Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1991.gada 17.oktobra sēdes stenogramma Rīta sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.02.2006., Nr. 31 https://www.vestnesis.lv/ta/id/128654

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas ārlietu ministra vadītās delegācijas vizīti Japānā

Vēl šajā numurā

22.02.2006., Nr. 31

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

1991.gada 17.oktobra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /– atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos –
Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies! Un tad, kad būs pabeigta reģistrācija, Budovska kungs varbūt varēs doties uz apspriedi. Lūdzu rezultātu. Reģistrējies 101 deputāts. Paldies.

Lūdzu, deputāte Seile!

A.Seile: Es ierosinu šodien, uzsākot plenārsēdi, apstiprināt par Latvijas Republikas Augstākās padomes sekretāra vietas izpildītāju Aivaru Endziņu un nobalsot par to. (Zālē troksnis.)

Priekšsēdētājs: Seiles kundze, deputāti izsaka neizpratni.

A.Seile: Sakarā ar to, ka Daudiša kungs ir devies ārzemju izbraukumā, nav kas paraksta svarīgus plenārsēdē pieņemtus dokumentus. Bez tam vakardienas plenārsēdē mēs šo jautājumu jau apspriedām un atlikām uz šodienu, lai apstiprinātu Daudiša kunga vietas izpildītāju.

Priekšsēdētājs: Mums diemžēl nav paredzēts šāds amats, un tur sākumā ir vajadzīga juridiskā ekspertīze par balsošanas noteikumiem un kārtību, jo Augstākās padomes amatpersonas tiek ievēlētas, nozīmētas un tamlīdzīgi pēc noteiktas kārtības un reglamenta. Tāpēc es palūgšu, pirms lemjam šādus jautājumus, mūsu Likumdošanas jautājumu komisijai, tieši Endziņa kungam, un arī Juridiskajai pārvaldei dot savu atzinumu par šādas balsošanas iespējamību.

Lūdzu, deputāt Čepāni!

A.Čepānis: Es gribētu lūgt jautājuma “Par tirdzniecības uzņēmumu privatizāciju” izskatīšanu rīta sēdē, tāpēc ka objektīvu iemeslu dēļ es vakara sēdē nevaru būt.

Priekšsēdētājs: Mums šodien ir tikai rīta sēde līdz pulksten 13.30. Lūdzu, Rikarda kungs!

R.Rikards: Es par to pašu jautājumu, par kuru runāja deputāte Seile. Mums ir spēkā 1990.gada 19.jūnijā pieņemtais Augstākās padomes lēmums “Par likumprojektu izskatīšanas kārtību”. Un šā dokumenta 20.pants skan šādi. Es nolasīšu to vēlreiz: “Augstākās padomes pieņemto likumu tekstu latviešu valodā paraksta Augstākās padomes priekšsēdētājs un sekretārs, bet viņu prombūtnē– priekšsēdētāja pilnvarotais vietnieks un sekretāra vietas izpildītājs.” Tātad mūsu uzdevums ir ar Augstākās padomes lēmumu par sekretāra vietas izpildītāju, lai būtu, kas vispār paraksta, teiksim, otrdien pieņemto dokumentu, nozīmēt Likumdošanas jautājumu komisijas priekšsēdētāju Aivaru Endziņu. Un tas ir mūsu kompetencē, mēs varam to izdarīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu deputātu grupu vai arī Likumdošanas jautājumu komisiju, kuras kompetencē tas ir, sagatavot šādu lēmumu un izstrādāt arī balsošanas procedūru par sekretāra vietas izpildītāja ievēlēšanu, jo par sekretāru ir tāda balsošanas procedūra kā par personālijām. Lūdzu izstrādāt šādu dokumentu! Mēs nevaram plenārsēdē to lemt bez dokumenta. Paldies. Es nezinu, kas notika vakar un kā balsoja, bet Augstākā padome lēmumus bez sagatavota teksta, kas ir izdalīts deputātiem, diemžēl nepieņem. Turklāt tas ir saistīts gan ar apmaksu, gan ar pienākumu izpildīšanu, tā ka, godājamie deputāti, varbūt nevienkāršosim šo situāciju, bet palūgsim Likumdošanas jautājumu komisiju sagatavot šādu lēmuma projektu.

Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Es katrā ziņā patiešām lūgtu tādu dokumentu sagatavot un uzdot– vairāk kā stunda tam nav vajadzīga –, lai tāds dokuments taptu, un lai mēs šodien plenārsēdē, tātad rīta pusē, arī to apspriestu un apstiprinātu. Lūgums būtu šo darbu pasteidzināt, lai šajās pusotrās stundās mēs to varētu pieņemt.

Priekšsēdētājs: Bez šaubām, tas ir izdarāms, bet tikai ir jāizstrādā šis dokuments. Tāpēc es lūdzu Likumdošanas jautājumu komisiju un deputātus, varbūt arī Mandātu un deputātu ētikas komisiju, kam ir šis jautājums jārisina, izstrādāt šo lēmuma projektu. Mēs jau tagad varam balsot par šā lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā un, tiklīdz tas būs gatavs, par to arī uzreiz nobalsot. Varbūt balsu skaitīšanas komisija varētu izstrādāt šā balsojuma procedūru, jo, es atvainojos, Augstākās padomes sekretāram ir arī citi pienākumi, nevis tikai dokumentu parakstīšana. Un, ja šī persona kļūs par Augstākās padomes sekretāra vietas izpildītāju, tad tai būs jāpilda arī citi sekretāra pienākumi, kuru nav mazums, tā ka šis lēmums ir jāsagatavo un noteiktajā kārtībā arī jāpieņem.

Lūdzu, deputāt Kehri!

O.Kehris: Kolēģi, man ir lūgums pirmos divus darba kārtības punktus, kuri ir iekļauti– par ārvalstnieku investīcijām un par Naudas komiteju –, darba kārtībā nemainīt un izskatīt tos pirmos. Uz to izskatīšanu ir uzaicināts liels skaits valdības pārstāvju un ārzemju speciālistu, kuri jau ir ieradušies. Un tūlīt pēc tam, ja tas būtu iespējams, varētu izskatīt šo Rikarda kunga priekšlikumu, kas arī ir svarīgs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Citu iebildumu nav? Līdz ar to darba kārtību mēs esam apstiprinājuši. Tātad pirmais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par ārvalstnieku ieguldījumiem Latvijas Republikā” otrajā lasījumā. Kehra kungs vadīs šā likumprojekta pieņemšanu, un otrais lasījums ir apspriežams pa pantiem. Deputātus lūdzu gatavoties!

O.Kehris: Godātais priekšsēdētāj, godātie Latvijas tautas deputāti! Valdības locekļi, dāmas un kungi! Es gribu vispirms jūs informēt, ka mēs patlaban izskatām likumprojektus otrajā lasījumā. Un tiem klāt ir labojumi. Labojumi un papildinājumi ir lasāmi 340.dokumentā uz četrām lappusēm.

Kolēģi, parasti mēs tik tiešām otrajā lasījumā apstājamies tikai pie šiem konkrētajiem punktiem, taču es gribētu, lai jūs izvērtētu visu likumprojektu, ņemot vērā to, ka bija priekšlikums iekļaut apspriešanai arī alternatīvu likumprojektu par šiem izskatāmajiem jautājumiem, taču šis priekšlikums tika noraidīts. Bet noraidīts tas tika ar samērā mazu balsu skaita starpību. Ja jūs uzskatītu to par nepieciešamu, es varētu varbūt dot īsus ievadvārdus par to, kāds ir bijis darbs posmā starp pirmo un otro lasījumu. Protams, ja jūs to uzskatāt par nepieciešamu. Taču varbūt jūs uzskatāt, ka mēs varam uzreiz pāriet pie konkrētiem pantiem. Es labprāt esmu gatavs to darīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie deputāti, jums ir jāizsakās. Vai nav nekādu ierosinājumu Kehra kungam? Tā ka laikam ir jāpāriet pie pantu apspriešanas, jo neviens neizsaka nekādu vēlēšanos par citu kārtību.

O.Kehris: Ja kolēģiem nav šaubu… jo tiešām šajā balsojumā nebija klāt diezgan daudzu kolēģu, tāpēc es labprāt paskaidrotu šo situāciju. Ja mēs varam bez tā iztikt, es vislabprātāk netērētu laiku un pārietu pie konkrēto pantu apspriešanas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Gavrilovs vēlas izteikties.

M.Gavrilovs: */Mums vakar izdalīja materiālus par ārvalstu pilsoņu noguldījumiem Latvijas Republikā, pašlaik– par ārvalstu investīcijām. Es pats strādāju komisijā, bet arī mani tas izsita no līdzsvara: šeit ir divi alternatīvi vai divi dažādi…/

O.Kehris: Šie likumprojekti… Diemžēl mēs neatbildam par precīziem tulkojumiem. Tas ir Juridiskās pārvaldes tulkojums. Burtisks tulkojums ir “oklad”, bet mēs uzskatījām, ka precīzāks ir “investicii”. Lai gan būtībā tie ir identiski. Praktiski identiski jēdzieni. Vienīgi ļoti nedaudz mainās šī terminoloģija. Tāds ir Juridiskās pārvaldes un tulku darbs. Tāpēc būtībā teksts šiem abiem projektiem ir līdzīgs. Šeit ir runa par 11.oktobra projektu un par to, kas vakar vakarā…

M.Gavrilovs: */Tātad tas ir viens un tas pats dokuments?/

O.Kehris: */Pēc būtības– jā./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, es tomēr lūgtu uz 10 minūtēm vārdu, jo manā uztverē šis mums piedāvātais likumprojekts nedod pietiekamu aizsardzību nacionālajām interesēm. Un es gribētu vienlaikus paskaidrot, kāpēc es iesniedzu arī savu likumprojektu, kāda te ir starpība un ko domā tie eksperti, ar kuriem esmu runājis.

Priekšsēdētājs: Paldies, to tātad lems plenārsēde. Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Man nav skaidrs, kuru dokumentu mēs gatavojamies apspriest. Man pirms kāda laiciņa tika izdalīts 272.dokuments ar papildinājumiem, bet ir arī 277.dokuments, kurā, teiksim, es redzu, ka 4.1.pantā ir rakstīts, ka nekustamo īpašumu tirdzniecība un ar to saistītie starpnieciskie darījumi ārzemniekiem ir ierobežoti. Šorīt man tika izdots dokuments, kurā šis ieraksts jau ir izmests ārā, bet komisijas lēmumā es redzu, ka šis Āboltiņa priekšlikums ir noraidīts. Man gribētos zināt, kāpēc, teiksim, šorīt mums pēkšņi izdod dokumentu, kurā ir grozījumi, par kuriem es nekā nezinu. Man tagad ir jāsēž varbūt trīs stundas, lai salīdzinātu, kas aizvakardienas dokumentā salīdzinājumā ar šodien saņemto ir mainījies, jo nekādas atzīmes, nekādi paskaidrojumi…

O.Kehris: Es paskaidrošu cienītajam Muciņa kungam, ka par pamatu ņemams nevis tas, kurš ir izdalīts jau iepriekš, bet vakardienas, 1991.gada 16.oktobra, variants un tā labojumi ar 340.numuru uz četrām lappusēm.

Tas, kāpēc ir divi projekti, ir izskaidrojams ar to, ka šis likumprojekts tika iekļauts plenārsēdes darba kārtībā jau iepriekšējā nedēļā, bet mēs tajā laikā saņēmām papildu priekšlikumus no Ekonomikas ministrijas un uzskatījām, ka darbs no tā tikai iegūs, tāpēc mēs iepriekšējā komisijas sēdē izskatījām šos dažus priekšlikumus. Līdz ar to tapa šis jaunais dokuments. To es paskaidroju Muciņa kungam.

L.Muciņš: Paldies. Man tad būtu jums lūgums– vērst uzmanību uz to, kas ir jauns, jo momentā atrast mēs to nevaram. 3.1.pants, man liekas, vēl nav atcelts?

O.Kehris: Paldies. Mēs, runājot par pantiem, apstāsimies pie katra no šiem grozījumiem, dažiem tiešām ļoti principiāliem labojumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi! Es ļoti lūgtu tomēr neturpināt, lai nepadarītu par sistēmu alternatīvu projektu izskatīšanu plenārsēdē. Tāpēc vajadzētu ķerties pie Ekonomikas komisijas piedāvātā pirmā varianta, kurš mums ir izsniegts. Un, ja kādam kolēģim ir iebildumi, tad pie attiecīgā panta mēs varam operatīvi iestrādāt to, kas ir vajadzīgs. Pretējā gadījumā mēs atkal plenārsēdi padarīsim pilnīgi nekonstruktīvu. Kehra kungs ir izvēlējies savu projektu. Viņš mūs ar to iepazīstinās, lai nebūtu atkal tāda nenoteikta mētāšanās.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Es lūgtu sēdes vadītājam ievērot procedūru. Ja mēs izskatām šodien šo piedāvāto likumprojektu, tad vispirms ir jautājumu uzdošana un pēc tam debates. Un, ja Bojāra kungs savas “pērles” vēl grib atrast, tad lai iesniedz oficiālu priekšlikumu, un par to tad mēs balsosim.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, es centīšos ievērot procedūru. Saskaņā ar mūsu nolikumu otrajā lasījumā ne jautājumu uzdošanas, ne debašu nebūs, bet apspriešana noritēs pa pantiem. Un tieši tāda procedūra tiks ievērota.

G.Grūbe: Es piekrītu, ka tieši par pantiem ir jautājumi un arī debates.

Priekšsēdētājs: Būs tā, kā tas vienmēr mums ir noticis!

Godājamie kolēģi, tātad ir deputāta Bojāra ierosinājums, ka viņam ir jādod pirms Kehra kunga likumprojekta apspriešanas otrajā lasījumā 10 minūtes laika, lai viņš aizstāvētu sava alternatīvā likumprojekta nozīmīgumu un par to runātu. Mums par to ir jānobalso. Lūdzu reģistrāciju. Rezultātu! Zālē palikuši 93 deputāti.

Godājamie kolēģi! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Bojāra ierosinājumu pirms likumprojekta apspriešanas otrajā lasījumā dot viņam 10 minūtes, lai ziņotu par savu alternatīvo likumprojektu. Lūdzu rezultātu. 54– par, 14– pret, 15– atturas. Bojāra kungs, jūsu rīcībā ir 10 minūtes.

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi deputāti un pieaicinātie valdības pārstāvji! Jūs droši vien atceraties, cik aktīvi mēs visi apspriedām šo likumprojektu pirmajā piegājienā, pirmajā lasījumā, un jūs paši arī atceraties, ka bez maniem jautājumiem bija ļoti daudz jūsu pašu jautājumu par nacionālo interešu aizsardzības līmeni.

Es gribu jums likt vērā, cienījamie kolēģi, ka šis ir viens no tiem likumiem, uz kuru obligāti skatīsies pasaule. Šis ir likums, pēc kura ārzemju eksperti skatīsies, kāds ir mūsu ekspertu līmenis, kuri šo likumprojektu ir radījuši. Un tieši ar šo apsvērumu es pirmām kārtām aizgāju uz Ekonomikas komisijas sēdi. Es gribu teikt, ka diemžēl Kehra kungs, kas man pārmeta, ka es nepiedalos komisijas sēdēs… Kehra kungs, tas nav visai korekti! Savas komisijas sēdēs es piedalos, un, ja jūs būtu mani uzaicinājis uz otro sēdi, es arī tur būtu aizgājis. Diemžēl man Ekonomikas komisijas sēdē nevienu… man publiku pārliecināt izdevās tikai tiktāl, ka man deva iespēju piedalīties tās darba grupas darbā, lai mēģinātu viņus kaut kā pārliecināt. Taču man jums ir jāsaka, ka mūsu darbs notika aptuveni tādā veidā– apmēram pusstundu es mēģinu pārliecināt par elementāras īstenības nepieciešamību vai tās ievērošanas nepieciešamību, kas ir zināma visiem, kuri strādā starptautiskajās privāttiesībās. Es atgādinu, ka esmu laikam gadus 12 lasījis šo lekciju kursu, nerunājot par konferencēm, kurās emu piedalījies ārvalstīs šajos jautājumos. Pēc tam, kad es esmu šo terminu pierādījis, ka to vajag ieviest (vienu no pieciem izdodas ieviest), nan saka: “Nu, jā, Bojāra kungs, ir jau pareizi, tā jau nu gan vajadzētu darīt…” Tā man teica tajā darba grupā. “Taču jūs saprotat, mūsu birokrāti jau to lietu nesapratīs, tas ir tik sarežģīti, un viņi ir tik dumji, ka viņi nesapratīs šo lietu un nespēs pielietot. Tā jau gan varbūt vajag…” Bet es nez kāpēc uzskatu, ka tad, ja biro­krāti ir dumji, viņus vajag vai nu mainīt, vai mācīt, un es ierosināju šiem cienījamajiem kolēģiem: “Atnāciet, lūdzu, uz manu institūtu un noklausieties starptautisko privāttiesību kursu!” Mēs taču nevaram taisīt uz dumjiem birokrātiem orientētus likumus, mums ir jātaisa likumprojekts, kas ir orientēts uz gudriem ārvalstniekiem, kas nāks un investēs šeit savu naudu ar nolūku pelnīt. Un, ja mūsu investīcijas likums būs tāds, ka viņi varēs šeit laupīt, tad viņi ar lielu prieku to darīs tā, kā viņi to joprojām šodien dara. Mani argumentēja– un tas bija galvenais arguments– un teica tā: “Mēs visi, tā grupa, kopā pasēdējām un spriedām– vai saskaņā ar šo likumprojektu varēs Latvijā investēt? Un mūsu atbilde bija, ka saskaņā ar šo likumprojektu varēs Latvijā investēt.” Atvainojiet, cienījamie kolēģi, mēs varam… Pašlaik Latvijā notiek investīcijas bez visādiem likumiem saskaņā ar padomju likumiem. Saskaņā ar padomju likumiem. Bet vai tāpēc tas ir pareizi?

Nākamā– mūsu darba metodoloģija… Es atvainojos, tur bija klāt tikai Bluķa kungs, un tad tie pārējie… Tur bija divi tehniskie darbinieki, kurus es agrāk neesmu redzējis, tāpēc pārējos nekritizēju…

Nākamais piegājiens bija tāds: pēc tam, kad man izdodas kādu tēzi pierādīt, ka tas tiešām ir ļoti svarīgi nacionālo interešu aizsardzībai, kad es parādu, ka, lūk, šeit, likumprojektā, kuru es iesniedzu 18.jūlijā sekretariātā pēc visa sava atvaļinājuma ziedošanas, man ir citētas valstis– kurās, kādā likumā, kāda likuma normā, kāds ir likuma normas numurs, kādā gadā šis likums ir pieņemts, kur darbojas šāda sistēma… Kad es saku, ka pat amerikāņiem ir ļoti spēcīgas nacionālo interešu aizsardzības normas un kur tās ir atrodamas, tad man saka– tā ir kompilācija. Jūs atvainojiet– bet kas tad ir kompilācija? Kas ir kompilācija? Ja tagad ir jādomā, kas pasaulē vispār ir izdomājams no jauna, tad to ir ļoti grūti pateikt, bet mums ir jāņem… Mēs nevaram ņemt nevienu gatavu esošo tiesību sistēmu par modeli šeit, Latvijā, jo tā nepieaugs kā zars no sveša koka, bet mums ir jāņem labākie elementi no dažādām tiesību sistēmām, kas iederētos mūsu tiesību sistēmā. Man sacīja tā: “Nu, jā… Bet, atvainojiet, varbūt tas būtu pareizi, bet to nu kaut kad, nu, nākotnē… tagad– ne.” Un tad, kad man izdodas pierādīt, ka tiešām šo normu ļoti vajadzētu, tad pēdējā atbilde man bija tāda, parasti standarta: “Nu, Bojāra kungs, tad mums ir jāpāriet uz jūsu koncepciju, bet to mēs nedarīsim. Ziniet, tā nu mēs nevaram strādāt…” Es jau negāju tur… Tad man uzdeva tādu jautājumu: “Vai jūs pretendējat uz savām autortiesībām?” Es teicu– labi, man nav vajadzīgas autortiesības, bet man vajag, lai būtu aizsargātas nacionālās intereses. Un tad tālāk tur pozitīvāk visu to lietu uzņēma, bet diemžēl pārsvērt svarus man par labu šajā komisijā neizdevās, un darbs notika tādā veidā, ka man vajadzētu pilnveidot to likumprojektu, nevis konceptuāli pāriet uz izvērstu likumu.

