Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Liepājas pilsētas domes 2006. gada 19. janvāra saistošie noteikumi Nr. 3 "Liepājas ostas noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.02.2006., Nr. 26 https://www.vestnesis.lv/ta/id/127975

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Liepājas pilsētas domes lēmums Nr.24

Par Liepājas ostas noteikumiem

Vēl šajā numurā

14.02.2006., Nr. 26

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Liepājas pilsētas dome

Veids: saistošie noteikumi

Numurs: 3

Pieņemts: 19.01.2006.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Liepājas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.3

Liepājā 2006.gada 19.janvārī (prot. Nr.1, 24.§)

Liepājas ostas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Likuma par ostām 6.pantu

1. VISPĀRĒJĀ DAĻA

1. Liepājas ostas pārvaldīšanu kā publisko un privāto tiesību subjekts realizē Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (turpmāk – Liepājas SEZ) pārvalde Likumā par ostām, Liepājas SEZ pārvaldes nolikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

2. Liepājas ostas noteikumi (turpmāk – Ostas noteikumi) ir obligāti visiem kuģiem, kuri apmeklē Liepājas ostu, un to apkalpēm, kā arī visām fiziskajām un juridiskajām personām, kuras atrodas vai darbojas Liepājas ostas teritorijā.

3. Ostas noteikumu izpildi pārrauga Liepājas SEZ pārvaldes struktūrvienība – Liepājas ostas pārvalde (turpmāk – Ostas pārvalde).

4. Liepājas ostas kopējās hidrotehniskās būves – molus, viļņlaužus, krasta nostiprinājumus, piestātnes, kuģu ceļus, peldošās navigācijas iekārtas un ierīces un ugunis, kā arī visu ostas akvatoriju pārvalda Ostas pārvalde.

5. Kuģu satiksmes operatīvo vadību, kā arī kuģošanas drošības kontroles un uzraudzības funkcijas ostā veic Ostas kapteiņa dienests.

6. Ostas noteikumi neierobežo Latvijas Republikā spēkā esošo starptautisko konvenciju un citu starptautisko normatīvo dokumentu, Latvijas Republikas normatīvo aktu un labas jūras prakses prasību ievērošanu ostā.

7. Valsts pārvaldes institūcijas, izdodot noteikumus par darbībām Liepājas ostas teritorijā, tos saskaņo ar Ostas pārvaldi.

8. Ostas vai tās daļas izmantošanu valsts aizsardzības vajadzībām reglamentē Latvijas Republikas likumi un Ministru kabineta noteikumi.

9. Augstceltņu būvniecību, spožu reklāmas uguņu, apgaismošanas mastu un citu apgaismes iekārtu ierīkošanu, kas var traucēt navigācijas zīmju redzamību un kuģu satiksmi Liepājas ostā, saskaņo ar Liepājas ostas kapteini un Latvijas Jūras administrācijas Hidrogrāfijas dienestu. Darbus, kas saistīti ar zemūdens kabeļiem, komunikācijām un hidrotehniskām būvēm, un visus zemūdens darbus Liepājas ostā veic ar Ostas pārvaldes atļauju.

10. Par zaudējumiem, kurus kuģis radījis ostas hidrotehniskajām būvēm, navigācijas iekārtām, ostas komunikācijām un aprīkojumam, juridiskajām vai fiziskajām personām ostas teritorijā, atbild kuģa īpašnieks, nomaksājot zaudējumus vai izsniedzot garantiju par to segšanu.

11. Ostas noteikumos lietotie termini:

11.1. kuģi – jebkuri kuģošanas līdzekļi, kuri konstruktīvi paredzēti izmantošanai uz ūdens;

11.2. pasažieru kuģi – kuģi, kas paredzēti vairāk nekā 12 pasažieru pārvadāšanai;

11.3. tankkuģi – speciālas konstrukcijas kuģi, kas paredzēti un tiek izmantoti lejamkravu pārvadāšanai;

11.4. līnijkuģi – kuģi, kuri veic regulārus reisus uz Liepājas ostu un kuru līnijkuģu statusu apstiprinājusi Ostas pārvalde;

11.5. mazie kuģi – kuģi ar tilpību mazāku par 200 BT;

11.6. ostas flotes kuģi – kuģi, kuri veic apkalpošanas funkcijas ostā – velkoņi, liellaivas, peldošie celtņi, bunkurētāji, notek­ūdeņu, bilžu ūdeņu un atkritumu savācēji, padziļināšanas kuģi u.c., kuri pierakstīti Liepājā un/vai ir Ostas pārvaldes un/vai ostas uzņēmumu nomāti vai piederoši, vai darbojas pēc līguma ar Ostas pārvaldi.

12. Ostas noteikumos lietotie saīsinājumi:

12.1. BT – kuģa bruto tilpība, kā uzrādīts kuģa tilpības (tonnage) apliecībā;

12.2. IMDG kodekss – Starptautiskais jūras bīstamo kravu kodekss;

12.3. SOLAS 74 – 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras;

12.4. MARPOL 73/78 – 1973.gada Starp­­tautiskā konvencija par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, ar 1978.gada grozījumiem;

12.5. Helsinku konvencija – 1992.gada Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību;

12.6. ISGOTT – Starptautiskā naftas tank­kuģu un terminālu drošības rokasgrāmata;

12.7. COLREG 72 – 1972.gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem;

12.8. ISPS kodekss – Starptautiskais kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodekss

12.9. KSD – Kuģu satiksmes dienests;

12.10. OKD – Ostas kontroles dienests;

12.11. RLS – radiolokācijas stacija;

12.12. UĪV – ultra īsviļņi.

2. LIEPĀJAS OSTAS ROBEŽAS

13. Liepājas ostas teritorija sastāv no akvatorijas un akvatorijai piegulošās saus­zemes daļas, kuras robežas noteiktas, pamatojoties uz saistošajiem Ministru kabineta noteikumiem.

14. Liepājas ostas akvatorija sastāv no:

14.1. ĀRĒJĀ REIDA, kas atrodas starp līnijām, kuras alfabēta kārtībā savieno turpmāk minētos punktus, ar šādām koordinātām:

14.1.1. A: P= 56o31’07 N G=20o59’11 E,

14.1.2. B: P= 56o31’07 N G=20o58’30 E,

14.1.3. C: P= 56o27’00 N G=20o58’30 E,

14.1.4. D: P= 56o27’00 N G=20o41’50 E,

14.1.5. E: P= 56o35’00 N G=20o45’40 E,

14.1.6. F: P= 56o35’00 N G=20o59’30 E,

14.1.7. G: P= 56o33’50 N G=20o59’30 E,

14.1.8. H: P= 56o33’29 N G=20o59’58 E.

14.2. PRIEKŠOSTAS (iekšējā reida), BRĪVOSTAS, ZIEMAS OSTAS, TIRDZNIECĪBAS KANĀLA līdz tramvaja tiltam, KAROSTAS KANĀLA un TOSMARES BASEINA.

3. SAKARI OSTĀ

15. Kuģi, kas atrodas ostas akvatorijā un stāv uz enkura, ir gaitā vai brīvā dreifā iekšējā vai ārējā reidā, uztur pastāvīgus radiosakarus ar KSD pa UĪV kanāliem (frekvencēm).

16. Kuģis uztur pastāvīgus radiosakarus ar KSD, sākot ar atļaujas saņemšanu ienākt ostā līdz iziešanai ārpus ostas robežām, pa šādiem UĪV kanāliem (frekvencēm):

16.1. 11. kanāls – izsaukumam un darbam;

16.2. 16. kanāls – tikai izsaukumam;

16.3. 11. kanāls – laika ziņām un prognozēm, vietējiem navigācijas brīdinājumiem, kurus KSD izziņo katru dienu pulksten 08.05 un pulksten 20.05 pēc vietējā laika.

