Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru 2006.gada 16.marta sanāksmē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.03.2006., Nr. 46 (3414) https://www.vestnesis.lv/ta/id/130745

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas projektu iesniegšanu Eiropas Savienības atbalsta saņemšanai

Vēl šajā numurā

21.03.2006., Nr. 46 (3414)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts sekretāru 2006.gada 16.marta sanāksmē

Par dienas naudas apmēru ārvalstu ekspertiem

Valsts sekretāru 16.marta sanāksmē izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Par dienas naudas apmēru starptautiskajos projektos iesaistītajiem ārvalstu ekspertiem, kuri starptautiskā projekta ietvaros uzturas Latvijas Republikā vai citā valstī, kas nav viņu dzīvesvietas valsts”.

Pašlaik Latvijas likumdošana neparedz dienas naudas izmaksāšanu ārvalstu ekspertiem, kuri piedalās no Latvijas valsts vai pašvaldību budžeta finansētajos starptautiskajos projektos. Ministru kabineta noteikumu projekts ir izstrādāts, lai regulētu kārtību, kā arī dienas naudas apmēru, kādu izmaksāt ārvalstu ekspertiem šādos projektos.

Dienas naudas apmērs noteikts atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumos Nr.219 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi” noteiktajām darbiniekiem maksājamās dienas naudas normām. Ja ārvalsts eksperts starptautiska projekta ietvaros uzturas Latvijas Republikā, tad viņam maksājamā dienas nauda tiek aprēķināta tādā apmērā, kāds saskaņā ar noteikumiem Nr.219 tiek noteikts valsts institūciju darbiniekiem par došanos komandējumā uz Lietuvu vai Igauniju, t.i., 20 latu dienā.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

 

Par dabasgāzes pārvades sistēmas operatora novērtējuma ziņojumu

Ekonomikas ministrija Valsts sekretāru 16.marta sanāksmē starpinstitūciju saskaņošanai nodeva Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par dabasgāzes pārvades sistēmas operatora ikgadējo novērtējuma ziņojumu”.

Saskaņā ar Enerģētikas likumu dabasgāzes pārvades sistēmas operatora ziņojums ir ziņojums par to, vai visiem esošajiem un perspektīvajiem dabasgāzes lietotājiem būs pieejama dabasgāze no apgādes sistēmām nepieciešamajā daudzumā un kvalitātē. Vadoties no ziņojuma satura, valdībai un lietotājiem ir iespējams secināt, vai apgāde būs droša un kādi pasākumi būs jāveic, lai tā tāda būtu.

Ekonomikas ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi nosaka kārtību, kādā dabasgāzes pārvades sistēmas operators (šobrīd a/s “Latvijas gāze”) izstrādā un iesniedz Ekonomikas ministrijai un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai ziņojumu par dabasgāzes pārvades sistēmas piegādes un patēriņa atbilstību un dabasgāzes apgādes drošumu valstī laika periodam līdz 10 gadiem, kā arī nosaka, kāda informācija iekļaujama ziņojumā.

Novērtējuma ziņojumā ietvertas šādas sadaļas:

1) Esošais dabasgāzes pieprasījums valstī iepriekšējā gadā;

2) Dabasgāzes pieprasījuma prognoze vismaz turpmākajiem 10 gadiem;

3) Vērtējums par attiecīgu dabasgāzes piegādes un patēriņa atbilstību atskaites periodā un prognozi 10 gadu periodam;

4) Informācija par dabasgāzes pārvades sistēmas atbilstību pieprasījumam un uzturēšanas kvalitāti.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

 

Par grozījumiem likumā par uzņēmumu gada pārskatiem

Valsts sekretāru 16.marta sanāksmē saskaņošanai ministrijās izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā par uzņēmumu gada pārskatiem, kas paredz no prasības sagatavot gada pārskatu atbrīvot visus individuālos komersantus, kā arī tos individuālos uzņēmumus, zemnieku un zvejnieku saimniecības, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 200 000 latu.

