Valsts prezidente:

— Latvijas Radio vakar, 20. novembrī

Intervija Latvijas Radio 20. novembra raidījumā "Pusdiena" pulksten 12.30. Raidījumu vada žurnāliste Mirdza Vizule

— Sākusies jauna darba nedēļa, ar oficiāliem un neoficiāliem pasākumiem ir aizvadīti valsts svētki, un šodien vēl jau tiek runāts par to norisi kā ģimenē, tā arī plašāk sabiedrībā. Un nenoliedzami sabiedrībā raisās arī diskusijas par Jāņa Vanaga atteikšanos vadīt svētku dievkalpojumu. Atgādināšu, ka pašā valsts svētku priekšvakarā Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags atklātā vēstulē jums paziņoja, ka atsakās vadīt ekumēnisko dievkalpojumu, jo — tālāk es citēju dažus teikumus no viņa vēstules:" …izjūtu skumjas un kaunu par mūsu valsts šodienu. Ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji dzīvo trūkumā, daļa pat nabadzībā. Un tiesībsargājošās iestādes nav spējušas vērsties pret bērnu seksuālo izmantošanu, nenotiek arī tāda reāla cīņa pret korupciju…". Kā jūs vērtējat šādu arhibīskapa rīcību?

V.Vīķe-Freiberga: —Varbūt vispirms der atgādināt, ka Latvijā pēc Satversmes 99.panta valsts ir šķirta no reliģijas, tātad valstij nav nekādu īpašu saistību ne ar vienu no konfesijām, kaut gan, protams, vēsturiski Evaņģēliski luteriskā baznīca ir bijusi tā, kam varbūt ir visilgākās saistības ar valsti, vismaz nesenos gadsimtos bijušas. Tātad ir izveidojusies tāda, varētu teikt, pusoficiāla tradīcija rīkot ekumēnisko dievkalpojumu valsts svētkos par godu Latvijas neatkarībai, par godu Latvijas valstij, visu kristīgo tradicionālo konfesiju pārstāvji šo dievkalpojumu pagodina ar savu klātbūtni, lai pasvītrotu labo sadarbību starp šīm tradicionālajām konfesijām un valsti, piedalās gan Valsts prezidents, gan Ministru prezidents un valdība, gan Saeima, uz to tiek ielūgti arī diplomātiskie pārstāvji. Tas, kas notiek šajā dievkalpojumā, ir jāizprot kā reprezentatīvs pasākums, kurā Latvija sevi prezentē kā valsts arī ārvalstu diplomātu priekšā. Tajā brīdī oficiāli izteikti pārmetumi valstij tieši pašos valsts svētkos, kad būtu godināms Latvijas valstiskums un būtu jāsvin Latvijas neatkarība, ārvalstu diplomātu priekšā man šķiet ļoti nepiemēroti, man kā Valsts prezidentei nepieņemami. Un es nākamgad, veidojot Valsts prezidenta valsts svētku pasākuma sarīkojumu, ļoti nopietni pārdomāšu par savu līdzdalību jebkāda veida reliģiska rakstura pasākumos, jo tie nav būtībā nepieciešami man kā Valsts prezidentei pēc sava amata. Un es vispār varētu pat apsvērt domu, kā citā veidā varētu tikt atzīmētas varbūt ļaužu lūgšanas, teiksim, par savu valsti un atbalstu tai, ka tas varētu notikt ne tik vien kristīgo konfesiju ekumēniskā plāksnē, bet varbūt varētu notikt lūgšanu rīts, kurā piedalītos absolūti dažādu reliģiju pārstāvji, ne tikai tradicionālo kristīgo konfesiju, jo Latvijā kā nekā ir arī ebreji, ir arī musulmaņi, ir dievturi, ir krišnaīti, ir dažādu konfesiju pārstāvji. Līdz šim mums ir bijusi laba sadarbība ar tradicionālajām konfesijām, bet tas nekur nav ierakstīts nekādos līgumos, ja tradicionālajām konfesijām nav gatavības atbalstīt valsti, tad arī valstij nav nepieciešamības atbalstīt, teiksim, ar īpašiem pasākumiem tās.