17. KSD izsaukuma signāls – “LIEPĀJA RADIO 1”.

18. Liepājas ostas sakaru tīkla saraksts:

Abonents

Tālrunis

Mobilais tālrunis

UĪV kanāli

UĪV izsaukuma signāls

Ostas pārvalde

34 27605

Ostas kapteinis

34 24721

Ostas kontrole

34 26127

11

“Liepāja 5”

KSD

34 25180

11, 16

“Liepāja radio 1”

Loču dienests

11

“Gamma”

Robežsardze

Ostas dežurants

Ostas nodaļas priekšnieks

34 26973

34 27298

Muita

34 25693

Sanitārā robežkontrole

34 88248

Ugunsdzēsēji

01; 112

Policija

02; 112

Ātrā palīdzība

03; 112

Ostas apsardze

34 20116

Jūras Spēku operatīvais dežurants

34 04222

Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde

34 27425

9470368

4. OSTAS KAPTEINIS

19. Liepājas ostas kapteiņa (turpmāk – Ostas kapteinis) rīkojumi, kas saistīti ar kuģošanas drošības pasākumiem, ir obligāti visiem kuģiem, Liepājas ostas piestātņu un zemes valdītājiem, īpašniekiem un nomniekiem, kā arī citām juridiskajām un fiziskajām personām Liepājas ostā.

20. Ostas kapteinis, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību, ir tiesīgs likt kuģim atgriezties ostā un aizturēt to līdz apstākļu noskaidrošanai, ja kuģis izgājis jūrā bez Ostas kapteiņa dienesta atļaujas.

21. Ostas kapteinim ir tiesības pieprasīt no ostā esošo kuģu kapteiņiem un no ostas teritorijā izvietotajām juridiskajām un/vai fiziskajām personām nodot viņa rīcībā to peldošos un tehniskos līdzekļus, ja tie nepieciešami cilvēku dzīvības glābšanai un/vai avārijas novēršanai. Šo personu pienākums ir izpildīt ostas kapteiņa prasību.

22. Ostas kapteinis vada ostā notikušo avāriju un kritisko situāciju seku likvidācijas operācijas. Ostas kapteinim ir tiesības izsūtīt ostā esošu kuģi jūrā, ja uz tā ir radusies kritiska situācija, vai tas apdraud citus tuvumā esošus kuģus vai ostas iekārtas, cilvēkus un vidi, vai arī veikt citas nepieciešamas darbības, ja nepārvaramas varas dēļ kritiskā situācijā nonākušu kuģi nav iespējams pārvietot.

23. Ostas kapteinis par visiem ostā vai ostas pieejās notikušajiem negadījumiem informē Latvijas Jūras administrācijas Avāriju izmeklēšanas nodaļu, veic to sākotnējo izmeklēšanu un izmeklēšanai nepieciešamo liecību un dokumentu iegūšanu. Tas attiecas arī uz tādu kuģi, kurš ir bijis iesaistīts negadījumā, bet nav guvis bojājumus, ir jūras spējīgs un gatavojas iziešanai vai arī iziet no ostas.

5. PIESTĀTŅU UN CITU OSTAS ĪPAŠUMU LIETOŠANA

24. Liepājas ostas piestātnes un zemes, izņemot privātīpašumu, tiek iznomātas nomniekiem (turpmāk – nomniekiem). Nomnieku tiesības un pienākumus, kā arī nomnieka un Ostas pārvaldes savstarpējās attiecības nosaka savstarpējais līgums un Liepājas SEZ valdes 2001.gada 6.februāra lēmums Nr.16 “Liepājas ostas piestātņu tehniskās ekspluatācijas noteikumi”.

25. Komercdarbība ostā notiek saskaņā ar noslēgto līgumu starp Ostas pārvaldi un attiecīgo juridisko personu. Jebkura veida komercdarbības veikšanai ostas teritorijā nepieciešams saņemt Ostas pārvaldes atļauju.

26. Nomnieks ir atbildīgs par:

26.1. piestātņu un citu tā rīcībā nodoto nekustamo īpašumu tehnisko un sanitāro stāvokli, nepieciešamo apgaismojumu, t.sk. pastāvīgu apgaismojumu diennakts tumšajā laikā, to uzturēšanu, tehniskās ekspluatācijas, ugunsdrošības, vides aizsardzības, darba aizsardzības, sanitāro, ISPS kodeksa, MARPOL 73/78, ISGOTT noteikumu un prasību ievērošanu;

26.2. savlaicīgu piestātnes sagatavošanu tauvošanas un kravas operācijām un ostas dienestu informēšanu ar aģentu starpniecību par piestātnes gatavību kuģu pieņemšanai pie piestātnes;

26.3. kravas nokraušanas attālumu no piestātnes kordona, kas nedrīkst būt mazāks par 2,5 m.

27. Jebkura 26.punktā minēto nosacījumu neievērošanas gadījumā ostas kapteinis var aizliegt kuģu tauvošanu pie piestātnes.

28. Kuģu iekraušana/ izkraušana notiek ar attiecīgās piestātnes valdītāja, īpašnieka vai nomnieka atļauju. Pie ostas neiznomātajām piestātnēm ar attiecīgu OKD norīkojumu atļauta tikai kuģu stāvēšana, kuģu komandu nomaiņa un apgāde, vai kravu iekraušana/ izkraušana ar atsevišķu Ostas pārvaldes atļauju.

29. Īpašus piestātnes lietošanas noteikumus nosaka un izziņo ostas kapteinis.

30. Slēdzot ostas zemes nomas līgumu vai līgumu par piestātnes izmantošanu, piestātnes valdītājs vai īpašnieks var noteikt, ka daļa viņa pienākumu tiek nodota nomniekam.

31. Kravas piestātņu izmantošana izpriecu kuģu, jahtu un citu kuģu, kuri nav saistīti ar kravas operācijām konkrētajā piestātnē, tauvošanai pieļaujama tikai pēc saskaņošanas ar Ostas pārvaldi.

6. LOČU PAKALPOJUMI

32. Loču pakalpojumi, ienākot un izejot no ostas, pārvietojoties ostas akvatorijā vai veicot deviācijas darbus, ir obligāti:

32.1. kuģiem, kuru maksimālais garums ir lielāks par 60 m vai tilpība lielāka par 700 BT;

32.2. tankkuģiem un kuģiem ar bīstamām un piesārņojošām kravām neatkarīgi no to lieluma;

32.3. kuģiem, kuri ienāk ostā, lai tiktu utilizēti, nodrošinot uz kuģa vismaz divus sertificētus matrožus.

Loču izmantošanas nepieciešamību ostas flotes kuģiem nosaka ostas kapteinis katrā konkrētā gadījumā.

33. Akciju sabiedrības “TOSMARES KUĢU BŪVĒTAVA” uzņēmumam piegulošajā akvatorijā ir tiesīga izmantot uzņēmuma ločus, kas ir atbilstoši sertificēti.

34. Loču dienests Liepājas ostā strādā visu diennakti.

35. Locim ir kapteiņa padomdevēja tiesības. Loča atrašanās uz kuģa dienesta pienākumu pildīšanas laikā neatbrīvo kapteini no atbildības par kuģošanas drošību.

36. Loci piesaka KSD. Loču pakalpojuma sākums, kuģim ienākot ostā, un pakalpojuma beigas, izejot no ostas, ir bojas “A” dvarsa šķērsošana. Sarežģītos hidrometeoroloģiskos apstākļos, kad loča uzņemšana vai nodošana pie bojas “A” nav iespējama, locis, saskaņojot ar kapteini, var izmainīt uzņemšanas/nodošanas vietu.

37. Ostas kapteinis kabotāžas un līnijkuģiem var noteikt atkāpes no prasības par loču pakalpojumu obligātu izmantošanu, ja šo kuģu kapteiņi ir saņēmuši sertifikātus par atbrīvošanu no loču pakalpojumiem saskaņā ar spēkā esošajiem ārējiem normatīvajiem aktiem.

38. Par loča drošību un kuģa manevrēšanu loča pieņemšanas un nodošanas operāciju laikā, kā arī par nodrošinājumu ar atbilstošu trapu un aprīkojumu atbild kuģa kapteinis.

39. Ja pēc loča uzskatiem nepareizas kapteiņa rīcības rezultātā var izveidoties avārijas situācija, locis brīdina kuģa kapteini un nepieciešamības gadījumā ziņo par to ostas kapteinim lēmuma pieņemšanai.

40. Ja kuģis nav gatavs izmantot agrāk pasūtītā loča pakalpojumus, kapteinis paraksta loča kvīti un sedz loča izsaukuma izmaksas.