Grozījumi likumā arī atļaus sagatavot saīsinātu peļņas vai zaudējumu aprēķinu un saīsinātu pielikumu, kā arī Uzņēmumu reģistrā neiesniegt vadības ziņojumu tām kapitālsabiedrībām un kooperatīvajām sabiedrībām, kuru rādītāji bilances datumā nepārsniedz divus no šādiem kritērijiem:

• bilances kopsumma – 250 000 latu,

• neto apgrozījums – 500 000 latu un

• pārskata gada vidējais darbinieku skaits – 25.

Turklāt šīs sabiedrības būs atbrīvotas no prasības pakļaut gada pārskatu zvērināta revidenta pārbaudei.

Likumprojektā “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” ietvertās normas saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” un likumprojektu “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” precizēs likuma subjektu loku, kā arī atbilstoši Komerclikumam precizēs likumā lietoto terminoloģiju.

Pašlaik likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem” noteikts, ka šis likums neattiecas uz tiem individuālajiem komersantiem, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 45 000 latu. Savukārt Saeimā atbalstītais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” paredz, ka prasība sagatavot gada pārskatu ar 2007.gada 1.janvāri vairs neattieksies uz individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 200 000 latu, kā arī uz individuālajiem komersantiem un citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību. Šīs izmaiņas noteica nepieciešamību veikt grozījumu arī likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”. Pēc Pasaules bankas ieteikuma likumprojektā paredzēts mainīt kritērijus mazajiem uzņēmumiem, kuriem gada pārskati nebūtu jāpakļauj zvērinātu revidentu pārbaudei. Pašreizējie kritēriji bija noteikti 1995.gada sākumā, un tie ir – bilances kopsumma 100 000 latu un neto apgrozījums 200 000 latu.

Paredzams, ka likumprojektam par grozījumiem likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem” būs pozitīva ietekme uz makroekonomiskajiem faktoriem, jo, vienkāršojot grāmatvedības kārtošanas un gada pārskata sagatavošanas noteikumus, kā arī izmantojot mazajiem uzņēmumiem noteiktos atvieglojumus par gada pārskata pārbaudi, tiks sekmēta neliela apjoma saim­nieciskā darbība.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

 

Par ES dalībvalstu pilsoņu ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā

Valsts sekretāru 16.marta sanāksmē izsludināts Iekšlietu ministrijas izstrādātais likumprojekts “Likums par Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”.

Likums izstrādāts, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par Eiropas Savienības (ES) pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā.

Likums vienkāršo reģistrācijas apliecību izsniegšanu tiem ES dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem, kuri Latvijas Republikas teritorijā vēlēsies uzturēties ilgāk nekā 90 dienas nepārtraukti. Reģistrācijas apliecības izsniegs nekavējoties pēc nepieciešamo dokumentu iesniegšanas. Likums nosaka samazināt iesniedzamo dokumentu apjomu.

Likuma ieviešana arī atvieglos ieceļošanas kārtību ES dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņu ģimenes locekļiem, kas ir trešo valstu pilsoņi. Ja viņi citā ES dalībvalstī jau būs saņēmuši uzturēšanās atļauju kā ES pilsoņu ģimenes locekļi, tad šo uzturēšanās atļauju varēs izmantot kā vīzas ekvivalentu, ieceļojot citās dalībvalstīs, tai skaitā Latvijas Republikā.

Likumā paredzētas arī būtiskas garantijas pret ES dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņu un viņu ģimenes locekļu izraidīšanu no Latvijas Republikas.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

Par Kultūras ministrijas stratēģiju 2006.–2009. gadam

Valsts sekretāru 16.marta sanāksmē pieteikts projekts “Kultūras ministrijas vidēja termiņa darbības stratēģija 2006.–2009.gadam”.

Tas ir ministrijas vidēja termiņa plānošanas dokuments, kas ietver ministrijas kompetencē esošajos politikas plānošanas dokumentos noteiktos mērķus un ir balstīts uz ministrijas nolikumā noteiktajām funkcijām un uzdevumiem.

