• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par 1999. gada valsts budžeta izpildi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.11.2000., Nr. 406/408 https://www.vestnesis.lv/ta/id/12742

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Sadarbība ar Ēģipti paver iespējas Tuvajos Austrumos

Vēl šajā numurā

15.11.2000., Nr. 406/408

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par 1999.gada valsts budžeta izpildi

Valsts kontroles ziņojums Saeimai

"Latvijas Vēstnesī"

Saturā

Ievads

09.11.2000.
1. Valsts budžeta ieņēmumi 09.11.2000.
2. Valsts budžeta izdevumi 09.11.2000.
3. Valsts speciālais budžets 09.11.2000.
4. Revīzijas darbs Valsts kontrolē 1999.gadā 09.11.2000.
5. Raksturīgākie trūkumi, kuri konstatēti veicot revīzijas
valsts budžeta iestādēs 09.11.2000.
1.pielikums Faktisko izdevumu pārsnieguma pār ieņēmumiem
pieaugums 09.11.2000.
2.pielikums Faktisko izdevumu pārsniegums pār
ieņēmumiem 09.11.2000.
3.pielikums Valsts pamatbudžeta ieņēmumu daļas izpilde 09.11.2000.
4.pielikums Valsts pamatbudžeta ieņēmumu dinamika 09.11.2000.
5.pielikums Akcīzes nodokļa ieņēmumi 14.11.2000.
6.pielikums Parāds valsts pamatbudžetam 14.11.2000.
7.pielikums Parāds valsts speciālajam budžetam 14.11.2000.
8.pielikums Parāds pašvaldību budžetam 14.11.2000.
9.pielikums Mērķdotācijas un dotācijas pašvaldībām 14.11.2000.
10.pielikums Valsts speciālā budžeta izpilde 1999.gadā 14.11.2000.
11.pielikums Valsts kontroles noteiktie uzrēķini 1999.gadā 14.11.2000.
12.pielikums Zvērināto revidentu, auditorfirmu vai citu uzraudzības,
kontrolējošo, revidējošo un inspicējošo institūciju
pakalpojumi 1999.gada 9 mēnešos 14.11.2000.
13.pielikums Valsts kontroles veiktās revīzijas 14.11.2000.

Valsts kontroles veiktās revīzijas

Nobeigums. Sākums - "LV" Nr.399/400, 09.11.2000.; Nr.404/405, 14.11.2000.

Latvijas Republikas Augstākā Padome 1991.gada 6.augustā pieņēma likumu "Par vides aizsardzību" , kas paredz, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un citas tās pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošās institūcijas izstrādā un kopīgi ar citām valsts pārvaldes institūcijām un pašvaldībām īsteno vienotu vides aizsardzības, dabas resursu saglabāšanas un racionālas izmantošanas politiku Latvijas Republikā.

Tas ir vienīgais dokuments, kur kopumā sniegts dabas resursu atšifrējums: zeme, zemes dzīles, augsne, ūdeņi, atmosfēras gaiss, flora un fauna, īpaši aizsargājamie dabas objekti un teritorijas.

Dabas resursu uzskaiti, to valsts kadastru kārtošanu nodrošina attiecīgas valsts pārvaldes institūcijas.

Likumā norādīts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts teritorijā, kontinentālajā šelfā un Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskajā zonā veic valsts kontroli par vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanu, nodrošina dabas resursu valsts kadastra kārtošanu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas struktūrvienība Dabsaimniecības un valsts kadastra nodaļa un pārraudzībā esošais Valsts ģeoloģijas dienests nodarbojas ar dabas resursu uzskaiti, trīs pakļautībā esošās organizācijas: Vides valsts inspekcija, JVP un Reģionālās vides pārvalde nodarbojas ar dabas resursu izmantošanas kontroles jautājumiem, struktūrvienība Vides aizsardzības departaments un trīs pakļautībā esošās: Vides konsultāciju un monitoringa centrs, Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs un Latvijas vides datu centrs nodarbojas ar normatīvo dokumentu izstrādi, organizē uzskaiti, analizē, saskaņo un uztur dabas resursu datu bāzes. Kopā deviņas institūcijas, kuru darbība daļēji dublējas un nav izstrādāta vienota metodika to darbības koordinācijai.