Tad es gribētu teikt, ka es, sastādot šo alternatīvo likumprojektu, ņēmu vērā apmēram sešu vai septiņu valstu likumdošanu, arī Krievijas jauno likumprojektu. Un es gribu teikt, un to zina valdība, ka šo Krievijas jauno likumprojektu sastādīja amerikāņi… Un, ja kāds mani gribēs pārliecināt par to, ka amerikāņi rakstīja krieviem tādu likumprojektu, saskaņā ar kuru viņi nevarēs investēt, nu tad es nezinu… Tad tiem amerikāņiem, tai amerikāņu kompetentajai juridiskajai lielfirmai acīmredzot jābūt galīgai muļķei, kāda tā, protams, nav. Pretējā gadījumā brīvajā juridisko firmu tirgū tā būtu sen bankrotējusi.

Es gribu vienkārši… Man nav ne mazākās iespējas šeit izskatīt šīs 35 likumprojekta lappuses, kas ir kopā ar paskaidrojumiem, jo vienkārši tam neatliks laika. Vairs ir atlikušas tikai trīs minūtes, un es gribu dot tikai atsevišķas atsauces. Es gribu teikt, ka Somijā, Zviedrijā, Dānijā ir ļoti spēcīgi nacionālo interešu aizsardzības mehānismi, kas skar firmu dibināšanu, kas skar atsevišķu firmu dibināšanu atsevišķās nozarēs. Ļoti spēcīgi ierobežojumi attiecībā uz investīcijām ir Amerikas Savienotajās Valstīs. Amerikas Savienotajās Valstīs daudzos štatos ir ļoti spēcīgi ierobežojumi īpašumtiesībās.

Redziet tā– mums ir jārēķinās ar to, kādi ir mehānismi ārvalstīs. Ja ārvalstnieks ir investējis vai neinvestējot ieguvis kaut kādus īpašumus, kādu firmas daļu hipotēkas ceļā– kā rīkojas, ko dara ārvalstīs tādā gadījumā? Mums šeit nav nekādu mehānismu. Amerikā un Zviedrijā, piemēram, ir tāda kārtība. Ja ārvalstnieks hipotēkas ceļā vai mantošanas ceļā ir ieguvis tādu nacionālo īpašumu, uz kuru viņam nav tiesību, kā, piemēram, zemi, tad viņam šis īpašums noteiktā laika periodā ir jāpārdod vai arī valsts to pārdod piespiedu kārtā, iekasējot soda naudas veidā ceturto daļu no šīs īpašuma vērtības, un tas ir amerikāņu standarts. Es gribētu teikt, ka Amerikā ļoti stingri tiek regulētas tiesības, kā Amerikā var iegādāties… kā Amerikā vispār var pirkt zemi. Ārvalstniekiem nav tiesību dibināt firmas, kas nodarbojas ar privātā īpašuma pirkšanu un pārdošanu, arī ar nekustamā īpašuma pirkšanu un pārdošanu, ar zemes īpašuma pirkšanu un pārdošanu. Daļēji man izdevās mūsu valdības pārstāvjus par to pārliecināt.

Tālāk. Šeit absolūti nav nekādas normas, cienījamie kolēģi, par to, kā mums rīkoties tādā gadījumā, ja ārvalstnieks grib pirkt nacionālās arhitektūras pieminekli, ja ārvalstnieks grib pirkt gabalu no nacionālā parka vai nacionālā rezervāta, ja ārvalstnieks grib pirkt zemes gabalu kūrorta zonā. Kādi tad ir noteikumi šajās speciālajās aizsardzības zonās? Nekas nav teikts arī par to, kādas ir normas par apkārtējās vides piesārņošanu ārzemju ražošanas firmas dibināšanas gadījumā. Šie visi principi un mehānismi tiek ierosināti. Es neko šajā gadījumā vairāk negribēju, kā vien strādāt radoši ar pretējo grupu, bet acīmredzot autortiesības un… Es nezinu, vai viņiem ir samaksāts par šo likumprojektu vai ne, bet sarunas bija tik spēcīgas un tik asas, ka man viņus pārliecināt bija ārkārtīgi grūti.

Tas aptuveni, cienījamie kolēģi, būtu viss. Es vēlreiz apelēju pie tā, ka ir viegli pieņemt sliktu likumu, teiksim, likumu ar zemu regulēšanas līmeni, bet ir daudz grūtāk labot šo likumu vai aizvietot to ar citu. Labāk ir tūlīt pieņemt kompetentu likumu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies, godājamie kolēģi, ka noklausījāties Bojāra kunga uzstāšanos. Mēs dzirdējām, kā tas notiek Amerikā, Somijā, Zviedrijā un Dānijā un kā nav Kehra kunga likumā. Es personīgi nedzirdēju to, kas ir Bojāra kunga likumā, bet tas ir jālemj jums. Tādā gadījumā mums ir jālemj. Tomēr es gribētu atgādināt: šodien te bieži tiek piesaukts Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums “Par likumprojektu izskatīšanas kārtību” un tā 15.pants, kurš nosaka, ka likumprojektu otrajā lasījumā debatēs apspriež pa pantiem, nepieļaujot tā pamatkoncepcijas apspriešanu vai grozīšanu. Un tā tālāk un tā tālāk… Tā ka, godājamie kolēģi, mums ir… Plenārsēde var visu, un plenārsēdei ir jālemj, vai tā atceļ šā lēmuma 15.pantu un strādā citādāk, vai arī strādā saskaņā ar šo lēmumu.

Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Kolēģi, ja Bojāra kungam tika dotas 10 minūtes, tad es lūgtu iespēju ļoti īsi ievadvārdos pateikt, kā mēs pie likumprojekta strādājām, un tad uzklausīt mūsu priekšlikumus un pieņemt lēmumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad mēs dodam vārdu arī Kehra kungam, laikam tas būs tikai taisnīgi. Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Par procedūru. Ja mēs gribam apskatīt Bojāra kunga likumu, tad mums šis likums, ko mēs šobrīd apskatām, ir jāatgriež atpakaļ pirmajā lasījumā, un tad mēs varam tos skatīt paralēli, tā ka arī par to vajadzētu padomāt.

Priekšsēdētājs: Paldies, taču sākumā tomēr noklausīsimies Kehra kungu. Laikam taisnīguma dēļ arī viņam būtu jādod 10 minūtes. Atgādinu, ka šodien mums darbam plenārsēdē ir atlikušas divarpus stundas.

O.Kehris: Godātie kolēģi! Atļaujiet man minēt dažus faktus pēc šā likumprojekta izskatīšanas pirmajā lasījumā. Taču vispirms es ļoti gribētu citēt Bojāra kunga ievadvārdus 18.jūnijā, kad šis likumprojekts tika izskatīts pirmajā lasījumā. Un šie ievadvārdi bija tādi, ka “mēs šodien izskatām, manuprāt, vēsturisku likumu, respektīvi, vienu no tiem likumiem, kāda nav bijis šajā republikā, tādā, kāda tā bija visus šos 50 gadus. Es uzskatu, ka šis likums ir ārkārtīgi svarīgs un pat vairāk nekā steidzams; tam vajadzētu pielikt klāt obligātas steidzamības grifu, un tas jāvirza cauri ar visiem mūsu spēkiem…” Un es arī šodien pēc šiem trīsarpus mēnešiem pilnā mērā esmu gatavs parakstīties zem šiem vārdiem.

Tālāk. Vēl daži fakti. Es atgādinu, ka šo likumprojektu aprīlī iesniedza Ministru padome un tas ir Ministru padomes iesniegts likumprojekts, par kuru atbildīgais ir Ārējo ekonomisko sakaru departaments. Šis likumprojekts tika izskatīts Augstākās padomes plenārsēdē 18.jūnijā un pieņemts pirmajā lasījumā. Pēc tam 18.jūlijā Bojāra kungs iesniedza savu projektu, kurš oficiāli netika novadīts– tas ir Kancelejas ziņā– līdz komisijām, bet tūlīt pēc trim dienām mēs saņēmām šo likumprojektu un izdalījām to visiem Ekonomikas komisijas locekļiem, lūdzām pie tā strādāt. Mēs novadījām šo likumprojektu vēl pēc trim dienām Ārējo ekonomisko sakaru departamentā, kas par to atbild no valdības puses, un lūdzām Bojāra kungu kopā ar šā departamenta speciālistiem strādāt un, ja tas ir nepieciešams, saskaņot, precizēt pantus un punktus.

Tālāk šis darbs diezgan… Šie kolēģi var skaidrot, ja ir nepieciešams, kā viņi viens otru meklēja, taču te tika runāts par to, cik tas ir steidzams un kā tas ir jādara. Viņi pie tā nestrādāja, toties 13.septembrī pēc mūsu atkārtota lūguma mēs jau saņēmām autoru atsauksmi par šo likumprojektu. Šo atsauksmi ir parakstījuši Bluķa kungs, Spādes kungs, Miķelsona kungs, Bļinova kungs, Jonīša kungs un Ziemeļa kungs. Trīs no viņiem ir juristi, trīs no viņiem ir ekonomisti, kurus es sabiedrībā pazīstu kā vienus no lielākajiem speciālistiem, kādi mums republikā ir šajā jautājumā. Ja ir nepieciešams, var pavairot šo atsauksmi, bet es minēšu tikai dažus citātus. Proti, šie autori raksta, ka deputāta Jura Bojāra izstrādātais likumprojekts par ārvalstu investīcijām Latvijas Republikā paredz sīku reglamentāciju jautājumos, kuri šobrīd vēl ir neskaidri, ka autors faktiski ir izdarījis kompilāciju no citu valstu– Zviedrijas, Somijas, Krievijas Federācijas, atsevišķu ASV štatu– likumdošanas aktiem, un nav zināms, kā dažādu valstu ārvalstnieku ieguldījumu likumu normas darbosies kopā. Bez tam likumprojekts kopumā nav saskaņots ar Latvijas Republikā spēkā esošo likumdošanu, proti, ar Uzņēmumu reģistru, nodokļu atvieglinājumiem un citiem dokumentiem. Tālāk tiek minēts, ka šis likumprojekts piedāvā vēl birokrātiskāku kārtību par to, kāda ir spēkā šobrīd. Un tiek minēti fakti, kas to pamato. Un tālāk ir teikts arī tas, ka, lai investīcijas būtu reālas, lai tiktu ieguldīta tehnika un tehnoloģija, Ministru padomes izstrādātajā likumprojektā paredzēts, ka uzņēmumi ar ārvalstu ieguldījumiem Latvijā jāveido kā statūtu sabiedrības, tas ir, kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrību formā. Turpretī šajā likumprojektā tiek teikts, ka tās būs filiāles un individuālie uzņēmumi. Ministru padome uzskata, ka tas pagaidām būtu pāragri, vismaz līdz tam laikam, kad tiks atrisināti finansu un citi kontroles jautājumi un arī noslēgti attiecīgi starpvalstu līgumi.

Jau septembrī pēc šīs atsauksmes izvērtēšanas mums notika Ekonomikas komisijas sēde ar Bojāra kunga piedalīšanos, kurā gribējām pēc būtības izvērtēt abus šos likumprojektus. To aicinājām darīt arī cienījamo Bojāra kungu, taču viņa ziņojums bija vai nu apmēram, vai tieši tāds pats kā šodien. Mēs uzskatām, ka tas nebija pēc būtības, bet par šo darba procedūru, un mēs vienbalsīgi komisijas sēdē pieņēmām lēmumu, ka par pamatu vajag atstāt to likumprojektu, kurš pieņemts plenārsēdē, un lūgt kopā strādāt tiešām šiem autoriem, jo ir daudzi punkti, ko autori jau ņēmuši vērā. Viņi vairākus punktus ir ņēmuši vērā un iestrādājuši tos šajā likumprojektā. Nākamajā dienā, 27., bija paredzēts turpināt strādāt un iestrādāt to, ko ir iespējams. Un 27. notika šāda sēde, piedaloties Bojāra kungam, Bluķa kungam, Spādes kungam un mūsu komisijas konsultantam Sau­tiņam. Tā rezultātā viņi tiešām četru stundu laikā ir tikuši tikai līdz 1.pantam. Bija redzams, ka viens tomēr velk uz savu koncepciju un Bojāra kungs nav bijis gatavs iesniegt konkrētus labojumus varbūt pat ļoti daudzos, bet konkrētos pantos, to konkrētajās struktūrās… Un nākamajās komisijas sēdēs, kuras mums notika 3.oktobrī un 10.oktobrī, mēs izskatījām konkrētus iesniegtos priekšlikumus, kas visi ir atspoguļoti pielikumā. Mēs tos izskatījām un arī jūs šodien aicinām izskatīt tālāk.

Vēl gribu minēt, ka šajā laikā pēc mūsu lūguma saņēmām atsauksmes par šo likumprojektu, un principā tās bija pozitīvas. Tādas bija arī atsauksmes ar priekšlikumiem no diviem ārvalstu ekspertiem– no ASV Flečera Tiesību un diplomātijas skolas dekāna vietnieka Džima Padeka un no Latvijas sūtniecības ASV ieteiktā ASV jurista Džona Kogana, kurš ir specializējies Centrālamerikas un Austrumeiropas likumdošanā. Tiesa, principā atbalstot mūsu likumprojektu, viņam ir vēl daži priekšlikumi, kurus, mūsuprāt, varētu precizēt līdz trešajam lasījumam, jo mēs neesam visu paspējuši izdarīt.

Tālāk. Šis likumprojekts ir saskaņots ar Igaunijas Republikas likumu, tas pamatnostādnēs ir saskaņots arī ar Krievijas Republikas likumdošanu, un piedevām arī Ārējo ekonomisko sakaru departamentam ir vairākas pozitīvas atsauksmes par šo projektu. Šeit apspriešanā piedalās ASV Niagāras universitātes profesors Neimanis, Austrālijas tautsaimnieks Kapša kungs, kuri principā uzskata, ka likumprojekts atbilst tām prasībām, kādas ir nepieciešamas.

Tādēļ mūsu komisijas secinājumi ir šādi. Šis likumprojekts, kurš pieņemts pirmajā lasījumā, ir pietiekami labs, lai esošās prakses un pieredzes apstākļos virzītos uz priekšu. Tas būtu pirmkārt. Otrkārt, šis likumprojekts ir nepieciešams tūlīt un pašlaik jau konkrētiem projektiem un konkrētiem uzņēmumiem. Treškārt, tā novilcināšanā zināmā mērā ir ieinteresēti spēki austrumos no republikas, kas negribētu, lai šie ārzemju kapitālieguldījumi ieplūstu Latvijā, Baltijas valstīs, bet lai tie drīzāk virzītos uz Austrumiem. Un zināmā mērā tas ir izdevīgi. Es negribu teikt, ka tie ir izdevīgi arī Lietuvai un Igaunijai, kur šādi likumprojekti jau ir pieņemti. Un pašlaik bieži vien kopējiem uzņēmumiem ir svarīgi, kur atradīsies sēdeklis… un tas ļoti traucē konkrētiem projektiem. Tiek domāts, lai šis sēdeklis neatrastos Rīgā, kas turpretī Latvijai būtu visnotaļ izdevīgi.

Jā, un vēl ceturtais secinājums. Baltijas ūnijas apstākļos, uz ko mēs ejam un par ko principā ir Baltijas padomes lēmumi, mēs uzskatām, ka ar laiku, iespējams, tiešām būs nepieciešams jauns likumprojekts, kas vienlaikus tiks iesniegts visu triju Baltijas valstu parlamentos par ārvalstnieku investīcijām, jo novembrī mēs gaidām Starptautiskā valūtas fonda Pasaules bankas ekspertus. Un tad jau visas trīs republikas iesniegtu, teiksim, šo vienu, un tiešām varētu daudz kas arī tikt ņemts vērā.

Tādēļ mūsu priekšlikums šodien ir skatīt pa pantiem un izskatīt visus konkrētos iesniegumus. Mēs uzskatām tā: tā kā daudzi jautājumi Bojāra kunga projektā ir procedūras jautājumi, ka tad, ja tiks ieslēgtas šīs konkrētās normas uz nākamo, uz trešo lasījumu, mūsuprāt, jebkura no tām ir jāizskata, jo, ja koncepciju tas negroza– un daudzas no tām negroza –, tad ir iespējams pat atvērt jaunus pantus, un mēs uzskatām, ka šis darbs ir iespējams arī pēc otrā lasījuma. Paldies par jūsu uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies, godājamie deputāti… Tātad mums ir jābalso, vai mēs rīkojamies saskaņā ar nolikumu par likumprojektu pieņemšanu vai arī atgriežam šo Kehra kunga dokumentu pirmajā lasījumā un tad izskatām abas alternatīvas. Citu variantu mums nav. Par to mums ir jābalso, citādi atkal būs protesti un nesaskaņas. Vai ir kādas citas domas? Nav. Tādā gadījumā mums vienkārši ir jābalso, vai mēs šo Ekonomikas komisijas izstrādāto likumprojektu šodien izskatīsim otrajā lasījumā.

O.Kehris: Es varbūt tiešām precizēšu. Tas ir valdības iesniegtais, valdības akceptētais likumprojekts, un komisijā pie tā pēc tam jau ir strādāts. Tātad tas ir mūsu akceptētais, mūsu atbalstītais projekts.

Priekšsēdētājs: Mums šo likumprojektu iesniedza komisija, un komisija, dabiski, aizstāv šo likumprojektu. Tātad mums ir jānobalso, vai mēs šo likumprojektu izskatīsim otrajā lasījumā. Pozitīva risinājuma gadījumā mēs sākam rīkoties tā, kā tas mūsu nolikumā ir paredzēts. Taču, ja šis priekšlikums neiegūs balsu vairākumu, likumprojekts atgriežas pirmajā lasījumā un virzās pa citu ceļu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Ekonomikas komisijas priekšsēdētāja Kehra kunga ierosinājumu– izskatīt šo dokumentu šodien otrajā lasījumā. Parastajā kārtībā. Lūdzu rezultātu. Par– 43, pret– 6, atturas– 17.

