteica mums arī par trim gadiem balsot. Mēs balsosim par trim gadiem, pusotru gadu un arī sešiem mēnešiem. Es atvainojos, un gads vēl būs, ko Batarevska kungs ieteica. Lūdzu.

A.Aleksejevs: */Es šajā jautājumā redzu trīs aspektus. Pirmais. Es uzskatu, ka ministram jāgarantē kaut kādi atvieglojumi. Otrais. Ar tādiem atvieglojumiem cilvēkam bez jebkādām spējām rodas vēlēšanās ieņemt ministra posteni, jo viņš ne ar ko neriskē. Trešais. Es gribētu piedāvāt, lūk, ko. Kamēr neesam izskatījuši darba likumdošanu, ir ciniski šodien pieņemt lēmumu par sociālām garantijām ministriem. Jo mēs un jūs vēl neko neesam izdarījuši potenciālā bezdarbnieka labā./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, reģistrēsimies. Mums priekšā ir četri balsojumi. Tagad mēs balsosim par 2.punktu– trīs gadi, pusotra gada, viens gads, seši mēneši. Attiecīgi no vairākuma tad iekļausim šo punktu, un pēc tam būs kopumā šis lēmums balsojams.

Lūdzu rezultātu reģistrācijai: 108. Tris gadi– lūdzu! Es atvainojos. Es vēlreiz pateikšu formulējumu: “Noteikt sociālās garantijas atbrīvotajiem Ministru padomes locekļiem 80 procentu apmērā no attiecīgās… Šo summu izmaksāt...(attiecīgi gadi), ja nav stājies citā algotā darbā vai nav radies pamats vecuma vai invaliditātes pensijai.” Lūdzu rezultātu par trim gadiem. 17.

Nākamais– pusotra gada! Paldies, kolēģi Grūbe, ka jūs balsojat! Paldies. Kaut arī “pret”, bet balsojat. Rezultātu! Paldies.

Nākamais– gads. Nē, gads, kolēģis Batarevskis ierosināja gadu. Lūdzu rezultātu.

Un tagad pēdējais balsojums par šo punktu– seši mēneši. Lūdzu rezultātu. Kolēģi, mūsu balsojuma rezultāti ir šādi: trīs gadi– 17, pusotra gada– 59, viens– 45 un pusgads– 43. Tātad šis punkts paliek redakcijā– pusotra gada.

Balsosim par lēmumu kopumā. Lūdzu rezultātu. 84– par. Lēmums ir pieņemts.

Vispirms ir jālemj, ko mēs darīsim tālāk, jo es saprotu, ka saņemšu bargu kritiku par reglamenta neievērošanu. Mums jau sen pienākas pārtraukums, mēs vienīgi varētu noklausīties īsu premjerministra informāciju. Godmaņa kungs! Pievērsiet arī mums uzmanību! Mēs varētu noklausīties īsu Godmaņa kunga informāciju par to, kā viņš tālāk domā rīkoties saistībā ar saviem plāniem un kā mums plānot savu darbu, jo, kā saprotam, tagad situācija ir nopietna. Pēc tam es jums došu vārdu.

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Es ierosinātu šādu darba kārtību: rīt izskatīt jautājumu frakcijās un pēc tam iesniegt komisijām priekšlikumus par kandidatūrām… Faktiski tas arī būtu rīt pēc pusdienas… Ceturtdien…

Priekšsēdētājs: Rīt jau ir ceturtdiena.

I.Godmanis: Piektdien, jā, piektdien varētu izskatīt jautājumu komisijās… Es atvainojos… Nu, jā, kongress… Es domāju, ka mēs kandidatūru izskatīšanu varam sākt plenārsēdē. Un vēl kāda nianse. Es redzu, ka šeit arī Grūbes kungs stāv. Tā kā šeit lielāko tiesu ir tās ministrijas, kuras savu nosaukumu saglabā, atskaitot Iekšlietu ministriju, jaunu kandidatūru ministra amatam es jums iesniegšu, pārējie ministri turpina savu darbu. Es jums iesniegšu kandidatūras attiecībā uz visām tām ministrijām, kuru nosaukumi tiek mainīti, plus iekšlietu ministra jaunais kandidāts.

Priekšsēdētājs: Kolēģi! Principiāls jautājums: rīt ir frakcijas, vai rīt ir arī komisijas? Lūdzu, frakciju vadītāji! Vai citiem kolēģiem arī ir priekšlikumi?

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi! Es tā nevaru uzspiest, mums vienkārši jāvienojas. Ja jūs esat ar mieru, lai mēs pēc iespējas ātrāk pabeigtu šo valdības formēšanu, tad mums rīt būtu mērķtiecīgi noturēt frakcijas sēdi pulksten 10.00. Esam vienojušies? Tātad LTF frakcijas sēde rīt pulksten 10.00.