41. Sarežģītos hidrometeoroloģiskos apstākļos vai arī citu apstākļu iespaidā, locim, saskaņojot ar kuģu kapteiņiem, ir tiesības loču kuģa ķīļūdenī vest vienu vai vairākus kuģus, uzturot stabilus radiosakarus ar visiem apkalpojamiem kuģiem un KSD, kurš ar radara palīdzību kontrolē šādu kuģu satiksmi. Par šo pakalpojumu katrs kuģis maksā pilnu loču maksu.

42. Loču dienests neatbild par aizkavēšanos sliktu laika apstākļu vai nepareizas informācijas dēļ.

43. Pēc loča pieprasījuma kapteinis izmanto visus nepieciešamos kuģa vadīšanas līdzekļus, kā arī krasta radara pakalpojumus.

7. KUĢU STĀVĒŠANA UZ ENKURA

44. Kuģa noenkurošanas vietu nosaka KSD.

45. Kuģiem ostas akvatorijā atļauts stāties uz enkura šādās enkura stāvvietās, kas ierobežotas ar līnijām starp punktiem ar šādām koordinātām:

45.1. dziļūdens enkurvieta izmantojama visiem kuģiem:

45.1.1. P= 56o30’,00 N G= 20o43’,20 E,

45.1.2. P= 56o31’,20 N G= 20o48’,00 E,

45.1.3. P= 56o33’,20 N G= 20o44’,80 E,

45.1.4. P= 56o33’,20 N G= 20o48’,00 E;

45.2. vidējas tonnāžas kuģu enkurvieta izmantojama kuģiem ar iegrimi līdz 6 m:

45.2.1. P= 56o31’,20 N G=20o50’,00 E,

45.2.2. P= 56o31’,60 N G=20o52’,00 E,

45.2.3. P= 56o33’,00 N G=20o50’,10 E,

45.2.4. P= 56o33’,00 N G=20o52’,00 E;

45.3. maztonnāžas kuģu enkurvieta izmantojama tikai mazajiem kuģiem:

45.3.1. P= 56o30’,00 N G=20o53’,00 E,

45.3.2. P= 56o30’,00 N G=20o56’,00 E,

45.3.3. P= 56o30’,20 N G=20o53’,00 E,

45.3.4. P= 56o31’,00 N G=20o56’,00 E.

46. Atsevišķos gadījumos ar KSD atļauju var stāties uz enkura Priekšostā uz ziemeļiem no paralēles 5632’,80 N.

47. Peldošo līdzekļu nolaišana no kuģiem, kuri stāv uz enkura un kuriem ir brīvas prakses apliecība, atļauta tikai ar KSD atļauju.

48. Iekšējā reidā uz enkura stāvošiem kuģiem galvenajam dzinējam ir jābūt pastāvīgā gatavībā tūlītējai izmantošanai.

49. Iekšējā reidā uz enkura stāvošajiem kuģiem pēc KSD pieprasījuma iekšējais reids nekavējoties jāatstāj.

8. KUĢU IENĀKŠANA OSTĀ

50. Formalitātes kuģu ienākšanai un iziešanai no ostas reglamentē spēkā esošie ārējie normatīvie akti par kuģu ienākšanas un iziešanas formalitātēm ostā.

51. Ar aģentējošās firmas starpniecību kuģim jāinformē KSD par ienākšanu Liepājas ostā 48 stundas iepriekš. Informācijā jāsniedz šādas ziņas:

51.1. kuģa vārds, izsaukuma signāls, karogs, IMO identifikācijas numurs un MMSI numurs;

51.2. kuģa tips, BT un izmēri atbilstoši tilpības apliecībai;

51.3. maksimālā iegrime ienākot un paredzētā maksimālā iegrime izejot;

51.4. plānotais pienākšanas laiks;

51.5. pēdējā apmeklējuma osta;

51.6. ienākšanas iemesls;

51.7. kravas daudzums, veids, kravas saņēmējs;

51.8. kuģa aģentējošā firma;

51.9. paredzamais iziešanas laiks;

51.10. kopējais cilvēku skaits uz kuģa.

52. Atkārtota informācija ar precizējumiem kuģim jāsniedz 24 stundas pirms plānotās ienākšanas ostā.

53. Precīzs ienākšanas laiks kuģim jāpaziņo KSD 2 stundas pirms ienākšanas, bet ne vēlāk kā 1 stundu pirms pienākšanas pie “A” bojas dvarsa.

54. Ja brauciena laiks no iepriekšējās ostas līdz Liepājas ostai ir mazāks par 24 stundām, kuģim informācija par ienākšanu ostā jāsniedz ne vēlāk kā 1 stundu pēc izbraukšanas no iepriekšējās ostas.

55. Kuģim, kura tilpība ir mazāka par 700 BT, atļauja ienākt ostā jāpieprasa, atrodoties ne tuvāk par 3 jūdzēm no ostas vārtiem.

56. Ja uz kuģa atrodas bīstama vai piesārņojoša krava, jāievēro ziņošanas kārtība, kas noteikta spēkā esošajos ārējos normatīvajos aktos par ziņojumiem par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām.

57. Kuģiem ar sprādzienbīstamām kravām (1.klase pēc IMDG kodeksa) ienākšana Liepājas ostā atļauta ar ostas kapteiņa atsevišķu atļauju. Kuģiem ar radioaktīvām vielām (7.klase pēc IMDG kodeksa) ienākšana Liepājas ostā atļauta saskaņā ar ārējo normatīvo aktu prasībām.

58. Ienākt ostā kuģiem ar atomdzinēju vai kodolieročiem atļauts tikai saskaņā ar ārējo normatīvo aktu prasībām.

59. Kuģiem, kas pārvadā bīstamas kravas, ir jābūt speciāli aprīkotiem un piemērotiem atbilstoši IMDG kodeksa prasībām. Nomniekam jānodrošina atbilstošo bīstamo kravu pieņemšana savā teritorijā, uzglabāšana vai iekraušana citos kuģos vai transporta līdzekļos. Kuģiem, kas neievēro šo noteikumu prasības, ienākšana ostā aizliegta.

60. Uz visiem kuģiem, atrodoties Liepājas ostas teritorijā, ir jābūt paceltiem savas valsts un Latvijas Republikas karogiem atbilstoši ārējo normatīvo aktu prasībām.

61. Noformējot kuģa ienākšanu ostā, jāvadās pēc spēkā esošās LIEPĀJAS OSTAS FORMALITĀŠU TEHNOLOĢISKĀS SHĒMAS prasībām.

62. Kuģa ienākšanu ostā noformē ne vēlāk kā 12 stundu laikā pēc pietauvošanās.

63. No ekspluatācijas izņemtos kuģus, kurus ostā gatavojas ievilkt velkoņi vai citi kuģi, var ielaist ostā tikai pēc tam, kad nomnieks, kura piestātnē paredzēts novietot kuģi, rakstiski apstiprina šāda kuģa ievešanu un tā pieņemšanu, uzrāda un saskaņo ar ostas kapteini vai viņa pilnvarotu personu minētā kuģa vilkšanas plānu un citus dokumentus, kas apstiprina šādas operācijas drošību.

9. KUĢU SATIKSME OSTAS AKVATORIJĀ

64. Kuģu satiksmi ostas akvatorijā regulē un kuģus ar navigācijas un meteoroloģisko informāciju apgādā KSD. KSD darbības rajons ir Liepājas ostas akvatorija.

65. KSD organizē kuģu satiksmi rindas kārtībā, atbilstoši to pienākšanai reidā vai gatavībai iziet no ostas. Priekšroka satiksmei tiek dota šādā secībā:

65.1. kuģiem, kuri veic glābšanas darbus;

65.2. avārijas situācijā esošiem kuģiem;

65.3. Latvijas Republikas valsts dienestu kuģiem, kuri veic ārkārtējus uzdevumus;

65.4. līnijkuģiem;

65.5. pasažieru kuģiem;

65.6. kravas kuģiem, kas ierodas saņemt vai nodot kravu;

65.7. atsevišķos gadījumos, izvērtējot situāciju, kuģu satiksmes secību var mainīt ostas kapteinis vai viņu aizvietojoša persona.