Lūdzu Kehra kungu tribīnē. Sāksim otro lasījumu. Atgādiniet tikai, lūdzu, deputātiem vēl numurus, kādi dokumenti viņiem ir jānoliek sev priekšā, lai varētu strādāt.

O.Kehris: Es atkārtoju, ka mēs izskatām projektu, uz kura ir 1991.gada 11.oktobra datums un uzraksts “Otrajam lasījumam”. Iesniegtie labojumi un komisijas viedoklis par tiem ir apkopots 340.dokumentā.

Tāpat es gribētu informēt, ka mūsu šīsdienas sēdē piedalās Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks Arnis Kalniņa kungs, ekonomikas ministrs Āboltiņa kungs, Ārējo ekonomisko sakaru departamenta priekšnieka vietnieks Kanela kungs un darbinieki, kuri ir strādājuši pie šā likumprojekta– Bluķa kungs, Spādes kungs– divi juristi, kā arī ASV profesors Juris Neimanis un Austrālijas tautsaimnieks Imants Kapsis. Runājot par atsevišķiem pantiem, ja tas būs nepieciešams, viņi gribētu aizstāvēt savu viedokli, kur dažkārt šie viedokļi nesaskanēs.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Gavrilova kungs, mēs esam uzsākuši apspriešanu.

M.Gavrilovs: Dokumenta numuru vajag…

Priekšsēdētājs: Jums tikko pateica– numura šim dokumentam nav. Tam ir norāde “1991.gada 11.oktobris”. Es domāju, ka to var noskaidrot tīri tehniski, un mēs tomēr nevis skaidrosim dokumenta numuru, bet strādāsim. Oriģināls ir latviešu valodā. Par tulkojumiem ar sekretariātu var vienoties. Lūdzu, Kehra kungs, sāksim ar preambulu un ar 1.pantu, bet deputātus lūdzu par pantiem izteikt savu viedokli. Par preambulu.

O.Kehris: Pirmais labojums bija Ēlerta kunga priekšlikums, proti, 1.panta piekto sadaļu, kur ir precizēts, kas ir ārvalstnieku kontrole pār uzņēmumu, izteikt citā redakcijā, kura šeit ir minēta. Proti, vajag minēt, ka ārvalstnieku kontrole pār uzņēmumu ir tad, ja ārvalstnieku īpašuma daļa uzņēmējsabiedrības mantā pārsniedz 25 vai 30 procentus. Mums autori ieteica to nepieņemt, atstājot tādu redakciju, kāda tā ir, proti, ka ārvalstnieki ar balsstiesībām vai citādi iegūst tiesības noteikt uzņēmuma darbības veidu un virzienu; tad tā tiek uzskatīts, jo šīs normas ir jau precizētas atsevišķos likumprojektos par statūtu sabiedrībām. Vai Ēlerta kungs uzstāj par šā jautājuma diskutēšanu?

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs neuzstāj. Vai par 1.pantu godājamajiem deputātiem it kādas piezīmes?

O.Kehris: Par 1.pantu vēl pēc būtības ir Āboltiņa kunga trešais priekšlikums, ka trešajā rindkopā ir jānorāda, kas dod slēdzienu par īpašuma novērtēšanu konvertējamajā valūtā. Šeit mēs uzskatām, ka tas būtu nepieciešams. Ja autori un ministrs atradīs precīzu normu, tad mēs to uz trešo lasījumu iestrādāsim. Pašlaik konkrētu priekšlikumu mēs neesam saņēmuši.

Tālāk. Ir arī Bojāra kunga iebilde, proti, ka nav definīcijas, kas ir ārvalstnieks. Šeit mēs uzskatījām, arī mūsu speciālisti tā domā, ka 1.punkta pirmajā daļā tas ir minēts pietiekami precīzi, lai gan, jau sastopoties arī ar tulkojuma lietām, mēs, ļoti iespējams, varam domāt par to, ka ārvalstniekus un ārvalstnieku ieguldītājus varētu apvienot kā ārzemniekus. Pašreizējā brīdī mums citu piedāvājumu vai konkrētas redakcijas nav. Tāpēc uzskatām, ka tas ir precizēts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu. Deputāts Bojārs vēlas izteikties.

J.Bojārs: Atvainojiet, man tomēr ir iesniegts viss priekšlikumu kopums, tāpēc tas, ko jūs teicāt, Kehra kungs, tas ir novecojis. Es gribētu ierosināt izskatīt šķirkļus vienu pēc otra. Piemēram, es jūsu 11.10.91. projektā nevaru piekrist šķirklim vai definīcijai šādā veidā, kā tas te ir ierakstīts par ārvalstnieku ieguldījumiem. Kas ir ārvalstnieku ieguldījumi?– “Uzņēmējdarbības veikšanai Latvijas Republikā nodalīta ārvalstu ieguldītāju konvertējamā valūta.” Kāpēc obligāti konvertējamā? Un, ja tās būs indiešu rūpijas, vai mēs tās neņemsim pretī? Kāpēc obligāti konvertējamajā valūtā? Tas ir pirmais jautājums. Un kāpēc konvertējamajā valūtā novērtēs arī mantu un īpašumu? Tas, kā mēs vērtējam ārvalstnieku investīciju, tas ir pavisam cits jautājums. Un tā nav investīcija, tā ir vērtēšanas metode. Te ir sajauktas divas lietas. Es uzskatu, ka šeit var ieguldīt jeb investēt īpašumu, kas nav novērtēts. Un tad, ja tas nav… ja to neviens nav spējis novērtēt konvertējamajā valūtā, vai tad tā nebūs investīcija? Es ierosinu vārdus “konvertējamā valūta” un vārdu “novērtēt” izmest ārā, jo tas nav šā šķirkļa saturs. Tad vajag ieviest atsevišķu šķirkli par vērtēšanu.

O.Kehris: Atļaujiet atbildēt! Mēs uzskatām, ka te ir principiāls jautājums– vai šeit ir konvertējamā valūta vai nav konvertējamā valūta. Jo mēs pastāvam uz to, ka pašreizējā brīdī ārvalstnieku ieguldījumi ir konvertējamajā valūtā kaut vai tikai tādēļ, ka mēs nelietojam konvertējamo valūtu, bet visa likuma konstrukcija ir vērsta uz konvertējamo valūtu. Un arī nodokļu atvieglojumi ir vērsti uz konvertējamo valūtu. Ja mēs ejam uz nekonvertējamo valūtu, tad, cienījamais Bojāra kungs, tādas pašas kā rūpijas ir arī Padomju Savienības, mūsu kaimiņvalsts, rubļi. Un tādā gadījumā visi par rubļiem atvērtie uzņēmumi, kas šeit varētu tikt noformēti kā ārvalstnieku ieguldījums, saņem šajā likumā paredzētos nodokļu atvieglojumus, lai gan mēs uzskatām, ka ir jābūt tieši pretēji– šeit ir jābūt eksporta nodoklim vai kam citam. Tā nav šā likuma regulēšana.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, neaizmirsīsim– mūsu apspriešanas kārtība ir tāda, ka deputāts iesniedz konkrētu labojumu vai grozījumu rakstiski un pēc tam tiek nobalsots par konkrētu panta formulējumu. Dabiski, var balsot par atsevišķas tēzes svītrošanu. Vispārēja diskusija par to otrajā lasījumā netiek pieļauta, tā ka, lūdzu, mēs varam balsot. Vai Bojāra kungs vēlas kādus vārdus svītrot no šā apzīmējuma? Par to mēs varam balsot, bet mēs nevaram balsot par priekšlikumiem par vispārējo koncepciju. Par to mēs esam nobalsojuši pirmajā lasījumā.

J.Bojārs: Atļaujiet man vēl pateikt, ka šeit Kehra kungs jauc divas, pat trīs lietas. Pirmā ir preference, un preferencei jeb priekšrocībai attiecībā uz investīcijām vajadzētu būt konvertējamajā valūtā, tas ir pilnīgi pareizi, un tam es piekrītu.

Un otra lieta. Šeit ir noteikts, ka investīcijas ir tikai tās, kas ir konvertējamajā valūtā. Cienījamie kolēģi, tas ir galīgi aplami! Ja lietuvieši šeit, pie mums, kaut ko investēs, vai tad tā nebūs investīcija? Cienījamais Kehra kungs, te ir sajauktas divas lietas. Un, ja jūs nebūsit šo lietuviešu investīciju novērtējis konvertējamajā valūtā un pateicis, cik tā maksā dolāros, tātad izdarījis šo formālo darbību, vai tad tā nebūs investīcija? Tas taču nav pareizi. Te ir pilnīgi sajauktas trīs lietas.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, man jums ir liels lūgums– lūdzu izsakiet konkrētu priekšlikumu, par ko ierosināt balsot.

J.Bojārs: Es ierosinu izsvītrot ārā šādu tekstu: “konvertējamajā valūtā” (pirms komata), kā arī “konvertējamajā valūtā novērtēt”. Tā ir mūsu darīšana, kā novērtēsim. Tas ir pareizi, ko saka Kehra kungs, taču tā nav investīcijas definīcija.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, mēs to varam izšķirt tikai nobalsojot. Jūs dzirdējāt Kehra kunga motivāciju, un tas ir konceptuāli. Par to, ka mēs visas investīcijas vērtējam konvertējamajā valūtā, nevis rubļos vai rūpijās, mēs esam balsojuši jau pirmajā lasījumā, un tas ir konceptuāli. Un tādējādi ir jautājums– vai varam šādu konceptuālu balsojumu taisīt otrajā lasījumā. Mums šis 1.pants ir jāatgriež pirmajā lasījumā. Citas iespējas nav, tā ka es neriskēju likt uz balsojumu šādu svītrojumu, kas ir konceptuāls. Mūsu nolikums to kategoriski aizliedz. To var darīt vienīgi tad, ja mēs atgriežam šo pantu pirmajā lasījumā.

Lūdzu, Kehra kungs, kāds ir jūsu viedoklis?

O.Kehris: Pret vārdu “konvertējamajā valūtā” svītrošanu mēs esam kategoriski pret. Taču, ja Bojāra kungs ir par novērtēšanu, tad līdz trešajam lasījumam Āboltiņa kungam vai kādam valdības pārstāvim vai jums būs konkrēta redakcija, un mēs to izskatīsim, jo šī problēma, kas novērtē un kā novērtē, pastāv. Un arī lietuviešu ieguldījumus mēs novērtēsim konvertējamajā valūtā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es katrā ziņā, cienījamie kolēģi, gribu pateikt to, ka šodien ir skaidrs– kārtējo reizi šis likumprojekts tiek apzināti torpedēts. Jo, ja mēs mainām šo daļu, tad tas patiešām, kā saka sēdes vadītājs, ir konceptuāls jautājums. Tad likums principā sabrūk, un Bojāra kungs varēs par nākamajiem punktiem teikt, ka tie neatbilst koncepcijai. Vai nu mēs pieturamies pie pašreizējās redakcijas, vai tiešām šodien ejam mājās.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, es domāju, ka pietiks diskutēt par 1.pantu. Nobalsosim par 1.pantu ar šīm izmaiņām, vai mēs to akceptējam otrajā lasījumā. Ja to neakceptējam, tad, dabiski, tas tiek atvirzīts atpakaļ uz pirmo lasījumu, un tad visas iespējamās konvertēšanas var… Bojāra kungs, vajadzētu tomēr strādāt uz priekšu ar tām izmaiņām, par kurām ziņoja Kehra kungs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 1.panta akceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu. Viens, divas, trīs papildu balsis “par”. Mēs nepārreģistrējāmies. Lūdzu rezultātu. 34– par, 11– pret, atturas– 18. Pirmais pants ir akceptēts otrajā lasījumā.

Lūdzu, skatāmies tālāk! Par 2.pantu.

O.Kehris: Nākamie labojumi ir…

Priekšsēdētājs: Vienu mirklīti, Kehra kungs! Vai par 2.pantu deputātiem ir kādi ierosinājumi vai labojumi? Nav. Paldies. Lūdzu, 3.pants.

O.Kehris: Šeit ir ļoti būtisks Ēlerta kunga priekšlikums, ka vārdus “sabiedrībās ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrībās” vajadzētu aizvietot ar vārdiem “statūtu sabiedrībās”. Taču komisija iesaka to noraidīt, jo tādā gadījumā var tikt atļauta darbība arī paju sabiedrībās un kooperatīvajās sabiedrībās. Mēs uzskatījām, ka precīzāk ir reglamentēts, ja tas notiek tieši sabiedrībās ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībās, lai gan teorētiski arī šādas iespējas pastāv.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai Ēlerta kungs pastāv uz savu labojumu? Nē. Paldies. Lūdzu, tālāk!

O.Kehris: Tālāk ir Bojāra kunga priekšlikums, kas ņemts no stenogrammas, jo nebija citas iespējas strādāt ar viņa priekšlikumiem, proti, ka nav nepieciešams ierobežot uzņēmējdarbības formas. Es atkārtoju, ka mums pašreiz ir paredzēts tas, ka šī darbība notiek sabiedrībās ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībās. Šeit, neskaitot Ēlerta kunga priekšlikumus, varētu papildus būt arī individuālie uzņēmumi, nē, nevis individuālie, bet uzņēmumi bez statūtkapitāla ieguldīšanas. Mēs uzskatījām, ka pašreizējā laikā tas nav mērķtiecīgi, ka ārzemnieki atver vienas personas uzņēmumu, lai gan tas neizslēdz iespēju, ka viņi var atvērt arī akciju sabiedrību vai statūtu sabiedrību un būt simtprocentīgi īpašnieki, tomēr tas prasa, lai šeit ir viņu statūtkapitāls. Lai gan par šo jautājumu var diskutēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Tādā gadījumā iznāk, ka, teiksim, ārzemnieks nevar atvērt benzīna uzpildīšanas staciju vai arī restorānu, kas pieder viņam vienam pašam…

O.Kehris: Atvainojiet…

J.Bojārs: …kā vienai personai piederošu uzņēmumu. Jūs līdz galam nepateicāt.

O.Kehris: Atvainojiet, tas ir iespējams. Viņš var atvērt viena īpašnieka akciju sabiedrību vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību, un tas ir ļoti precīzi fiksēts, ja nemaldos, 3.panta 2.apakšpunktā. Bojāra kungs, tur ir rakstīts, ka uzņēmuma ar ārvalstnieku ieguldījumiem vienīgais dibinātājs var būt ārvalstu uzņēmējsabiedrība.

Priekšsēdētājs: Deputāts Ēlerts vēl vēlas izteikties. Lūdzu.

I.Ēlerts: Man ir jautājums cienījamajam komisijas priekšsēdētājam: kādēļ mēs tomēr neļaujam dibināt ārzemju uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību filiāles kā īstas filiāles ar juridiskās personas statusu, kādēļ mēs tām uzspiežam atsevišķu uzņēmējsabiedrību vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību statusu? Un es šeit gribētu lūgt kompetentu speciālistu paskaidrojumus, jo es, protams, tāds neesmu.

O.Kehris: Jā, es varbūt tiešām lūgtu kādam no juristiem to paskaidrot, ja Ēlerta kungs to lūdz. Es domāju, ka to varētu izdarīt vai nu Bluķa kungs, vai Spādes kungs, un arī mēs diezgan pamatīgi komisijā apspriedām šos jautājumus. Bija arī tādi priekšlikumi, ka vajadzētu vispār svītrot arī filiāles, bet šajā redakcijā 3.3.pantā, kur minēti ārvalstu uzņēmumi, tātad arī uzņēmējsabiedrības Latvijas Republikā, mēs rakstām, ka “var izveidot filiāles atbilstoši 3.1.panta nosacījumiem”. Jo citādi mēs varam tieši filiāles ārzemju uzņēmumiem dibināt uz tādiem pašiem nosacījumiem kā jaunus uzņēmumus, proti, ieguldot šos te statūtkapitālus. Mēs uzskatījām šo formulējumu par pietiekami precīzu. Ja ne, tad mēs būtībā nonākam pretrunā ar 3.2.pantu, kurā teikts, ka filiāles varbūt varētu būt arī bez šā statūtkapitāla Latvijā. Taču, mūsuprāt, mēs esam ieinteresēti veicināt statūtkapitālu atrašanos Latvijā, neizslēdzot iespēju, ka varētu būt arī filiāle. Varbūt tiešām, lūdzu, izsakieties, Kapša kungs vai Bluķa kungs, ja jūs uzskatāt to par iespējamu.

Priekšsēdētājs: Varbūt sākumā lai izsakās deputāti. Lūdzu, deputāt Buka! Un pēc tam deputāts Muciņš.

S.Buka: */Šajā punktā es atbalstu Bojāra kunga priekšlikumu par to, ka nav nepieciešamības ierobežot uzņēmējdarbības formu daudzveidību. 3.1.pantā runāts par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, tas ir, mēs ārvalstu investoriem nenosakām nekādus papildu nosacījumus, kādi varētu būt sabiedrībām ar papildu atbildību. Un, ja mēs uzliekam papildu ierobežojumus, tad tas nozīmēs, ka mūsu likums par uzņēmējdarbību ar nolūku nosaka dažādu atbildības pakāpi dažādām uzņēmējdarbības formām, un tas būs kaitīgi jau pēc būtības, jo mums visiem tirgus procesa dalībniekiem jāļauj darboties vienādā atbildības pakāpē./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Es gribētu izteikt divus paskaidrojumus, atbalstot šo formulējumu. Es domāju, ka te ir izveidojies labs izskaidrojums par šīm filiālēm. Un acīmredzot tajos likumos, kur tās mums izsauc diezgan lielus strīdus, droši vien būs vairāk jāpieslīpē formulējums atbilstoši šim te formulējumam, jo tiešām ar tām filiālēm mēs netikām galā. Un, raugoties no juridiskā viedokļa, es domāju, ka tagad šis formulējums ir izstrādāts ļoti labs. Arī attiecīgi Civilkodeksā, pie kura mēs strādājām, varbūt par uzņēmējdarbību vajadzēs vairāk noprecizēt, jo attiecībā uz šo filiāļu reģistrāciju mums šobrīd Latvijā ir liela neskaidrība. Tāds ir mans atbalsts šim formulējumam.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, mēs varam balsot tikai par konkrētu formulējumu vai konkrētu svītrojumu. Šeit mums rakstiski nav iesniegts neviens konkrēts formulējums un nav arī ierosināts kaut ko konkrēti svītrot, tā ka, lūdzu, balsosim par 3.panta akceptēšanu tādā formulējumā, kādu mums to ziņoja. Deputāts Kinna kaut ko atcerējās, lūdzu, nāciet pie mikrofona.

J.Kinna: Es atvainojos. Un tomēr uz Ēlerta kunga jautājumu mēs nesaņēmām atbildi.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs vēlaties, lai kāds no kompetentiem darba grupas locekļiem– juristiem vēl atbildētu?

J.Kinna: Jā, loģiski. Kāpēc nevar būt vienas personas uzņēmums Latvijā? Kāpēc te ir jābūt kaut kādas formas statūtsabiedrībai? Atbildes nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai kāds no darba grupas varētu atbildēt un pamatot šādu tēzi? Lūdzu.