I.Godmanis: Un tad, pamatojoties uz frakcijas sēdes rezultātiem, komisijas saņem rakstisku iesniegumu no manis par kandidatūrām.

J.Dinevičs: Kolēģi! Vienu momentu! Nedaudz uzmanības! Varbūt mēs varam izdarīt tā, ka vispirms pulksten 10.00 izrunā komisijās un pulksten 11.00 vai 12.00 mēs pulcējamies frakciju sēdēs.

Priekšsēdētājs: Kandidātus Godmaņa kungs šovakar iesniegs.

I.Godmanis: Jā, es jums iesniegšu…

J.Dinevičs: Tātad pulksten 10.00– komisijas, pulksten 12.00– frakcijas. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Tagad Godmaņa kungs precīzi pateica to, ko man kā deputātam aizliedza likt uz balsošanu. Es jautāju priekšsēdētājam: kāpēc tādā rupjā veidā notika šmaukšanās. Ja šeit būtu izmainīts, tad par lauksaimniecības jautājumiem mēs arī vēl atgrieztos… Jūs man kā deputātam liedzāt šo iespēju. Es tomēr palūgtu stenogrammu, ka 2.panta 6.punkts netika izsvītrots no šā likumprojekta. Tika nobalsots par 2.pantu ar 6.apakšpunktu. Un tieši tādā veidā, cienījamais priekšsēdētāj!

Priekšsēdētājs: Es katrā ziņa protestēju, ja jūs mani apvainojat, ka es šmaucos. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Premjerministrs informēja, ka komisijās, frakcijās un Augstākajā padomē būs jāizskata jaunā iekšlietu ministra kandidatūra. Godātie kolēģi un godāto premjerministr! Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu ir tikai divi veidi, kā ministrs, kurš ir Augstākās padomes iecelts, var no šā amata tikt atbrīvots. Proti, ja viņš pats atkāpjas vai demisionē vai viņu atceļ Augstākā padome. Augstākā padome nav viņu atcēlusi. Un man ir jautājums: kas tā ir par anarhiju, kas Latvijā un šajā zālē turpinās jau kuru nedēļu un mēnesi? Jo tālāk, jo trakāk nelikumības purvā mēs stiegam. Ministrs vēl joprojām ir, bet premjerministrs kaut kur pa kaktiem gatavo jaunas kandidatūras. Es esmu par to, ka Vaznis ir nekavējoties jāatceļ, bet kārtībai ir jābūt. Kad mēs šeit izbeigsim anarhiju?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs!

J.Lagzdiņš: Mēs esam likumdevēji. Mums ir jāievēro likumi pirmām kārtām, nevis jārada anarhija savā valstī.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, lūdzu! Kolēģi, es neesmu pasludinājis nedz starpbrīdi, nedz pārtraukumu. Tie kolēģi, kuri grib runāt, lūdzu, izejiet blakustelpā, bet tie, kuri uzklausīs (mums tomēr te ir kas lemjams), lūdzu, apsēdieties.

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Vienu mirklīti lūdzu uzmanību! Par tām ministrijām, kuru nosaukumi ir mainīti, nav problēmu, jo faktiski iepriekšējā ministrija tiek likvidēta, un tādā gadījumā atcelšana vai demisijas iesniegšana nav vajadzīga. Jautājums ir par diviem iesniegumiem, kurus es lūgšu abiem ministriem uzrakstīt, tas attiecas uz iekšlietu ministru un meža ministru. Ja viņi šos iesniegumus neuzrakstīs, tad es griezīšos pie jums ar lūgumu atcelt šos ministrus no amata. Cita ceļa tiešām nav. Es pilnīgi piekrītu Lagzdiņa kungam.

Priekšsēdētājs: Un visu lems plenārsēde balsojot.

I.Godmanis: Jā. Tā ir.

Priekšsēdētājs: Pēc procedūras, protams.

I.Godmanis: Ja es saņemšu rakstisku demisiju, es iesniegšu arī attiecīgajai komisijai, kas izskatīs jauno kandidatūru.

Priekšsēdētājs: Ja nav speciālu paziņojumu vai kas cits sakāms, mēs varam šo plenārsēdi beigt. Sakarā ar visu šo kreņķīgo situāciju beigsim plenārsēdi mazliet ātrāk. Paziņojums? Lūdzu… (Kāds kaut ko ziņo no zāles, bet sadzirdēt neko nevar.)

Uz redzēšanos!

(Sēdes beigas)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!