No revīzijās konstatētā var secināt:

1. Dabas resursi kopumā

1.1. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas institūcijas veic tikai zemes dzīļu, virszemes ūdeņu, īpaši aizsargājamo dabas objektu un teritoriju valsts kadastru kārtošanu un vīngliemežu datu bāzes uzturēšanu. Zemes, meža un zivju resursu kadastru kārtošanu veic attiecīgi Valsts zemes dienests, Valsts meža dienests un Valsts zivsaimniecības pārvalde.

1.2. Nav vienotības dabas resursu īpašuma tiesību noteikšanā: zivju resursi - valsts īpašums, derīgie izrakteņi - zemes īpašnieka īpašums.

1.3. Nav organizēta vienota dabas resursu uzskaite, to inventarizācija visā Latvijas teritorijā, lai būtu iespējas izvērtēt to racionālu izlietojumu no valsts nacionālo bagātību viedokļa.

2. Zeme

Zemes bilancē par 1998. un 1999.gadu nav ietverti dati par Rīgu, jo Rīgas Dome nav noteikusi galvenos zemes lietošanas mērķus.

3. Zemes dzīles

3.1. Zemes dzīļu resursu uzskaitē Valsts zemes dienests sadarbībā ar Valsts ģeoloģijas dienestu nav izstrādājis vienotas atbilstoša mēroga topogrāfiskās kartes LKS-92 sistēmā, uz kuras pamata reģistrētu zemes īpašumus un arī apgrūtinājumus valsts nozīmes derīgo izrakteņu vietās.

3.2.  Derīgo izrakteņu ieguves kontroles un karjeru apsaimniekošanas nodrošināšanai nepieciešams izstrādāt:

- derīgo izrakteņu ieguves noteikumus;

- inventarizācijas noteikumus izstrādāto objektu apsaimniekošanai;

- izmantoto karjeru platību rekultivācijas noteikumus.

3.3. Rīgas rajona Stopiņu pagasts nekontrolē savu derīgo izrakteņu izmantošanu un to uzskaiti.

3.4. Valsts ģeoloģijas dienests veicis tikai to atradņu un resursu izpēti un apzināšanu, par kurām iesniegts pieprasījums derīgo izrakteņu izpētes un ieguves licencei, nepapildinot kadastru ar jaunu atradņu apzināšanu.

4. Ūdeņi

4.1. Izstrādāts statistiskais pārskats par ūdens patēriņu "Nr.2- ūdens" atbilstoši ES, HELCOM un ANO direktīvām.

4.2. Latvijā ir pietiekami pazemes ūdeņu krājumi, lai nodrošinātu iedzīvotājus ar nepieciešamo dzeramā ūdens daudzumu, bet ap 50% neatbilst standartiem pēc ķīmiskajiem rādītājiem.

4.3. Artēzisko ūdeņu piesārņošanu veicina nereģistrēto privāto urbumu skaita palielināšanās, kuri netiek kontrolēti.

5. Meža resursi

5.1. Mežaudžu kopkrāja pēdējā desmitgadē palielinājusies par 114 milj.kbm.

5.2. Mežaudzes vērtība nav reģistrēta kā valsts kapitāls.

5.3. Spēkā esošā likumdošana neveicina meža atjaunošanu privātajos mežos un zaudējumu piedziņu par mežizstrādes pārkāpumiem.

6. Zivju resursi

6.1. Zivju resursu uzskaiti ikgadēji veic starptautiskā un nacionālā līmenī, kuru koordinē Starptautiskā jūras pētniecības padome, Starptautiskā Baltijas jūras zvejniecības komisija un Latvijas zivsaimniecības pētniecības institūts.

6.2. Nozvejas kvotu neizmantošanas iemesli ir nelabvēlīgā tirgus konjunktūra un ievērojami nereģistrētie nozvejas lomi.

6.3. Lai saglabātu zivju krājumus cilvēka darbības rezultātā pārveidotajā vidē, saskaņā ar Latvijas zivsaimniecības pētniecības institūta aprēķiniem, katru gadu Latvijas ūdeņos jāielaiž 9 milj. zivju mazuļu un 38 milj. zivju kāpuru.