Atbilstoši Ministru kabineta Kārtības rullim uz projektu attiecas šādas politikas jomas: kultūras, reģionālā, ārpolitikas, izglītības un zinātnes, industrijas un pakalpojumu, kā arī uzņēmējdarbības politika.

Ministrijas darbības stratēģija balstās uz “Valsts kultūrpolitikas vadlīnijās 2006.–2015.gadam. Nacionāla valsts” (projekts saskaņošanā) un nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandā “Kultūra 2010” (15.09.2005) noteiktajiem stratēģiskajiem mērķiem un prioritātēm, kā arī turpina īstenot Nacionālajā programmā “Kultūra” 2000.–2010.gadam izvirzītos un regulāri aktualizētos uzdevumus atsevišķu kultūras nozaru attīstībai.

Kultūras ministrijas darbības virsmērķis (misija) ir: veidot labvēlīgus nosacījumus kultūras daudzveidīgai un līdzsvarotai attīstībai, lai palielinātu tās ieguldījumu indivīda, sabiedrības un nacionālas valsts ilgspējīgā attīstībā.

Atbilstoši Valsts kultūrpolitikas vadlīnijām 2006.–2015.gadam “Nacionāla valsts” Kultūras ministrija plāno šādus stratēģiskos mērķus:

- stiprināt nacionālo identitāti un Latvijas pilsoniskās sabiedrības saliedētību, uzturot un no jauna radot nacionālās kultūras vērtības;

- pilnveidot sadarbību starp kultūras un tautsaimniecības nozarēm Latvijas kultūras daudzveidības veicināšanai un radošās ekonomikas ilgspējīgai attīstībai;

- veidot labvēlīgu vidi radošās daudzveidības attīstībai un stimulēt tiekšanos pēc izcilības;

- sekmēt līdzsvarotu kultūras procesu attīstību un kultūras pieejamību visā Latvijas teritorijā, nodrošinot tiesības uz kvalitatīvu dzīves telpu visiem valsts iedzīvotājiem;

- attīstīt un pilnvērtīgi izmantot kultūras potenciālu indivīdu izglītošanai mūžizglītības kontekstā, sekmējot uz humānām vērtībām balstītas zināšanu sabiedrības veidošanos;

- sekmēt dialogu un saprašanos starp kultūrām un nācijām un bagātināt Latvijas kultūras dzīvi, aktīvi līdzdarbojoties starptautiskajos kultūras procesos un sadarbības tīklos;

- veidot zināšanās, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās balstītu un uz rezultātiem virzītu kultūrpārvaldību un veicināt kultūras decentralizāciju.

Balstoties uz minētajiem stratēģiskajiem mērķiem un prioritātēm, KM stratēģijā noteikti 6 darbības virzieni, kam atbilst 6 budžeta programmas:

- programma “Kultūrpārvaldība” – nodrošināt efektīvu un uz rezultātiem virzītu politikas plānošanu un ieviešanu Kultūras ministrijas kompetences jomās;

- programma “Profesionālā māksla” – nodrošināt sabiedrībai pieejamus daudzveidīgus, izcilus un kvalitatīvus profesionālās mākslas produktus, sekmējot radošo industriju attīstību un konkurētspēju;

- programma “Kultūrizglītība” nodrošināt sabiedrības vajadzībām un darba tirgus prasībām atbilstošas kultūrizglītības ieguves iespējas, sekmēt kultūrizglītības veidu un pakalpojumu daudzveidību mūž-izglītības perspektīvā;

- programma “Kultūras mantojums” – nodrošināt kultūras mantojuma saglabāšanu, bagātināšanu, izpēti un pieejamību sabiedrībai, dažādot kultūras mantojuma sociālekonomisko atdevi;