I.Kapsis, darba grupas loceklis: Es varu runāt ne tikai no teorētiskās puses, bet arī tīri no praktiskās puses, jo esmu vadījis uzņēmumu izveidošanu ārzemēs. Pamatuzņēmums bija Austrālijā. Filiāle ārzemēs nav juridiskā persona. Lai būtu juridiskā persona, tiek nodibināta vai nu akciju sabiedrība, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Tā mēs darījām Indijā, tur arī valdība bija partneris. Tā mēs darījām Kanādā, kur bijām vienīgie īpašnieki. Tātad mums bija tas, ko varēja saukt par “tīru” filiāli, taču tā bija sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Tāda ir ārzemju prakse. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vēl bija kāds jautājums par šo viena īpašnieka uzņēmumu. Vai pēc šā likuma formulējuma viena īpašnieka uzņēmums ir iespējams?

I.Kapsis: Šeit ir runa par īpašuma formu, par tā juridisko formu. Viens cilvēks– ārvalstnieks kā tāds Latvijā var ienākt un arī aiziet, viņa adrese varbūt ir piereģistrēta, bet nekur nav noteikts tas, ar kādu kapitālu viņš nāk. Šodien viņš uzrāda, ka viņam ir tik daudz, bet rīt– jau tik daudz. Tātad mūsu prasība ir– ja viņš nāk viens, tad ir jānodibina sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurai ir noteikts kapitāls, kas viņam ir jāiemaksā. Tātad mums jau ir zināms pieturpunkts, pie kā mēs varam griezties. Viens cilvēks šodien var būt šeit, bet rīt– vairs nebūt, taču sabiedrībai ar ierobežotu atbildību jau ir fiksēts stāvoklis, tā ir šeit un arī atbild.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kehra kungs, vai mēs vēl… Deputāts Bojārs vēlas izteikties. Lūdzu.

J.Bojārs: Es gribu izteikt vienu piezīmi. Skandināvijas valstīs un arī vairākumā Eiropas valstu, respektīvi, kontinentālajās tiesībās ārvalstu filiāle ir juridiskā persona. Tas tik tiešām ir pareizi, ko Kapša kungs teica, bet tas ir ietverts angļu–amerikāņu vispārējā tiesību sistēmā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsosim varbūt par konkrēto pantu.

O.Kehris: Bojāra kungs, bet mums filiāle ir juridiskā persona. Pārstāvniecība nav. Lasiet, lūdzu, tekstu!

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 3.panta akceptēšanu otrajā lasījumā. Tā, vēl četras papildu balsis “par”. Lūdzu rezultātu. Par– 36, pret– 4, atturas– 15. Tātad 3.pants ir akceptēts otrajā lasījumā. Paldies. Pirms nākamā balsojuma pārreģistrēsimies.

Lūdzu, par 4.pantu.

O.Kehris: Par 4.pantu ir vairāki priekšlikumi, un droši vien būs nepieciešama diskusija. Pirmais, proti, ka vajag ierobežot ārvalstu investīciju darbību dabas resursu ieguvē (tas ir ņemts no stenogrammas). Mēs uzskatām, ka tas ir ņemts vērā 4.2.pantā.

Tālāk. Ir arī Āboltiņa kunga priekšlikums, proti, ka 4.1.pantā no ierobežojumiem vajag izslēgt nekustamo īpašumu tirdzniecību un ar to saistītos starpniecības darījumus. Komisija pieņēma šo lēmumu, balstoties arī uz to, kā ir minēts šeit,– uz Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieka Kalniņa kunga un profesora Neimaņa atbalstu, lai gan šeit juristi speciālisti bija pret. Es pieļauju, ka būtu nepieciešams, lai kolēģi varētu izvērtēt, tāpēc no katras puses varbūt pa vienam pārstāvim varētu izteikt savus argumentus, un tad mēs pieņemtu šo lēmumu. Es domāju, ka…

Priekšsēdētājs: Kehra kungs, varbūt jūs tomēr varētu izteikt komisijas…

O.Kehris: Mūsu komisijas lēmums šeit ir tāds, ka varētu priekšlikumu pieņemt, tātad to izslēgt, lai gan, kā es teicu, šeit mums domas dalījās. Bez tam mūsu komisijas lēmums dokumentā ir noformulēts, proti, pieņemt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Es domāju, ka mani kā deputātu nepieskaitīs pie vienas no pusēm. Ne velti es sākumā jautāju par šiem dokumentu numuriem. Un šeit es gribu aizrādīt, ka ar šiem dokumentiem notiek zināmas manipulācijas. Mums taču ir zināms process, un šā procesa rezultātā es iepazīstos ar vienu tekstu, kuru es saņemu, kā tas ir noteikts, trīs dienas pirms sēdes. Tur ir rakstīts, ka attiecībā uz nekustamo īpašumu tirdzniecību un ar to saistītajiem starpniecības darījumiem ārzemnieku ieguldījumi ir ierobežoti. Šodien mēs no rīta saņēmām dokumentu, kurā pēkšņi šis, kā es uzskatu, ļoti svarīgais ierobežojums ir izlidojis ārā, un ārvalstu kapitālam šinī jomā tiek atvērtas durvis. Taču es gribētu izteikties drusciņ plašāk.

Ja mēs paskatāmies vēl divus Āboltiņa kunga ierobežojumus, ka ir jāizslēdz bankas, kredīta iestādes, apdrošināšanas sabiedrības un lombardi, un attiecībā uz speciālas atļaujas saņemšanu summa jāpaceļ no 100000 dolāriem līdz vienam miljonam dolāru, tad es varu apsveikt mūs ar to, ka faktiski ar šiem trijiem labojumiem esam pārdevuši savu valsti ārzemju kapitālam un atstājuši to bez absolūtas kontroles. Ar šiem trijiem labojumiem šis likums pēc savas koncepcijas, pēc savas būtības ir sagrauts. Jo es nezinu nosaukt tādus ieguldījumus (varbūt tos var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem– divus vai trīs ieguldījumus, kuri pat vēl nav ieguldīti, bet par kuriem tikai ir noslēgti līgumi), kuri ir viena miljona apmērā. Es nezinu, vai tāds ieguldījums šobrīd Latvijā piereģistrēts.

Un otrām kārtām tiek atvērtas durvis šādās svarīgās jomās kā, piemēram, nekustamā īpašuma tirdzniecība, banka, kredīta iestādes un tā tālāk. Lasot manu dokumentu, kurš ir izdalīts likumā noteiktajā kārtībā, manī izsauc visai lielu izbrīnu šī tēze, kura te ir iekšā, un es varu tikai aicināt Āboltiņa kungu to argumentēt un balsot par tās izslēgšanu, nevis balsot par tās iekļaušanu atpakaļ. Jo tagad es esmu nonācis ļoti īpatnējā situācijā, tā kā es savu priekšlikumu neesmu iesniedzis rakstiski, tāpēc ka manā dokumentā šī tēze ir iekšā.

O.Kehris: Augsti godātais Muciņa kungs! Es tomēr ļoti aicinu jūs par katru no šiem trīs punktiem, kuri tik tiešām ir ļoti būtiski, par katru no šiem trīs punktiem balsot un runāt atsevišķi. Un es tiešām piekrītu, ka par katru no tiem ir jārunā, taču es jau paskaidroju, ka šie dokumenti drusku nesaskan. Proti, tā kā likumprojekts netika izskatīts iesniegtajā laikā, mēs uzskatījām, ka nav vērts vilkt vēl vienu nedēļu, jo, ja pašlaik komisijā nebūtu izskatīti šie Āboltiņa kunga priekšlikumi… Tādēļ mēs vēl speciāli, kad jau bijām iesnieguši uz iepriekšējo nedēļu, vēl pagājušajā ceturtdienā izskatījām šos, lai būtu šis viedoklis. Tāpēc es aicinu runāt par katru iesniegto punktu atsevišķi.

Priekšsēdētājs: Vēl ir Kancelejas paskaidrojums, ka šie dokumenti tika izdalīti vakar pēcpusdienā, tā ka tie deputāti, kuri vakar pēcpusdienā neapmeklēja plenārsēdi, tos arī nesaņēma.

Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Man, cienījamie kolēģi, patiešām par šo 4.1.pantu ir jautājums. Tātad 272.dokumentā bija šī beidzamā daļa– nekustamo īpašumu tirdzniecība un ar to saistītie starpniecības darījumi. Tas bija ietverts šajā dokumentā, un tāpēc es gribu jautāt. Izslēdzot to, tātad ir iespējams, ka ārzemju firmas nodarbosies Latvijā ar zemes tirdzniecību. Tas saskaņā ar jūsu pašreizējo beidzamo variantu ir iespējams.

O.Kehris: Ir iespējams. Protams, ar tiem, attiecībā uz kuriem ir īpašnieka piekrišana, jo zeme īpašumā var būt tikai Latvijas pilsoņiem. Bet es šeit aicinātu par šo priekšlikumu uzklausīt argumentus un pieņemt lēmumu. Ir iespējams jebkurš no šiem variantiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Cienījamie kungi, es šajā gadījumā atbalstu Muciņa kungu, un tas bija mans priekšlikums. Šāda norma ir Amerikā Minesotas štata 1981.gada likumā un arī Somijā. Es uzskatu par galīgi nepieļaujamu, ka ar Latvijas Republikas nekustamo īpašumu, arī ar zemi, ar mūsu nacionālo īpašumu tirgosies ārvalstnieki. Tāpēc es tomēr lūgtu nobalsot par šo tēzi, jo vairāk tāpēc, ka tā ir mums priekšā izdalītajos dokumentos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Buka!

S.Buka: */Par 4.punktu es ieteiktu radikālāku lēmumu: 4.2.– faktiski izsvītrot visu apakšpunktu, jo visā pasaulē praktiski eksistē ārzemju kapitāla finansēti laikraksti un žurnāli. Izglītības jomā arī mums jau ir piemēri, kad franču liceju finansē Francijas valdība vai uzņēmēji. Tas pats notiks arī turpmāk. Latvijas Republikas 30. gadu prakse rāda, ka arī tad bija tādas mācību iestādes, piemēram, Herdera institūts.

Atjaunojamo un neatjaunojamo dabas resursu apguvē mēs varam rēķināties tikai ar kontrolētiem ārvalstu kapitālieguldījumiem, jo pašai Latvijas Republikai nekad nebūs, vismaz tuvākajos 20 gados nebūs savu simtu miljonu dolāru kontinentāliem pētījumiem. Piemēram, tāda pati situācija ir ar daudziem citiem apakšpunktiem. Mums nav jājauc Latvijas Republikas jurisdikcija, kas var ierobežot un kontrolēt visas šīs darbības jomas, ar uzņēmumu kontroli, kas šīs darbības veic. Mēs jaucam ekonomiku ar jurisdikciju tīrā veidā un traucējam ekonomikai. Radikāls priekšlikums: 4.2.apakšpunktu svītrot./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Krastiņ!

I.Krastiņš: Man ir jautājums Kehra kungam par 4.1.pantu. Pēc pašreizējā formulējuma iznāk tā, ka nedrīkst nodarboties ar narkotiku izgatavošanu un realizēšanu. Ja, piemēram, ieradīsies firmas “Boeier” pārstāvis un teiks: “Mēs te kopā ar jums gribam ražot morfiju,” tad iznāks, ka viņš to nedrīkstēs darīt, kaut gan attiecīgo pretsāpju līdzekļu mums krietni vien trūkst. Vai nebūtu mērķtiecīgāk pārvietot šo tēzi uz 4.2.pantu, lai tas būtu iespējams. Kas šeit ir domāts ar narkotikām?

O.Kehris: Šis ieraksts ir pieņemts pirmajā lasījumā. Nekādus priekšlikumus, ka to vajag izslēgt, mēs neesam saņēmuši. Un neesam arī pēc būtības izskatījuši “par” vai “pret”. Iepriekšējā reizē tādi priekšlikumi bija valdības oriģinālajā likumprojektā. Mēs neesam tos speciāli izskatījuši. Varbūt tad, ja jūs to uzskatāt par nepieciešamu, autori var mēģināt tos aizstāvēt.

I.Krastiņš: Paldies.

O.Kehris: Bet es, kolēģi, tomēr gribu teikt, ka mums iesniegtie priekšlikumi ir ļoti asi un ļoti būtiski. Pirmais. Mēs nonācām līdz Āboltiņa kunga priekšlikumam attiecībā uz nekustamā īpašuma tirdzniecību un ar to saistītajiem starpnieciskajiem darījumiem. Lūdzu, izlemsim šo jautājumu, kas vēl ir pie 4.panta. Un tad, ja būs papildu ierosinājumi, ja jūs uzskatīsit par nepieciešamu… Bet, ja ne, tad iznāk, ka mēs katrs runājam par dažādām lietām. Es uzaicinātu, kuram ir ko piebilst, izteikties par 4.1.pantu un par to nobalsot. Ir iespējami abi varianti. Likums ir iespējams gan tā, gan tā…

Priekšsēdētājs: Deputāts Ivars Krastiņš ierosināja punktu par narkotiku no 4.1.panta pārcelt uz 4.2.pantu. Tā es sapratu. Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Es gribētu atbalstīt savu iepriekšējo kolēģi, ka 4.1.pantu pilnīgi izslēgt nedrīkst nekādos apstākļos. Tas ir tas, ko teica arī Grūbes kungs. Un tiešām šis 4.1.pants ir jāiestrādā 4.2.pantā, lai šī kontrole saglabātos. Un es esmu arī pret Kalniņa kunga un Āboltiņa kunga labojumiem par izslēgšanu; respektīvi, tie ir šā 340.dokumenta pēdējie trīs punkti, jo tie noteikti ir jāatstāj šajā 4.2.pantā. Ja tie tur paliek, tad kontroli mēs saglabājam, bet tajā pašā laikā šī uzņēmējdarbība ir iespējama un netiek bremzēta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, es gribētu ierosināt– un tas ir pateikts manā 18.jūlijā iesniegtajā projektā– šādu ideju: Anglijā ārvalstniekiem neļauj investēt enerģijas sadales un enerģijas pārvades cauruļvadu tīklu uzņēmumos. Jo, saprotiet, tie ir tā sauktie dabiskie monopoli, kur pietiek aizgriezt krānu, lai vesels reģions nonāktu katastrofālā stāvoklī. Viņi neļauj investēt šajos uzņēmumos. Es vēlreiz atgādināšu– enerģijas sadales un enerģijas pārvades cauruļvadu tīklos. Atvainojiet, es iesniedzu šo priekšlikumu rakstiski. Grūbes kungs, neuztraucieties! Es nevienu ārvalstu firmu šeit nepārstāvu. Tad mūs abus vajag pārbaudīt vienlaikus…

O.Kehris: Es vēršos pie sēdes vadītāja un plenārsēdes– lūdzu, nobalsosim par procedūru. Mēs izskatām pēc kārtas iesniegtos priekšlikumus. Izskatām tos un nobalsojam, un tad nākamreiz izskatīsim trešajā lasījumā. Ja jūs uzskatāt, ka varat spriest tikai pēc dzirdes par tik nozīmīgiem jautājumiem bez komisijas slēdziena, tad to var darīt.

Mums būs daudz priekšlikumu, kur kaut ko vajag ieslēgt vai kaut ko izslēgt. Un tie ir pietiekami būtiski, tāpēc izskatīsim tos. Manuprāt, tie nemaina koncepciju. To ir iespējams darīt– tātad virzīties un izskatīt šos priekšlikumus, kuri ir, jo šie ierosinājumi tik tiešām ir ļoti būtiski. To vajag izskatīt, jo mēs, tikai komisija vien, to nevaram izlemt. Tas ir sesijas uzdevums. Arī nobalsot par šādu procedūru, lai gan, manuprāt, šāda procedūra ir paredzēta arī Kārtības rullī.

Priekšsēdētājs: Kehra kungs, jūs varbūt ievērojāt, ka mēs balsojam tikai par rakstiski iesniegtajiem priekšlikumiem vai arī par atsevišķu punktu svītrošanu.

O.Kehris: Es būtībā domāju, ka būs arī debates par katru no šiem, jo…

Priekšsēdētājs: Diemžēl debates mēs nevaram regulēt, Kehra kungs, ko nu par katru runāt. Jūs to ļoti labi jūtat, ka mēs nevaram cilvēkam atslēgt mikrofonu, ja viņš nerunā gluži to, ko jūs pats gribat dzirdēt. Tā ka tas nav iespējams. Balsot mēs balsosim atbilstoši procedūrai, bet debatēt laikam ir katra deputāta personīgā sirdsapziņas lieta.

Lūdzu, deputāt Zatuliviter!

V.Zatuliviters: */Vispirms es gribu atbalstīt deputāta Bukas priekšlikumu un to vēl papildināt. Es domāju, ka arī 4.panta 3.apakš­punkts izsvītrojams no likumprojekta, jo šī norma jau daudzas reizes ir fiksēta citos likumos, kas attiecas uz zemi. Man liekas, ka tas no šejienes jānovāc./

Priekšsēdētājs: Tātad deputāts Zatuliviters ierosina svītrot 4.3.pantu. Konkrēts priekšlikums. Ekonomikas ministrs Āboltiņa kungs vēlas…

O.Kehris: Šis priekšlikums ir pilnīgā pretrunā ar to, ko bija ierosinājis Bojāra kungs. Un mēs pēc viņa priekšlikuma šo normu esam iestrādājuši. Jums nebija iebildumu, un tas bija pirmais labojums par 4.pantu. Turklāt mēs to esam jau pieņēmuši.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Āboltiņa kungs!

J.Āboltiņš, ekonomikas ministrs: Cienījamie kolēģi! Jautājumā par ārzemnieku piedalīšanos nekustamo īpašumu pārdošanas un starp­niecības jautājumos. Vispirms es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, kāds ir šā 4.1.panta virsraksts. Tur ir skaidri un gaiši rakstīts: “Nav vispār pieļaujama viņu darbība ar ieguldījumiem.” Mēs lieliski zinām, kāda ir mūsu ārkārtīgi ierobežotā prakse šajā privatizācijas procesā tad, kad mēs runājam par valsts īpašumu pārdošanu. Un mēs, vienkārši atstājot šo ierakstu 4.1.pantā, pat noslēdzam sev iespēju pieaicināt autoritatīvus nekustamā īpašuma pārdevējus. Firmas, kurām ir gadu simtiem liela prakse šajā jautājumā, vispār šajā procesā nepiedalīsies.

Izskan jautājums par to, ka tas neliedz mums uzaicināt tās par konsultantēm. Jā, protams, ievērojami sašaurinot šo pircēju un pārdevēju tirgu, zināmā mērā pakļaujot sevi riskam, monopolizējot šo tirgu, pieaicinot ārzemniekus un maksājot divkārt vietējam darījumu cilvēkam par pārdošanas operācijām plus vēl procentus ārzemniekam par konsultācijām. Tādēļ mēs šeit pakonsultējāmies, un, izejot no tā, kas šeit tika iepriekš izteikts, varbūt tiešām tādā gadījumā var nobalsot par to, ka 4.1. un 4.2.pants kļūst par vienu pantu ar 4.2.panta virsrakstu.
Tātadnedrīkst būt šī ārzemnieku kontrole. Un tādā gadījumā ir atbilde gan par tiem miega zāļu ražotājiem, gan par kvalitatīviem lielgabalu stobriem, gan par visu pārējo, jo mums tur zināšanu un tehnoloģijas pagaidām nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Kehra kungs, kāds ir jūsu komentārs par Āboltiņa kunga ierosinājumu– apvienot 4.1. un 4.2. pantu ar 4.2.panta virsrakstu?