Pārskats par Valsts kontroles veiktajām

valsts un pašvaldību pasūtījuma pārbaudēm 1999.gadā

Latvijas Republikā valsts un pašvaldību pasūtījums gadā veido aptuveni 9% no iekšzemes kopprodukta. 1999.gadā Latvijā valsts un pašvaldību pasūtījumam iztērēti Ls 364,6 milj. Pārsvarā valsts pasūtījumi ir par nelielām summām, vidēji viens valsts pasūtījums ir Ls 2000 robežās.

Pārbaudēs konstatēts:

- Aizsardzības ministrijā faktiski valsts pasūtījumam izlietoti Ls 14 044 648; kopējais pasūtījumu skaits - 5688; vidēji viena pasūtījuma summa ir Ls 2469;

- Labklājības ministrijā valsts pasūtījumam izlietoti Ls 142 425 348; kopējais pasūtījumu skaits - 20 765; vidēji viena pasūtījuma summa ir Ls 6859;

- Centrālajā zemes komisijā valsts pasūtījumam izlietoti Ls 6146; pasūtījumu skaits - 86, vidēji viena pasūtījuma summa ir Ls 71.

Piegādes, pakalpojumi un būvprojekti virs Ls 104 000 un būvprojekti virs Ls 4 milj. ir tā sauktie sliekšņi, no kuriem sāk darboties Eiropas Savienības direktīvas un Pasaules Tirdzniecības organizācijas līgums par valsts piegādēm.

No kopējā (25) valsts un pašvaldību pasūtījuma pārbaužu skaita astoņas pārbaudes jeb 32% summāri sasniedz tā sauktos sliekšņus, no kuriem sāk darboties Eiropas Savienības direktīvas par valsts piegādēm.

Pārbaudītie valsts pasūtījumi virs Ls 104 000

1.tabula

N. Pasūtījuma
p.k. Institūcija Tiešais pasūtītājs Pasūtījuma nosaukums summa
(tūkst. Ls)
1. Pašvaldība Rīgas rajona Ādažu Siltuma un santehnikas 208,8
pagasta padome objektu apkalpošana un
darbības nodrošināšana
2. Pašvaldība Rīgas Dome Rīgas pilsētas digitālās 664,2
kartes izgatavošana (USD 1 114 400;
pārrēķins veikts
pēc kursa 0,596)
3. Ārlietu ministrija - Komandējumu servisa 485,0
nodrošināšana
4. Satiksmes VAS "Starptautiskā Pasažieru termināla 2841,4
ministrija lidosta "Rīga"" ielidošanas sektora
rekonstrukcija
5. Satiksmes A/s "Latvijas Autoceļu aprīkojuma 528,1
ministrija autoceļu direkcija" rekonstrukcija
6. Satiksmes BO VAS "Valsts " CISCO " produkcijas 523,8
ministrija informātikas tīkla (maršrutētāju) piegāde 552,3
aģentūra" (VITA)
7. Iekšlietu Valsts ugunsdzēsības Ugunsdzēsības un 201,1
ministrija un glābšanas dienests glābšanas dienesta
nodrošinājums ar speciālo
tehnisko aprīkojumu
Kopā: 6004,7

 

Pārbaudītie valsts pasūtījumi virs Ls 4 milj.

2.tabula

N. Pasūtījuma
p.k. Institūcija Tiešais pasūtītājs Pasūtījuma nosaukums summa
(tūkst. Ls)
1. Labklājības Republikas Centralizētā 6267,0
ministrija slimokase medikamentu iepirkšana
Kopā: 6267,0

No 1999.gadā iesāktajām un pabeigtajām 290 pārbaudēm (neskaitot Privatizācijas procesa revīzijas departamentā veiktās) 25 pārbaudes jeb 8,6 % bija par valsts un pašvaldību pasūtījuma izpildi.

Valsts pasūtījumam 1999.gadā kopā iztērēti Ls 364,6 milj., Valsts kontroles pārbaudītā summa bija Ls 14 milj. jeb 4% no kopējās valsts un pašvaldību pasūtījuma summas.

No 25 VK veiktajām valsts un pašvaldību pasūtījuma pārbaudēm 20 bija plānotas, bet piecas veiktas sakarā ar sūdzībām vai publikācijām republikas presē.