- programma “Kultūras projekti un investīcijas” – atbalstīt jaunradi, inovācijas un sabiedrības iniciatīvas kultūras jomā, mērķtiecīgi apgūt investīcijas kultūras infrastruktūras attīstībai un nodrošināt Latvijas kultūras speciālistu līdzdalību starptautiskajos kultūras procesos;

- programma "ES fondi un ārvalstu finanšu palīdzība” – nodrošināt ES un ārvalstu finanšu instrumentu piesaisti un efektīvu pārvaldīšanu

Veidojot stratēģiju, ministrija ir ņēmusi vērā ilgtermiņa konceptuālo dokumentu “Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā” (apstiprināts Saeimā 26.10.2005.), kā arī tos, citu ministriju un valsts pārvaldes institūciju atbildībā esošos politikas dokumentus, kuru izstrādē un īstenošanā ministrija ir iesaistīta un līdzatbildīga.

Kristaps Kārkliņš, Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists

 

 

 

Par izstrādātajiem grozījumiem likumā par valsts pensijām

Lai nākamajā gadā varētu uzlabot pensionāru sociālekonomisko situāciju, Labklājības ministrija (LM) ir izstrādājusi grozījumus likumā par valsts pensijām, kuri izsludināti Valsts sekretāru 16.marta sanāksmē.

Izstrādātie likuma grozījumi paredz vairākas būtiskas izmaiņas.

1. Piešķirt vecuma pensiju no jauna tiem cilvēkiem, kuri līdz 2005.gada 1.jūlijam pieprasījuši pensiju priekšlaikus, bet, nesaņemot pensiju, turpinājuši strādāt līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai (nemaksājot pensiju starpību par iepriekšējo laiku).

Pēc LM aprēķiniem, no visām priekšlaikus pieprasītām pensijām aptuveni 10% pensionāru varētu pieprasīt pensijas piešķiršanu no jauna, t.i., 5165 cilvēki. Ieguvums: vecuma pensijas palielinājums vidēji par 28,64 latiem.

Pasākuma realizācijai no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta 2007.gadā papildus nepieciešami 1,8 miljoni latu.

2. Izmaksāt pensionāriem laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam sakarā ar strādāšanu ieturēto pensijas daļu.

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras aprēķiniem šī norma skartu 26 tūkst. pensionāru. Ieguvums: tiktu izmaksāta laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam, sakarā ar strādāšanu ieturētā pensijas daļa, t.i., vidēji 35 lati mēnesī.

Pasākuma realizācijai no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta 2007.gadā papildus nepieciešami 21,6 miljoni latu.

3. Noteikt piemaksu pie vecuma pensijas tiem pensionāriem, kuri strādājuši kaitīgos darbos, ja viņu apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem un pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz 105 latus.

Pēc LM aprēķiniem, 31 181 cilvēks saņem pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par darbu kaitīgos vai sevišķi kaitīgos darba apstākļos, to pensija nepārsniedz 105 latus un apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem. Ieguvums: tiktu piešķirta piemaksa vidēji 5,32 lati mēnesī.

Šim mērķim no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta 2007.gadā papildus nepieciešami 2 miljoni latu.

4. Pārrēķināt minimālo vecuma pensiju uzkrātā pensijas kapitāla gadījumā.

Pēc LM aprēķiniem, tas skartu 8568 cilvēkus, kuri pieprasa pārrēķināt minimālo vecuma pensijas apmēru. Ieguvums: paaugstinātos pensijas izmaksājamais apmērs vidēji par 10,5% .

Pasākuma realizācijai no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta 2007.gadā papildus nepieciešami 0,7 miljoni latu.

5. Pārskatīt minimālos vecuma pensijas apmērus, sniedzot lielāku atbalstu pensionāriem ar vismaz 41 gadu lielu apdrošināšanas stāžu.

Pēc LM aprēķiniem, tas skartu 12 236 cilvēkus, kuru apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 40 gadiem un kuri saņem minimālo vecuma pensiju (šobrīd 67,5 lati). Ieguvums: pensija paaugstinātos līdz 76,5 latiem (vidēji par 9 latiem).