66. KSD galvenie uzdevumi ar krasta radiolokācijas staciju un citu tehnisko līdzekļu palīdzību ir šādi:

66.1. organizēt drošu kuģu satiksmi ostas akvatorijā, kā arī uz ostas vadlīniju kanāliem (fārvateriem);

66.2. sniegt navigācijas un hidrometeoroloģisko informāciju kuģiem divas reizes dienā, kā noteikts šo noteikumu 16.punktā, un nepieciešamības gadījumos – pēc pieprasījuma, bet saņemot vētras brīdinājumus – nekavējoties;

66.3. kontrolēt kuģu stāvēšanu uz enkuriem atbilstoši norādītajām enkurvietām;

66.4. pastāvīgi kontrolēt peldošo navigācijas zīmju atrašanās vietas atbilstību norādītajām koordinātām;

66.5. koordinēt avārijas un glābšanas darbu norisi.

67. Krasta radiolokācijas pakalpojumus un citus kuģu satiksmes vadības pakalpojumus KSD sniedz visu diennakti.

68. Sniedzot navigācijas palīdzību kuģiem, KSD operatora sniegtajai informācijai ir ieteikuma raksturs un atbildība ierobežota aparatūras tehnisko iespēju līmenī. Krasta RLS neatbrīvo kuģa kapteini no atbildības par kuģa vadīšanu.

69. Ostas akvatorijā kuģu satiksme ir atļauta tikai kuģa kapteiņa vai kapteiņa pienākumu izpildītāja vadībā. Ostā strādājošo ostas flotes kuģu kapteiņi, kuri ostas akvatorijā manevrē un strādā patstāvīgi bez loču klātbūtnes, pirms darbības sākuma un turpinot darbību, ne retāk kā reizi gadā, saņem instruktāžu un atļauju no Ostas kapteiņa dienesta speciālistiem par kuģošanu ostas akvatorijā.

70. Kuģim, pārvietojoties ostas akvatorijā, jāievēro tāds minimālais ātrums, kas neapdraud citu peldošo līdzekļu stāvēšanu un darbības, ostas būvju un iekārtu drošību, un nodrošina kuģa manevrēšanas spējas. Kuģojot Tirdzniecības kanālā un Karostas kanālā, kuģa ātrums nedrīkst pārsniegt 4 mezglus.

71. Kuģojot ostā, kuģa sānsvere nedrīkst pārsniegt 5o, galsvere 1o.

72. Kuģu enkuriem, ja kuģi pārvietojas ostas akvatorijā, ir jābūt sagatavotiem tūlītējai lietošanai nepieciešamības gadījumā.

73. Zemūdens kabeļu vai citu zemūdens sistēmu trašu rajonos un 100 m uz abām pusēm no tiem stāšanās uz enkura ir aizliegta. Komunikāciju īpašniekiem šajos rajonos jāizliek labi redzamas brīdinājuma zīmes, kuras tumšā diennakts laikā ir apgaismotas.

74. Pasažieru pārvadāšana ostas akvatorijā atļauta tikai ar speciāli šim nolūkam aprīkotiem kuģiem ar atbilstošiem dokumentiem. Kuģiem, kuri pārvadā dokerus, krasta matrožus, ostas dienestu pārstāvjus, ir jābūt aprīkotiem ar glābšanas līdzekļiem attiecīgā daudzumā.

75. Kuģis satiksmi drīkst uzsākt tikai pēc atļaujas saņemšanas no KSD. Ja satiksme netiek uzsākta 20 minūšu laikā, satiksmes atļauju jāpieprasa atkārtoti.

76. Kuģu satiksme atļauta:

76.1. Brīvostā:

76.1.1. sauskravas kuģiem, kuru garums nepārsniedz 140 m, visu diennakti, ja vēja ātrums nepārsniedz 14 m/sek. un redzamība nav mazāka par 0,3 jūdzēm,

76.1.2. sauskravas kuģiem ar garumu no 140 līdz 170 m gaišā diennakts laikā, ja vēja ātrums nepārsniedz 10 m/sek. un redzamība nav mazāka par 0,3 jūdzēm,

76.1.3. sauskravas kuģiem ar garumu no 170 līdz 220 m gaišā diennakts laikā, ja vēja ātrums nepārsniedz 8 m/sek. un redzamība nav mazāka par 0,3 jūdzēm;

76.2. Ziemas ostā un Tirdzniecības kanālā:

76.2.1. sauskravas un tankkuģiem, kuru garums nepārsniedz 120 m, visu diennakti, ja vēja ātrums nepārsniedz 12 m/sek. un redzamība nav mazāka par 0,3 jūdzēm,

76.2.2. sauskravas un tankkuģiem ar garumu no 120 līdz 140 m (upes – jūras kuģi ar divām dzenskrūvēm) gaišā diennakts laikā, ja vēja ātrums no dienvidu, dienvidrietumu un rietumu virzieniem nepārsniedz 10 m/sek. un redzamība nav mazāka pa 0,3 jūdzēm;

76.3. Karostas kanālā:

76.3.1. sauskravas un tankkuģiem, kuru garums nepārsniedz 115 m, ja vēja ātrums nepārsniedz 10 m/sek. un redzamība nav mazāka par 0,3 jūdzēm,

76.3.2. sauskravas un tankkuģiem ar garumu no 116 līdz 140 m gaišā diennakts laikā, ja vēja ātrums nepārsniedz 8 m/sek. un redzamība nav mazāka par 0,3 jūdzēm.

77. Kuģu satiksmi ostā var pārtraukt, ja redzamība ir mazāka par 0,3 jūdzēm vai vēja ātrums pārsniedz 14 m/sek.

78. Galīgo lēmumu par kuģu satiksmes ierobežošanu vai atļaušanu pieņem ostas kapteinis vai viņu aizvietojoša persona.

79. Kuģiem, kuru garums nepārsniedz 40 m un kuriem ir kuģošanas ierobežojumi, Liepājas osta ir patvēruma vieta. Šāda kuģa kapteinis ir tiesīgs izlemt, vai sliktos meteoroloģiskos apstākļos atgriezties ostā vai palikt jūrā.

80. Pieļaujamās kuģu iegrimes nosaka ar ostas kapteiņa rīkojumu, vadoties pēc pēdējo ostas dziļumu mērījumu rezultātiem. Šīs iegrimes var operatīvi mainīt atkarībā no ūdens līmeņa vai dziļumu faktiskajām izmaiņām. Lēmumu par pieļaujamās kuģu iegrimes izmaiņām ir tiesīgs pieņemt ostas kapteinis vai viņu aizvietojoša persona.

81. Liepājas ostas akvatorijā uz fārvateriem ir noteikta vienvirziena satiksme. Apdzīšana minētajā rajonā ir aizliegta. Izvērtējot situāciju, KSD operators var atļaut atkāpi no šīm prasībām, ievērojot kuģošanas drošības prasības.

82. Kuģiem, kuru garums ir mazāks par 40 m un iegrime mazāka par 4 m, izņemot tankkuģus ar kravu, ienākot vai izejot uz fārvateriem, jādod ceļš lielākiem kuģiem, kuru manevrēšanu ierobežo to iegrime.

83. Kuģiem, kuri ienāk pa ostas vārtiem vai Tirdzniecības kanālā, jādod ceļš kuģiem, kuri iziet no ostas vai kanāla, ja KSD nav norādījis citādi.

84. Kuģiem, kas pārvietojas Tirdzniecības kanālā un pa loču vadlīniju abos virzienos, ir priekšroka attiecībā pret kuģiem, kuri nāk no Brīvostas, Ziemas ostas, Zvejnieku ostas, ja KSD nav norādījis citādi.

85. Veicot tauvošanās operācijas vienlaikus uz vairākiem kuģiem tuvumā esošajās piestātnēs, priekšroka ir kuģim, kurš tiek pietauvots.