O.Kehris: Šā priekšlikuma būtība ir tāda, ka mēs neizdalām sfēras, kur nav pieļaujami ārvalstnieku ieguldījumi, uzņēmējdarbībā šeit nav ierobežojuma– ne valsts aizsardzībā, ne narkotiku, ne ieroču, ne vērtspapīru, ne naudas zīmju…Man uzreiz ir ļoti grūti izsvērt visus “par” un “pret”. Mēs to ļoti labprāt apspriestu.

Priekšsēdētājs: Labi, varbūt izteiksies deputāti. Šis ir globāls jautājums, un, ja gadījumā tas tiktu pieņemts, tas atrisinātu daudzas šeit izvirzītās tēzes. Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Jā, katrā ziņā es laikam gribētu atbalstīt Āboltiņa kunga priekšlikumu. Vienīgi tad man uzreiz ir jautājums: ko nozīmē formulējums “nedrīkst iegūt kontroli”? Ja mēs zinām, ka uzņēmumus kontrolē ne tikai ar 50 plus viens, bet arī ar daudz mazāku ieguldījuma apjomu. Tātad ir jāprecizē šis formulējums “nedrīkst iegūt kontroli”.

Tālāk. Man nav skaidrs, kāpēc, ja klasiskā noma ir 99 gadi, mēs gudrojam jaunu velosipēdu un rakstām 90 gadus? Vai mēs gribam par deviņiem gadiem būt gudrāki?

Tālāk. Man tiešām nav skaidrs, kāpēc, ja mēs, piemēram, ārzemēs varam iespiest savu naudu, saskaņā ar šo likumprojektu kopā ar ārzemju kapitālu veidot šeit spiestuvi, valsts spiestuvi, kur būtu daļa ārzemju investīciju, nevar? Tāpēc man 4.1.pants vispār kopumā nav saprotams. Vismaz šajos četros dokumentā uzskaitītajos punktos. Ja Dobelis būs iestājies NATO, kur viņi aizbrauca, tad mēs ar šo 4.1.pantu liedzam NATO investēt līdzekļus Latvijas valsts aizsardzības sistēmai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Es, cienījamie kolēģi, pašreiz tiešām lūdzu komisiju pēc stenogrammas izskatīt visus šos iebildumus un jautājumus un par 4.pantu šobrīd nebalsot. Jo šeit patiešām ir ļoti būtiski ierosinājumi, un arī Kehra kungs nevarēja pašreiz par tiem atbildēt, kādā veidā rīkoties. Un tāpēc varbūt 4.pantu vajadzētu atstāt nebalsotu. Tas ir ļoti būtisks, un trešajā lasījumā par to varētu balsot, bet komisija lai piedāvā dažādus variantus.

Priekšsēdētājs: Tātad, Grūbes kungs, jūsu piedāvājums ir atstāt 4.pantu otrajā lasījumā. Neakceptēt to otrajā lasījumā, bet balsot par to trešajā lasījumā.

G.Grūbe: Balsot trešajā lasījumā, atklājot arī debates par šo pantu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Plotniek!

A.Plotnieks: Pirmkārt, godājamie kolēģi, es gribētu teikt, ka tā tendence, kas šeit vienā otrā momentā izskan, ka 4.pants gandrīz vai vispār ir jāizmet, ir ļoti bīstama. Un pret to ir jāvēršas ar visiem līdzekļiem.

Otrkārt. Ja mēs gribam tā vai citādi pilnveidot tā redakciju un novērst acīm redzamas pretrunas, daļēji no 4.1. varētu pārcelt virkni pozīciju uz 4.2.pantu. Bet katrā ziņā ne automātiski visas. Jo, ja mēs valsts aizsardzībā kādā organizācijā pieļausim ārzemju kapitālu kaut vai piecu procentu apjomā, tad es ļoti šaubos, vai vispār varēs runāt par valsts aizsardzību. Pat Monako to neatļautos. Mēs tomēr esam nedaudz lielāki. Nē, nē, tālāk mums ir teikts: “ieroču un sprāgstvielu izgatavošana un realizēšana”. Lasiet uzmanīgi, lūdzu! Jā, to varētu pārcelt, bet ne pirmo daļu– “Valsts aizsardzība”. Jo šeit ir runa par zināmām būvēm, attiecībā uz kurām tomēr nedrīkst pieļaut nekādu informācijas noplūdi, jo tādā gadījumā tā vairs nebūs valsts aizsardzība. Tātad daļēji varētu pārcelt. Man ir tāds priekšlikums.

Tālāk. Par tikko šeit minētā 4.2.panta nosaukumu. Protams, ka vienā likumā nevarētu runāt par kontroles iegūšanu un par ārvalstu ieguldītāju daļu uzņēmuma pamatkapitālā. Ja jau mēs, piemēram, 11.pantā sekmīgi lietojam šo formulu, tad varbūt lietosim to arī 4.2.pantā un noteiksim, kāda procenta apjomā pamatkapitāla daļa var būt ārvalstu ieguldījums. Un tad tas būs korekts risinājums.

Un pēdējais. Es apšaubu šobrīd 4.2.panta sadaļu– “Izglītība (izņemot speciālistu kvalifikācijas celšanu)”. Ka šeit mēs pieļaujam pilnīgu ārvalstu ieguldītāju nodibinātu kontroli. Es ierosinātu to izslēgt, jo ar speciālistu kvalifikācijas celšanu mēs saprotam arī pieaugušo apmācību. Un tā ir milzīga joma. Turklāt, ja mēs šobrīd saskarsimies ar bezdarbu, tad zaudēt pilnīgi kontroli pār šo jomu, man šķiet, ir ļoti bīstami. Tāpēc es ierosinātu iekavās minēto tekstu vispār izslēgt. Piedalīties, bet ne kontrolēt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, manā priekšlikumā 4.2.– tātad pie nozarēm, kurās ārvalstnieki nedrīkst iegūt kontroli, bija arī ostu saimniecība. Ikvienam ir zināms, pie kā noved kontrole ostu saimniecībās. Ārvalstu kontrole mūsu Latvijas ostu saimniecībās. Tas ir viens. Šeit ārvalstnieku kontroli nedrīkst pieļaut, un tas obligāti ir jāieraksta.

Un nākamais. Daudzās valstīs ir tā sauktais valsts alkoholisko dzērienu ražošanas monopols. Bet jebkurā gadījumā nedrīkstētu arī pieļaut, ka ārvalstnieki kontrolē šo sfēru, kas ļoti daudzās valstīs ir ļoti stingrā kontrolē. Tātad vajadzētu arī ierakstīt: “alkoholisko dzērienu ražošana”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, iesniedziet rakstiski, Bojāra kungs! Tas ir otrais lasījums.

J.Bojārs: Man viss ir iesniegts rakstiski. Es neesmu vainīgs, ka sekretariāts nav pavairojis.

Priekšsēdētājs: Sekretariātam nav jāvairo, un 18.jūlijā sekretariāts sauļojās Jūrmalā, nevis pavairoja tekstus, tā ka tie ir procedūras un tehniskas dabas jautājumi, kas jums būtu jārisina ar mūsu aparāta darbiniekiem.

Godājamie kolēģi, mums līdz pārtraukumam ir atlikusi viena minūte. Lūdzu, Kehra kungs, ja jūs varat vienā minūtē…

O.Kehris: Kolēģi, man šī diskusija ir parādījusi, ka mēs pārsteidzīgus lēmumus noteikti nedrīkstam pieņemt. Visus priekšlikumus, kuri ir izskanējuši vai nu šajā plenārsēdē, vai tika iesniegti, mēs izskatīsim, bet es lūgtu nebalsot par 4.1. un 4.2.panta apvienošanu, jo es uzskatu, ka mēs nevaram rīkoties bez šā jautājuma apspriešanas komisijā. Mēs sagatavosim uz trešo lasījumu šos priekšlikumus. Un būs arī mūsu komisijas lēmums par šiem priekšlikumiem. Tomēr es gribētu lūgt nobalsot par mūsu iesniegtajiem pieciem priekšlikumiem, par kuriem ir bijusi diskusija. To var, ja nepieciešams, turpināt, jo tie ir sagatavoti. Mūsu domas šeit ir izskanējušas, ir zināms arī komisijas viedoklis, lai mēs vismaz šos piecus jautājumus izlemtu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pārtraukums– 30 minūtes. Atgādinu, ka mums darbam ir atlikusi pusotra stunda.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Ir divi paziņojumi, pirms mēs sākam savu darbu. Pirmais. Augstākās padomes Prezidija locekļiem lūdzu pulksten 14.25 pulcēties Prezidija zālē, kā tas bija nolemts iepriekš.

Otrais. Tirdzniecības un pakalpojumu komisija noņem no darba kārtības sesto darba kārtības punktu. Tas gan vairāk ir teorētiski, jo praktiski mēs strādāsim tikai pusotru stundu, un diez vai mēs būtu tikuši līdz sestajam punktam.

Godājamie kolēģi un visi klātesošie, lūdzu, ieņemiet vietas un nepulcējieties ejās! Mēs sākam darbu plenārsēdē. Godājamais Strīķa kungs, mums ir jāstrādā, tāpēc lūdzu visus interesentus apsēsties savās vietās, arī tos, kuri nav deputāti.

O.Kehris: Kolēģi, mēs pārtraukumā apspriedāmies komisijā un domājam, ka pēc būtības varētu tikt pieņemts Grūbes kunga priekšlikums, proti, ka attiecībā uz visu šo 4.pantu varētu izskatīt priekšlikumus, kas šodien ir bijuši, un varētu tos sagatavot līdz nākamajai izskatīšanai.

Priekšsēdētājs: Pieņemam šādu komisijas ierosinājumu. Tātad mēs atstājam 4.pantu līdz trešajam lasījumam un pieņemsim to otrajā un uzreiz arī trešajā lasījumā. 4.pants tiek atlikts ar visiem ierosinājumiem un papildinājumiem. Deputātus, kuriem bija rakstiski papildinājumi, lūdzu iesniegt šos rakstiskos papildinājumus.

Par 5.pantu.

O.Kehris: Par 5.pantu ir deputāta Freimaņa priekšlikumi. Pirmais no tiem ir ņemts vērā, proti, mēs precizējām, nenorādot, ka ar šīm lietām nodarbosies Ārējo ekonomisko sakaru departaments, jo valdības struktūra var mainīties, un tekstā ir paredzēts, ka tā būs Latvijas Republikas Ministru padomes pilnvarota institūcija. Un tad jau to var lemt, vai tā būs Ārlietu ministrija vai kāda cita tamlīdzīga institūcija. Tā ka šis priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu deputātus izteikties par 5.pantu.

Deputāt Plotniek, lūdzu!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, tādas formulas likumā rakstīt nevar. Ja reālajā dzīvē kaut kas mainās, tad tādā gadījumā groza arī likumu. Ko tas nozīmē– pilnvarota institūcija? Vienā dienā tā var būt Ārējo ekonomisko sakaru departaments, bet otrā gadījumā tā var būt Finansu ministrija. Līdz ar to mēs faktiski atveram durvis savai patvaļai. Jo galvenais, kas ir ļoti būtisks un svarīgs jebkuram ieguldījumam, ir tas, ka viņam kā ieguldītājam jābūt skaidram, kur un ko viņš dara. Šādas “gumijas formulas” atbaida ieguldītājus. Tāpēc ir jāieraksta– “Ārējo ekonomisko sakaru departaments”. Ja rīt tas būs vajadzīgs,– grozīsim, tāpat kā mēs neskaitāmas reizes esam grozījuši savus likumdošanas aktus.

O.Kehris: Es domāju, ka mēs varētu līdz trešajam lasījumam padomāt par precīzāku formulējumu. Pēc būtības es piekrītu tam, ko saka Plotnieka kungs. Es nepiekristu, ka mēs to atstātu, jo tad mēs varam nonākt situācijā, ka šāda departamenta vēl nav un šim ārzemniekam vispār nav kur iet, jo mēs varam būt un varam nebūt, piemēram, mēs varam būt atvaļinājumā, tāpēc mēs varbūt varētu precizēt ar īpašu lēmumu, ka tā ir viena noteikta organizācija. Un, ja, teiksim, Ministru padomes struktūra tiek reorganizēta, tad tā pati arī pieņems. Es tam piekrītu, ka tā vienā brīdī nevar būt viena, otrā brīdī– otra institūcija. Ja Plotnieka kungs piekrīt, tad es domāju, ka tas ir jautājums, kuru ir iespējams atrisināt.

Priekšsēdētājs: Tā kā mēs otrajā lasījumā varam balsot tikai par rakstiskiem priekšlikumiem– un mums ir viens rakstisks priekšlikums –, balsosim par tā akceptēšanu ar šo piebildi, ko Kehra kungs teica, ka to var precizēt līdz trešajam lasījumam.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Man tikai te nav skaidrs– ja runā par Ārējo ekonomisko sakaru departamentu, vai tas kontrolēs visas kredīta operācijas? Es gribētu atgriezties pie Freimaņa kunga ierosinājuma par Finansu ministriju, ka tā kontrolēs šīs operācijas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Tas ir Freimaņa kunga otrais priekšlikums, proti, ka uzņēmuma ārējās kredīta operācijas, kurās piedalās ārvalstu ieguldītāji, būtu jākontrolē Latvijas Republikas Finansu ministrijai. Komisija šo jautājumu apsprieda, un tā ir noraidījusi šādu priekšlikumu ar argumentiem, ko izteica autori, jo šāda veida kontrole attiecībā uz privāto uzņēmēju darbību nebūtu pieļaujama no pārvaldes institūciju puses.

Priekšsēdētājs: Vai Freimaņa kungs pastāv uz balsojumu par savu ierosinājumu? Nepastāv. Mēs nebalsosim. Mēs vienīgi varam balsot par 5.panta akceptēšanu tādā formā, kādā tas mums ir iesniegts šajā dokumentā, ar piebildi, ka Kehra kungs solās līdz trešajam lasījumam precizēt jautājumu par šo institūciju statusu.

Lūdzu reģistrāciju. Reģistrēties! Rezultātu! Reģistrējušies 62 deputāti. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 5.panta akceptēšanu otrajā lasījumā. Viena papildu balss “par”. Lūdzu rezultātu. 36– par, 1– pret, 20– atturas.

Lūdzu, 6.pants.

O.Kehris: 6.pants būtu jāizskata kopā ar 7.1.pantu, kur ir ekonomikas ministra priekšlikums 100000 dolāru vietā likt vienu miljonu ASV dolāru. Šis priekšlikums tika apspriests iepriekšējās ceturtdienas komisijas sēdē. Arī Kalniņa kungs un Neimaņa kungs izteica atbalstu šādam priekšlikumam, uzskatot, ka 100000 būtībā ir ļoti nenozīmīga summa, kuras dēļ nebūtu nepieciešams staigāt pa šiem gaiteņiem un meklēt saskaņojumus, bet, paturot prātā to, ka jebkurš uzņēmums, ja tas savu darbību palielinās un sasniegs šo vienu miljonu, tad tam tik un tā tas būs jādara. Protams, šis ir stipri būtisks priekšlikums, un mūsu komisijas viedoklis šeit ir izteikts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Plotniek!

A.Plotnieks: Mēs esam pieraduši pie tā, ka vismaz bijušajā Padomju Savienībā cenas paaugstina trīs četras reizes. Un arī mēs savos likumprojektos, ja ar skaitļiem ieviešam kaut kādu grozījumu, tad veicam to ļoti kolosālos apjomos. Es varu piekrist, ka 100 000 dolāru ir pamaz, taču es piekristu, ka varētu lietot terminu viens miljons, ja mums šodien būtu lats ar strikti noteiktu kursu. Taču, ja mums šodien ir rublis, kura spekulatīvais kurss ir 1:50, tas nozīmē, ka mēs Latvijā, pilnīgi nekontrolējot, ielaižam 50 miljonus rubļu. Es ļoti šaubos, vai tas ir korekti. Tāpēc es ierosinātu, ka šeit varētu būt kāda pārejas formula, bet katrā ziņā nevis viens miljons. Vismaz 200–300 tūkstoši, nevis viens miljons.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, nosauciet konkrētu summu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: 300 000.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Man jāpiekrīt Plotnieka kunga izteikumam, ka miljons ir pārāk daudz. Es atgādināšu, ka tas ir apmēram 40 vai 50 miljoni “koka” rubļu. Un šāds pamatfondu novērtējums ir nedaudziem Latvijas Republikā esošiem uzņēmumiem. Tā ka te būs diezgan klajš pārkāpums. Un es ļoti gribētu no Āboltiņa kunga, kurš tuvojas mikrofonam, dzirdēt, cik līdz šim ir bijis šādu ieguldījumu, kas ir lielāki par 100 000 dolāru, un cik ir tādu, kas ir lielāki par vienu miljonu dolāru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Āboltiņa kungs, kāds ir jūsu viedoklis?

J.Āboltiņš: Vispirms gan es personīgi, gan arī iestāde, kuru es pārstāvu, vienmēr šajā tribīnē ir iestājusies par to, ka mums jālikvidē likumdošanā dažādi nevajadzīgi staigāšanas precedenti. Pirmām kārtām, ja man būtu teikšana, es vispār palūgtu šādu normu izsvītrot ārā kaut vai tādēļ, lai Bojāra kungam un Ķezbera kungam nedotu iespēju rakstīt, ka valdībā “visi ņem”. Šādas normas par dažādu uzņēmumu staigāšanām un dažādu atļauju prasīšanām ir pirmais provocējošais pamats, no vienas puses, aizdomām, bet, no otras puses, arī darbībai tajā gadījumā, ja tā ar tiesu tiks pierādīta.

Attiecībā uz 100 000, cienījamie kolēģi, man būtu viens neliels paskaidrojums. Tas valūtas maiņas kurss, kurš šodien ir 1:50, nedarbojas tajos gadījumos, kad divi uzņēmēji– viens no Latvijas un viens no Rietumu puses– dibina kādu uzņēmumu un kad šie ieguldījumi šeit nāk iekšā. Jūs zināt, ka statūtu sabiedrībām un akciju sabiedrībām ir atļauta norma, ka abas puses vienojas. Kamēr mums Latvijas Banka nav noteikusi oficiālo kursu, tās arī turpmāk vienosies atbilstoši reālajai ekvivalentajai vērtībai. Šodien nevienā gadījumā, kad ir runa par iekārtām vai ēkām, nedarbojas šis maiņas kurss 1:50.

Un pēdējais. 100000 šodien– tas ir viens labi strādājošs kāpņu margu dreijāšanas aparāts, ne vairāk, un tas nav staigāšanas vērts. Šis 100 000 lielais ieguldījums nespēj atstāt nekādu iespaidu uz Latvijas tautsaimniecību, un pēc maiņas kursa tie nekad tādā veidā kopuzņēmumos netiek ieguldīti. Un tādēļ, lai vienkārši atbrīvotos no šīs nevajadzīgās staigāšanas, lai tas korespondētos ar 11.pantu, kur mēs no viena miljona dodam šo nodokļu atlaidi, arī es iesniedzu šos priekšlikumus. Mēs komisijā par tiem diskutējām un secinājām, ka viens miljons ir pilnīgi pietiekami zems šķērslis, lai vēl papildus radītu kaut kādas staigāšanas un papildu atļaujas. Jo 100 000 un 200 000– tā ir vienlīdz ekonomiski pamatota summa.