Valsts un pašvaldību pasūtījuma mērķis:

- panākt racionālu valsts un pašvaldību līdzekļu izmantošanu;

- veicināt iespējami plaša piegādātāju un darba izpildītāju loka iesaistīšanu valsts un pašvaldību pasūtījumu izpildē;

- nodrošināt brīvu konkurenci starp piegādātājiem un darbu izpildītājiem, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem;

- panākt valsts pasūtījumu norisēs atklātumu un publiskumu, kā arī nodrošināt sabiedrības uzticību šīm norisēm.

Jāsecina, ka mērķis tā visplašākajā nozīmē nav sasniegts. Ļoti bieži nav motivācijas, kāpēc valsts pasūtījuma piešķiršanas pamatmetode ir nevis izsole, bet gan konkurss.

Pārbaudēs konstatēti sistemātiski procedūras pārkāpumi publiskā pasūtījuma izpildē. Pasaules prakse pierāda, ka šie it kā formālie pārkāpumi bieži vien ir korupcijas ārējā izpausme.

Ir konstatēti gadījumi, ka valsts un pašvaldību pasūtījumam izsludina tikai pretendentu pieteikšanos. Valsts pasūtījuma izpildītāju nosaka bez izsoles, konkursa vai cenu aptaujas. Ir gadījumi, ka sludinājumi par valsts un pašvaldību pasūtījumu netiek publicēti "Latvijas Vēstnesī" vai vietējā laikrakstā. Netiek arī ievērots noteikums par sludinājuma publicēšanu 40 dienas pirms konkursa, bet šis laiks tiek saīsināts pat līdz 10 dienām.

Nereti izstrādātais konkursa nolikums nesatur vērtēšanas kritērijus, nolikuma noteikumi nav pietiekami precīzi izstrādāti un skaidri aprakstīti, tāpēc izsoles dalībniekiem nesniedz skaidru priekšstatu par izsoles preci vai pakalpojumu un par piegādes noteikumiem.

Nopietnākie pārkāpumi:

- lētākais piedāvājums tiek noraidīts bez ekonomiska un juridiska pamatojuma;

- izsolītā pakalpojuma darba apjoms neatbilst faktiskajam;

- ar ministrijas lēmumu tiek samazināts izsoles dalībnieku skaits;

- netiek veikta vispusīga izsoles pretendentu finansiālās stabilitātes analīze;

- izsoles komisijā iekļauj cilvēkus, kuri pārstāv gan pasūtītāju, gan piegādātāju;

- pasūtījuma piešķiršanas procesā tiek iesaistīts lieks vidutājs;

- konkursa nolikumā noteiktie piegādājamo preču apjomi un kvalitātes rādītāji tiek mainīti;

- bez Finansu ministrijas atļaujas un neņemot vērā to, ka likumā "Par budžetu un finansu vadību" nav paredzēta ilgtermiņa apropriācija, garantē samaksu piecu gadu laikā, kaut gan apropriācija ir zaudējusi spēku saimnieciskā gada beigās.

Noslēdzot līgumus ar uzvarētājiem, netiek ievērotas normatīvo aktu prasības, tiek veikta paredzēto darbu un piegāžu nepamatota priekšapmaksa par daļēju vai visu līgumā paredzēto summu, līdzekļi netiek izlietoti atbilstīgi apstiprinātajai tāmei.

Valsts kontrole savās pārbaudēs ir konstatējusi būtiskus pārkāpumus, bet tai nav deleģētas tiesības procesu apturēt uz laiku, kamēr tiek pārbaudīti un noskaidroti lietas patiesie apstākļi vai noskaidroti sūdzībā atspoguļotie fakti.

Valsts kontroles rīcībā ir it kā pietiekami daudz tiesisku iespēju, lai piemērotu "soda sankcijas": nosūtīt pārbaudes materiālus Ģenerālprokuratūrai, ja tiek saskatītas krimināla rakstura darbības valsts un pašvaldību pasūtījuma izpildē, VK var noteikt uzrēķinu, var ieteikt augstākai institūcijai izskatīt jautājumu vai amatpersonas atbilstību ieņemamajam amatam, kā arī atbilstīgi likuma prasībām saukt amatpersonu pie administratīvas atbildības par prettiesisku ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarītu darbību vai bezdarbību, kas apdraud valsts noteikto kārtību valsts un pašvaldību pasūtījuma izpildē. Ja būtu iespējams apturēt procesu līdz apstākļu noskaidrošanai, ieguvums gan materiālā, gan morālā ziņā būtu liels, jo rastos gandarījums, ka ir veikts viss, lai aizstāvētu valsts intereses, un ka nevar bezatbildīgi vai savās interesēs rīkoties, organizējot un izpildot valsts pasūtījumu.