86. Liepājas ostā noteiktas šādas kuģu apgriešanas vietas:

86.1. Tirdzniecības kanālā – kuģiem, kuru garums nepārsniedz 60 m;

86.2. Tirdzniecības kanāla un Ziemas ostas krustojumā – kuģiem, kuru garums nepārsniedz 140 m.

86.3. Karostas kanāla un Tosmares baseina krustojumā – kuģiem, kuru garums nepārsniedz 150 m;

86.4. Brīvostā pēc ieejas pa Brīvostas vārtiem – kuģiem, kuru garums nepārsniedz 220 m.

87. Smagos ledus apstākļos satiksmi ostas ūdeņos regulē saskaņā ar ostas kapteiņa sevišķiem rīkojumiem.

88. Ostas akvatorijā, neatkarīgi no vilkšanas veida, katrs velkonis var vilkt (stumt) tikai vienu kuģi vai peldlīdzekli.

89. Buru kuģiem satiksme atļauta tikai ar mehāniskā dzinēja palīdzību. Buru kuģiem bez mehāniskā dzinēja satiksme ostā atļauta tikai ar velkoņa palīdzību.

90. Kuģiem uz zemūdens spārniem satiksme ostas akvatorijā atļauta tikai tiem esot ūdens izspaida stāvoklī.

10. KUĢU STĀVĒŠANA OSTĀ

91. Piestātnes kuģu apkalpošanai jāsagatavo nomniekam. Tās ir jāsagatavo pirms kuģa pienākšanas. Tauvošana pie nesagatavotām piestātnēm ir aizliegta.

92. Kuģi piestātnēs ir droši jāpietauvo. Piesienamās tauvas ir jāapgādā ar speciāliem vairogiem, kas nepieļauj grauzējdzīvnieku pārvietošanos. Kuģa mehānismu dzesēšanas sistēmas ūdens izvada atveres ir jāapgādā ar aizsegvairogiem.

93. Kuģa īpašnieks ir atbildīgs par jebkuriem bojājumiem ostas piestātnēm, iekārtām vai būvēm un citiem kuģiem, kurus ir nodarījis tā kuģis.

94. Tankkuģiem, stāvot pie Tirdzniecības kanāla un Karostas kanāla piestātnēm, ir jābūt pietauvotiem ar priekšgalu uz ostas izeju. Atsevišķos gadījumos ar ostas kapteiņa atļauju šos kuģus var atbrīvot no šīs prasības.

95. Stāvēšana pie piestātnes atļauta ne vairāk kā divos korpusos, bet neaizņemot vairāk kā vienu trešdaļu no kanāla platuma. Stāvēšana vairāk kā divos korpusos pieļaujama ar ikreizēju ostas kapteiņa atļauju.

96. Kuģim, stāvot ostā, kuģa apkalpes locekļu skaitam ir jābūt tādam, kas nodrošina kuģa pārtauvošanu un drošu stāvēšanu. Kuģa tehniskajam stāvoklim un apgādei jānodrošina kuģa jūrasspēja un ugunsdrošība. Kuģiem ar bīstamām kravām ir jābūt gataviem tūlītējai iziešanai no ostas.

97. Peldošo līdzekļu nolaišanai no kuģiem jāsaņem KSD atļauju.

98. Stāvot pie piestātnes, izjaukt kuģa galveno dzinēju, stūres iekārtu vai enkura iekārtas atļauts tikai ar ostas kapteiņa un Nomnieka piekrišanu.

99. Uz kuģa, stāvot pie piestātnes, jāizliek drošs un labi apgaismots traps. Trapa tuvumā jābūt sardzei, glābšanas riņķim ar līni un avārijas plānam (penālis) ar atkoriģētu trauksmes sarakstu. Ja traps nav īpaši aprīkots, tad zem tā ir jābūt drošības tīklam.

100. Tumšā diennakts laikā pie piestātnes stāvoša kuģa ārējam bortam jābūt labi apgaismotam.

101. Kuģis, stāvot pie piestātnes, drīkst pieslēgties krasta komunikācijām tikai ar komunikāciju īpašnieka atļauju.

102. Stāvot pie piestātnes vai uz enkura, aizliegts turēt aiz borta izvirzītas kustīgās konstrukcijas, ja tas nav saistīts ar kravas operācijām vai citu pamatotu darbību.

103. Kuģim, stāvot pie piestātnes, ir atļauts veikt gatavības pārbaudi, darbinot galveno dzinēju ar pieslēgtu dzenskrūvi tikai uz maziem apgriezieniem un ne ilgāk par 1 – 2 minūtēm. Šie ierobežojumi neattiecas uz dzenskrūvi ar grozāmām lāpstiņām “0” stāvoklī.

104. Kuģu kapteiņiem nekavējoties jāziņo Ostas kapteiņa dienestam par visiem ar kuģošanu saistītajiem negadījumiem, ugunsgrēkiem, degvielas vai smērvielu noplūdēm no kuģa, kravas vai kuģa materiālu izkrišanu vai noplūdi aiz borta, bojājumiem, kas nodarīti citiem kuģiem, ostas būvēm vai navigācijas ierīcēm un nelaimes gadījumiem ar cilvēkiem uz kuģa.

105. Tauvot kuģus otrā korpusā pie kuģiem ar bīstamām kravām un kuģiem, uz kuriem notiek fumigācija, ir aizliegts.

106. Kuģim, stāvot pie piestātnes vai uz enkura, aizliegts veikt korpusa tīrīšanas un krāsošanas darbus, izņemot speciāli aprīkotas vietas kuģu remontu rūpnīcās un darbnīcās.

107. Nepieciešamības gadījumā (ugunsgrēks, plūdi un citi ārkārtēji apstākļi) ostas kapteinis ir tiesīgs pieprasīt kuģa pārvietošanu uz kuģa īpašnieka rēķina.

108. Kuģim neveicot kravas operācijas, nepieciešamības gadījumā ostas kapteinis ir tiesīgs pieprasīt kuģa pārvietošanu uz citu piestātni.

109. Nepieciešamības gadījumā ostas kapteinis ir tiesīgs norādīt kuģa pietauvošanai jebkuru brīvu piestātni līdz jautājuma atrisināšanai par kuģa turpmāko stāvēšanas vietu, informējot par lēmumu nomnieku.

110. Kuģiem aizliegts lietot enkurus Karostas kanālā un Tosmares baseinā.

11. KUĢA IZIEŠANA NO OSTAS

111. Kuģim aizliegts iziet no ostas, ja tas nav noformējis iziešanu OKD.

112. Noformējot kuģa iziešanu no ostas, jāvadās pēc spēkā esošās LIEPĀJAS OSTAS FORMALITĀŠU TEHNOLOĢISKĀS SHĒMAS prasībām.

113. Izejot no ostas, kuģa sānsvere nedrīkst pārsniegt 3, iegrime nedrīkst pārsniegt pieļaujamo un galsvere (diferents) uz priekšu nedrīkst pārsniegt vairāk kā 0,3% no kuģa ūdenslīnijas garuma. Gadījumā, ja pārsniegtas šīs normas, kuģis tiek izlaists jūrā tikai pēc minēto trūkumu novēršanas.

114. Kuģiem, kurus pēc remonta izmēģina gaitā, OKD jāiesniedz:

114.1. kapteiņa pieteikums;

114.2. cilvēku saraksts, kuri atradīsies uz kuģa;

114.3. Latvijas Republikā atzītas organizācijas (klasifikācijas sabiedrības) atļauja izmēģinājuma braucienam.

115. Uz kuģa, kas gatavojas iziet no ostas, esošo glābšanas līdzekļu daudzumam jāatbilst kuģa dokumentos norādītajam. Faktiskais cilvēku skaits uz kuģa nedrīkst pārsniegt atļauto.

116. Iziešana jūrā OKD nav jānoformē, ja kuģis iziet jūrā sniegt palīdzību avarējušiem kuģiem, cilvēkiem, kā arī pēc ostas kapteiņa rīkojuma.

117. OKD atļauja iziešanai jūrā derīga 24 stundas. Ja pēc atļaujas saņemšanas ir mainījusies kuģa apkalpe, tā tehniskais stāvoklis vai krava, kuģa kapteinim par to jāziņo OKD.

118. Pasažieru kuģiem, pirms iziešanas no ostas, jāiesniedz OKD pilns pasažieru saraksts saskaņā ar spēkā esošajiem ārējiem normatīvajiem aktiem par kuģu pasažieru reģistrācijas kārtību.