Priekšsēdētājs: Vēl Plotnieka kungs vēlas pamatot savu summu? Un tad mēs laikam balsosim.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, respektējot mūsu ministra viedokli, es ierosinātu kaut kādu kompromisa risinājumu, kas noņemtu liekās bažas. Pirmkārt, vajadzētu 4.pantā…

Priekšsēdētājs: Par 4.pantu mēs nerunājam.

A.Plotnieks: Es atvainojos, 6.pantā tajā daļā, kur ir lietots termins “jāpiesaka” vajadzētu lietot “jāreģistrē”. Un tālāk koriģēsim pašu šo veidlapu pēc tāda principa, ka no ierēdņa nekas nav atkarīgs. Viņš tikai saņem informāciju un reģistrē, ka ir ieguldīta summa, kas ir lielāka par 100 000. Tad nebūs apvainojumu par “kukuļa” izspiešanu vai par kaut kāda varas aparāta negodprātību un reizēm būs informācija. Es iestātos tikai par informāciju, visu pārējo atstājot pilnīgi atklāti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Āboltiņa kungs!

J.Āboltiņš: Jautājumā par informāciju nav nekādu iebildumu, taču tas ir jautājums, kurš jāskata citā likumā, lai nerakstītu normu uz normas. Tādā gadījumā vēlreiz jāpaskatās, kādas pazīmes ir jāieliek tajā reģistrācijas lapā, kura ir Uzņēmumu reģistrā. Uzņēmumu reģistrā pašlaik notiek automatizācijas ieviešana, tur ir atstātas 15 brīvas pazīmju vietas, mēs ierakstām statutāro fondu, un jautājumu nav. Bet šī papildu staigāšana, manuprāt, ar likumu nav jāpieprasa.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Bojārs vēlas izteikties? Nevēlas. Lūdzu, Kehra kungs, sakiet galavārdu, un mēs pēc tam balsosim.

O.Kehris: Ja ir runa par informāciju, tad to tik tiešām varētu izstrādāt lēmuma projektā par likuma spēkā stāšanās kārtību, turklāt informācijas lietas ir arī Uzņēmumu reģistra lietas. Šeit tik tiešām šis “siets”– vai tas ir viens miljons vai 100 000, vai cita summa– ir diezgan būtisks. Ja ir virs viena miljona, tad valdība tik tiešām bieži grib izvērtēt, un tās mērķis ir tāds, ka tiešām vajag izvērtēt. Tāpēc šeit runāt tikai par informāciju virs viena miljona– nozīmē būtībā vērsties pret šo koncepciju. Tāpēc es piekristu, ka attiecībā uz summām, kas ir līdz vienam miljonam un nevar tik būtiski iespaidot, lai te nebūtu valdībai jāiejaucas, jo pašreizējos apstākļos tiešām šie ieguldījumi… Ārvalstu eksperti mums pirmām kārtām saka, ka būtībā vienu miljonu liels kapitāls nav diez cik liela norma. Un es pieļauju, ka kādreiz mēs to, ieguvuši zināmu pieredzi, varētu celt uz augšu.

Bet, runājot par informāciju, ja būs šādi priekšlikumi, mēs esam gatavi lēmuma projektā par likuma spēkā stāšanās kārtību dot zināmus uzdevumus Uzņēmumu reģistram, taču būtu labāk, ja būtu šādi priekšlikumi. Komisijas viedoklis, proti, par šo vienu miljonu ir izteikts. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai kāds uzstāj par kādu citu summu? Vai Plotnieka kungs uzstāj par šiem 300 000? Uzstāj! Labi, notiks vairāksolīšana. Lūdzu balsošanas režīmu. Vispirms balsosim par komisijas viedokli– viens miljons Amerikas Savienoto Valstu dolāru. Otrs ierosinājums bija par 300 000.

Lūdzu izteikt savu attieksmi! Kurš ir par vienu miljonu? Plus divas papildu balsis “par”. Lūdzu rezultātu. 40– par, pret– nav, 12– atturas. Paldies.

Nākamais balsojums ir par to, ka šī summa ir 300 000 dolāru. Lūdzu. Mēs šeit būtībā skaitīsim tikai “par”. Lūdzu rezultātu. 11– par, 15– pret, 27– atturas. Tātad likumā paliek, ka šī summa būs 1 miljons Amerikas Savienoto Valstu dolāru. Tā tas būs 6.pantā un līdz ar to arī 7.1 pantā.

Lūdzu, izsakieties vēl par 6.pantu! Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 6.panta akceptēšanu otrajā lasījumā tādā formulējumā, kādu to ir iesniegusi komisija! Lūdzu rezultātu. 42– par, tātad 6.pants ir akceptēts.

Lūdzu, Kehra kungs, par 7.pantu!

O.Kehris: Labojums 7.1.pantā būtībā jau ir nobalsots, jo es aicināju par to izteikties kopumā, bez tam abās šajās vietās ir teikts: “ja dibina jaunu uzņēmumu, kur pamatkapitāls pārsniedz šo 1 miljonu ASV dolāru…”

Par 7.5.pantu bija priekšlikums izslēgt šo pantu vispār, taču mēs tomēr likām to atstāt, vienīgi nedaudz mainot tā redakciju. Proti, šeit jautājums ir par to, vai Ministru padome vai tās institūcija varētu pieprasīt vēl kādu papildu informāciju, neskaitot pirmajā un otrajā pielikumā iesniegtos datus. Vai tikai tos, kuri ir uzrādīti šeit. Mēs tomēr vadījāmies pēc tā, ka varbūt neesam visu paredzējuši, lai gan pats princips būtu ļoti atbalstāms, ka nedrīkstētu prasīt neko vairāk par to, kas ir ietverts formā. Tomēr mēs paredzējām– varbūt mums nav tādas īpašas pieredzes –, ka varbūt kaut kādus datus vai skaitļus ļoti lielā uzņēmumā, kur tas būtu nepieciešams, varētu arī prasīt, taču tas nedrīkstētu būt kāds birokrāts vai, teiksim, kāda amatpersona, kura to jautā. Mēs šeit paredzējām, ka šos papildu datus, kuru nav pirmajā un otrajā pielikumā, var pieprasīt ar īpašu lēmumu, proti, ar Ministru padomes vai tās institūcijas īpašu lēmumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Es katrā ziņā varētu piekrist, ka būtu nepieciešams īpašs Ministru padomes lēmums, bet, ja vēl ir šīs pilnvarotās institūcijas īpašs lēmums, tad es te patiešām redzu… Varbūt tad vispār var rakstīt, ka šādu lēmumu var pieņemt jebkurš, tāpēc es ierosinu balsot par to, ka no 7.5.panta varētu svītrot “vai tās pilnvarotā institūcija”. Tātad varētu konkrēti svītrot šos vārdus. Ministru padome varētu šādu papildinājumu pieņemt, bet pilnvarotā institūcija– nevar.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Es gribētu akcentēt, ka tādā vai citādā veidā 7.5.pantam noteikti ir jāpaliek, un es esmu pret Āboltiņa kunga ierosinājumu. Jo lieta ir tāda, ka mums ir jābūt kaut kādai kontroles iespējai pār fiktīvām ārzemju firmām, kurām ir viss kas cits, tā sakot, tikai ne nauda. Šādi gadījumi jau ir bijuši, tāpēc es iesniedzu priekšlikumus attiecībā uz pielikumiem, taču šie priekšlikumi tika noraidīti, un tieši tāpēc šis 7.5.pants ir vienīgais, ko varētu izmantot šādai kontrolei. Varbūt var runāt par to, lai šādas pilnvaras atstātu Ministru padomei vienai pašai bez šīs institūcijas, bet šādai kontrolei pār to, vai tā ir fiktīva vai reāla firma ar reālu maksātspēju, tai noteikti ir jāpaliek. Jo citādi mēs varam viegli nokļūt vienkārši afērista nagos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Plotniek!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, šajā gadījumā es pilnībā solidarizējos ar valdību. Mums visu laiku ir vēlēšanās atstāt likumdošanā kaut kādu “gumijas normu”, kas ļauj darīt visu, ko grib. Padomājiet paši! Tajā gadījumā, ja mēs dosimies kaut kur jautāt atbildi un mūs sagaidīs pilnīgi nenoteikts liktenis, sak’, var prasīt, var neprasīt…
Es atvainojos– kontrole ir vajadzīga, bet, ja mums valdībā ir milzīgs aparāts, tad tā parasti jautājumu risina tādējādi, ka tai ir savi informācijas avoti, pa kuriem tā šo informāciju saņem, un tas nav ne firmas, ne arī kāda cilvēka pienākums pienest pazemīgi ziņas par to: redziet, man portfelī ir naudiņa, un es to gribu ieguldīt Latvijas ekonomikā… Tas ir pilnīgi nepieņemami, un tā ir norma, kas sankcionē patvaļu attiecībā uz ārvalstu ieguldītāju, un tāpēc valdības pienākums ir vākt informāciju un izlemt jautājumu. Un šinī gadījumā 1., 2. un 3.sadaļa tai dod šādas tiesības. Es ierosinu svītrot 7.5.pantu kā pilnīgi nepieņemamu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bartaševičs: */Par 7.4.pantu. 4.apakšpunkts paredz ierobežot atsevišķu ārvalstu kapitāla domināciju Latvijas Republikā. Es domāju, ka šis apakšpunkts jāsvītro, jo mums pirmām kārtām jāskatās uz konkurētspēju un vislabākajām iekārtām uz investīciju rēķina, bet neskatīties tik daudz, kāda valsts investē. Manuprāt, šis apakšpunkts mums tikai sasies rokas./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Kehra kungs, izsakiet savus secinājumus, un pēc tam balsosim.

O.Kehris: Par 7.5.pantu. Ja manas komisijas locekļi neprotestē, tad es tiešām aicinātu piekrist Grūbes kunga priekšlikumam un svītrot vārdus “vai tās pilnvarotā institūcija”, atstājot domu, ka tomēr šos datus var prasīt ar īpašu Ministru padomes lēmumu. Tas tomēr ir pietiekami liels režģis, lai labāk vāktu šo informāciju pa citiem kanāliem, nevis ienestu to Ministru padomes sēdē. Taču, ja tāda nepieciešamība būtu, tad tomēr to varētu atstāt. Tādējādi, ja es redzu, ka mani kolēģi pret to neiebilst, es aicinātu balsot par šo komisijas atbalstīto redakciju, proti, otrais balsojums, protams, var būt par tā izslēgšanu.

Priekšsēdētājs: Tātad, godājamie deputāti…

O.Kehris: Par 7.5.pantu. Ja mēs nobalsotu par šo, tad es pārietu pie 7.4.panta.

Priekšsēdētājs: Nē, mums laikam vispirms ir jārunā par 7.4.pantu. Te jau ir redzama attieksme pret to, ka tas ir noraidīts, taču mums par to jābalso, jo deputāts Bartaševičs to ir pieprasījis.

O.Kehris: Krastiņa kungs, vai tomēr nevar vispirms nobalsot par 7.5.pantu?

Priekšsēdētājs: Nē! Protams, mēs varam nobalsot par 7.5.pantu, taču mēs visus balsojumus izdarīsim pēc kārtas tā, kā mēs to parasti darām. Lūdzu, deputāt Biezais!

J.Biezais: Vai būtu kas slikts, ja vārdu “īpaši” atmestu? “Ministru padomes lēmumi”, un viss. Katrs lēmums jau ir īpašs.

O.Kehris: Šis tiešām būtu redakcionāla rakstura labojums.

Priekšsēdētājs: Laikam gan. Tā. Vai mēs esam gatavi balsot par 7.5. un 7.4.pantu un pēc tam par 7.pantu kopumā?

O.Kehris: Ja man par 7.4., es atvainojos…

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

O.Kehris: Es atļaušos paskaidrot. Proti, runājot par 7.4.pantu, tik tiešām mēs piekrītam Ēlerta kungam, ka šis pants ir ilustratīvs, bet tomēr mēs pārsvarā bijām par to, lai tas paliktu, jo tas tomēr kaut cik vai nu virza, vai ierobežo, teiksim, šo institūciju vai departamentu, kas lems par tiem uzņēmumiem, kuri mūsu gadījumā ir virs šā miljona. Ja nav pat šādu ilustratīvu pantu, tad tā varētu balstīties uz jebkuriem, teiksim, saviem pieņēmumiem, tāpēc mēs, to izvērtējot, tomēr domājām, ka tas, lai gan ir ilustratīvs pants, varētu šeit palikt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vienīgi Kehra kungs varbūt turpmāk varētu mazāk izklāstīt to, ko šeit komisija savos labojumos jau ir atzīmējusi… Varbūt to nevajag darīt, jo mums ir ļoti maz laika, mums ir atlikusi tikai stunda…

Tātad mums pirmais balsojums būs par 7.5.pantu. Lūdzu balsošanas režīmu. Sākumā balsosim par radikālāko ierosinājumu– svītrot 7.5.pantu. Ja tas netiks svītrots, tad balsosim par Grūbes kunga un arī Kehra uzturēto priekšlikumu par pilnvarotājām institūcijām. Tātad pirmais balsojums būs priekšlikums par 7.5.panta svītrošanu.

Deputāti, lūdzu uzmanību! Zālē ir ļoti maz deputātu, lai gan no jūsu balsojuma tomēr ir atkarīga likumprojekta būtība. Nevajag pārreģistrēties, jo neviens klāt nav nācis, deputāti iet tikai projām. Lūdzu, balsosim par 7.5.panta svītrošanu. Rezultātu! 27– par, 7– pret, 15– atturas.

Godājamie kolēģi, kuriem labāk veicas matemātika, skaitīsim, vai mēs vispār esam tiesīgi pieņemt lēmumus… Mani interesē, ko dara pārējie deputāti, kuri nebalsoja? Labi, pārreģistrēsimies, taču es aicinu deputātus, kuri ir zālē, tomēr piedalīties balsošanā. Tie, kuri nevēlas piedalīties šā likumprojekta apspriešanā, lūdzu, lai iet un kārto savas darīšanas citās telpās, bet lai netraucē kolēģiem strādāt!

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Tikko būsim pārreģistrējušies, deputāts Ziediņš varēs izteikties. Lūdzu rezultātu. Zālē tomēr ir reģistrējies 81 deputāts. Lūdzu, Ziediņa kungs!

Z.Ziediņš: Cienījamie kolēģi! Es aicinu uz pilnīgi pretēju rīcību tam, uz ko mūs tikko aicināja sēdes vadītājs. Es lūdzu tos deputātus, kuriem nav saprašanas šajā likumdošanā, balsošanā nepiedalīties, jo atkal izveidosies tāds pats stāvoklis, kāds tas bija jautājumā par Meža likumu, ka balsis “pret” un “atturas”… Ja cilvēkam nav saprašanas un viņš atturas, tad viņš rada nepareizu ainu par to situāciju, kā izšķirt šo jautājumu. Tātad es aicinu uz pilnīgi pretējo. Tiem, kuriem nav savas nostājas, lūdzu vispār nebalsot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs! Es aicinu rīkoties vēl radikālāk, Ziediņa kungs! Es aicinu tos, kuriem nav intereses par šo likumprojektu, atstāt zāli.

G.Grūbe: Es tikai gribēju pateikt vienu lietu par šo 7.5.pantu un par balsošanas motīviem. Pašreiz jautājums, bez šaubām, ir par šo 1.2.pielikumu. Jautājums droši vien tiks izvirzīts tā, ka mēs to praktiski būsim spiesti pieņemt kā speciālu likumu un skatīt cauri katru punktiņu, protams, ja nepaliek šis jautājums, ka Ministru padome var labot šā pielikuma atsevišķus punktus un var prasīt arī papildu informāciju, jo vispār to izsvītrot ārā kā tādu ir bīstami. Es vienkārši lūdzu vērst uzmanību uz to.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Plotniek!

A.Plotnieks: Arī es runāšu par balsošanas motīviem. Man, godājamie kolēģi, jāsaka, ka mūs gluži vienkārši vajā mazvērtības komplekss. Mēs baidāmies šajā zālē kaut ko izlemt un visu gribam uzvelt Ministru padomei. Pēc tam, kad Ministru padome izdara attiecīgu lēmumu, tad mēs sākam brēkt, ka tā ir pārsniegusi savas pilnvaras. Beigu beigās, ja mēs esam parlaments, tad mums ir jāsaprot, ka likumam ir jābūt tik precīzam un izsmeļošam, ka izpildvarai tikai atliek to piemērot. Ja mēs neesam spējīgi formulēt tādu likumu, tad mums šis jautājums ir jāatliek tik ilgi, kamēr mēs esam spējīgi to darīt. Nevar atstāt jebkurā likumā kaut kādu lodziņu, pa kuru izpildvara var darīt visu, ko grib. Jūs iedomājieties šādu situāciju: kāda firma vēlas ieguldīt 5 miljonus dolāru, mēs pieņemam speciālu izpildvaras lēmumu un sākam noskaidrot, vai tā ir kredītspējīga, vai tai ir 5 vai 50 miljoni… Es baidos, ka tad neviens nevedīs šos miljonus, jo šodien jau neviens īpaši nealkst šeit ieguldīt savu naudu. Tāpēc likumam ir jābūt tādam, kas potenciālajā ieguldītājā neizraisa nekādas šaubas par to, ka šajā valstī, kurā viņš vēlas ieguldīt naudu, kāds varētu apstrīdēt viņu un radīt viņam nevēlamu situāciju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Biezais!

J.Biezais: Ja es pareizi sapratu situāciju, tad vajadzētu sekot balsojumam par Grūbes kunga ierosinājumu, kuru arī es atbalstu. Un, ja tur būs vairāk par 27 balsīm “par”, tad tā arī paliks.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Arī es gribētu atbalstīt tieši šo priekšlikumu. Kolēģi, ja mēs runājam skaidru valodu, tad Plotnieka kunga pūles ir skaidra demagoģija. Es jums atgādināšu to situāciju, kāda bija Igaunijā. Tur atbrauca viens ļoti manīgs ārzemnieks, un ir ļoti labi, ka Savisāra kungam ienāca prātā pakontrolēt, kas viņš tāds ir. Un tad, lūk, noskaidrojās, ka viņam nemaz nav rēķina bankā, ka viņš vispār nav nekas un ir nulle, ka viņš ir afērists. Paldies Dievam, ka šis gadījums tā beidzās. Mēs varam šādus gadījumus Latvijā atrast, cik uziet. Un tieši tāpēc 7.pantam un šai kontrolei ir jābūt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Āboltiņa kungs!

J.Āboltiņš: Cienījamie kolēģi, kontrolei ir jābūt, bet tas viss, par ko šeit runāja Freimaņa kungs, ir vienkārši saistīts ar elementāru lietu– vajag savest kārtībā telekomunikācijas un piezvanīt uz attiecīgās valsts attiecīgā reģiona tirdzniecības reģistru– kā nu tas tur saucas–, un dažu minūšu laikā varēs saņemt izsmeļošu atbildi. Un tas nav saistīts ar kādu ziņu pieprasīšanu no manis, jo es tik un tā, skatīdamies griestos, rakstīšu to, ko es gribēšu.

Priekšsēdētājs: Vēl deputāts Plotnieks vēlas izteikties. Lūdzu. Un tad gan balsosim.