Pasākuma realizācijai no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta 2007.gadā papildus nepieciešami 1,3 miljoni latu.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

Par aizliegumu audzēt, par pienākumu iznīcināt latvāņus

Valsts sekretāru 16.marta sanāksmē izsludināts Vides ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Augu aizsardzības likumā”.

Šis likumprojekts nosaka aizliegumu Latvijā audzēt invazīvās sugas augus – latvāņus (Heracleum sosnowskyi, Heracleum mantegazzianum), un zemes īpašnieka pienākums ir iznīcināt tā zemes īpašumā vai valdījumā augošo latvāni.

Saskaņā ar sagatavoto likumprojektu, ja zemes īpašnieks neīsteno latvāņa iznīcināšanas un ierobežošanas pasākumus, latvāņu iznīcināšana attiecīgajās teritorijās ir jākoordinē un jāorganizē vietējai pašvaldībai. Likumprojektā arī ietvertas normas par latvāņu izplatības apzināšanu un datu apkopošanu, kā arī latvāņu iznīcināšanas pamatprincipi. Sākotnēji latvāņi tikuši ievesti Latvijā kā lopbarības kultūraugs, taču šobrīd to izplatība ir nekontrolējama, latvāņi kļuvuši par savvaļas nezāli, kas turklāt ir ļoti bīstama cilvēkiem, jo rada ādas un gļotādas apdegumus. Vislielāko kaitējumu izraisījusī suga ir Sosnovska latvānis.

Madonas rajonā, kur latvānis sākotnēji tika ievests un vēlāk ieviests ražošanā kā perspektīvs lopbarības augs, ir koncentrētas apmēram trīs ceturtdaļas no visas latvāņa pārņemtās kopplatības (vairāk nekā 10 000 ha). Daudz piesārņotu platību ar Sosnovska latvāni ir arī Cēsu, Talsu, Rīgas, Valmieras, Aizkraukles un citos rajonos.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

Par valsts dienestā nodarbināto personu sociālajām garantijām

Valsts sekretāru 16.marta sanāksmē izsludināts koncepcijas projekts “Valsts dienestā (civildienestā, tiesā, prokuratūrā, Valsts kontrolē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā) nodarbināto personu sociālo garantiju sistēma”. Koncepcijas projektu Valsts kancelejas vadībā izstrādāja starpinstitūciju darba grupa.

Šobrīd valsts dienestā (civildienestā, tiesā, prokuratūrā, valsts kontrolē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, valsts drošības iestādēs) nodarbinātajām personām ir atšķirīgas tiesības saņemt pabalstus un kompensācijas.

Koncepcijas mērķis ir izveidot sociālo garantiju sistēmu, lai motivētu personas uzsākt un ilgstoši saglabāt darba (dienesta) attiecības valsts sektorā, noteikt līdzvērtīgas sociālās garantijas līdzvērtīgos apstākļos valsts dienestā strādājošajiem, izveidot vienotu pieeju sociālo garantiju noteikšanai, kā arī novērst nepilnības normatīvajā regulējumā.

Lai realizētu koncepcijas projektā noteiktos mērķus, tiek piedāvāti vairāki problēmu risinājuma varianti. Jautājumā par bērna piedzimšanas pabalstu apmēra izlīdzināšanu paredzēts ieviest trīspakāpju gradācijas sistēmu. Saskaņā ar šo risinājuma variantu personas, kas valsts dienestā nostrādājušas: mazāk par trim gadiem, saņems pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā 3 mēnešalgu apmērā; no trim līdz sešiem gadiem – saņems pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā 4 mēnešalgu apmērā; sešus un vairāk gadus – saņems minēto pabalstu 6 mēnešalgu apmērā. Saskaņā ar šo risinājuma variantu tiks ietaupīti valsts budžeta līdzekļi 745 000 latu gadā.