12. ŪDENSLĪDĒJU DARBI OSTĀ

119. Jebkādus ūdenslīdēju darbus ostas akvatorijā drīkst veikt ar OKD atļauju. Ūdenslīdēju darbu veikšanai pakalpojuma sniedzējam ir jāsaņem attiecīga licence, ūdenslīdējiem ir jābūt sertificētiem. Uzsākot un pabeidzot ūdenslīdēju darbus, par to jāinformē KSD operators.

120. Ūdenslīdēju darbu veikšanas laikā uz kuģiem, kas veic šos darbus, ir jābūt paceltām zīmēm vai ieslēgtām signālugunīm saskaņā ar COLREG 72 prasībām.

121. Kuģiem, braucot garām kuģošanas līdzekļiem, kas nodarbojas ar ūdenslīdēju darbiem, jāiet lēngaitā un jāturas pēc iespējas tālāk no tiem.

13. VELKOŅU DARBĪBA OSTAS AKVATORIJĀ

122. Kuģim nepieciešamo velkoņu skaitu un jaudu nosaka kuģa kapteinis pēc loča ieteikuma. Strīdu gadījumus izšķir ostas kapteinis.

123. Velkoņu darbu vada un par velkoņu drošību atbild tauvā velkamā kuģa kapteinis. Par negadījumu izraisītajām sekām atbild kuģa kapteinis, ja nav pierādīta velkoņa vaina.

124. Velkot tauvā kuģi bez apkalpes, darbus vada velkoņa kapteinis, kurš ir atbildīgs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja vilkšanā piedalās vairāk kā viens velkonis, darbus vada spēcīgākā velkoņa kapteinis.

125. Velkoņi uztur drošus sakarus ar velkamo kuģi.

126. Kuģa kapteinim ir tiesības atteikties no pasūtītā velkoņa pakalpojumiem vienu stundu pirms pieteiktā laika. Ja kuģis atsakās no velkoņa pakalpojumiem mazāk nekā vienu stundu pirms operācijas sākuma, kuģis šos pakalpojumus nomaksā par faktiski patērēto laiku, velkonim ejot pie kuģa un atgriežoties stāvvietā, atbilstoši stundas tarifa likmei.

127. Vismaz vienu velkoni izmanto:

127.1. visi tankkuģi, izņemot, ja tie ir balastā un nav sprādzienbīstami, un specializēti sauskravu kuģi ar bīstamu un piesārņojošu kravu;

127.2. visi kuģi pēc galvenā dzinēja, sistēmu un mehānismu remonta, kas ietekmē kuģu satiksmes drošību;

127.3. visi kuģi, kuru maksimālais garums ir lielāks par 60 m vai tilpība lielāka par 700 BT, Karostas kanālā;

127.4. visas baržas;

127.5. visi kuģi, kuri ienāk ostā, lai tiktu utilizēti;

127.6. visi kuģi, kuriem galvenie dzinēji nav darba kārtībā.

128. Vismaz divus velkoņus izmanto:

128.1. visi 127. punktā minētie kuģi, kuru garums pārsniedz 150 m;

128.2. visi kuģi atpakaļgaitā, ja to garums pārsniedz 60 m, kuri ienāk vai iziet no Tirdzniecības kanāla.

129. Velkoņu izmantošanas nepieciešamību ostas flotes kuģiem nosaka ostas kapteinis.

14. OSTAS PADZIĻINĀŠANAS DARBI

130. Padziļināšanas darbus ostas akvatorijā veic pēc saskaņošanas ar Ostas pārvaldi un ostas kapteini, kā arī attiecīgas atļaujas saņemšanas Valsts vides dienestā.

131. Strādājot ostas akvatorijā, padziļināšanas kuģis operatīvi informē KSD par enkuru un trošu izvietojumu.

132. Uz ostā strādājošiem padziļināšanas kuģiem ir paceltas zīmes vai ieslēgtas signālugunis atbilstoši COLREG 72 prasībām. Paceltās zīmes vai iedegtās signāl­ugunis nedod atļauju iet garām padziļināšanas kuģim, bet norāda iespējamo pusi, gar kuru tiks atļauta kustība.

133. Kuģim, tuvojoties padziļināšanas kuģim, jādod COLREG 72 paredzētais skaņas signāls un jāsagaida atbildes signāls par turpmāk atļautajām darbībām. Garām ejošajam kuģim jāuztur pastāvīgi radiosakari ar padziļināšanas kuģi un jāseko tā norādījumiem.

134. Nestrādājošiem padziļināšanas kuģiem un gruntsvedējkuģiem ir aizliegts aizņemt fārvaterus.

135. Ja padziļināšanas kuģim vienlaicīgi tuvojas kuģi no pretējiem virzieniem, priekšroka ir kuģiem, kas virzās uz ostas izeju.

136. Padziļināšanas un gruntsvedējkuģi jebkuras satiksmes uzsākšanai pieprasa atļauju KSD.

15. MAZO KUĢU SATIKSME OSTĀ

137. Personām, kuras vada mazos kuģus un jahtas, ir jābūt klāt šo kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesību apliecībai un ikgadējās kuģošanas līdzekļa tehniskās apskates aktam atbilstoši ārējo normatīvo aktu prasībām.

138. Mazie kuģi drīkst iziet jūrā tikai ar OKD atļauju pie vēja ātruma un viļņu augstuma jūrā, kas nepārsniedz tos, kas uzrādīti kuģošanas līdzekļa dokumentos.

139. Mazie kuģi ostas akvatorijā un uz fārvateriem nedrīkst traucēt citu kuģu satiksmi.

16. UGUNSDROŠĪBA OSTĀ

140. Par ugunsdrošību katrā ostas iecirknī ir jāatbild attiecīgās ostas teritorijas valdītājam, īpašniekam vai nomniekam, kuram savā darbībā jāievēro un jāpilda visas spēkā esošajos ārējos normatīvajos aktos ietvertās prasības. Šo prasību ievērošana ir obligāta visām juridiskajām un fiziskajām personām ostas teritorijā.

141. Par ugunsdrošību uz kuģiem, kuri atrodas ostas akvatorijā, atbild un ugunsdrošības prasību izpildi nodrošina kuģa kapteinis.

142. Kuģiem, atrodoties ostas akvatorijā, to ugunsdzēsības sistēmām un aprīkojumam ir jābūt darba kārtībā un gatavībā tūlītējai lietošanai. Ja kuģa ugunsdzēsības sistēmas nav darba kārtībā, tad kuģim ir jābūt gatavam pieslēgties krasta sistēmām.

143. Atklājot ugunsgrēka izcelšanos uz kuģa, kuģa sardzei jāizsludina trauksme, jāorganizē ugunsgrēka likvidācija, jāziņo KSD un pilsētas ugunsdzēsības dienestam, kurš nepieciešamības gadījumā piedalās ugunsdzēšanas darbos.

144. Atklājot ugunsgrēku ostas teritorijā, personai, kas to atklājusi, nekavējoties jāinformē attiecīgais nomnieks un jāuzsāk ugunsgrēka likvidācija visiem pieejamiem līdzekļiem.

145. Nomniekam pēc ugunsgrēka atklāšanas vai paziņojuma par ugunsgrēku saņemšanas jāizsludina trauksme, jāinformē KSD un pilsētas ugunsdzēsības dienests, jāorganizē ugunsgrēka dzēšana.

146. Izceļoties ugunsgrēkam ostas teritorijā, kuģim ir jābūt gatavam atstāt bīstamo rajonu.

147. Darbu ar uguni veikšanai uz kuģošanas līdzekļiem nepieciešams saņemt rakstisku atļauju saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

148. Darbu ar uguni veikšanai ostas teritorijā jāsaņem rakstiska atļauja no attiecīgās teritorijas īpašnieka vai nomnieka apstiprinātās atbildīgās personas par šīs teritorijas ugunsdrošību.

