• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lēmums par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2006. gada 8. februārī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.02.2006., Nr. 24 https://www.vestnesis.lv/ta/id/127668

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lēmums par Saeimas 2006. gada 2. februāra sēdes sasaukšanu un sēdes darba kārtību

Vēl šajā numurā

09.02.2006., Nr. 24

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lēmums par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2006. gada 8. februārī

 

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2006.gada 8.februārī pulksten 17.00:

1. Deputātu B.Cileviča, I.Ribakova, A.Bartaševiča, V.Orlova un V.Agešina jautājums izglītības un zinātnes ministrei I.Druvietei (jautājumu reģistra nr.92)
“Par finansējumu plānotajai skolotāju algu palielināšanai”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

2. Deputātu A.Klementjeva, J.Urbanoviča, I.Ribakova, V.Orlova un A.Vidavska jautājums īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietāsA.Latkovskim (jautājumu reģistra nr.93)
“Par sabiedrības integrācijas politiku valstī”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

3. Deputāta A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums finanšu ministram O.Spurdziņam (jautājumu reģistra nr.94)
“Par ienākumiem no hipotekārajām ķīlu zīmēm, kā arī Latvijas valsts un pašvaldību parādzīmēm 2005.gadā”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

4. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums finanšu ministram O.Spurdziņam (jautājumu reģistra nr.95)
“Par nodibinājuma “Sorosa fonds – Latvija” projektu ietvaros izmaksātajām stipendijām un atlīdzībām, kuras izmaksātas 2005.gadā ārpus darba tiesiskajām attiecībām ar bezpeļņas organizāciju – sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Sorosa fonds– Latvija””
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

5. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums finanšu ministram O.Spurdziņam (jautājumu reģistra nr.96)
“Par nodokļu likumdošanas iespējamo dažu izmaiņu ietekmi uz budžeta ieņēmumu daļu”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

6. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, I.Solovjova un S.Fjodorova jautājums finanšu ministram O.Spurdziņam (jautājumu reģistra nr.97)
“Par Valsts kases iespējām apkalpot pakalpojumu sfēras uzņēmumu un organizāciju kontus”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

Saeimas priekšsēdētājas vietā

Saeimas priekšsēdētājas biedre V.Muižniece

 

 

Pielikums

Par finansējumu plānotajai skolotāju algu palielināšanai

Cien. ministres kundze!

2005.gada 20.decembrī Ministru kabinets pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumos Nr.746 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”, kuri stājās spēkā 2006.gada 1.janvārī.

Grozījumi ar 2006.gada 1.janvāri paredz skolotāju algu pieaugumu par 20 latiem par vienu slodzi, piemaksas par klases (grupas) audzināšanu un citus uzlabojumus.

Tomēr jau tagad konstatēts, ka šim mērķim no valsts budžeta nav piešķirts pietiekams finansējums, piemēram, Rīgā plānotajai skolotāju algu palielināšanai pietrūkst 580 084 lati.

Tādēļ lūdzam Jūs, ministres kundze, atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir aprēķinājusi, cik daudz naudas pietrūkst plānotajai skolotāju algu palielināšanai valstī kopumā? Cik liela ir šī summa?

2. Kādi ir IZM priekšlikumi valdībai par to, no kādiem avotiem var saņemt trūkstošo finansējumu (līdzekļu pārdale, valsts budžeta grozījumi u.c.)? Kad ir iespējams šos papildu līdzekļus iegūt un vai netiks kavēta plānotā skolotāju algu paaugstināšana?

3. Par kādu summu vidēji pieaugs skolotāju algas, ja pilnā apmērā tiks izpildīti MK 20.12.2005. noteikumi Nr.746, un kāda varētu būt šī summa, ja netiks atrasts papildu finansējums?

4. Kura valsts institūcija ir vainojama nepilnīgā valsts papildu finansējuma piešķiršanā skolotāju algu palielināšanai?

Ar cieņu

LR 8.Saeimas deputāti: B.Cilevičs, I.Ribakovs,
A.Bartaševičs, V.Orlovs, V.Agešins

2006.gada 1.februārī

 

 

Par sabiedrības integrācijas politiku valstī

God. ministra kungs!

