Projekts: Terminoloģijas likums

Saeimas dok. nr.5358; likumprojekts nr.1549

Saeimas deputātu grupas
(S.Bendrāte, A.Kampars, A.Krūmiņš, K.Šadurskis, G.Bērziņš)
2006.gada 7.februārī iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir veicināt vienotas un latviešu valodas tradīcijām un spēkā esošajām latviešu valodas normām atbilstošas terminoloģijas izstrādi un lietošanu Latvijas Republikā.

2. pants. Likuma darbība

Likums nosaka:

1) par terminoloģijas izstrādi atbildīgo valsts pārvaldes iestādi un tās pienākumu saturu terminoloģijas jomā;

2) terminoloģijas izstrādē iesaistīto valsts pārvaldes iestāžu pilnvaras un sadarbības principus;

3) terminoloģijas izstrādes, saskaņošanas, apstiprināšanas, grozīšanas un publiskošanas kārtību;

4) terminoloģijas lietošanas kārtību;

5) terminoloģisko resursu publisko pieejamību.

3. pants. Terminoloģija

(1) Terminoloģija šī likuma izpratnē ir Ministru kabineta (gadījumos, kad termina nostiprināšana ir nepieciešama ārējā normatīvajā aktā) vai valsts aģentūras “Tulkošanas un terminoloģijas centrs” (turpmāk – Tulkošanas un terminoloģijas centrs) šajā likumā un uz šī likuma pamata izdotajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādātie un Terminoloģijas datubāzē publiskotie termini.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētie termini nevar būt par autortiesību objektu.

4. pants. Atbildīgā iestāde

Par vienotas un latviešu valodas tradīcijām un spēkā esošajām latviešu valodas normām atbilstošas terminoloģijas izstrādes organizāciju, tās saskaņošanu un lietošanu Latvijas Republikā ir atbildīgs Tulkošanas un terminoloģijas centrs.

II nodaļa

Terminoloģijas izstrāde, saskaņošana un apstiprināšana

5. pants. Terminoloģijas konceptuālo jautājumu risināšana

Latvijas Zinātņu akadēmija risina terminoloģijas attīstības konceptuālos jautājumus un lemj par tās izstrādes prioritārajiem virzieniem.

6. pants. Terminoloģijas izstrādes, saskaņošanas un apstiprināšanas organizēšana

Tulkošanas un terminoloģijas centrs organizē terminoloģijas izstrādi un saskaņošanu, kā arī nepieciešamības gadījumā iesniedz terminu sarakstus apstiprināšanai Ministru kabinetā.

7. pants. Terminu izstrāde

(1) Terminu izstrādi vada un koordinē Tulkošanas un terminoloģijas centrs.

(2) Terminus izstrādā Tulkošanas un terminoloģijas centrs, kā arī Ministru kabineta noteiktajos gadījumos citas valsts iestādes un personas (turpmāk kopā saukti – terminu izstrādātāji).

(3) Ministru kabinets nosaka terminu izstrādātāju kompetences apjomu un sadarbības kārtību.

8. pants. Terminu izstrādes pamatprincipi

Terminu izstrādātājam, izstrādājot terminu, ir jāievēro:

1) latviešu valodas tradīcijas un spēkā esošās latviešu valodas normas;

2) nozares terminoloģijas tradīcijas un latviešu valodas terminoloģijas sistēma kopumā;

3) sabiedrības lingvistiskās vajadzības;

4) atbilstība vispāratzītiem starptautiskiem terminoloģijas izstrādes principiem.

9. pants. Terminu apstiprināšana

(1) Šajā likumā un uz šī likuma pamata izdotajos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā izstrādātos un saskaņotos terminus apstiprina Tulkošanas un terminoloģijas centrs. Tulkošanas un terminoloģijas centra termina apstiprinājumam ir ieteikuma raksturs.

(2) Nepieciešamības gadījumā Tulkošanas un terminoloģijas centrs sagatavo un atbilstošā kārtībā iesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai šajā likumā un uz šī likuma pamata izdotajos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā izstrādātos un saskaņotos terminus.

III nodaļa

Terminoloģijas publiskošana un lietošana

10. pants. Terminoloģijas publiskošanas kārtība

Pēc termina apstiprināšanas Tulkošanas un terminoloģijas centrs publisko terminu Terminoloģijas datubāzē.

11. pants. Terminoloģijas datubāze

(1) Terminoloģijas datubāzes saturu un uzturēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Terminoloģijas datubāzes oficiālajai daļai ir publiska ticamība.

(3) Terminoloģijas datubāzes izmantošana ir pieejama internetā bez maksas.

12. pants. Terminoloģijas lietošana valsts iestāžu dokumentos

(1) Valsts iestādes, kā arī personas, kas īsteno valsts pārvaldes funkcijas, sastādot dokumentu projektus, ievēro Terminoloģijas datubāzes oficiālajā daļā norādīto informāciju, kā arī līdz šī likuma pieņemšanas brīdim oficiāli apstiprināto un publiskoto terminoloģiju.