VK ir izveidots speciāls sektors, kas turpmāk nodarbosies ar valsts un pašvaldību pasūtījumu kontroli, tiek sagatavoti metodiskie materiāli efektīvākai darba veikšanai, lai revīzijas galarezultātā būtu iespējams noteikt valsts un pašvaldību pasūtījuma lietderību un resursu racionālu izlietojumu.

Par 1999.gada valsts budžeta līdzekļu izlietojumu veiktās revīzijas

Ministru kabinets

Veikta revīzija Valsts kancelejā par programmai "Vispārējā vadība" piešķirto līdzekļu izlietojumu 1998. un 1999.gadā. Programmas "Vispārējā vadība" 1999.gada budžetā bija paredzēti izdevumi 2 520 968 lati. Līdzekļi izlietoti 100% apmērā.

Revīzijā konstatēts:

- neievērojot likumu "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu", slēgti līgumi par preču piegādi un pakalpojumiem 308 605 latu apmērā;

- neievērojot likumu "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu", uzņēmējsabiedrībām "Rīdzenes serviss", "ARS", a/s "Latvijas Krājbanka" un Latvijas Pasta 78.nodaļai bez atlīdzības nodotas lietošanā telpas, materiālās vērtības un no valsts budžeta apmaksāti nomnieku komunālie maksājumi;

- neievērojot Ārstniecības likuma 18.pantu, 1998. un 1999.gadā izlietoti valsts budžeta līdzekļi darbinieku bezmaksas medicīniskai apkalpošanai 21 784,31 latu apmērā, t.sk. medicīnas sabiedrībai "ARS" pārskaitīti 17 359,31 lati un "ARS" darbiniecēm izmaksāta darba alga 4425 latu apmērā;

- neievērojot Valsts kancelejas direktora noteiktos pabalstu apmērus sakarā ar ikgadējiem atvaļinājumiem, nepareizi aprēķināti un vairāk izmaksāti pabalsti 5423 latu apmērā, kā arī nepareizi izmaksātas piemaksas pie darba algas kopsummā 734,90 lati;

- neievērojot likuma "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" nosacījumus, Valsts kanceleja bez maksas nodrošināja ar bezmaksas autotransportu akciju sabiedrību "Rīdzenes serviss", izlietojot valsts budžeta līdzekļus 12 274 latu apmērā;

- a/s "Latvijas Krājbanka" nelikumīgi pārskaitīti 5430,17 lati par bankas noguldījumu operāciju veikšanu un komunālo maksājumu pieņemšanu no iedzīvotājiem - Valsts kanceleja no a/s "Latvijas Krājbanka" pakalpojumus nesaņēma;

- neievērojot īres līguma nosacījumus, a/s "Siguldas Būvmeistars" par īrēto autotransportu pārmaksāta īres maksa 3162,40 latu un bez dokumentāla pamatojuma veikti maksājumi par autotransporta remontu un rezerves daļām 2129,73 latu apmērā;

- bez tāmju sastādīšanas, uz nepilnīgi noformētu dokumentu pamata, neievērojot likuma "Par grāmatvedību" 7.pantu, izdevumos norakstīti 74 072,62, kas izlietoti prezentācijas pasākumiem, kas nav saistīti ar ārzemju delegāciju uzņemšanu, un 20 457,27, kas izlietoti ziedu, telpaugu un vainagu iegādei;

- nelietderīgi izlietoti 70 483 lati atpūtas telpu izbūvei u.c.

Atpūtas telpās veikti renovācijas darbi, neievērojot Vispārīgo būvnoteikumu prasības - noteiktā kārtībā nav izstrādāts, saskaņots un akceptēts būvprojekts. Būvdarbi veikti bez būvdarbu atļaujas. Valsts būvinspekcija būvekspertīzi par izpildītajiem darbiem nav veikusi.