A.Kalvīša vadītā valdība, kuras ministrs Jūs esat, ir uzsākusi savu otro un pēdējo darbības gadu. Valdības deklarācijā, kuru Jūs apņēmāties pildīt, ir noteikti atbildīgi uzdevumi arī sabiedrības integrācijas jomā. Diemžēl mums rada bažas situācija valstī, jo 9. Saeimas vēlēšanu gadā pieaug dažādi radikāli viedokļi, kārtējo reizi cenšoties sadalīt Latvijas iedzīvotājus pēc tautības, pilsonības un nodzīvotajiem gadiem Latvijā.

Mūsuprāt, Jūsu vadītā ministrija ir nepietiekami aktīva, lai mazinātu šīs sabiedrības integrācijai negatīvās tendences, kuras izpaužas pat Jūsu valdībā pārstāvētās partijas līderu publiskās runās.

Tādēļ lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kā, Jūsuprāt, tiek pildīta valdības deklarācija sabiedrības integrācijas jomā? Kuru punktu izpilde etnopolitikas sadaļā Jums rada vislielākās grūtības un kā Jūs plānojat tās pārvarēt?

2. Kā Jūs plānojat mazināt radikālo viedokļu etnopolitikas jomā pieauguma sabiedrībā negatīvo ietekmi 9. Saeimas vēlēšanu gadā? Kāda ir Jūsu attieksme pret Jūsu partijas biedra Saeimas deputāta K.Šadurska izteikumiem partijas “Visu Latvijai” dibināšanas kongresā, kuros skaidri tika deklarēts princips “Latviju latviešiem”?

3. Kādus pasākumus Jūs kā sabiedrības integrācijas ministrs plānojat veikt, lai nepieļautu radikāļu sadursmes 16.marta pasākumu laikā?

4. Mēs būtu pateicīgi no Jums kā sabiedrības integrācijas ministra saņemt konkrētu informāciju par Jūsu personīgo ieguldījumu starpnacionālās spriedzes mazināšanai un nepieļaušanai (likumprojekti, MK noteikumu projekti, publikācijas, publiskas uzstāšanās u.c.).

Ar cieņu

LR 8.Saeimas deputāti: A.Klementjevs, J.Urbanovičs,
I.Ribakovs, V.Orlovs, A.Vidavskis

2006.gada 1.februārī

 

 

Par ienākumiem no hipotekārajām ķīlu zīmēm, kā arī Latvijas valsts un pašvaldību parādzīmēm 2005.gadā

Godājamais Spurdziņa kungs!

Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas deputāti uzskata, ka Finanšu ministrija veic nepietiekamus pasākumus, lai iekasētu papildu ieņēmumus valsts budžetā.

Sakarā ar to lūdzam Jūs sniegt atbildi, ar kādām papildu likumdošanas iniciatīvām budžeta ieņēmumu daļas palielināšanā plāno uzstāties Finanšu ministrija un kāds nodokļu apjoms un kādi nodokļi tiek plānoti tuvākajā laikā. Lūdzam arī paziņot, kāds apjoms budžeta ienēmumu daļā ir iegūts 2005.gadā no hipotekārajām ķīlu zīmēm, kā arī Latvijas valsts un pašvaldību parādzīmēm.

Ar cieņu

LR 8.Saeimas deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

2006.gada 1.februārī

 

 

Par nodibinājuma “Sorosa fonds – Latvija” projektu ietvaros izmaksātajām stipendijām un atlīdzībām, kuras izmaksātas 2005.gadā ārpus darba tiesiskajām attiecībām ar bezpeļņas organizāciju – sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Sorosa fonds – Latvija”

Godājamais Spurdziņa kungs!

Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas deputāti uzskata, ka nodokļu likumdošana, kas pašlaik darbojas, un vienlaikus Finanšu ministrija, kas ar atbildīga par nodokļu likumu izpildi, netaisnīgi, tendenciozi uzliek nepanesamu nodokļu slogu sociāli neapgādātajai iedzīvotāju daļai: invalīdiem, pensionāriem, valsts skolu skolotājiem. Nepamatoti zema ir minimālā darba alga un nepamatoti mazs ir šīs algas ar nodokli neapliekamais minimums. Vienlaikus ar to virkne iedzīvotāju ienākumu netiek aplikti ar nodokli un tiem ir nepamatoti atvieglojumi.

Godājamais ministra kungs!

Lūdzam Jūs sniegt atbildi par nodibinājuma “Sorosa fonds – Latvija” projekta ietvaros izmaksātajām stipendijām un atlīdzībām, kuras izmaksātas 2005.gadā ārpus darba tiesiskajām attiecībām ar bezpeļņas organizāciju sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Sorosa fonds – Latvija”.

