4. Nodarbinātība

Šajā iedaļā par reģistrēto nestrādājošo un bezdarbnieku skaitu un bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaitu izmantota Nodarbinātības valsts dienesta informācija, par bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaitu - Valsts sociālās apdrošināšanas fonda informācija. Saskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas standartiem valsts iedzīvotāji tiek iedalīti ekonomiski aktīvajos un ekonomiski neaktīvajos.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ir abu dzimumu personas, kas pārskata periodā piedāvā savu darbu materiālo vērtību ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Tie ietver kā civilos ekonomiski aktīvos iedzīvotājus, tā arī personas, kas dien armijā. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no nodarbinātajiem un nestrādājošajiem iedzīvotājiem, kuri aktīvi meklē darbu (gan reģistrētie Nodarbinātības valsts dienestā, gan nereģistrētie).

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji ir abu dzimumu personas neatkarīgi no vecuma, ieskaitot personas, kas jaunākas par darbspējas vecumu, kuras nevar pieskaitīt ne pie nodarbinātajiem iedzīvotājiem, ne arī pie darba meklētājiem (mājsaimnieces, nestrādājošie invalīdi, mācību un citu iestāžu audzēkņi un studenti darbspējas vecumā, kas nestrādā un nemeklē darbu, nestrādājošie pensionāri u.c.).

Nodarbināto iedzīvotāju skaitā ietilpst sabiedriskajā sektorā (valsts iestādēs un uzņēmumos, sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās un to uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu 50% un vairāk) un privātajā sektorā (uzņēmējsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu līdz 50%, visu veidu uzņēmējsabiedrībās bez valsts kapitāla daļas, individuālajos uzņēmumos, arī zemnieku saimniecībās, piemājas un personiskajās palīgsaimniecībās, individuālajā darbā) nodarbinātie. To skaitā neietilpst mācību iestāžu audzēkņi darbspējas vecumā, kas mācās, bet nestrādā algotu darbu.

Nodarbināto iedzīvotāju vidējais skaits tiek rēķināts, pamatojoties uz darbaspēka izlases apsekojuma rezultātiem, uzņēmumu pārskatu datiem, kā arī atsevišķu nozaru statistikas informāciju.

Nodarbinātības valsts dienestā reģistrēto nestrādājošo skaitā ietilpst darbspējas vecuma personas, kas pārskata periodā bija bez darba, aktīvi meklēja darbu un bija gatavas nekavējoties sākt strādāt. Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par nodarbinātību" par bezdarbnieku atzīstams darba spējīgs nestrādājošs Latvijas Republikas pilsonis vai ārvalstnieks (bezvalstnieks), kurš saņēmis pastāvīgas uzturēšanās atļauju vai kuram pasē ir Iedzīvotāju reģistra atzīme ar personas kodu, ir darbspējas vecumā, kuram nav citu ienākumu vismaz minimālās darba algas apmērā, kurš neveic uzņēmējdarbību, meklē darbu un ir reģistrēts Nodarbinātības valsts dienestā pēc pieraksta vietas un vismaz reizi mēnesī griežas šajā dienestā. Starpību starp nestrādājošo un bezdarbnieku skaitu veido reģistrētie nestrādājošie, kuri nav ieguvuši bezdarbnieka statusu vai kuri gaida lēmumu par bezdarbnieka statusa piešķiršanu.

Ilgstošais bezdarbnieks ir bezdarbnieks, kas darbu nevar atrast ilgāk nekā 12 mēnešus.

Bezdarba līmenis - Nodarbinātības valsts dienestā reģistrēto un bezdarbnieku statusu ieguvušo īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā gada beigās, procentos.

Par darba meklētājiem tiek uzskatītas visas personas, kas nestrādā un nav pagaidu prombūtnē no darba, aktīvi meklē darbu un tā atrašanas gadījumā ir gatavas sākt darbu. To skaits aprēķināts pamatojoties uz darbaspēka izlases apsekojuma razultātiem.

Darba meklētāju īpatsvars - nestrādājošo darba meklētāju (gan Nodarbinātības valsts dienestā reģistrēto, gan nereģistrēto) īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā vidēji gadā, procentos.

Darbaspēka izlasveida apsekojums (DA) sācies 1995. gada novembrī, turpmāk notiek katra gada maijā un novembrī, un tā mērķis ir iegūt detalizētu informāciju par situāciju Latvijas darba tirgū, par iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti. DA tiek veikts, intervētājiem aptaujājot mājsaimniecībās dzīvojošas peronas 15 un vairāk gadu vecumā. Aptaujas lapās iekļauti būtiski iedzīvotāju darbību raksturojoši jautājumi, un tās sagatavotas saskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas izstrādāto un starptautiski pieņemto metodoloģiju darbaspēka apsekojumu jomā, kas nodrošina iegūtās informācijas salīdzināmību ar citām valstīum. DA sniedz informāciju par iedzīvotāju, tai skaitā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, skaitu sadalījumā pēc dažādām pazīmēm (dzimuma, vecuma, izglītības, dzīves vietas, nodarbinātības statusa, veicamā darba veida, darba vietas ekonomiskās darbības veida, tās atrašanās vietas un īpašuma formas, amatiem un profesijām, nostrādātā laika u.tml.), kā arī ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju un nestrādājošo darba meklētāju skaitu.

Apsekojumā visi jautājumi tiek uzdoti par apsekojuma nedēļu, t.i., kalendāro nedēļu no pirmdienas līdz svētdienai pirms intervijas dienas.

1999. gada novembrī DA nejaušās izlases rezultātā Rīgā tika atlasītas 1700 mājsaimniecības, kurās aptaujāja visus mājsaimniecības locekļus 15 un vairāk gadu vecumā (kopsummā apmēram 3500 cilvēku).

4.-1. EKONOMISKI AKTĪVO IEDZĪVOTĀJU GADA VIDĒJAIS SKAITS