(2) Ja valsts iestāde, kā arī persona, kas īsteno valsts pārvaldes funkcijas, konstatē, ka Terminoloģijas datubāzē nav informācijas par dokumentam nepieciešamo terminu, tā lūdz Tulkošanas un terminoloģijas centra viedokli.

13. pants. Terminoloģijas lietošanas uzraudzība

Lai nodrošinātu vienotas un latviešu valodas tradīcijām un spēkā esošajām latviešu valodas normām atbilstošas terminoloģijas lietošanu, Valsts valodas inspekcija, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijai padota valsts tiešās pārvaldes iestāde, seko terminoloģijas lietošanai un likumā noteiktajos gadījumā soda personas par neatbilstīgas terminoloģijas lietošanu.

IV nodaļa

Terminoloģijas izmaiņas

14. pants. Terminoloģijas izmaiņas organizēšana

Tulkošanas un terminoloģijas centrs ir atbildīgs par nepieciešamo grozījumu veikšanu apstiprinātajā terminoloģijā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

15. pants. Terminoloģijas izmaiņas normatīvajos aktos

Konstatējot terminoloģijas izmaiņas, par normatīvo aktu atbildīgā valsts pārvaldes iestāde sagatavo nepieciešamos normatīvā akta grozījumus, lai atspoguļotu terminoloģijas izmaiņas.

Pārejas noteikumi

1. Ar šī likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Valsts valodas likuma (Latvijas Vēstnesis, 1999, 428/433 nr.) 22. pants, 23. panta otrā daļa un 26. pants.

2. Ar šī likuma spēkā stāšanos Valsts valodas centrs tiek pārveidots par Valsts valodas inspekciju.

Par likumprojektu

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Pašreiz terminoloģijas jautājumi ir regulēti visai nepilnīgi un fragmentāri. Šobrīd nepastāv vienota terminoloģijas izstrādes, saskaņošanas, apstiprināšanas, grozīšanas un publiskošanas sistēma. Tāpat nav vienas valsts pārvaldes iestādes, kas organizētu terminoloģijas izstrādi, saskaņošanu, apstiprināšanu, grozīšanu un publiskošanu un kas līdz ar to arī uzņemtos atbildību par terminoloģiju Latvijas Republikā. Tā rezultātā Latvijas Republikā terminoloģijas attīstība nav noritējusi pietiekami sekmīgi.

Pašreiz jautājumus, kas skar speciālajā mācību literatūrā, tehniskajos un lietvedības dokumentos lietojamo terminoloģiju, atbilstoši Valsts valodas likuma 22.panta pirmajai daļai risina Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija (turpmāk– LZA TK). Savukārt atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 5.oktobra noteikumiem Nr.826 “Valsts aģentūras “Tulkošanas un terminoloģijas centrs”” valsts aģentūra “Tulkošanas un terminoloģijas centrs” (turpmāk – TTC) ir atbildīga par Eiropas Savienības terminoloģiju. Tādējādi veidojas situācija, ka paralēli pastāv divi dažādi veidojumi, kas nenosedz visu terminoloģijas jomu un no kuriem par viena (LZA TK) tiesisko statusu un spēju uzņemties atbildību par terminoloģijas jautājumu risināšanu pastāv zināmas šaubas.

Terminoloģijas jautājumu risināšanu apgrūtina arī tas, ka iepriekš minēto jautājumu risināšana ietilpst vairāku iestāžu kompetencē, kuras turklāt ir padotas atšķirīgām iestādēm. Piemēram, TTC ir padota Izglītības un zinātnes ministrijai, LZA TK faktiski ir padota Valsts kancelejai, savukārt Valsts valodas centrs (turpmāk – VVC) ir padots Tieslietu ministrijai. Tā rezultātā jebkuru ar terminoloģiju saistītu jautājumu risināšana ir neefektīva, tātad pretrunā Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta desmitajai daļai. Visspilgtākais piemērs tam, ka līdzšinējā situācija nav pieņemama un tāpēc maināma, ir vārda “eiro” rakstības jautājuma risināšana. Šī jautājuma risināšana ilga vairāk nekā gadu, tās risināšanā bija iesaistītas vairākas institūcijas, visbeidzot Ministru kabinets vairākkārt bija spiests lemt par vārda “eiro” rakstību. Iepriekš minētais norāda uz to, ka valsts valodas politikas veidošana un īstenošana, pie kuras pieder arī terminoloģijas jautājumi, ir sadrumstalota, kā rezultātā nav iespējams pilnībā nodrošināt Latvijas Republikas Satversmes 4. pantā noteiktā īstenošanu.

