Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs A.Šlesers

Uz jaut.nr.90 – dok.nr.5318

Par attieksmi pret darbiniekiem a/s “Air Baltic Corporation”

Atbildot uz jūsu 2006.gada 26.janvāra vēstules Nr.8/7-2-6 jautājumiem, informējam, ka saskaņā ar a/s “Air Baltic Corporation” sniegto informāciju:

1) ar visiem pilotiem, kas atrodas darba tiesiskajās attiecībās ar a/s “Air Baltic Corporation”, ir noslēgti darba līgumi;

2) darba samaksa a/s “Air Baltic Corporation” pilotiem netiek diferencēta pēc pilsonības, bet gan tikai pēc to kvalifikācijas, kopējā stāža un nolidoto stundu skaita, ievērojot Darba likumā noteikto;

3) Valsts valodas likuma 6.panta 4.daļa nosaka, ka ārvalstu speciālistiem un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ārvalstu pārvaldes locekļiem, kuri strādā Latvijā, jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai, vai pašiem jānodrošina tulkojums valsts valodā.

Aviācijas nozares likumdošanas pamats ir Konvencija par starptautisko civilo aviāciju (Čikāgas konvencija), kas nosaka, ka viena no aviācijas darba valodām ir angļu valoda. Tādējādi kā ārvalstu pilots, tā arī Latvijas pilsonis, kurš pilda pilota pienākumus, darba laikā sazinās angļu valodā.

Ar cieņu,

satiksmes ministrs A.Šlesers

2006.gada 30.janvārī

Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs,
Latvijas Bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks H.Ancāns

Uz jaut.nr.91 – dok.nr.5327

Par valsts palīdzību trūcīgajiem pārtikas iegādē

Augsti godātie kungi!

Atbildot uz jūsu 2006.gada 26.janvāra vēstuli, informējam, ka Latvijas Banka vairākkārt ir paudusi bažas par to, ka inflācijas kāpums Latvijā, kas aizsākās jau 2003.gada beigās, ir vērtējams kā nopietna problēma, un ir atkārtoti vērsusi uzmanību uz nepieciešamību šīs problēmas risināšanā iesaistīties arī citām valsts institūcijām, kuru rīcībā ir instrumenti, kas var tikt izmantoti cenu kāpuma mazināšanā.

Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu 2005.gada jūnija beigās tika izveidota starpministriju darba grupa, lai izstrādātu inflācijas ierobežošanas pasākumu plānu. Tajā piedalījās arī Latvijas Bankas pārstāvji. Viens no priekšlikumiem dotās darba grupas izstrādātajā rīcības plānā bija PVN samazināšana pārtikas produktiem no 18% uz 5%. Šī pasākuma ietekme uz inflāciju būtu pietiekami nozīmīga – sagaidāmais inflācijas samazinājums ap 2% punktiem atkarībā no tirgotāju rīcības un iespējamā pieprasījuma pieauguma pēc citām precēm vai pakalpojumiem. Tas būtu instruments, kas labvēlīgi ietekmētu mazturīgo iedzīvotāju reālo pirktspēju.

Atbildot uz Jūsu jautājumu attiecībā uz Latvijas Bankas kompetencē esošajiem inflācijas ierobežošanas pasākumiem, varam informēt, ka 2004.gada martā Latvijas Banka paaugstināja refinansēšanas likmi par 50 bāzes punktiem un šī paša gada jūlijā tika paaugstināta banku obligāto rezervju prasību likme no 3% uz 4%. 2004.gada novembrī refinansēšanas likme tika paaugstināta līdz 4% un tika paplašināta banku obligāto rezervju bāze, iekļaujot tajā banku saistības pret ārvalstu bankām un ārvalstu centrālajām bankām ar noteikto termiņu vai brīdinājuma termiņu par izņemšanu līdz 2 gadiem. 2005.gada jūlijā obligāto rezervju likme tika paaugstināta no 4% līdz 6% un šī paša gada novembrī – no 6% līdz 8%.