Ekonomikas ministrija

Par 1999.gadā piešķirto līdzekļu izlietojumu veiktas revīzijas divās Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošajās iestādēs - Centrālajā statistikas pārvaldē un Patērētāju tiesību aizsardzības centrā .

Programmai "Centrālā statistikas pārvalde" 1999.gada budžetā bija paredzēti izdevumi 2 064 370 latu apmērā. Līdzekļi izlietoti 100% apmērā (2 064 293 lati). Revīzija veikta Centrālās statistikas pārvaldes centrālajā iestādē un tai pakļautajās 10 pilsētu un rajonu statistikas nodaļās. Pārējās statistikas nodaļās revīzija veikta izlases veidā, aptverot atsevišķus jautājumus, kas ietverti revīzijas programmā.

Rajonu statistikas nodaļu grāmatvedības uzskaite dod skaidru, patiesu un pilnīgu priekšstatu par līdzekļu izlietojumu, tomēr centrālās iestādes grāmatvedības uzskaitē konstatēti šādi trūkumi:

- faktiski aprēķinātā alga pārskatos uzrādīta mazāka par izmaksāto;

- uz rajonu statistikas nodaļu personīgajiem dienesta karšu kontiem pārskaitītā darba alga 104 688,13 latu apmērā attiecināta uz ekonomiskās klasifikācijas kodu "Pārējie klasifikācijā uzskaitītie pakalpojumu veidi" un pārsvarā norakstīta faktiskajos izdevumos;

- ārzemju komandējumu un dienesta braucienu izdevumiem no CSP kases izsniegtie 62 383,45 lati norakstīti faktiskajos izdevumos bez uzskaites avansa norēķinos un pārskata par to izlietojumu;

- netiek sastādītas PHARE līdzekļu izlietojuma ieņēmumu un plānoto izdevumu tāmes.

Programmai "Patērētāju tiesību aizsardzības centrs" 1999.gada budžetā izdevumiem bija paredzēti 137 393 lati, kas izlietoti 100% apmērā (137 375 lati). Revīzijā konstatēts, ka nav ievērots likums "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu".

Valsts pasūtījuma piešķiršanas procedūras, izskatot tikai viena pretendenta metodi, nav protokolētas. Saimnieciskajiem līgumiem nebija norādīti valsts pasūtījuma identifikācijas numuri.

Iestādē ir izveidota iekšējās kontroles sistēma - uzdevumu veikšanas un atskaitīšanās sistēma starp iestādes struktūrvienībām, kas kopumā atzīstama kā laba.

Finansu ministrija

Finansu ministrijā veiktas revīzijas par vairākām programmām un apakšprogrammām. Daļa no tām veiktas par 1999.gada 1.pusi.

Programmas "Uzraudzība un kontrole" līdzekļu izlietojums 1998.gadā un 1999.gada 1.pusē pārbaudīts Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijā , Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā , Valsts proves uzraudzības inspekcijā un Vērtspapīru tirgus komisijā . Kopumā par 1999.gadu pārbaudīts 471 776 latu izlietojums.

Revīzijās konstatēts, ka Finansu ministrijas v/u "Nams" par neapdzīvojamo telpu nomu valstij piederošajā ēkā Rīgā, Smilšu ielā 1 no valsts budžeta iestādēm - Finansu ministrijas, Vērtspapīru tirgus komisijas, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas un Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas - iekasē nomas maksu, neievērojot Ministru kabineta 1995.gada 28.novembra noteikumu Nr.365 "Kārtība, kādā aprēķināma nomas maksa par nedzīvojamo telpu izmantošanu ministriju un citu valsts institūciju valdījumā esošajās ēkās" prasības. Bez tam konstatēts, ka:

- Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai iesniegtajos v/u "Nams" rēķinos ir iekļauti un tiek apmaksāti apsardzes pakalpojumi 76,66 lati mēnesī. Līgumā maksa par apsardzi nav paredzēta;

- Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijā noticis slēgtais konkurss "Privāto pensiju fondu licencēšanas un uzraudzības informācijas apstrādes datorsistēmas veidošana". Iesniegts viens piedāvājums no SIA "Data Pro" un ar to noslēgts līgums par 10 584,60 latiem. Pēc līguma slēgšanas ar SIA "Data Pro" noslēgti vairāki vienošanās protokoli, saskaņā ar kuriem līgumā noteiktā samaksa palielinājās līdz 28 302,30 latiem, t.i., 2,7 reizes;