2. Normatīvā akta projekta būtība.

Terminoloģijas likuma projekts (turpmāk – Likumprojekts) paredz, ka par vienotas un latviešu valodas tradīcijām un spēkā esošajām latviešu valodas normām atbilstošas terminoloģijas izstrādes organizāciju, tās saskaņošanu un lietošanu Latvijas Republikā ir atbildīgs TTC. Likumprojekts nostiprina terminoloģijas izstrādes pamatprincipus, kā arī dod iespēju Ministru kabinetam, izvērtējot konkrēto situāciju, noteikt terminoloģijas izstrādes kārtību, izstrādē iesaistāmās valsts pārvaldes iestādes un personas (turpmāk kopā saukti – terminoloģijas izstrādātāji), kā arī gadījumus, kad konkrētie terminoloģijas izstrādātāji tiek iesaistīti terminoloģijas izstrādē. Likumprojekts paredz, ka terminoloģija ir publiskojama brīvi pieejamā Terminoloģijas datubāzē un ka tās lietojums ir obligāts valsts iestādēm, kā arī personām, kas īsteno valsts pārvaldi, sastādot dokumentus. Lai nodrošinātu iepriekš minētā ievērošanu, Likumprojekts paredz, ka uz Valsts valodas centra bāzes tiek veidota Valsts valodas inspekcija, mainot attiecīgi tās padotību, kas ne tikai sekos terminoloģijas lietojumam, bet arī likumā paredzētajos gadījumos sodīs personas, kas neievēro atbilstošu terminoloģiju.

Tādējādi Likumprojekts novērš visas šobrīd pastāvošās nepilnības terminoloģijas sistēmā Latvijas Republikā. Turklāt, pateicoties Likumprojektam, palielināsies Latvijas Republikas iespējas sadarbībai ar Eiropas Savienības institūcijām vienotas terminoloģijas lietošanā ne vien Latvijas Republikā, bet arī Eiropas Savienībā.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi.

Likumprojekts makroekonomisko vidi neietekmē.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Likumprojekts uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu neietekmē.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Likumprojekts nerada sociālas sekas.

4. Ietekme uz vidi.

Likumprojekts nerada ietekmi uz vidi.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Likumprojekts paredz, ka spēku zaudē Valsts valodas likuma (“Latvijas Vēstnesis”, 1999, 428./433.nr.) 22.pants, 23.panta otrā daļa un 26. pants. Likumprojekts paredz, ka ir jāizstrādā šādi Ministru kabineta noteikumi:

1) terminu izstrādātāju loks un gadījumi, kad tie tiek iesaistīti terminoloģijas izstrādē (Likumprojekta 7.panta otrā daļa);

2) terminu izstrādātāju kompetences apjoms un sadarbības kārtība (Likumprojekta 7.panta trešā daļa);

3) terminoloģijas datubāzes saturs un uzturēšanas kārtība (Likumprojekta 11.panta pirmā daļa);

4) terminoloģijas grozījumu veikšanas kārtība (Likumprojekta 14.pants).

Papildus būs jāizstrādā arī jauns TTC nolikums, jāizdod Valsts valodas inspekcijas nolikums, kā arī jāizdod jauns ne tikai šim Likumprojektam, bet arī Valsts pārvaldes iekārtas likumam atbilstošs LZA TK nolikums un Latviešu valodas ekspertu komisijas nolikums.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Likumprojektā ietvertās normas nav saistītas ar Latvijas Republikas uzņemtām saistībām pret Eiropas Savienību.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Likumprojektā ietvertās normas nav saistītas ar Latvijas Republikas uzņemtām saistībām pret citām starptautiskajām organizācijām.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

Likumprojektā ietvertās normas nav saistītas ar saistībām, kas izriet no Latvijas Republikai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

4. Atbilstības izvērtējums.

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.

Likumprojekts nav saistīts ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem vai citiem tās tiesību avotiem.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas.

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).

Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis.

Par likumprojektu un tā saturu nav notikuši informēšanas pasākumi vai sabiedriskās domas noskaidrošana.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Likumprojekta izstrādē nebija pieaicināti starptautiski konsultanti.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Lai nodrošinātu Likumprojekta izpildes uzraudzību un efektīvu izpildi, ir paredzēts papildināt Valsts valodas centra kompetenci, pārveidojot to par Valsts valodas inspekciju un mainot tā padotību no Tieslietu ministrijas uz Izglītības un zinātnes ministriju. Tādējādi tiks veicināta ar Valsts valodas centru saistīto problēmu risināšana, ko atzīmēja Ministru prezidents 2006.gada 4.janvāra rezolūcijā Nr.90/SAN–4049 un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš 2005.gada 22.decembra vēstulē Nr.9/5–4/156.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.

Sabiedrība par Likumprojektu tiks informēta ar oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” starpniecību. Tāpat ir plānots ievietot skaidrojošo informāciju par Likumprojektu Izglītības un zinātnes ministrijas oficiālajā mājaslapā http://www.izm.gov.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo.

Ja netiks ievērotas Likumprojekta prasības, persona varēs vērsties augstākā iestādē vai tiesā Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā. Tāpat, ja persona uzskatīs, ka Likumprojektā ietvertās normas pārkāpj Satversmē noteiktās tiesības, indivīds var vērsties Satversmes tiesā.