— Skatīsimies šodienā, un, proti, Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš šodien Briselē piedalās Starpvaldību konferencē par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kurā paredzēts apstiprināt pirms nedēļas atvērtās sarunu sadaļas Eiropas Savienībā. Vēl tikai atgādināšu, ka pagājušajā nedēļā sarunu laikā tika atvērtas divas sadaļas — par brīvu kapitāla kustību un ekonomisko un monetāro politiku; savukārt tika slēgtas ārējo attiecību sarunas, jo Latvija ir atteikusies no prasības saglabāt Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līgumu ar lauksaimniecības precēm, līdz visas Baltijas valstis kļūs par Eiropas Savienības dalībniecēm. Šosvētdien uz Briseli dosities arī jūs, vai vizīte būs saistīta ar iestāšanās sarunām?

V.Vīķe–Freiberga: — Nu, protams, šis ir kritisks brīdis starp tikko saņemto ziņojumu, kur tiek izvērtēta Latvijas patlabanējā situācija un tās nākotnes izredzes savā virzībā uz Eiropas Savienību, tās ir arī savā ziņā sagatavošanās Nicā sagaidāmajai sanāksmei. Man kā Valsts prezidentei būs tikšanās ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, ar Eiropas Parlamenta ārlietu komisiju, tāpat arī ar augstām amatpersonām, it īpaši Francijas ārlietu ministru, tagad, kad Francija ir prezidējošā valsts, šāda veida tikšanās ir īpaši nozīmīgas. Varbūt atgādināsim, ka izvērtējumā Latvija uztverta kā valsts, kas apmierinoši progresējusi kopš pēdējā ziņojuma, un tas ir pats svarīgākais. Ir arī oficiālajā mūsu izvērtējumā pausta pārliecība, ka vēl arvien pastāv iespēja Latvijai, turpinot progresēt un virzīties uz priekšu, panākt tās valstis, kas tika ielūgtas kā kandidātvalstis jau pirms mums. Tas nozīmē, ka Latvijai pastāv vēl arvien iespējamība aptvert šīs pirmā viļņa valstis un būt uzskatītai par nopietnu kandidāti tātad pašā pirmajā paplašināšanās vilnī. Mums tas ir ļoti būtiski, jo te ir ticis pasvītrots princips, kuru mēs vēlamies turpināt aizstāvēt, — ka katra valsts virzās uz priekšu savā objektīvi pierādāmā tempā un tiek arī izvērtēta pēc objektīviem kritērijiem. Mēs uzskatām, ka esam objektīvi izvērtēti, ir norādīts, kuros laukos esam labi progresējuši, kuros mums vēl ir daudz jāstrādā, tas ir signāls, kas mums parāda, kurā vietā pievērst savu uzmanību, kur tagad ieguldīt vislielākās pūles. Ja mēs to izdarīsim, tad mēs varam rēķināties ar to, ka varam panākt arī tās valstis, kas jau ir sākušas virzīties ātrāk par mums.

— Ja runājam par kārtējo Eiropas Komisijas progresa ziņojumu, tad tajā kritizēto jomu sakārtošanai par galveno cēloni Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume min galvenokārt biežās valdības maiņas, vai jūs tam varat pievienoties?

V.Vīķe–Freiberga: — Biežas valdības maiņas, protams, nepalīdz. Un es domāju, ka vissvarīgākais ir tas, ka mums ir nepieciešami kaut kādi stingrāki veidi, stingrākas metodes, kā nodrošināt turpinātību dažādās ministrijās, neraugoties uz ministru maiņām. Jo, lūk, daudzās demokrātiskās valstīs arī notiek relatīvi biežas valdības maiņas, un turpinātību nodrošina ministriju ierēdņi un valsts sekretāri. Protams, tādā gadījumā, ja krasi radikāli nenotiek virzības maiņa, teiksim, augstākajā politiskajā līmenī. Mums tāda nav bijusi. Mūsu virzība uz Eiropas Savienību un NATO nav mainījusies. Tātad, biežā valdību vai ministru maiņa nedrīkstētu ietekmēt mūsu ministriju darbību. Tas nozīmē, ka tieši ministriju līmenī ir jābūt ļoti stingrai organizācijai un stingri jāuzlabo administratīvā kapacitāte, lai nodrošinātu, ka tie uzdevumi, kas ir uzticēti jebkurai ministrijai, jebkuram sektoram, virzās uz priekšu un ka atbildība par tiem ir skaidri definēta, un ir skaidri zināms, kas ir atbildīgs par to virzību, lai nepaliek tā, ka lietas nokrīt starp diviem krēsliem, tāpēc ka mēnešiem ilgi visi gaida, ka viens ministrs ies prom un nāks nākamais, un starplaikā neviens neuzņemas atbildību, nekas netiek darīts. Atbildībai jābūt deleģētai, un darbiem jārit uz priekšu, mēs tajā ziņā nedrīkstam laiku zaudēt.

