ATSAUCĒ IETVERT:
Vilhelms Mihailovskis un cilvēki Rīgā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.11.2000., Nr. 413/417 https://www.vestnesis.lv/ta/id/12844
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Vilhelms Mihailovskis un cilvēki Rīgā
www.junik.lv/~wilhelm
Bez brīnuma, bez pasaules, kas tikko radīta, atklāsmes bērnība zaudē
krāsainību. Bet jaunā paaudze dara visvienkāršāko un grūtāko savā dzīvē —
aug. Aug nākotnei, savam sapnim un savai valstij Latvijai, kurai klāt
svētku diena
Bez ticības sev cilvēks ir kā burinieks, kam nikns viesulis nolauzis mastu.
Kristaps Ģelzis nupat aizlaidis pasaulē apzīmētu strausa olu — tā nonākusi
izstādē Vācijā "Eierwersum II". Bet labāk tomēr rādīt darbus
Valsts mākslas muzejā
Bez darba nav dzīves un valstij nav nākotnes. "Kam nav svētku, tam nav
arī darbdienu," — tā no sendienām uzrunā Reinis Kaudzīte. Bet ko
iesākt ar tiem, kam svinības ir vienmēr, kad tik patrāpās pa ķērienam kāds
stiprāks malks?
Bez droša aizvēja ozolēnam grūti cerēt, ka galotne reiz sarunāsies ar
zvaigznēm. Un Vecrīgā viss ir kā dzīvē — vaska tēlu muzejs vedina pagātnē,
večiņa ada pati savu mūžu. Bet jauneklim laiks stāv uz vietas, un visi ceļi
vēl vaļā
Bez naudas cilvēkam varbūt ir mazāk rūpju, jo nav jālauza galva par
tēriņiem. Tomēr gluži bez kāda lata, dolāra, markas vai vismaz santīma
mūsdienās nespēj iztikt neviens. Un tāpēc: "Liec lai, brālīt, ripo
lati — sirds tev jauna kļūs..."