149. Darbu ar uguni veikšanas atļauju kuģu remontu uzņēmumos izsniedz attiecīgā uzņēmuma ugunsdrošības speciālists.

17. BUNKURĒŠANA

150. Kuģa uzpildīšanu ar degvielu vai citu ugunsbīstamu kravu drīkst veikt tikai tad, ja visas kuģa ugunsdzēsības iekārtas, sistēmas un inventārs ir darba kārtībā un ir saņemta OKD atļauja. Šādu operāciju laikā uz kuģiem gaišā diennakts laikā jāpaceļ signālkarogs “B” (BRAVO), tumšā diennakts laikā – jāieslēdz, visapkārt horizontam redzama, sarkanas gaismas signāluguns.

151. Naftas produktu un gāzes tankkuģiem degvielas uzpildīšana jāveic pirms vai pēc kravas operācijām, bet ne to laikā.

152. Degvielas uzpildīšanu kuģi veic Ostas pārvaldes atļautās vietās no krasta stacionārām iekārtām, bunkurētājkuģiem un autocisternām.

153. Eļļas uzpildīšanu no autocisternām kuģi veic pie visām piestātnēm, saskaņojot to ar piestātnes valdītāju, īpašnieku vai nomnieku, ievērojot Ostas pārvaldes noteikto kārtību.

154. Degvielas uzpildīšanu no autocisternām mazie kuģi, ostas flotes un atpūtas kuģi veic pie Tirdzniecības kanāla piestātnēm Nr.80 – Nr.94, ievērojot Ostas pārvaldes noteikto kārtību.

155. Bunkurēšanas operācijas tiek veiktas ievērojot Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Rekomendācijas drošai bīstamo kravu transportēšanai un ar to sais­tītajām aktivitātēm ostās.

18. VIDES AIZSARDZĪBA

156. Kuģiem un kuģošanas līdzekļiem, neatkarīgi no to piederības un karoga, kā arī juridiskām un fiziskām personām, kas darbojas vai atrodas ostas teritorijā, jārīkojas atbilstoši MARPOL 73/78 un Helsinku konvencijas prasībām, kā arī atbilstoši šo Ostas noteikumu prasībām.

157. Uz kuģiem, kas atrodas ostas akvatorijā, jebkuri naftas, kaitīgo vielu, bilžu, sateču ūdeņu sistēmu aizvaru vārstiem ir jābūt aizvērtiem un aizzīmogotiem. Šo ūdeņu atsūknēšana aiz borta ir aizliegta.

158. Kuģiem, kas atrodas ostas akvatorijā, ir atļauts lietot tikai tās tualetes, kurām ir ierīkota slēgtā vai bioloģiskās attīrīšanas un uzkrāšanas sistēma. Pretējā gadījumā tualetes ir slēgtas un aizzīmogotas.

159. Katra piestātne ir apgādāta ar atkritumu konteineriem trīs veidu atkritumiem – sauso, pārtikas produktu un naftas produktus saturošo slaukāmmateriālu savākšanai.

160. Pirms ostas atstāšanas kuģim jānodod stacionārajām vai pārvietojamajām kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas iekārtām:

160.1. visus kuģa radītos atkritumus un piesārņotos ūdeņus;

160.2. visus kravas pārpalikumus saskaņā ar MARPOL 73/78 prasībām.

161. Pirms ostas atstāšanas uz kuģa atstāto kuģa radīto atkritumu daudzums nedrīkst pārsniegt 25% no kuģa atkritumu uzkrāšanas tilpņu vai konteineru ietilpības.

162. Kuģus, kuri ir iesaistīti regulārā satiksmē un bieži un regulāri piestāj ostās, Ostas pārvalde pēc saskaņošanas ar Valsts vides dienestu var atbrīvot no šo noteikumu 160.punktā minēto prasību izpildes, ja ir nodrošināta šo kuģu radīto atkritumu nodošana un obligāto maksu samaksa ostās, kuras atrodas kuģa maršrutā.

163. Lai kuģi, kas iesaistīts regulārā satiksmē un bieži un regulāri piestāj ostās, atbrīvotu no šo noteikumu 160.punktā minēto prasību izpildes, kuģa kapteinis, kuģa īpašnieks vai kuģa operators iesniedz Ostas pārvaldē iesniegumu, kurā norādīti šādi dati:

163.1. osta, kurā kuģis regulāri nodod atkritumus;

163.2. cik bieži kuģis ienāk ostā;

163.3. reisu ilgums;

163.4. atkritumu uzglabāšanas tilpņu vai konteineru ietilpība.

164. Kuģi, kuri ienāk ostā, lai tiktu utilizēti, deklarē un nodod visus uz kuģa esošos atkritumus un piesārņotos ūdeņus ārējos normatīvajos un likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

165. Kuģa utilizāciju uzsāk tikai pēc 164. punkta nosacījumu izpildes. Kuģa utilizācija pirms atkritumu nodošanas var tikt uzsākta, saņemot OKD vadītāja atļauja un utilizējamo kuģi norobežojot ar bonām.

166. Naftas un ķīmisko produktu piestātnēs pirms kravas operāciju uzsākšanas visus tankkuģus ierobežo ar bonām. Naftas un ķīmisko produktu savākšanas ierīces ir gatavībā saskaņā ar piestātnes avāriju likvidācijas plānu.

167. Katrā naftas piestātnē ir naftas produktu absorbenti, kas nodrošina vismaz 1 m3 naftas produktu absorbēšanu, un skimmeris ar jaudu ne mazāku kā 20 m3/ h. Par minēto prasību izpildi ir atbildīgs piestātnes vai termināla operators.

168. Līdz naftas produktu pārkraušanas sākumam kuģa kapteinis:

168.1. nodrošina kuģa klāja noteku aizvēršanu;

168.2. pārbauda sakaru drošību starp kuģi un kravas operatoru, kuģi un naftas savācējkuģi, kuģi un KSD;

168.3. nodrošina kuģa apkalpes gatavību izpildīt visas vides aizsardzības prasības atbilstoši piestātnes kontrolkartei.

169. Paziņojumā par kuģa gatavību pieņemt naftas produktus jāuzrāda pieļaujamais iekraušanas ātrumu m3/ h.

170. Ja naftas produktu pārkraušanas laikā rodas šo produktu izlējums vai noplūde uz klāja vai aiz borta, kravas operācijas nekavējoties jāpārtrauc. Kuģa kapteinim par to nekavējoties jāziņo kravas operatoram, KSD un Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Liepājas nodaļai.

171. Ostas akvatorijā aizliegts izmantot preparātus (dispergentus), kuri izšķīdina vai nogremdē peldošus naftas produktus.

172. Ostas akvatorijā aizliegts:

172.1. mazgāt kuģa klāju un korpusu, novadīt aiz borta visa veida naftu saturošus produktus, kaitīgas un bīstamas vielas, naftas produktus saturošus balasta ūdeņus, bilžu, sateču un citus netīrus ūdeņus;

172.2. mest aiz borta jebkādus atkritumus, kravas atliekas, separāciju un tās atliekas, pārtikas produktus;

172.3. lietot kuģu inseneratorus;

172.4. peldēties;

172.5. nodarboties ar rūpniecisko zveju.

173. Pārkraušanas atkritumus vai lūžņus, kuri rodas kuģu pārkraušanas vai remonta laikā, no piestātnes jānovāc attiecīgā kuģa apkalpei vai kuģa īpašnieka pilnvarotai personai.

174. Naftas un ķīmisko produktu piestātnēs, terminālos vai citos paaugstinātas bīstamības kravu apstrādes rajonos nedrīkst uzsākt saimniecisko darbību pirms Valsts vides dienests un Ostas pārvalde nav apstiprinājusi naftas un ķīmisko produktu avārijas noplūdes likvidācijas plānu.

175. Ostā aizliegts iekraut un izkraut beramās kravas pie nelabvēlīgiem laika apstākļiem – vēja ātruma virs 10 m/sek., ja piestātne nav aprīkota ar slēgto iekraušanas sistēmu.

176. Visus zaudējumus, kuri apkārtējai videi radušies kuģa apkalpes nepareizu darbību rezultātā – naftas noplūde, atkritumu izmešana, kravas noplūde vai izmešana – sedz vainīgā kuģa īpašnieks vai fraktētājs. Piestātnes operatora radītos zaudējumus sedz operators.