Līdz ar lata pārsaisti pie eiro un Latvijas iestāšanos valūtas kursa mehānismā II, kas tika veikts saskaņā ar valdības izvirzīto mērķi 2008.gadā Latvijā ieviest eiro, procentu likmju instrumentu efektivitāte inflācijas iegrožošanai ir izzudusi, un līdz ar to Latvijas Bankas instrumentu klāstā inflācijas mazināšanai faktiski ir palikusi tikai banku obligāto rezervju noteikšana, un šis instruments, kā jau iepriekš minēts, pēdējā laikā ir ticis aktīvi izmantots.

Latvijas Banka joprojām uzskata, ka inflācija Latvijā ir būtiska problēma, tomēr vienlaikus mēs apzināmies, ka centrālās bankas rīcībā esošo instrumentu izmantošana vien var izrādīties nepietiekama, lai dotu nozīmīgu pozitīvu efektu cenu pieauguma mazināšanai. Tādēļ mēs uzskatām, ka problēmas risināšanā būtu jāiesaistās arī citām valsts institūcijām un tikai kopīgiem spēkiem, veicot plašu pasākumu kompleksu, inflācijas problēma Latvijā būtu atrisināma.

Ar patiesu cieņu,

Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs

Latvijas Bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks H.Ancāns

2006.gada 1.februārī

Ministrs M.Roze

Uz jaut.nr.91 – dok.nr.5327A

Par valsts palīdzību trūcīgajiem pārtikas iegādē

Zemkopības ministrija atbilstoši Ministru prezidenta rezolūcijai Nr.46/SAN-336 un Saeimas kancelejas vēstulei Nr.12/2-7-N/14 ir izskatījusi Saeimas deputātu jautājumus Ministru prezidentam (reģ.nr.91) un, savstarpēji saskaņojot ar Finanšu ministriju, savu kompetenču ietvaros sniedz atbildes uz uzdotajiem jautājumiem.

1. Kādi plāni ir valdībai, lai samazinātu cenu pieaugumu pirmās nepieciešamības pārtikas precēm, kas ražotas Latvijā, kā arī sniegtu palīdzību pārtikas produktu iegādē Latvijas mazturīgajiem iedzīvotājiem?

Pārtikas preču cenu pieauguma samazināšanas instrumenti ir tādi paši kā kopējās inflācijas ierobežošanai, jo Latvijā pārtikas preču cenas netiek regulētas (skatīt atbildi uz jautājumu nr.2).

Apzinoties, ka cenu kāpums lielāku iespaidu atstāj uz mazāk turīgiem iedzīvotājiem, valdība ir veikusi virkni pasākumu, lai nodrošinātu minimālo ienākumu paaugstināšanu. Tā no 2006.gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga ir paaugstināta līdz 90 latiem. Vienlaikus tika turpināta iepriekšējā gadā iesāktā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma palielināšana, kas no 2006.gada 1.janvāra ir 32 lati mēnesī, bet nodokļa atvieglojumu apmērs par apgādībā esošām personām paaugstināts līdz 22 latiem mēnesī. Nākamajos gados ir plānots turpināt minimālās mēneša darba algas un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma palielināšanu.

Attiecībā uz valsts sociālajiem pabalstiem informējam, ka, sākot ar 2006.gada janvāri, ir palielināts valsts atbalsts atsevišķām iedzīvotāju grupām noteiktās situācijās, kas saistītas ar papildu izdevumiem vai nespēju gūt ienākumus un kuru kompensēšana nav paredzēta no sociālās apdrošināšanas sistēmas:

1. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra palielinājums vispārējā gadījumā no 35 latiem uz 45 latiem (Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumi Nr.883 “Grozījums Ministru kabineta 2005.gada 26.jūlija noteikumos Nr.561 “Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību””), līdz ar to palielinot apbedīšanas pabalsta apmēru valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja nāves gadījumā no 70 latiem uz 90 latiem un valsts speciālā pabalsta Latvijas neatkarības atgūšanas procesā bojāgājušo personu bērniem apmēru no 70 latiem uz 90 latiem, kā arī valsts sociālā pabalsta Černobiļas stacijas atomenerģijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem apmēru no 35 latiem uz 45 latiem (Ministru kabineta 2005.gada 13.decembra noteikumi Nr.939 “Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 12.oktobra noteikumos Nr.851 “Noteikumi par valsts sociālo pabalstu Černobiļas atom­elektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un mirušo Černobiļas atom­elektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku ģimenēm””). Minēto pabalstu apmēru palielinājuma nodrošināšanai 2006.gada valsts budžetā papildus piešķirts 1 013 2,0 tūkst. latu, kā arī pensijas apgādnieka zaudējuma gadījumā (65% apmērā no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta) apmēra palielināšanai papildus valsts budžetā piešķirts 942,0 tūkst. latu.