Ar cieņu

LR 8.Saeimas deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

2006.gada 1.februārī

 

 

Par nodokļu likumdošanas iespējamo dažu izmaiņu ietekmi uz budžeta ieņēmumu daļu

Godājamais Spurdziņa kungs!

Valstī pastāvošā sistēma aplikšanai ar nodokļiem ilgu laiku nežēlīgi aplaupa sabiedrības mazturīgos iedzīvotāju slāņus un sīkos uzņēmējus.

Godājamais ministra kungs, sakiet, lūdzu, kā mainīsies budžeta ieņēmumu daļa, ja:

1) atbrīvot no ienākuma nodokļa maksāšanas visus pensionārus;

2) palielināt ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu līdz iztikas minimuma līmenim, t.i., līdz 105 latiem;

3) atbrīvot no ienākuma nodokļa maksāšanas valsts skolu skolotājus;

4) ņemot vērā iepriekš minētos noteikumus, noteikt šādas progresīvās likmes iedzīvotāju ienākumu nodokļiem:

līdz 105 LVL – 0%;

no 105 LVL līdz 200 LVL – 5%;

no 200 LVL līdz 400 LVL – 10%;

no 400 LVL līdz 600 LVL – 15%;

no 600 LVL līdz 800 LVL – 20%;

no 800 LVL līdz 1000 LVL – 25%;

no 1000 LVL un vairāk – 30%;

5) noteikt progresīvo ienākuma nodokli uzņēmumiem pēc šādiem kritērijiem, ja: komersanti un komercsabiedrības, kuru apgrozījumi gadā:

nepārsniedz 45 000 LVL, gadā maksā nodokli – 0% likmi;

ja apgrozījumi gadā ir:

no 45 000 LVL līdz 250 000 LVL – 2,5% likmi;

no 250 000 LVL līdz 1 000 000 LVL – 7% likmi.

Ja apgrozījums gadā ir vairāk nekā 1 000 000 LVL, bet šie uzņēmumi nav iekļauti Finanšu ministrijas Lielo nodokļu maksātāju reģistrā, tad tie maksā nodokli – 15% likmi.

Finanšu ministrijas Lielo nodokļu maksātāju reģistra dalībnieki maksā nodokli – 20% likmi.

Ar cieņu

deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs, M.Bekasovs,
S.Fjodorovs, I.Solovjovs

2006.gada 1.februārī

 

 

Par Valsts kases iespējām apkalpot pakalpojumu sfēras uzņēmumu un organizāciju kontus

Daudzām pakalpojumu sfēras organizācijām: namu pārvaldēm, “Lattelekom” u.c. ir konti komercbankās. Tas neapmierina pilsoņus, tie sūdzas par nepieciešamību apmaksāt komunālos pakalpojumus, kā arī rēķinus par “Lattelekom” pakalpojumiem komercbankās, kur par to no pilsoņiem papildus iekasē komisijas naudu viņus apkalpojošās bankas labā. Tas pilsoņiem liekas netaisnīgi, tā kā komercbankas bez tā, ka tās acīmredzot ne jau bez maksas to apkalpotajām struktūrām savāc naudu par pakalpojumiem (namu pārvaldēm, “Lattelekom” u.c.), iegūst lietošanā ievērojamas naudas summas, kas palielina šo banku aktīvus.

Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas deputāti vēlētos saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1) Kādi normatīvie akti dod iespēju apkalpojošās sfēras uzņēmumiem un organizācijām izvēlēties apkalpošanai komercbankas?

2) Kādas komercbankas nodarbojas ar pašvaldības uzņēmumu apkalpošanu?

3) Kādas ir līgumattiecības starp pašvaldības uzņēmumiem un komerc-
bankām iedzīvotāju apkalpošanā, cik šāda apkalpošana maksā pašvaldības uzņēmumiem?

4) Kā varētu organizēt darbu iedzīvotāju apkalpošanai Valsts kases struktūrās maksājumu iekasēšanai pakalpojumu sfēras uzņēmumu un organizāciju labā, tajā skaitā namu pārvaldēm un pašvaldības uzņēmumiem bez komisijas naudas iekasēšanas no iedzīvotājiem?

Ar cieņu

deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs, M.Bekasovs,
I.Solovjovs, S.Fjodorovs

2006.gada 1.februārī

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!