19. MUITAS, ROBEŽSARDZES UN SANITĀRAIS REŽĪMS

177. Liepājas ostas muitas, robežsardzes un sanitāro režīmu nosaka spēkā esošie ārējie normatīvie akti.

178. Liepājas ostas režīmu personu un preču kustībai nosaka Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti un spēkā esošie LIEPĀJAS OSTAS REŽĪMA NOTEIKUMI, kurus apstiprina Ostas pārvalde.

20. KUĢU UN OSTAS IEKĀRTU DROŠĪBA

179. Kuģu un ostas iekārtu drošību ostā nodrošina katras atsevišķas teritorijas valdītājs, īpašnieks vai nomnieks, pamatojoties uz spēkā esošajiem ārējiem normatīvajiem aktiem, Liepājas ostas režīma noteikumiem un Starptautiskā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksa prasībām.

180. Caurlaižu režīma vispārējo kārtību ostas teritorijā, autotransporta un gājēju satiksmes kārtību nosaka spēkā esošie LIEPĀJAS OSTAS REŽĪMA NOTEIKUMI.

181. Ostas teritorijā jebkurai personai jābūt klāt personu apliecinošam dokumentam. Personas dokuments jāuzrāda pēc ostas apsardzes, robežsardzes, muitas vai OKD darbinieku pieprasījuma.

182. Cilvēki un sauszemes transporta līdzekļi ostas teritorijā var ieiet vai iebraukt tikai caur caurlaižu punktiem

183. Kuģu apkalpes locekļus un to piederīgos ielaiž ostas teritorijā atbilstoši caurlaidēs iesniegtajiem apkalpju un pasažieru sarakstiem, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.

21. OSTAS MAKSAS

184. Ostas maksu tarifus nosaka Liepājas SEZ valde. Maksas par navigācijas pakalpojumiem tarifu pēc Latvijas Jūras administrācijas padomes priekšlikuma nosaka satiksmes ministrs. Maksimālos tarifus maksām par pakalpojumiem nosaka konkrētais saimnieciskās darbības veicējs. Šos robežlīmeņus apstiprina Liepājas SEZ valde.

185. Liepājas ostā ir noteiktas šādas maksas:

185.1. ostas maksas:

185.1.1. kravas maksa,

185.1.2. kanāla maksa,

185.1.3. loču maksa,

185.1.4. mazo kuģu maksa,

185.1.5. pasažieru maksa,

185.1.6. piestātnes maksa,

185.1.7. sanitārā maksa,

185.1.8. tonnāžas maksa;

185.2. maksa par jūras navigācijas pakalpojumiem.

186. Liepājas ostā ir noteikti maksimālie maksu robežlīmeņi šādiem maksas pakalpojumiem:

186.1. cieto atkritumu un naftas savākšanas pakalpojumi;

186.2. tauvošana;

186.3. ugunsdzēsēju pakalpojumi;

186.4. velkoņu pakalpojumi un citu peldošu līdzekļu izmantošana;

186.5. dzeramā ūdens piegāde.

187. Kuģim, pirms iziešanas no Liepājas ostas, jāsamaksā visas ostas maksas, maksas par jūras navigācijas pakalpojumiem un maksas par tam sniegtajiem pakalpojumiem.

188. Kuģa aģentējošā firma pilnībā atbild par Liepājas ostas maksu iekasēšanu no kuģa īpašnieka vai fraktētāja un veic to nomaksu atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.

22. ATBILDĪBA PAR OSTAS NOTEIKUMU NEIEVĒROŠANU

189. Par Ostas noteikumu pārkāpšanu ir atbildīga jebkura juridiskā vai fiziskā persona saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu un citiem spēkā esošajiem ārējiem normatīvajiem aktiem.

190. Ostas pārvalde nav atbildīga par jebkuras citas juridiskās vai fiziskās personas darbības vai bezdarbības rezultātiem un ir tiesīga panākt Ostas noteikumu pārkāpšanas dēļ jebkuru ostai radušos zaudējumu pilnu kompensāciju.

191. Visus Ostas noteikumu pārkāpumus savas kompetences robežās izskata:

191.1. ostas pārvaldnieks;

191.2. ostas kapteinis – par kuģošanas drošības jautājumiem.

192. Ja kuģis, stāvēdams ostā, kļūst bīstams apkārtējai videi, cilvēkiem, ostas būvēm un navigācijas iekārtām vai citiem kuģiem, to var izraidīt no ostas par kuģa īpašnieka līdzekļiem.

193. Kuģi var aizturēt vai arestēt Liepājas ostā atbilstoši ārējos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

194. Ostas noteikumu nezināšana neatbrīvo to pārkāpēju no likumā paredzētās atbildības.

195. Juridiskajai vai fiziskajai personai, kura normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā nav saņēmusi attiecīgu Ostas pārvaldes atļauju, aizliegts veikt jebkura veida darbību, kā arī pildīt jebkurus ar ostas darbību saistītus pienākumus ostā.

196. Ostas noteikumu nodaļās “Vides aizsardzība”, “Padziļināšanas darbi” paredzētos pārkāpumus un visus ar zvejniecību saistītos pārkāpumus izskata un lēmumus atbilstoši savai kompetencei pieņem Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde vai Ostas pārvalde.

197. Lai nodrošinātu ostas darbību pēc izmaiņām ārējos normatīvajos aktos, Ostas noteikumos var izdarīt grozījumus. Ja grozījumi netiek veikti, vadās pēc normatīvajiem aktiem.

23. PAPILDU NOSACĪJUMI

198. Visiem kuģiem un uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrības), organizācijām, juridiskām un fiziskām personām, kas atrodas vai darbojas Liepājas ostā, bez Ostas noteikumos minētajiem Latvijas Republikas un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem jāievēro šādu dokumentu prasības:

198.1. Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Rekomendācijas drošai bīstamo kravu transportēšanai un ar to saistītajām aktivitātēm ostās;

(IMO Recommendations on the Safe Transport of Dangeous Cargoes and Related Activities in Port Areas (SJO cirkulārs MSC/Circ.675);

198.2. Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Kravu drošas kraušanas un nostiprināšanas kodekss (IMO Code of Safe Practice for Cargo Stowage and Securing (SJO rezolūcija A.714 (17));

198.3. Ro–ro terminālu droša darbība, 1997.gads. (ICHCA Safe Operation of Ro–ro Terminals, 1997);

198.4. Droša darbība uz konteineru kuģiem, 1998.gads. (ICHCA Safe Working on Container Ships, 1998);

198.5. Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Beramkravu pārvadātāju iekraušanas un izkraušanas drošas prakses kodekss (BLU kodekss), (Code of Practice for the Safe Loading and Unloading of Bulk Carriers (BLU Code), SJO rezolūcija A.862 (20));

198.6. Starptautiskās Jūrniecības organizācijas/ Starptautiskās Darba organizācijas/ ANO Eiropas ekonomisko lietu komitejas Vadlīnijas kravas transporta vienību iepakošanai (IMO/ ILO/ UN ECE Guidelines for Packing of Cargo Transport Units (CTUs, 1997));

198.7. Starptautiskās Ostu asociācijas Bīstamas kravas un Ostas vide (IAPH Dangerous Goods and Port Environment);

198.8. Starptautiskā naftas tankkuģu un terminālu drošības rokasgrāmata ISGOTT (ICS/ OCIMF/ IAPH International Safety Guide for oil tankers and terminals);

198.9. Starptautiskais Graudu drošas pārvadāšanas kodekss (International Code for the Safe Carriage of Grain in Bulk, SJO rezolūcija MSC.23(59));

198.10. Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Drošas prakses kodekss kokmateriālu pārvadāšanai uz kuģa klāja un tā grozījumi (Code of Safe Practice for Ships Carrying Timber Deck Cargoes, as amended, SJO rezolūcija A.715(17));

198.11. Starptautiskais kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodekss (Code of International Ship and Port Facilities Security, The Chapter XI–2 of the International Convention for the Safety of Life at Sea (SOLAS), 1974.);

198.12. 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, ar 1978.gada grozījumiem (International Convention for the Prevention of Pollution from Ships (Marpol 73/ 78), 1973./78.);

198.13. 1972.gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (Convention on the International Regulations for Perventing Collisions at Sea (COLERG 72), 1972.).

Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs U.Sesks

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!