2. Piemaksu pie bērna piedzimšanas pabalsta noteikšana: 100 latu apmērā par pirmo bērnu, 150 latu – par otro bērnu un 200 latu – par trešo un katru nākamo bērnu (Ministru kabineta 2005.gada 8.novembra noteikumi Nr.839 “Grozījums Ministru kabineta 2005.gada 8.marta noteikumos Nr.166 “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā bērna piedzimšanas pabalstu””). Bērna piedzimšanas pabalsta apmēra palielinājuma nodrošināšanai 2006.gada valsts budžetā papildus piešķirts 3 302,6 tūkst. latu.

3. Bērna invalīda kopšanas pabalsta noteikšana 50 latu mēnesī (Ministru kabineta 2005.gada 13.decembra noteikumi Nr.940 “Noteikumi par bērna invalīda kopšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību”).

Papildus informējam, ka ar 2006.gada 1.janvāri ir palielināts pabalsta apmērs garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai no 21 lata uz 24 latiem (Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumi Nr.881 “Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 9.decembra noteikumos Nr.693 “Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni un pabalsta apmēru garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai””), kas tiek izmaksāts no pašvaldību budžetiem.

Attiecībā uz valsts pensijām, pabalstiem un kaitējuma atlīdzībām, kas tiek izmaksātas no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta, informējam par tālāk minēto.

Saskaņā ar grozījumiem likumā “Par valsts pensijām” ar pārejas noteikumu 15.punktu mainīta pensiju indeksācijas kārtība no 2006.gada līdz 2014.gada decembrim, lai paaugstinātu tieši zemo valsts pensiju apmērus, nosakot, ka:

1) līdz 2009.gada 31.decembrim valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas 1.aprīlī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu, un 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem, bet no 2010.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim – pārskatāmas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem;

2) valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, līdz 2009.gada 31.decembrim pārskatāmas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu, bet no 2010.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim – pārskatāmas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem.

Likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam” atbilstoši Labklājības ministrijas iesniegtajai informācijai papildu izdevumi valsts pensiju indeksācijām (izdevumi 2005.gada indeksācijām un izdevumi 2006.gada indeksācijām) ir 52,6 milj. latu apmērā.

Kā arī saskaņā ar grozījumiem likumā “Par valsts pensijām” ar pārejas noteikumu 41.punktu noteikts, ka Latvijā dzīvojošajiem vecuma pensijas saņēmējiem, kuru kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kuriem piešķirtās (pārrēķinātās) pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz 105 latus (ieskaitot Latvijas institūcijas, ES un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu un valstu, ar kurām noslēgti starptautiski līgumi, izmaksājamo pensijas daļu), līdz 2009.gada 31.decembrim par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim un ņemts vērā, piešķirot (pārrēķinot) pensiju, paredzēta piemaksa par katru darba stāža gadu pie vecuma pensijas atbilstoši sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā plānotajiem līdzekļiem. Atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumu Nr.891 “Noteikumi par ikmēneša piemaksu pie vecuma pensijas” 5.punktam piemaksas apmērs par vienu apdrošināšanas stāža gadu ir 19 santīmi. Līdz ar to saskaņā ar noteikumiem pievienoto Labklājības ministrijas izstrādāto anotāciju vidējais piemaksas apmērs vecuma pensijai vienam pensionāram 2006.gadā būs 6,63 lati mēnesī. Piemaksu pie vecuma pensijām nodrošināšanai 2006.gada valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā piešķirti papildus 30 002,0 tūkst. latu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumiem Nr.883 “Grozījums Ministru kabineta 2005.gada 26.jūlija noteikumos Nr.561 “Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību”” valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ar 2006.gadu ir 45 lati mēnesī. Atbilstoši noteikumiem pievienotajai anotācijai 2006.gada valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā papildus nepieciešams 13 385,9 tūkst. latu. Līdz ar to valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielinājums ietekmē:

1) garantēto vecuma pensijas apmēru atkarībā no apdrošināšanas stāža (ar stāžu līdz 20 gadiem no 38,5 latiem uz 49,5 latiem, ar stāžu no 20 līdz 30 gadiem no 45,5 latiem uz 58,5 latiem, ar stāžu virs 30 gadiem no 52,5 latiem uz 67,5 latiem);

2) garantētās invaliditātes pensijas apmēru atkarībā no invaliditātes grupas (I grupas invalīdiem no 56 latiem uz 72 latiem, II grupas invalīdiem no 49 latiem uz 63 latiem, III grupas invalīdiem no 35 latiem uz 45 latiem);

3) pensijas apgādnieka zaudējuma gadījumā apmēru, kuru garantēto apgādnieka zaudējuma pensiju izmaksā no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta (no 35 latiem uz 45 latiem);

4) apbedīšanas pabalsta bezdarbnieka nāves gadījumā apmēru (no 105 latiem uz 135 latiem);

5) kaitējuma atlīdzības sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību apmēru atkarībā no darbspēju zaudējuma pakāpes (ar darbspēju zaudējumu pakāpi 10–19% no 24,5 latiem uz 31,5 latiem, ar zaudējumu pakāpi virs 20% no 35 latiem līdz 45 latiem);

6) apdrošināšanas atlīdzības sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību apmēru;

7) kaitējuma atlīdzības apmēru Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem ar noteikto III grupas invaliditātes pakāpi no 35 latiem uz 45 latiem;

8) kaitējuma atlīdzības apmēru Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidētājiem ar noteiktu darbspēju zaudējuma pakāpi (ar darbspēju zaudējumu pakāpi no 10 – 19% no 24,5 latiem uz 31,5 latiem, ar darbspēju zaudējumu pakāpi virs 20% no 35 latiem uz 45 latiem).

Lai sniegtu palīdzību pārtikas produktu iegādē Latvijas mazturīgajiem iedzīvotājiem, 2005.gada 29.novembrī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.909 “Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām”. Minētie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek īstenota programma Latvijā.

Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Eiropas Padomes 1987.gada 10.decembra regulu (EK) Nr.3730/87, kas nosaka vispārīgos noteikumus pārtikas piegādei no intervences uzkrājumiem noteiktām organizācijām izdalīšanai Kopienas vistrūcīgākajām personām, paredz, ka katru gadu tiek pieņemts plāns pasākumu organizēšanai attiecībā uz Eiropas Kopienas trūcīgajām personām, veicot ieguldījumu tās vistrūcīgāko pilsoņu labklājībā, un Eiropas Komisijas 1992.gada 20.oktobra regulu 3149/92 (RRK), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus pārtikas piegādei no intervences krājumiem trūcīgākajām personām Kopienā nosaka detalizēti kārtību, kā dalībvalstīm realizēt minēto programmu.

Šo programmu finansē no Eiropas Kopienu budžeta Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda Garantiju nodaļas.

Latvija 2005.gada 15.februārī pieteicās uz programmu, un līdz 31.maijam Zemkopības ministrija nosūtīja Eiropas Komisijai informāciju par to, kādi produkti un kādos apjomos tiks saražoti programmas ietvaros, kā arī trūcīgo skaitu un saražotā produkta dienas normu vienam trūcīgajam. Programmas ietvaros valsts vistrūcīgākās personas 2006.gadā saņems bezmaksas baltmaizi (vienai personai izdales reizē 0,4 kg), programmā iekļauto trūcīgo personu skaits 2006.gadā ir 170–180 tūkst., tās ir personas, kam mēneša ienākumi nepārsniedz 24 latus, un personas bez noteiktas dzīvesvietas.

