Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2000. gada 17. oktobra protokola izraksts Nr. 49 "Informācija par Latvijas Nacionālā nodarbinātības plāna 2000. gadam izpildes gaitu 2000. gada I pusgadā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.11.2000., Nr. 406/408 https://www.vestnesis.lv/ta/id/12749-informacija-par-latvijas-nacionala-nodarbinatibas-plana-2000-gadam-izpildes-gaitu-2000-gada-i-pusgada

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta 14. novembra sēdē

Vēl šajā numurā

15.11.2000., Nr. 406/408

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: protokola izraksts

Numurs: 49

Pieņemts: 17.10.2000.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdes protokola Nr.49 izraksts

Rīgā 2000.gada 17.oktobrī

(Precizēta saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 17.oktobra sēdes protokollēmuma 24.§ 2.punktu)

24.§

Par Latvijas Nacionālā nodarbinātības plāna 2000.gadam izpildes gaitu I pusgadā

Apspriešanā piedalījās: A.Kalvītis, K.Gerhards, I.Tāre, V.Makarovs, A.Požarnovs, G.Bērziņš, A.Bērziņš.

Nolēma:

1. Pieņemt zināšanai Ekonomikas ministrijas iesniegto informāciju par Latvijas Nacionālā nodarbinātības plāna 2000.gadam izpildes gaitu 2000.gada I pusgadā.

2. Ekonomikas ministrijai precizēt informāciju, ņemot vērā Finansu ministrijas iesniegto atzinumu, un iesniegt to Valsts kancelejā.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Valsts kancelejas direktora vietā -
direktora vietniece tiesību aktu lietās A.Kveska

Ievads

Ministru kabinetā 1999. gada 6. aprīlī akceptētā koncepcija "Par nodarbinātības veicināšanu valstī" nosaka ikgadēja Latvijas Nacionālā nodarbinātības plāna izstrādes nepieciešamību ES prasību kontekstā, uzdodot Ekonomikas ministrijai koordinēt tā izstrādi.

Īstenojot šo koncepciju, tika izstrādāts un 2000. gada 22. februārī Ministru kabinetā akceptēts pirmais Latvijas Nacionālais nodarbinātības plāns 2000. gadam. Par nodarbinātības veicināšanas pasākumu izpildi atbildīgajām institūcijām divreiz gadā jāsniedz Ekonomikas ministrijai informāciju par to izpildes gaitu (par pirmo pusgadu un gadu kopumā) apkopota pārskata sagatavošanai.

Nacionālā nodarbinātības plānā 2000. gadam nodarbinātības veicināšanas pasākumu izklāsts atbilst ES rekomendēto četru pīlāru struktūrai (darbaspējas pilnveidošana, uzņēmējdarbības attīstīšana, uzņēmumu un to darbinieku pielāgošanas spēju veicināšana, vienādu iespēju politikas nodrošināšana), kā arī ES apstiprinātām nodarbinātības vadlīnijām 1999. gadam. Saskaņā ar ES praksi plānā atspoguļoti pasākumi, kas tiks īstenoti gan gada laikā, gan ilgākā laika periodā.

I pīlāra "Darbaspējas pilnveidošana" pasākumi sakārtoti sekojošās grupās:

1. Aktīvie nodarbinātības pasākumi: bezdarba problēmu risināšana un ilgstoša bezdarba profilakse;

2. Sadarbības ar partneriem veicināšana izglītībā un apmācībā;

3. Pārejas no skolas uz darba dzīvi atvieglošana;

4. Visiem atvērts darba tirgus.

II pīlāra "Uzņēmējdarbības attīstība" pasākumi sakārtoti sekojošās grupās:

1. Biznesa uzsākšanas sekmēšana;

2. Jaunu darba vietu radīšana;

3. Nodarbinātības veicināšanai labvēlīga nodokļu politika.

III pīlāra "Uzņēmumu un to darbinieku pielāgošanās spēju veicināšana" pasākumi nav sadalīti grupās.

IV pīlāra "Vienādu iespēju politikas nodrošināšana" pasākumi+Sakārtoti sekojošās grupās:

1. Sieviešu nodarbinātības veicināšana;

2. Invalīdu integrēšana darba tirgū.

 

Nodarbinātība un bezdarbs 2000. gada I pusgadā

Nodarbinātības un bezdarba raksturojumam izmantoti Centrālas statistikas pārvaldes un Nodarbinātības valsts dienesta dati. Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju vidējais skaits 2000. gada I pusgadā bija 1038 tūkst., iepriekšējā gada atbilstošā periodā - 1032 tūkst.. Privātajā sektorā strādājošo īpatsvars tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaitā 2000. gada I pusgadā sasniedza 71%, iepriekšējā gada atbilstošā periodā - 69,6%.