— Un lai saglabātos arī šī pēctecība...

V.Vīķe–Freiberga: — Un atbildības pēctecība, lai būtu pilnīgi skaidrs, kas nodod atbildību kam, un lai nekad nebūtu tā, ka ir šādi nogaidīšanas posmi, kad nekas nenotiek.

— Vēl par Briseli runājot, jums ir paredzētas arī sarunas ar NATO ģenerālsekretāru Džordžu Robertsonu.

V.Vīķe–Freiberga: — Jā, man jau ar viņu bija izdevība aprunāties diezgan garās sarunās, kad biju Anglijā, neformālās sarunās. Šī tagad būs izdevība to darīt tīri oficiālā veidā.

— Jā, un pēc tam jums būs vizīte Somijā, lai arī ar Somijas prezidenti Tarju Halonenu jūs jau esat tikusies, viņai esot citā amatā, šoreiz pirmo reizi tiksities ar Tarju Halonenu kā ar Somijas valsts prezidenti. Par ko saruna būs?

V.Vīķe–Freiberga: — Būtībā nē, man jau bija divas diezgan apjomīgas sarunas ar viņu, var teikt, neformālā gaisotnē Ņujorkas Apvienoto Nāciju Tūkstošgades samita laikā, un tieši tajā reizē viņa arī atkārtoti uzsvēra savu ielūgumu man ierasties Somijā. Taču šoreiz mums būs izdevība atkal oficiālā situācijā runāt padziļināti un paplašināti tieši par mūsu bilaterālām attiecībām.

— Vēl par tuvākajiem braucieniem. Tepat Latvijā vienmēr jau brauciena laikā parasti ir iekļauti kādi ražošanas uzņēmumu apmeklējumi, jūs iepazīstaties ar to darbiniekiem, tiekaties arī ar pašvaldību pārstāvjiem, un interesanti, ka vienā no jūsu pēdējiem braucieniem Limbažos jūs apmeklējāt krievu skolu. Kā jūs tur uzņēma?

V.Vīķe–Freiberga: — Nu ļoti sirsnīgi, jaunieši nodziedāja ļoti skaisti latviski, protams, ļoti skaistu patriotisku dziesmu, skatuve skolas zālē bija rotāta ar Latvijas karogu, gandrīz varētu teikt, ka bija patriotiskāka gaisotne nekā dažā labā latviešu skolā. Man bija sarunas ar skolotājiem un vecākiem, ar skolas direkciju. Man pauda nožēlu par to, ka samazinājies latviešu valodas mācību stundu skaits nedēļā no sešām uz četrām, viņi uzskata, ka tas nav pietiekami, lai krievu skolā bērni varētu apgūt valsts valodu. Es šodien pat lūdzu aizsūtīt jautājumu uz Izglītības un zinātnes ministriju, man izskaidroja, kā tas viss ir noticis un kādēļ noticis.

— Par citām lietām. Latvijas sabiedrības uzmanības lokā pēdējā laikā jau vairākkārt nonāk Krievijas nacionālboļševiku aktivitātes mūsu valstī. Jau ziņots vairākkārt arī, ka tiesa šodien paredzējusi lemt par apcietinājuma piemērošanu trijiem nacionālboļševikiem no Krievijas, kas piektdien izrādīja aktivitātes Rīgā, Pēterbaznīcā, vēl četri Krievijas ekstrēmisti ir aizturēti un atrodas Daugavpilī. Cik nopietni, jūsuprāt, ir vērtējamas šīs nacionālboļševiku aktivitātes Latvijā?