2005.gada 8.novembra Komisijas regula Nr.1819/2005, ar ko pieņem plānu, kā dalībvalstīm sadalīt 2006.budžeta gadā iekļautos līdzekļus pārtikas iegādei no intervences krājumiem vistrūcīgākajām personām, nosaka, ka programmas realizēšanai Latvijā piešķirts 19 706 tonnas kviešu no intervences krājumiem, pieejamie finansiālie resursi 2 096 236 eiro, tai skaitā līdz 5% paredzēts transporta un labdarības organizāciju administratīvām izmaksām.

2005.gada 29.novembra Ministru kabineta noteikumi Nr.909 “Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām” nosaka kārtību, kādā tiek īstenota programma Latvijā.

Programmu administrējoša institūcija ir Lauku atbalsta dienests Pārtikas un veterinārais dienests ir atbildīgs par produktu kvalitātes nekaitīgumu un normatīvo aktu par pārtikas produktu apriti izpildi ražošanas uzņēmumos, kā arī baltmaizes izdales punktu reģistrāciju Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā.

Saskaņā ar iepriekšminēto Ministru kabineta noteikumu 2.punktu Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts sadarbībā ar Labklājības ministriju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju noteica labdarības organizācijas, kas veic baltmaizes dalīšanu, un labdarības organizācijas informēja Lauku atbalsta dienestu par pārtikas produktu izdales vietu adresēm, nepieciešamo produktu daudzumu un piegādes periodiskumu (skat.1.tabulu).

Līdz š.g.6.februārim Lauku atbalsta dienests izsludinās atklātu konkursu, lai noteiktu komersantu, kas pārstrādās, iepakos un piegādās labdarības organizācijām produktus no intervences krājumiem.

Baltmaizes dalīšanu trūcīgajām personām izdales vietās plānots uzsākt no 1.aprīļa.

1.tabula

Labdarības organizāciju pieteikumi 2006.gada programmai

2. Kādus konkrētus pasākumus veiks Latvijas Banka un valdība inflācijas samazināšanai un cenu pieauguma, tai skaitā pirmās nepieciešamības pārtikas precēm, apturēšanai – bez tā, ka tiek iesniegti analītiski materiāli un referāti par mūsu nelabvēlīgajiem apstākļiem Eiropas Savienības institūcijās?

Ņemot vērā faktorus, kas noteica cenu kāpumu 2004. un 2005.gadā, ir skaidrs, ka galvenie pasākumi, lai samazinātu inflācijas līmeni nākamajos gados, ir saistīti ar atbildīgas fiskālās politikas īstenošanu, stingrāku monetāro un kreditēšanas politiku, kā arī konkurences veicināšanu un uzņēmējdarbības atbalstu. Vienlaikus jāuzsver, ka atsevišķi inflāciju noteicošie faktori, piemēram, pasaules naftas cenu kāpums, ir ārpus valdības ietekmes sfēras. Tāpat arī jāņem vērā, ka straujā ekonomiskā attīstība ir būtiski paaugstinājusi kopējo pieprasījumu tautsaimniecībā un tas līdztekus inflācijas gaidu faktoram tuvākajos gados turpinās ietekmēt cenu pieaugumu, tomēr ir sagaidāms, ka inflācijas līmenis pakāpeniski samazināsies.

Lai samazinātu inflācijas pieaugumu, valdība atteicās no akcīzes nodokļa degvielai paaugstināšanas 2006.gadā, kā arī pagarināja pārejas periodu pievienotās vērtības nodokļa piemērošanai siltumenerģijas piegādēm iedzīvotājiem. Latvijas Banka 2005.gadā, lai samazinātu kreditēšanas straujās izaugsmes ietekmi uz inflāciju, vairākkārt ir paaugstinājusi obligāto rezervju prasības komercbankām.

Makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana ir būtiska valdības darbības prioritāte, tādējādi tiek rūpīgi sekots līdzi inflācijas attīstībai un tiek analizēti to nosakošie faktori un iespējamās sekas. Nepieciešamības gadījumā tiks izstrādāti papildu priekšlikumi inflācijas ietekmes mazināšanai.

Zemkopības ministrs M.Roze

2006.gada 1.februārī