Darba spēka apsekojuma rezultāti rāda, ka nodarbināto iedzīvotāju skaits vecumā no 15 gadiem un vairāk 2000. gada maijā bija 968,7 tūkst., iedzīvotāju nodarbinātības līmenis veidoja 48,6%, iepriekšējā gada atbilstošā periodā bija 998,0 tūkst. nodarbināto iedzīvotāju un nodarbinātības līmenis - 50,2%.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, 2000. gada maijā nodarbināto skaits ievērojami samazinājās sekojošās nozarēs: lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā par 29 tūkst. vai par 17,4 %, zvejniecībā par 2,9 tūkst. vai par 55,8 % u.c. Tajā pašā laikā nodarbināto skaits pieauga ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 0,5 tūkst. vai par 41,7%, apstrādājošā rūpniecībā par 5,4 tūkst. vai par 3,1%, viesnīcās un restorānos par 1,9 tūkst. vai par 9,1%, vairum-un mazumtirdzniecībā, automobiļu, motociklu, personisko mantu un mājsaimniecības piederumu remontā par 4,7 tūkst. vai par 3,3%.

Sieviešu daļa nodarbināto kopskaitā 2000. gada maijā bija 48,1%, iepriekšējā gada atbilstošā periodā - 47,3%. Sieviešu nodarbinātības līmenis 2000. gada maijā veidoja 42,7 %, iepriekšējā gada atbilstošā periodā - 43,3%.

No nodarbinātiem tautsaimniecībā 2000. gada maijā ar vidējo izglītību bija 62,3%, ar augstāko izglītību - 21,0% un ar pamatizglītību un zemāk par pamatizglītību - 16,7%.

Visvairāk no strādājošiem 2000. gada maijā bija kvalificēti strādnieki un amatnieki - 14,2%, ar vienkāršām profesijām - 13,9%, speciālisti -13,5%, pakalpojuma un tirdzniecības darbinieki -13,4%. Salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, likumdevēju, valsts vecāko amatpersonu un vadītāju skaits pieauga par 11,0%, speciālistu skaits -par 1,5%, ar vienkāršām profesijām skaits - par 1,6%, armijas profesiju darbinieku skaits - 3,2 reizes. Strādājošo skats visās pārējās profesiju pamatgrupās samazinājās.

Kā liecina Nodarbinātības dienesta dati, 2000. gada I pusgada beigās reģistrētais bezdarba līmenis valstī samazinājās līdz 8,4%, iepriekšējā gada pusgada beigās tas bija 10,0%. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pusgada beigām, bezdarbnieku skaits samazinājies par 19,5 tūkst., sasniedzot 100,6 tūkst. 2000. gada I pusgada beigās.

Vēl joprojām visaugstākais bezdarba līmenis saglabājas Latgales reģionā un joprojām Rēzeknes, Balvu, Krāslavas un Preiļu rajonos (attiecīgi 26,6 %, 22,3%, 22,1% un 21,8% 2000. gada I pusgada beigās ). Viszemākais bezdarba līmenis bija Rīgā - 4,0%, Rīgas rajonā - 6,6% un Ogres rajonā - 5,4%.

2000. gada I pusgada bezdarbnieku kopskaitā ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars sasniedza 29,7%, iepriekšējā gada pusgada beigās tas bija 25,4%. Visaugstākais ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā 2000. gada I pusgada beigās bija Latgalē: Preiļu rajonā (57,6%), Rēzeknes rajonā (53,1%), Balvu rajonā (57,1%), Krāslavas rajonā (47,9%) un Ludzas rajonā (48,0%).

Sieviešu daļa bezdarbnieku kopskaitā 2000. gada I pusgada beigas veidoja 56,8%, iepriekšējā gada pusgada beigās tas bija 57,9%.

No bezdarbniekiem 2000. gada I pusgada beigās 6,9% bija ar augstāko izglītību, ar vidējo speciālo un vidējo vispārējo izglītību - 51,0%, ar arodizglītību - 19,0% un ar pamatizglītību un zemāk par pamatizglītību - 23,1%.

Visvairāk no reģistrētiem bezdarbniekiem 2000. gada I pusgada beigās bija ar vienkāršām profesijām - 26,4%, kvalificētie strādnieki un amatnieki veidoja 16,8%, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki - 14,0%. Vismazāk starp bezdarbniekiem bija bezdarbnieki ar profesijām tādās pamatgrupās kā: likumdevēji, amatpersonas, vadītāji - 2,8%, kvalificētie lauksaimniecības, zivsaimniecības darbinieki - 3,7% un vecākie speciālisti - 4,1%.

Saīsinājumi

EM Ekonomikas ministrija
ES Eiropas savienība
FM Finansu ministrija
IeVP Ieslodzījuma vietu pārvalde
IZM Izglītības un zinātnes ministrija
LAA Latvijas attīstības aģentūra
LBAS Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
LDDK Latvijas Darba devēju konfederācija
LHZB Latvijas Hipotēku un zemes banka
LM Labklājības ministrija
LPS Latvijas Pašvaldību savienība
MVU mazie un vidējie uzņēmumi
NTSP Nacionālā trīspusējās sadarbības padome
NVD Nodarbinātības valsts dienests
PIAP aģentūra Profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūra
RF Reģionālais fonds
SM Satiksmes ministrija
TM Tieslietu ministrija
VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
ZM Zemkopības ministrija

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!