Saistībā ar veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem tiek paredzēta diferencētas sistēmas noteikšana, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Valsts policijā un Valsts robežsardzē nodarbināto obligāta apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem. Saskaņā ar šo risinājuma variantu: attiecībā uz valsts dienestiem (izņemot VUGD, Valsts policiju un Valsts robežsardzi) normatīvi tiks noteikts, ka iestādes var apdrošināt nodarbināto veselību, kā arī veikt apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem. Personu veselība tiks apdrošināta, dalot nodarbinātos divās grupās: A grupa – darba stāžs valsts dienestā divi un vairāk gadu, – šo personu veselības apdrošināšanas polises cena nevarēs pārsniegt izmaksas, kas līdzvērtīgas summai – minimālā mēneš-alga x koeficients 2,5 (225 LVL); B grupa – darba stāžs valsts dienestā līdz diviem gadiem – šo personu veselības apdrošināšanas polises cena nevarēs pārsniegt izmaksas, kas līdzvērtīgas summai – minimālā mēnešalga x koeficients 1,5 (135,00 LVL).

Apdrošināšanas prēmiju izmaksas iestādes ietvaros tiks attiecinātas uz visām personām vienlīdzīgi, diferenciācija būs pieļaujama tikai saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto, kas attiecas uz apdrošināšanas prēmijas apjoma saistīšanu ar nostrādāto laiku valsts dienestā.

Attiecībā uz VUGD, Valsts policiju un Valsts robežsardzi paredzēts normatīvi noteikt, ka veicama Valsts robežsardzē, VUGD, un Valsts policijā nodarbināto obligātā apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem, kā arī noteikt, ka attiecībā uz pārējiem valsts dienestā nodarbinātajiem iestādes var veikt personu apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

Saskaņā ar šo risinājuma variantu papildus nepieciešami valsts budžeta līdzekļi 52 938 lati gadā.

Jautājumā par pabalstu sakarā ar atbrīvošanu no amata paredzēts veikt izmaiņas specialajos normatīvajos aktos. Paredzēts noteikt, ka pabalstu apjomi, kas izmaksājami, izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar valsts dienestā nodarbināto iestādes likvidācijas vai nodarbināto amata vietu samazināšanas gadījumā, būs līdzvērtīgi Darba likumā paredzētajiem.

Jautājumā par uzturdevas kompensāciju koncepcijas projekts paredz, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, kā arī Ieslodzījuma vietu pārvaldē nodarbināto uzturdevas kompensācijas integrāciju darba samaksā piecu gadu laikā, turpmāk to apliekot ar ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas nodokli. Saskaņā ar šo risinājuma variantu papildus nepieciešami valsts budžeta līdzekļi 2 616 815 latu gadā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs nodarbināto uzturdevas integrācijai darba samaksā un 57 442 lati Ieslodzījuma vietu pārvaldē nodarbināto uzturdevas integrācijai darba samaksā.

Kopumā Ministru kabineta rīkojuma projektā iekļauto risinājuma variantu īstenošanai nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi 1 982 195 lati gadā.

Koncepcijas projekts izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 10.maija sēdē noteiktu uzdevumu. Koncepcijas projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei, kā arī Valsts kontrolei.

Uzziņai:

Šobrīd civildienestā, tiesā, prokuratūrā, Valsts kontrolē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, valsts drošības iestādēs kopumā nodarbinātas aptuveni 30 148 personas: valsts civildienestā – 28 781 ierēdnis, no kuriem 6 603 ir vispārējā civildienesta ierēdņi, 22 178 – specializētā valsts civildienesta ierēdņi (Valsts ieņēmumu dienests, Valsts policija, Drošības policija, Iekšlietu ministrijas Sakaru centrs, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Valsts tiesu ekspertīžu birojs); tiesās – 474 tiesneši; prokuratūrā – 574 prokurori; Valsts kontrolē – 191 nodarbinātais – amatpersonas un darbinieki. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā – 128 nodarbinātie (no 2006.gada 1.maija – 148) – amatpersonas un darbinieki. 

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!