A.Plotnieks: Es, pirmkārt, lūdzu protokolā ieviest manu kategorisku protestu pret Freimaņa kunga izteicieniem, kurš, nekādā veidā neargumentējot un nespējot argumentēt tos apsvērumus, kurus es piedāvāju ņemt vērā, nosauc tos par demagoģiju. Tas vispār liecina par mūsu darba kultūru un par mūsu darba stilu. Varbūt tomēr sāksim savstarpēji cienīt cits citu un risināt jautājumus pēc būtības.

Priekšsēdētājs: Cienīsim cits citu, kolēģi, un balsosim! Balsosim par 7.5.panta svītrošanu. Ja pants netiks svītrots, tad nākamais balsojums būs par trīs vārdu svītrošanu.

Godājamie kolēģi, es varu runāt arī skaļāk– balsosim par 7.5.panta svītrošanu! Lūdzu rezultātu. 37– par, 18– pret, 12– atturas. Tātad šis pants tiek svītrots. Līdz ar to balsot par deputāta Grūbes ierosinājumu par atsevišķu vārdu svītrošanu nav nekādas nozīmes, jo 7.5.pants ir svītrots. Viss pants tika svītrots, un tukšā vietā nekādu variantu vairs nevar būt, Biezā kungs!

Lūdzu, izsakieties par 7.panta 4.apakšpunktu! Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Tomēr vajag likt uz balsošanu arī otro priekšlikumu. Reģistrējies ir 81 deputāts, bet par svītrošanu ir balsojuši 37. Tā nav pat puse no reģistrētajiem. Visi nav balsojuši. Bet otrā varianta balsošanā piedalīsies vairāk, un tas būs 37 vai 38.

Priekšsēdētājs: Paldies, Endziņa kungs, mēģināsim izdarīt eksperimentu. Tātad balsosim par otro variantu– no 7.5.panta svītrot vārdus “vai tās pilnvarotā institūcija”. Tas ir deputāta Grūbes ieteiktais variants. Lūdzu rezultātu. 37– par, 15– pret, 17– atturas. Kehra kungs, protams, nevarēja balsot, jo viņš atradās tribīnē, tāpēc viņš rāda, ka ir par šo variantu. Tātad 38– par. Līdz ar to kopējais balsojošo skaits… No balsu skaitīšanas komisijas neviena te laikam nav? Es negribētu uzņemties skaitīt šeit kopā balsis un izdarīt matemātiskus aprēķinus… Es to nedarīšu, godājamie kolēģi! Tomēr balsu skaitīšanas komisijai arī vajadzētu atrasties zālē, vismaz tad, kad notiek balsošana par likumprojektiem. Tāds būtu mans atgādinājums, jo šodien ir darba diena. Un es arī palūgšu sekretariātu precīzi atzīmēt tos deputātus, kuri šodien neuzskatīja par vajadzīgu ierasties plenārsēdē. Viņiem varbūt ir kādi citi darbi, bet mums tas ir jāzina.

Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Par procedūru. Šinī gadījumā mēs varētu atstāt abus variantus un izšķirt tos trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kehra kungs, jūs vadāt šā dokumenta pieņemšanu un jums tiek dots arī galavārds.

O.Kehris: Es domāju, ka nobalsojums ir noticis, jo ir 38 balsis. Ja uz trešo lasījumu būs citi priekšlikumi, mēs tos izskatīsim un pie tiem atgriezīsimies, jo šis nav tas būtiskākais. Tomēr balsojums ir bijis– ar 38 balsīm “par”. Tik tiešām tas ir komisijas viedoklis, un es automātiski esmu par to.

Priekšsēdētājs: Pirmajā balsojumā piedalījās 67 deputāti, otrajā balsojumā piedalījās 70 deputāti, tātad otrajā balsojumā piedalījās par trim deputātiem vairāk. Un otrā balsojuma 38 balsis ir vairāk nekā puse no tiem, kuri piedalījās balsojumā, tā ka mums ir visas iespējas, protams, aprēķināt arī procentus, bet to tiešām var darīt tikai balsu skaitīšanas komisija. Es domāju, ka šinī situācijā mēs laikam virzīsimies uz priekšu, jo mums ir atlikušas vairs tikai 50 minūtes ko strādāt. Turklāt mums ir jāpieņem vēl arī lēmums par sekretāra vietas izpildītāju, tā ka, es domāju, skatīsim uz priekšu un šo balsojumu atstāsim uz trešo lasījumu, kad varbūt zālē būs vairāk ieinteresētu deputātu.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es saprotu, ka mēs varētu vienoties par to, ka tās “institūcijas” var izsvītrot jau šodien, bet pārējo daļu, arī visu 7.5.pantu, varam izsvītrot jau trešajā lasījumā, bet tad būs tikai lielāks balsojums.

Priekšsēdētājs: Paldies, Grūbes kungs! Labāk neieslīgsim diskusijā par to, ko varam pieņemt vai ko nevaram pieņemt. Tātad 7.5.panta galīgā izšķiršana notiks trešajā lasījumā, jo svītrojumus ir iespējams izdarīt arī pašās beigās. Lūdzu, kurš vēl gribētu izteikties par 7.pantu?

O.Kehris: Man ir jautājums Ēlerta kungam: vai jūs uzstājat par 7.4.panta balsošanu?

Priekšsēdētājs: Neuzstāj. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 7.panta akceptēšanu kopumā otrajā lasījumā ar tām īpatnībām, par kurām mēs tikko diskutējām. Lūdzu rezultātu. 39– par, 9– pret un 15– atturas. 7.pantu esam akceptējuši.

Lūdzu, 8.pants. Par 8.pantu, liekas, priekšlikumu nav. Nē, ir gan Ēlerta kunga, gan Bojāra kunga labojumi. Vai Ēlerta kungs nevēlas neko komentēt? Nē. Deputāta Bojāra ierosinājums ir noraidīts. Vai deputāts Bojārs pastāv uz balsojumu?

O.Kehris: Man ir priekšlikums izskatīt 11.pantu.

Priekšsēdētājs: Tātad par 8.pantu jums nav priekšlikumu. Paldies. Nē, mums visi panti ir jāizskata pēc kārtas, Kehra kungs!

9.pants. Vai par 9.pantu ir kādi priekšlikumi? Deputātam Bojāram par 9.pantu ir kas sakāms, bet es neredzu jūsu rakstisko ierosinājumu.

J.Bojārs: Manuprāt, no esošo tiesību viedokļa šis pants ir formulēts galīgi nekorekti. Te ir burtiski teikts tā– “ārvalstnieku ieguldījumus Latvijas Republikas valsts nedrīkst atsavināt”. Ja te būtu rakstīts “nacionalizēt”, tad varētu tā teikt, taču valsts ar tiesas lēmumu attiecīgā pārkāpuma gadījumā atsavina jebkuru uzņēmuma investīciju, lai kas tā arī būtu. Tāpēc šeit var rakstīt tikai “nacionalizēt”, un tad tas visiem ir saprotams, kas ar to domāts. Un tādā gadījumā ir paredzēts, ka tas notiek ar Augstākās padomes lēmumu.

Bez tam šā 9.panta otrajā daļā ir rakstīts, ka ir obligāti jāapmaksā konvertējamā valūtā. Tomēr es esmu vairāk nekā pārliecināts, ka šeit būs uzņēmumi arī nekonvertējamajā valūtā. Un tad iznāks, ka mēs atņemsim to, kas ir ieguldīts litos, un mums būs jāatmaksā konvertējamajā valūtā. Šāda formula nav pareiza. Te vajadzēja teikt vai nu “ieguldītajā valūtā”, vai “konvertējamajā valūtā”, un tad tas būtu pieņemams.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, tikai, lūdzu, nevajag saasināt attiecības ar Lietuvas Republiku, jo jūs tikko apgalvojāt, ka liti būs nekonvertējami. Lietuvieši ir pretējās domās. Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Es gribētu lūgt deputātus tomēr padomāt, pirms jūs mēģināsit balsot par Bojāra priekšlikumu. “Atsavināt” vai “nacionalizēt”? “Nacionalizēt” jau tieši ir tas, ka nacionalizē– atņem, un nekādas kompensācijas nav. Tā ir bezatlīdzības atsavināšana. “Atsavināšana” ir vēl plašāks jēdziens.

J.Bojārs: Galīgi nepareizi!

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Bojāra kungs, bet mēs nebalsosim ne par vienu jūsu priekšlikumu, jo tie nav iesniegti rakstiski.

A.Endziņš: Vai mums 1917.gadā un 1940.gadā nebija nacionalizācija, kad tika atņemts un atdots…

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, jūsu strīds ir absolūti nevietā, jo mēs ne par ko nebalsosim, jo šie labojumi nav iesniegti rakstiski. Mēs varam balsot tikai par 9.panta svītrošanu pavisam no šā likuma, bet ne par vienu citu labojumu tagad balsot nevaram.

J.Bojārs: Atvainojiet, bet mums tikai nupat iesniedza šo redakciju.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, mums nav iesniegti jūsu rakstiskie labojumi. Mēs balsosim tikai par svītrošanu bez šiem rakstiskajiem labojumiem.

J.Bojārs: Vajag aizvietot vārdu “atsavināt” ar vārdu “nacionalizēt”, un tad tas būs pareizi.

Atbilde Endziņa kungam. Nacionalizācija civilizētās valstīs notiek tikai ar kompensāciju; Padomju Savienība toreiz nebija pieskaitīta pie civilizētām valstīm, kad šeit notika nacionalizācija…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojāra kungs, uzrakstiet to rakstiski, un trešajā lasījumā mēs par to varēsim nobalsot. Lūdzu, deputāt Stroganov!

F.Stroganovs: */9.4. un 9.5.pants. Mēs runājam par to, ka tiek ievēroti vecie likumdošanas akti, kas ir spēkā investīciju ienākšanas momentā. 9.5.pantā mēs rakstām, ka uz izmaiņām nodokļu režīmā, finansēs, kredītos šis punkts neiedarbojas. Tad ko gan 9.4.pants garantē? Jo viss 9.5.pantā uzskaitītais pārsvītro 9.4.! Vai es pareizi saprotu? Es ierosinu 9.5. pilnīgi izsvītrot, jo tas likvidē 9.4. Nav loģikas./ Vai es pareizi saprotu?

O.Kehris: Es domāju, ka jūs sapratāt ne gluži precīzi. Mēs uzskatām, ka šis 9.4.pants ir diezgan svarīgs, bet lielākajā likumdošanas daļā, arī Krievijas… Mēs diezgan daudz uz to atsaucamies. Šie punkti seko viens aiz otra, jo mēs ar to garantējam, ka nekādi citi likumprojekti nepasliktinās ārzemnieku investīcijas, tomēr attiecībā uz nodokļiem un arī pārējo saglabājam šādas iespējas.

F.Stroganovs: Nesaprotu. */Bet 9.5. pārsvītro 9.4./

Priekšsēdētājs: Jūs, Stroganova kungs, ierosināt svītrot 9.5.pantu? Par to mēs balsosim.

O.Kehris: Jo mēs tomēr pašlaik nevaram pateikt, ka šie mūsu nodokļu atvieglinājumi uz visiem laikiem ir vienīgie un paši labākie.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Buka!

S.Buka: */Par 9.2.punktu. Ierosinu šo punktu izsvītrot, jo daļēji par to jau ir teikts 9.1. un 9.3.punktā. Ja mēs ierakstām “zaudējumus pilnā apmērā konvertējamā valūtā”, tad ar to varam radīt zaudējumus Latvijas Republikai, jo liela daļa no kapitālieguldījumiem konvertējamā valūtā pie mums, Latvijas Republikā, investēsies nacionālajā valūtā. Bet mēs visus zaudējumus būsim garantējuši konvertējamā valūtā. Tā kā tas ir nereāli, es ierosinu 9.2.punktu svītrot./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Plotniek!

A.Plotnieks: Godājamie kolēģi, lai tomēr nerastos tāda situācija, ka 9.4. un 9.5.pants pilnīgi konfliktē jebkurā situācijā… Jo, saprotiet, finanses un kredīti– tas ir viss. Līdz ar to, ja mēs 9.5.pantu saglabājam pašreizējā redakcijā, tad 9.4.pants ir pilnīgi pārsvītrots. Es ierosinātu no 9.5.izslēgt vārdus “nodokļu režīmu finansēm un kredītiem”. Jo galu galā, ja kāds iegulda, pieņemsim, miljonu dolāru un pēc viena gada nodokļu likumdošana tiek sagrozīta tādējādi, ka no viņa paņem 29 procentus… neviens bez tādas garantijas neieguldīs. Šie vārdiņi ir jāizslēdz.

Priekšsēdētājs: Kehra kungs, es lūdzu komentāru!

O.Kehris: Es aicinu otrajā lasījumā šo pantu pieņemt tā pašreizējā redakcijā, bet šos priekšlikumus mēs noteikti izskatīsim. Es pieļauju, ka tie varētu tikt pieņemti, bet tos tomēr vajadzētu izvērtēt komisijā. Taču pašlaik es aicinātu balsot par šādu redakciju, jo rakstisku priekšlikumu līdz šim nav bijis. Es domāju, ka šāda procedūra būtu vispareizākā.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, ir ienākuši vairāki priekšlikumi par svītrošanu, ko mēs varam izdarīt pēc šā labojuma. Tātad, pirmkārt, ir deputāta Stroganova ierosinājums svītrot 9.5.pantu. Lūdzu balsošanas režīmu. Kurš ir par 9.5.panta svītrošanu? Tas ir deputāta Stroganova ierosinājums. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 28– par, pret un atturas– kopā ir 30. Vairākums ir par to, kuri nevēlas svītrot.

Nākamais ir deputāta Bukas ierosinājums. Es atvainojos, sākumā nobalsosim par deputāta Plotnieka ierosinājumu svītrot no 9.5.panta tikai šos vārdus “nodokļu režīmu finansēm un kredītiem”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Plotnieka ierosinājumu. Lūdzu rezultātu. 43– par, 6– pret, 11– atturas; svītrojums ir izdarīts. Paceltās rokas zālē netiek ņemtas vērā, izņemot komisijas pārstāvi, kurš atrodas šeit priekšā. Vajag laikus ierasties uz reģistrāciju.

Nākamais balsojums ir par deputāta Bukas ierosinājumu svītrot 9.2.pantu. Lūdzu, balsosim par to. Rezultātu! Par– 23, pret un atturas– kopā 30. Labojums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 9.panta akceptēšanu šajā komisijas redakcijā ar izdarīto labojumu 9.5.pantā. Lūdzu rezultātu. 46– par, 2– pret, 11– atturas. 9.pants ir akceptēts.

Godājamie kolēģi, pirms pārejam pie 10.panta, mums ir jāizlemj kāds jautājums. Mēs no rīta darba kārtībā esam iekļāvuši lēmuma projektu par Latvijas Republikas Augstākās padomes sekretāra vietas izpildītāja iecelšanu. Te man ir divi dokumenti, un es neesmu lietas kursā. Tātad mums ir jānolemj, cikos sākam izskatīt šo jautājumu, jo pulksten 13.30 mums darbs plenārsēdē ir jābeidz. Tas ir jāizdara nekavējoties.

Tā kā pašlaik apspriežam likumprojektu un Kehra kungs atrodas tribīnē, tad mums būtu jānoskaidro, cikos pabeigsim šā darba kārtības pirmā punkta skatīšanu. Ir pilnīgi acīm redzams, ka to pabeigt nevarēsim. Ir jāizlemj, cikos beidzam skatīt likumprojektu un sākam izskatīt šo dokumentu. Ir ierosinājums to sākt pulksten 13.00.

Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Man būtu ierosinājums to darīt pulksten 13.20. Es domāju, ka ir iespējams daudz ātrāk virzīties uz priekšu, jo visgrūtākajiem jautājumiem mēs esam jau garām.

Priekšsēdētājs: Tātad Kehra kungam ir ierosinājums otro darba kārtības punktu skatīt pulksten 13.20. Lūdzu, Kehra kungs, par 10.pantu!

O.Kehris: 10.pantā nav labojumu.

Priekšsēdētājs: 10.pants. Vai deputātiem 10.pantā ir kādi labojumi? Nav. Paldies.

11.pants. Par to ir Ēlerta, Kalniņa, Eglāja un Plotnieka labojumi. Deputāts Bojārs man nupat iedeva, taču tas nav rakstisks labojums. Rakstisks labojums ir tas, kas ir pavairots un izsniegts visiem deputātiem. Tad par to tiek balsots.

O.Kehris: 11.pantā es gribētu apstāties pie Ēlerta kunga un pie Kalniņa kunga priekšlikumiem. Ēlerta kungam ir priekšlikums ieguldījuma nodokļu jautājumus aplūkot citā likumā. Tas visnotaļ ir simpātisks priekšlikums. Tādu ceļu ir gājuši arī igauņu kolēģi. Un tomēr mēs uzskatām, ka tos ir nepieciešams norādīt, jo būtībā galvenā sastāvdaļa, kas interesē ārzemniekus, ir tieši šie nodokļi. Ja mēs to izdalīsim atsevišķi, tad būsim spiesti skatīt vēlreiz jaunu likumprojektu. Līdz ar to mēs uzskatījām, ka būtu lietderīgi turpināt šo izskatīšanu šeit.

Tiesa, mums zināmā mērā ir jauna redakcija, kas ir pieņemta, un to iesniedza Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks Kalniņa kungs pēc saskaņošanas ar Igaunijas Republikas nodokļu politiku attiecībā uz ārvalstniekiem. Uzskatām, ka tas ir ļoti svarīgi, lai mēs nesacenstos pa dienām, pa stundām vai pat pa mēnešiem ar mūsu kolēģiem, ar mūsu kaimiņvalstīm, kurām salīdzinājumā ar mums ir ļoti līdzīgs stāvoklis, lai mums būtu vienota šī nodokļu koncepcija. Tādēļ mēs lielā mērā aicinātu balsot par šādu 11.panta redakciju, kāda tā jums ir izsniegta. Citu priekšlikumu pēc būtības nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs! Nevēlas. Eglāja kunga nav. Plotnieka kungs neskatās. Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, 11.pantā, manuprāt, ir pavisam perversa ideja. Ja ārvalstnieks iegulda kapitālu kaut kādā uzņēmumā, tad visu uzņēmumu atbrīvo no nodokļa, respektīvi, mani atbrīvo kā uzņēmēju, ja es esmu latviešu uzņēmējs. Par kādiem nopelniem? Es saprotu, ka no šiem nodokļiem tādā kārtībā, kā šeit ir teikts, ir jāatbrīvo ārvalstnieks, investors, bet ne jau mūsu puse ir jāatbrīvo no nodokļa. Uz kādu nopelnu pamata? Par to es lūdzu nobalsot. Vajag nomainīt vārdu “uzņēmumu” ar vārdiem “ārvalstnieku, investoru, ieguldītāju”. Jo man nav nekādu nopelnu. Ārvalstnieku mēs piesaistām, ārvalstnieku arī atbrīvojam. Tāds ir mans priekšlikums.

O.Kehris: Manuprāt, par šādu priekšlikumu drīkstētu balsot, ja Bojāra kungs būtu iesniedzis metodiku, kā atdalīt šo ieguldījumu katrā konkrētajā brīdī. Kā varēs pateikt, kurā brīdī rūpnīcas viena daļa darbgaldu ir ārzemju ieguldījums un kurā brīdī tie ir mūsu?

