• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas un Polijas vēsturnieku kopdarbu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.03.2006., Nr. 35 https://www.vestnesis.lv/ta/id/129274

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas un Vācijas ciešāku sadarbību tieslietās

Vēl šajā numurā

01.03.2006., Nr. 35

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Latvijas un Polijas vēsturnieku kopdarbu

05.JPG (18816 bytes)
Latviešu un poļu vēsturnieku kopdarbs “Latvijas arheoloģiskās senlietas Polijas krātuvēs” tika prezentēts 24.februārī Varšavā, Polijas Valsts arheoloģijas muzejā.

Grāmatas autori ir Dr.Anna Bitnere-Vrubļevska, Jānis Ciglis, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas nodaļas vadītājs, un Dr.Arnis Radiņš, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors. Ar Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu latviešu un poļu valodā izdotā grāmata atspoguļo arheoloģisko un kultūrvēsturisko pētniecību (līdz 20.gs.sākumam), un tajā sniegta zinātniska informācija par visām senlietām no Latvijas (galvenokārt Latgales), kuras atrodas Polijas arhīvos un muzejos.

Grāmatas prezentācijā Latvijas vēstnieks Polijā Dr.Alberts Sarkanis norādīja, ka “senāko slāni un tautas dzīves saknes atrod un pētī arheologi. Nereti tad paši par sevi uzzinām, cik esam tuvi savā izcelsmē, kultūras sakaros, pasaules uztverē.

Latvijā, konkrēti tās austrumdaļā Latgalē jeb vēsturiski kādu laiku sauktajā Poļu Inflantijā, līdz pat 20.gadsimtam nebija izveidojusies vienota nācija ar savu valstisko, arī zinātnisko pētniecības struktūru. Ir daudz gadījumu pasaules vēsturē, kad vietējās kultūras vērtības tikušas iznīcinātas. Tomēr šoreiz jāizrāda cieņa un apbrīna tiem pirmajiem kultūrpētniekiem, kam vēsture un vietējo iedzīvotāju kultūra bija vērtība pati par sevi. Poļu muižniecības gaišākie prāti, sabiedriskie un zinātnes pārstāvji vāca, uzglabāja un pētīja materiālus par Latvijas pagātni. Mūsu vēsture netika pārklāta ar putekļiem un nepārvērtās pelnos. Viņu paveiktais darbs jaunākos laikos, 20.gadsimtā, bija milzīgs atbalsts Latvijas nacionālajai pētniecības attīstībai. Latvijas kultūrvēsturē Gustavs Manteifelis, Zigmunds Glogers, Kazimirs Bujnickis, Ādams Plāters, Staņislavs Mols, Staņislava Ulanovska ir augstu vērtējamas un lielu pateicību pelnījušas personības”.

Plaši apmeklēto pasākumu rīkoja Polijas Valsts arheoloģijas muzejs (direktors Dr.Vojcehs Bžezinskis, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs un Latvijas vēstniecība Polijā.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!