V.Vīķe–Freiberga: — Es domāju, ka jebkurš ekstrēmisms ir jāuztver nopietni tādā nozīmē, ka tas apdraud valsts iekārtu un valsts drošību. Un gan likumā tas ir skaidri jau pateikts, un tiesībsargājošām instancēm ir jāgriežas pret ekstrēmisma izpausmēm ar vislielāko stingrību. Ekstrēmisms ir drauds pašai valsts eksistencei, valsts drošībai un iedzīvotāju drošībai. Kā kustība tas ir absolūti apkarojams un kontrolējams. Šajā gadījumā mums ir patlaban vēl runa par kādu kustību, kas īstenībā ir vēl ļoti maza savos apjomos, šķiet, radusies relatīvi nesen, tādēļ šis ir īstais brīdis, kā pret to reaģēt un raidīt signālu, ka šāda veida aktivitātes vienkārši nav pieņemamas šajā valstī. Tas ir, ekstrēmisms ir kaut kas, kas uzpeld daudzās Eiropas valstīs patlaban un rada viņiem raizes, vairākās valstīs pat daudz nopietnākā veidā, mums tātad ir jau pašos pirmos iedīgļos jāapslāpē šīs tendences, katrā ziņā arī jādod signāls, ka mēs neesam gatavi ekstrēmistus "importēt" no ārzemēm, nedz arī atļaut tiem, kas šeit pat dzīvo, jebkādā veidā izvērsties un rīkot savas pretvalstiskās akcijas.

— Šorīt Krievijas televīzijā bija skatāma intervija ar jums, žēl, ka rīta agrumā, līdz ar to droši vien daudzi Latvijas iedzīvotāji varbūt to neredzēja. Bet mūsu rīcībā ir informācija par to, ka jūs apliecinājāt šajā sarunā Latvijas gatavību sarunām ar Krieviju visaugstākajā līmenī. Vai tā varētu būt tāda norāde uz to, ka abu valstu attiecības ievirzās jaunā gultnē?

V.Vīķe–Freiberga: — Nu, man gribētos cerēt, ka jā, kādi būs rezultāti, to rādīs laiks, es turpinu paust cerību, ka mēs varētu nonākt pie kāda pagrieziena, kas mūsu attiecības tik tiešām ievirzītu jaunākā un labākā gultnē.

— Vai jūs skārāt jautājumu arī jau par minētajiem nacionālboļševikiem kā Krievijā, tā arī Latvijā?

V. Vīķe–Freiberga: —Tobrīd tas jautājums nepacēlās.

— Jūs varbūt tikāt iztaujāta arī par krievvalodīgo iedzīvotāju situāciju Latvijā, es pieļauju, ka uzdeva jums tādu jautājumu.

V.Vīķe–Freiberga: — Īstenībā es nevaru teikt, ka tiktu iztaujāta par viņiem, man bija izdevība īsos vārdos pateikt, ka mēs uzskatām, ka latviešu valoda vietējiem iedzīvotājiem kā valsts valoda ir saziņas līdzeklis, tas viņiem ir veids, kā sazināties ar saviem līdzcilvēkiem, ar iestādēm, kā vieglāk gūt visus iespējamos pakalpojumus, iegūt arī pilsonības statusu nepilsoņiem un integrēties sabiedrībā. Ka mums ir vesela rinda programmu, kas veicina šāda veida integrāciju, un ka Latvijas pilsonība ir atvērta katram un ka, starp citu, no tiem, kas ir bijuši naturalizācijas procesā, 95 procenti ir bijuši sekmīgi. Es domāju, ka tas ir labs rādītājs tam, ka tiem, kas vēlas iegūt Latvijas pilsonību, iegūt to nav tik ārkārtīgi sarežģīti.

— Un ja runājam par intervijas gaisotni kopumā un ja salīdzinām to ar interviju BBC?

V.Vīķe–Freiberga: — Nu, vispirms šī bija īsāka intervija, tāpēc ka mums bija tulkošanas moments un tā tālāk, tā ka saturiski mēs varējām skart mazāk jautājumu. Bet es teiktu, ka šī bija manāmi draudzīgāka intervija.

— Vēl kādai lietai gribētu jums vaicāt komentāru, proti, saistībā ar šo starptautisko šķīrējtiesu. Tātad Latvijai, iespējams, būs jāšķiras no nedaudz vairāk nekā trim miljoniem ASV dolāru saistībā ar kādu nepatīkamu darījumu, ir runa par Zviedriju un šo kuģi, par kuru tagad Latvijai, iespējams, būs jāmaksā. Kā jūs to vērtējat, slepenības zīmogs ir tikai nesen noņemts, acīmredzot Latvijas amatpersonas nav bijušas bez vainas un acīmredzot jau vairākus gadus ir zinājušas par to, kas tiešām notiek un kā tālākā situācija veidosies.