J.Bojārs: Atbilstoši tam, kā jūs sadalīsit dividendes. Tādā veidā.

O.Kehris: Ja drīkst, es centos jūs nepārtraukt…

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, uztraukumiem nav pamata! Ja Bojāra kungs pacentīsies, viņš uz trešo lasījumu iesniegs rakstisku labojumu, un tad mēs visi varēsim izlasīt un balsot par šo problēmu. Pašlaik šī problēma nav balsojama, jo šis labojums nav iesniegts rakstiski. Lūdzu, kolēģi, izsakieties vēl par 11.pantu! Tie kolēģi, kuri iesnieguši savus labojumus savlaicīgi… Nav nekādu pretenziju.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 11.panta akceptēšanu otrajā lasījumā tajā redakcijā, kādu ziņoja Kehra kungs. Viena papildu balss “par”. Lūdzu rezultātu. 36– par, 17– pret, 6– atturas. Pants ir akceptēts otrajā lasījumā.

Lūdzu, 12.pants.

O.Kehris: Par 12.pantu bija viens Eglāja kunga priekšlikums, ko autori un komisija atbalsta. Uzskatām, ka tas ir precīzi pateikts. Lūgums balsot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 12.panta akceptēšanu. Lūdzu rezultātu. 42– par, 3– pret, 9– atturas. 12.pants ir akceptēts.

13.pants.

O.Kehris: 13.pantā labojumu un papildinājumu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputātiem? Arī nav. 14.pants.

O.Kehris: Mēs uzskatām, ka 14.pantā viss ir pateikts pietiekami skaidri.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Eglājs neprotestē? Lūdzu, varam skatīt tālāk. 15.pants.

O.Kehris: 15. un 16.pantā labojumu nav.

Priekšsēdētājs: 15. un 16.pantā nav labojumu. Vai deputātiem ir? Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, 15.pants par strādājošajiem ir absolūti nekompetents tajā ziņā, ka te nav doti tie atvieglojumi, kādi normāli ir vajadzīgi. Es tos piedāvāšu attiecībā uz ārzemniekiem. Kas ir vajadzīgs ārzemju strādniekam, inženierim, speciālistam, direktoram? Lai šis direktors var izvest savu algu, peļņu uz dzimtenes valsti. Par to šeit nav teikts neviens vārds. Ja mēs taisīsim vienu labu uzņēmumu, tad mums vajadzēs veselu kaudzi speciālistu. Un par to šeit it nekas nav pateikts.

Tālāk. Par sociālo nodrošināšanu. Ārvalstniekiem ir savi sociālās nodrošināšanas un pensijas fondi. Mums šeit nav neviena vārda par to, ka viņi brīvi var pārskaitīt naudu savos pensijas un citos fondos, respektīvi, mūsu bankas un mūsu muitas neko nelaidīs ārā. Tas taču ir ļoti būtiski, tas ir normāli visā civilizētajā pasaulē, ka cilvēkam ir brīv pārvest savu pensiju fondu, savu naudiņu, kā arī savu algu. Par to šeit nekas nav teikts, te jau ir tas elementārais līmenis šim likumam. Es ierosinu šo jautājumu nākamajā lasījumā iestrādāt iekšā. Tā jau nevar rakstīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Citu rakstisku priekšlikumu nav. Vai citiem deputātiem nav nekādu ierosinājumu? Nav. Par 14., 15., 16.pantu? Nav nekādu labojumu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Drošības dēļ nobalsosim par šo pantu akceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu, balsosim par 14., 15., 16.panta akceptēšanu otrajā lasījumā. Rezultātu! 42– par, pret– nav, 12– atturas. Tie ir akceptēti.

Par 17.pantu, Kehra kungs!

O.Kehris: 17.pantu mēs esam pieņēmuši un precizējuši tā redakciju atbilstoši Āboltiņa kunga priekšlikumam. Citu ierosinājumu nav.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir ierosinājumi vai papildinājumi par 18.pantu?

O.Kehris: 18., 19., 20.pantā labojumu un papildinājumu nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāti, izsakieties par 18., 19., 20.pantu! Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo pantu akceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par– 54, pret– 1, atturas– 6, šie panti ir akceptēti.

Lūdzu, par pirmo pielikumu. Vārds deputātam Grūbem.

G.Grūbe: Es vienkārši lūdzu cienījamos kolēģus trešajā lasījumā vērst uzmanību. Es jūtu, ka arī trešajā lasījumā noteikti tiks izsvītrots šis 7.5.pants. Vai jau tagad to tā skaitīt vai tad, kad jau būs izsvītrots,– tas ir cits jautājums. Tātad paskatieties šo pirmo un otro pielikumu, jo pretējā gadījumā mēs patiešām nonāksim situācijā… Es redzu, ka neviens nav iesniedzis priekšlikumus, un arī es tos neizlasīju, ka nevarēs tos izmainīt bez Augstākās padomes akcepta. Tas ir ļoti būtiski. Tāpēc lūdzu uz trešo lasījumu izskatīt šo pirmo un otro pielikumu ļoti precīzi.

Priekšsēdētājs: Vai trešais arī ir jāskatās, Grūbes kungs? Varbūt nevajag? Arī trešo vajag. Paldies. Lūdzu, šobrīd izsakieties par pirmo, otro un trešo pielikumu! Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par pirmā, otrā un trešā pielikuma akceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu. Plus papildus viena balss. Rezultātu! 50– par, 1– pret, 5– atturas. Pielikumi ir akceptēti.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par visa likumprojekta akceptēšanu kopumā otrajā lasījumā ar tiem labojumiem un piebildēm, kuri šeit bija apspriešanas gaitā, izņemot 4.pantu, kas mums palika nenobalsots otrajā lasījumā līdz trešajam. Lūdzu. Viena papildu balss “par”. Un tā ir deputāta Kehra balss. Lūdzu rezultātu. Par– 48, pret– 3, 9– atturas. Esam likumprojektu akceptējuši otrajā lasījumā. Lūdzu, kādi Kehra kungam ir priekšlikumi?

O.Kehris: Kolēģi, man ir priekšlikums iekļaut šo likumprojektu trešajam lasījumam pēc divām nedēļām trešdienā. Es domāju, ka tad, ja mēs to izdarītu, mēs stimulētu gan deputātus, gan arī valdību. Es uzskatu, ka divās nedēļās, intensīvi strādājot, ir iespējams visu šo darbu izdarīt, jo šis likums ir ļoti nepieciešams jau tuvākajā laikā. Tātad izskatīsim to pēc divām nedēļām– trešdienā.

Priekšsēdētājs: Vai nav iebildumu? Paldies, Kehra kungs!

Nākamais darba kārtības jautājums, kas mums ir jāizskata 15 minūtēs, ir jautājums par Naudas reformas komiteju. Es šaubos, ka komisijās ir cilvēki, bet es tomēr lūdzu sekretariātu ilgstoši zvanīt. Man interesē ziņotāju domas, vai par Naudas reformas komiteju ir iespējams 15 minūtēs pirmajā lasījumā noziņot, atbildēt uz jautājumiem un izdebatēt? Kurš ir ziņotājs par Naudas reformas komiteju? Lūdzu, Kehra kungs, vai ir iespējams 15 minūtēs šo jautājumu izskatīt? Es redzu, ka Kehra kungs negrib riskēt ar kategorisku apgalvojumu.

O.Kehris: Es varu noziņot, bet es, protams, nevaru neko šeit… Es baidos, ka mēs nepabeigsim šā jautājuma izskatīšanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mums laikam ir jāskata darba kārtībā papildus iekļautais jautājums par Augstākās padomes sekretāra vietas izpildītāja… pagaidīsim, kamēr deputāti apsēžas savās vietās. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Turpināsim reģistrēties, deputātiem pakāpeniski ierodoties zālē. Kamēr reģistrēsimies, man būtu lūgums pēc plenārsēdes beigām kādam no Aizsardzības komisijas pienākt pie manis sakarā ar svarīgu ziņu tieši par aizsardzības jautājumiem. Vai visi deputāti ir reģistrējušies? Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies 88 deputāti. Paldies.

Lūdzu ziņotāju informēt mūs par 347. un 348.dokumentu. Kā es saprotu, tie ir alternatīvi dokumenti. Kurš, lūdzu, ir ziņotājs? Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Diemžēl iznāk tā jocīgi, ka Endziņš ziņo pats par sevi, bet es vienkārši patlaban vairāk sniedzu informāciju, kāpēc ir šādi divi projekti. Viens projekts (tas ir 347.dokuments), kuru sagatavoja deputāts Rikards un deputāte Seile, būtībā ir vērsts uz to, ka pašreiz Augstākās padomes sekretārs ir prombūtnē ārzemju komandējumā un tātad nav iespējams oficiālos dokumentus nodot publicēšanai. Turpretī 348.dokuments ir ar plašāku saturu. To sagatavoja Juridiskā pārvalde, un tā būtība arī ir tāda pati, jo faktiski mūsu likumdošana paredz noteiktu kārtību, kādā likumdošanas akti ir jānodod publicēšanai, un ir noteikts septiņu dienu ilgs termiņš. Šo termiņu vienkārši nevar ievērot tādā gadījumā, ja nav kas paraksta attiecīgos aktus un ja nav šāda pilnvarojuma. Lēmuma “Par likumprojekta izskatīšanas kārtību” 20.punkts paredz, ka priekšsēdētājs savas prombūtnes laikā var pilnvarot savus vietniekus, un šis jautājums tiek atrisināts arī attiecībā uz likumprojektiem, uz likumiem, un tas var būt vietas izpildītājs, kurš aizvieto.

Kuram ir paraksta tiesības Augstākās padomes sekretāra prombūtnes laikā? Juridiskā pārvalde uzskata, ka analoģiska situācija mums veidojas ne tikai ar Augstākās padomes aktiem, bet arī ar Augstākās padomes Prezidija aktiem, kuru publicēšana un novadīšana līdz izpildītājam aizkavējas tikai tāpēc, ka, lūk, formāli nav atrisināts šis moments. Tāpēc, pirms balsojam, acīmredzot deputātiem ir jāizvēlas, kuru dokumentu ņemt par pamatu. Tie nav domāti kā alternatīvi varianti.

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs, varbūt jums ir ierosinājums par dokumentu, kuru mēs varētu ņemt par pamatu, lai mums ātrāk virzītos šis darbs uz priekšu un būtu mazāk diskusiju?

A.Endziņš: Faktiski ir tā: lai mums nebūtu katru reizi jāatgriežas, kad šāda situācija izveidojas, pie atsevišķa lēmuma, ja deputāti to atbalsta, tad varētu ņemt par pamatu 348.dokumentu, tikai papildinot to ar 2.punktu, ka lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Priekšsēdētājs: Tātad Endziņa kungs iesaka 348.dokumentu, papildinot to ar 2.punktu par spēkā stāšanās kārtību.

Lūdzu. Deputāts Rikards laikam uzdos jautājumus.

R.Rikards: Es neuzdošu jautājumu, es tikai precizēšu. Es vispār noņemtu 347.dokumentu, jo Juridiskās pārvaldes sagatavotais 348.dokuments ir ar plašāku loku. Mēs izskatīsim 348. un tikai papildināsim to par lēmuma stāšanos spēkā.

Priekšsēdētājs: Paldies, problēmu nav. Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Arī es esmu par 348.dokumentu, bet uzskatu, ka pilnīgi pietiks, ja pieliksim punktu aiz vārdiem “vietas izpildītāju”, jo pārējais jau automātiski attiecas uz viņa funkcijām. Šeit šis “un pilnvarot” sašaurina viņa lomu. Jo, ja pirms tam ir pateikts, ka viņš ir vietas izpildītājs, tad tas pārējais jau notiek automātiski.

A.Endziņš: Vai drīkst paskaidrot?

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Es tomēr gribētu atbalstīt šo te tekstu, tā kā šeit ir runa tikai par pilnvarošanu parakstīt, jo ir arī funkciju sadale starp priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietniekiem un sekretāru. Un šeit tātad ir arī tas, ka sekretārs ir kā kurators, teiksim, Kancelejai un tā tālāk. Šinī gadījumā viņam pildīt šīs funkcijas gan nevajadzētu.

I.Silārs: Tādā gadījumā es lūdzu labot redakcionāli– svītrot “un”, bet “pilnvarot” vietā rakstīt “pilnvarojot”. “Un” vietā jāliek komats, un tālāk seko “pilnvarojot viņu”.

Priekšsēdētājs: Tam laikam varētu piekrist. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Drobots: */Endziņa kungs, ja var, divi jautājumi. Pirmais. Man liekas, ka ir izveidojusies paradoksāla situācija: pie “dzīva” priekšsēdētāja šis lēmums jāparaksta jums, tas ir, lēmums par jūsu iecelšanu jāparaksta jums pašam. Vai tā?/

A.Endziņš: */Bet tā taču nav priekšsēdētāja maiņa./

J.Drobots: */Saprotams, tomēr parakstāt jūs? (Zālē balsis.) Labi. Tad otrais jautājums./

Priekšsēdētājs: Jūs lasiet, lūdzu, dokumentu!

J.Drobots: */Bet kāpēc šeit nav Daudiša? Vai viņš nezina, ka viņam noteiktā laikā ir jāparaksta dokumenti?/

A.Endziņš: */Viņš atrodas aiz robežām Augstākās padomes komandējumā./

J.Drobots: */Tas ir tas pats, ja sargs, kas nolikts sargāt, aiziet savas lietas kārtot./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons. Lūdzu, izslēdziet trešo mikrofonu!

A.Endziņš: Es atkārtošu vēlreiz. Lieta ir tāda: mūsu likumdošana paredz, ka mums ir Augstākās padomes priekšsēdētājs, viņa pirmais vietnieks, viņa vietnieks un sekretārs. Šeit priekšsēdētāja un vietnieka funkcijās tātad jau ir iespējas, kas aizvietos viņu prombūtnes laikā. Bet diemžēl mums nav neviena akta, kas paredzētu, kādā gadījumā un kas var aizvietot sekretāru, lai veiktu tās funkcijas, kuras viņam ir jāveic.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Cuprun! Nevēlas. Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Stefanovičs: */Es ierosinu izmaiņas sakarā ar to, ka ar deputāta iecelšanu mēs it kā atceļam Daudišu, tāpēc ierosinu: “pilnvarot Latvijas Republikas tautas deputātu tādas un tādas komisijas priekšsēdētāju sekretāra prombūtnes laikā parakstīt…” un tālāk kā tekstā. Tad būs skaidrs: ja Daudišs ir prombūtnē, strādā Endziņš. Citādi iznāk, ka ieceļam un Daudišu it kā atceļam. Vai man nav taisnība?/

Priekšsēdētājs: Lūdzu, lasiet tālāk!

A.Endziņš: Šeit ir uzrakstīts “sekretāra prombūtnē”. Turklāt ir pienākums tikai parakstīt dokumentus. Neko vairāk.

V.Stefanovičs: Bet kur ir rakstīts, ka sekretāra prombūtnē?

Priekšsēdētājs: Tekstā tas ir rakstīts, Stefanoviča kungs!

A.Endziņš: “Pilnvarojot viņu Latvijas Republikas Augstākās padomes sekretāra…”

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi vēl ir jautājumi Endziņa kungam? Nav jautājumu. Vai debatēs kāds ir pierakstījies? Nav pierakstījies. Lūdzu zvanīt! Reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies. Sekretariāts ir nosūtījis savus pārstāvjus uz kafejnīcu, tā ka mazliet pagaidīsim, bet pārējie pa šo laiku reģistrējas. Reģistrācijas rezultātu! Zālē ir 93 deputāti.

Godājamie kolēģi, lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 348.dokumentu– par lēmuma projektu par Augstākās padomes sekretāra vietas izpildītāju ar izdarītajiem labojumiem tajā. Lūdzu rezultātu. 64– par, 9– pret… 65– par, bet mēs parasti rokas neskaitījām. Lēmums nav pieņemts.

Vērojot daudzu deputātu smaidošās sejas, ir pilnīgi skaidrs, kāpēc tas ir noticis. Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es atvainojos, tātad mēs pašreiz balsojām par 348.dokumentu, un tāpēc izvirzījās atsevišķi balsojumi “pret”. Šeit tomēr nebija precīzi un korekti minēti iemesli, un no šā teksta varēja izrietēt, ka Daudiša kungs ir atcelts un Endziņa kungs iecelts viņa vietā. Tāpēc es piedāvāju šobrīd balsot par visiem izsniegto 347.dokumentu, jo tas ir daudz korektāks nekā iepriekš iesniegtais.

Priekšsēdētājs: Tātad deputāts Grūbe ierosina balsot par 347.dokumentu.Lūdzu, deputāt Rikard!

R.Rikards: Man ir jautājums Krastiņa kungam– cik šodien oficiāli skaitās Augstākās padomes deputātu? 201 jau nav. 195, 196 vai cik tur ir, un mums ir trešdaļa no deputātu kopskaita. Kopskaitā nevaram skaitīt tos, kuriem esam anulējuši mandātus. Tātad– cik balsis šodien ir vajadzīgas?

Priekšsēdētājs: Par šīm balsīm jūs jautājiet balsu skaitīšanas komisijai, cik balsis ir vajadzīgas. Arī Mandātu un deputātu ētikas komisijai…

R.Rikards: Lai atbild!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Geidāna kungs, atbildiet Rikarda kungam!

I.Geidāns: Godājamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Mums ir viens deputāts, kuram esam atņēmuši viņa deputāta mandātu, un viņš ir izmeklēšanā.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Rubika kungam nav atņemts mandāts, viņam ir atņemta deputāta imunitāte, viņš pašlaik tikai dzīvo citā vietā un nevar piedalīties plenārsēdēs.

I.Geidāns: Jā. Paldies par precizējumu.

Priekšsēdētājs: Un viņa balss skaitās.

I.Geidāns: Tādā gadījumā spēkā ir trīs anulētie mandāti, mums kopskaits ir 198. No 198 deputātiem divas trešdaļas ir 66 deputāti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mums bija 65 balsis. Tātad lūdzu vēlreiz reģistrēties. Vēl esot ienākuši deputāti. Turklāt deputāts Grūbe ierosina balsot arī par 347.dokumentu. Lūdzu, reģistrējieties, godājamie kolēģi! Lūdzu, deputāt Plotniek, reģistrējieties! (Lielas ovācijas zālē. Visi kaut ko klaigā.)

Lūdzu rezultātu. Ir 92 deputāti. Reģistrējies par vienu mazāk, nekā tas bija iepriekšējā reģistrācijā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 347.dokumentu! Lūdzu rezultātu. (Ovācijas.) Tātad 68– par, 3– pret un 18– atturas. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam Endziņa kungu ar šiem svarīgajiem pienākumiem! Šo prieka vēsti vajadzētu paziņot arī Daudiša kungam.

Gulbja kungam pirms pārtraukuma ir paziņojums. Lūdzu.

J.Gulbis: Cienījamie deputāti! Jums visiem izdalīja dāvanu no Sakaru ministrijas. Un tie deputāti, kuri varbūt vēl nesaņēma, pienāciet un saņemiet to, lūdzu!

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Plenārsēde tiek slēgta. Tiekamies nākamajā otrdienā pulksten 10.00.

(Sēdes beigas)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!