V.Vīķe–Freiberga: —Nu katrā ziņā galarezultāts ir tāds, ka Latvijas valsts nodokļu maksātājiem neparko būs jāmaksā 3,1 miljons dolāru, kuru, kā mēs ļoti labi zinām, pietrūkst ļoti daudzās būtiskās un svarīgās jomās, pietrūkst pat 5000 latu vai 10 000 latu, ir dramatiski trūkumi un lietas, kas netiek sakārtotas. Man kā prezidentei šāda situācija augstākā mērā ir nepieņemama, un es ļoti ceru, ka prokuratūra enerģiski un ar lielāko steigu pievērsīsies šī jautājuma izmeklēšanai, lai nebūtu atkal tā, ka valsts no savas kases atkal mistiskā veidā būtībā pazaudē trīs miljonus — un par ko? Izrādās par neko. Lai nebūtu tā kā pasakā par gailīti un vistiņu, kas gāja riekstot, lai nebūtu tā, ka katrs tik nogrūž vainu uz nākamo un tad beigās saka: nu jā, lai tad tā cūka zina par tiem rezultātiem. Tas nav pieņemams, jāatrod, kas ir atbildīgs un vainīgs un kam īstenībā būtu jāatmaksā šie zaudētie līdzekļi. Bet vēl viens elements, ko gribētos atzīmēt, — ir jāpadomā par to, kādu tēlu un priekšstatu par Latvijas valsti ir radījis šis atsevišķais notikums Zviedrijā kā valstī, kura tomēr mums ir ļoti nozīmīga partnere un investore. Ja Zviedrijā šī notikuma rezultātā tiešām ir radies tāds iespaids — un es esmu lūgusi mūsu vēstniecībai Zviedrijā sniegt man ziņojumu šai jautājumā un noskaidrot, kāda tiešām ir šī attieksme starp Zviedrijas valsts amatpersonām un investoriem. Kaitējums Latvijas valstij ilgtermiņā varētu būt ārkārtīgi liels, ja tiek uztverts, ka Latvijas valsts neņem nopietni ārvalstu investoru intereses, ka Latvijas valstī labā roka nezina, ko dara kreisā, ka Latvijas valstī neviens nav atbildīgs par saviem lēmumiem, ka nav turpinātības lēmumu pieņemšanā. Tie būtu ļoti draudīgi un bīstami signāli Latvijas valstij, kas ļoti nopietnā veidā apdraud ne tikai valsti ar šiem trim miljoniem, bet vispār mūsu valsts perspektīvas. Tā ka es šo jautājumu uztveru ļoti nopietni un ceru, ka gan valdības, gan ministriju, gan citos līmeņos šis jautājums tiks izvērtēts ar vislielāko nopietnību.

— Un patiesībā šis ir tāds nepatīkams negatīvs piemērs, kas pierāda to, ko jau sarunas sākumā jūs minējāt, proti, ka ir jābūt atbildīgam par to, kas notiek, un arī šai atbildības pēctecībai.

V.Vīķe–Freiberga: — Nu, protams, nevar atkal būt tā kā gailītim un vistiņai, visi gali ūdenī, tā vienkārši nevar turpināties.

— Paldies par interviju, lai jums veiksmīga darba nedēļa, veiksmīgas sarunas. Programmas "Pusdiena" studijā bija Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

— tiekoties ar Saeimas komisiju pārstāvjiem

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 20. novembrī, tikās ar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas, Jūrniecības, zivsaimniecības un transporta apakškomisijas, kā arī parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Latvijas kuģniecības" un citu stratēģisko objektu privatizācijā pārstāvjiem.

Sarunā pārrunāti jautājumi par situāciju Latvijas jūrniecībā pēdējos desmit gados saistībā ar uzņēmuma "Latvijas kuģniecība" privatizācijas procesu. Abas puses apspriedās par pašreizējo situāciju "Latvijas kuģniecības" privatizācijā, kā arī par Latvijas flotes attīstības iespējām. Saeimas komisiju pārstāvji pauda savus viedokļus par "Latvijas kuģniecības" politikas attīstību. Tika spriests par "Latvijas kuģniecības" saistībām un to iespējamajām sekām nākotnē.

Valsts prezidente atzīmēja, ka turpinās sekot līdzi šo jautājumu tālākajai virzībai.

Valsts prezidenta preses dienests