- VAS "Diplomātiskā servisa aģentūra" no Valsts proves uzraudzības inspekcijas iekasē nomas maksu 5 lati mēnesī par 1 m2 nedzīvojamām telpām 72,4 m2 platībā un 4 lati mēnesī par 1 m2 telpām 142,7 m2 platībā. Kopā par nedzīvojamo telpu īri Finansu ministrijas budžeta iestādei - Valsts proves uzraudzības inspekcijai - noteikta maksa 3302,10 mēnesī, t.i., 39 625,20 lati gadā, bez tam telpu nomas līgumā atsevišķi noteikta maksa par komunālajiem maksājumiem;

- Vērtspapīru tirgus komisijā, Izložu un azartspēļu inspekcijā un Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijā darbiniekiem atalgojums noteikts, neievērojot Ministru kabineta 1996.gada 10.septembra noteikumus Nr.351 "Noteikumi par darba samaksas sistēmu atsevišķu no budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem" un tiem noteiktās mēnešalgu likmes ir ievērojami lielākas par valdības noteikumos paredzētajām.

Programmas "Finansiālās un fiskālās politikas izstrāde un valsts budžeta pārvalde" līdzekļu izlietojums pārbaudīts Finansu ministrijas Centrālajā aprātā par 1998.gadu un 1999.gada 1.pusi un Valsts kasē par 1999.gadu. Valsts kasē veikta arī revīzija par Valsts aizdevumu un izsniegto galvojumu rezerves fonda izveidošanu un rīcību ar tā līdzekļiem 1999.gadā . Finansu ministrijas Centrālā aparāta izdevumi par 1999.gadu pārbaudīti 732 315 latu apmērā, bet Valsts kases - 1 667 036 latu apmērā.

Finansu ministrijas Centrālajā aparātā konstatēts:

- uz Finansu ministrijas vārda zemesgrāmatā nostiprinātā Latvijas valsts nekustamā īpašuma Rīgā, Smilšu ielā 1 vērtība nav uzrādīta Finansu ministrijas bilancē;

- CSDD uz Finansu ministrijas vārda reģistrēta automašīna "Volvo V70'', kuru ministrija lieto saskaņā ar patapinājuma līgumu starp Finansu ministriju un Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju. Savukārt, automašīna "Volvo 460'', kura ir Finansu ministrijas bilancē, CSDD reģistrēta uz v/u "Nams" vārda;

- līgumam starp Finansu ministriju un v/u "Nams" par Finansu ministrijas darba nodrošināšanai nepieciešamo nedzīvojamo telpu apkalpošanu nav pievienots apkalpošanas izdevumu aprēķins. Tas neatbilst Ministru kabineta 1995.gada 28.novembra noteikumu Nr.365 "Kārtība, kādā aprēķināma nomas maksa par nedzīvojamo telpu izmantošanu ministriju un citu valsts institūciju valdījumā esošajās ēkās" prasībām;

- neievērojot Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" prasības, veicot kapitālremontu (renovāciju) Rīgā, Smilšu ielā 1, nav izstrādāts būvprojekts.

Veicot revīziju Valsts kasē, konstatēts, ka Finansu ministrijas v/u "Nams" par nedzīvojamo telpu nomu valstij piederošajā ēkā Rīgā, Smilšu ielā 1 no budžeta iestādes - Valsts kases - iekasē nomas maksu, neievērojot Ministru kabineta 1995.gada 28.novembra noteikumu Nr.365 "Kārtība, kādā aprēķināma nomas maksa par nedzīvojamo telpu izmantošanu ministriju un citu valsts institūciju valdījumā esošajās ēkās" prasības.

Revīzijā Valsts kasē par Valsts aizdevumu un izsniegto galvojumu rezerves fonda izveidošanu un rīcību ar tā līdzekļiem 1999.gadā konstatēts:

- Valsts aizdevumu un izsniegto galvojumu rezerves fonda ieņēmumi un izdevumi Valsts kases Pārskatu departamentā netiek uzskaitīti un tie nav iekļauti arī pārskatā par valsts budžeta izpildi;

- Rezerves fondā saņemtie riska procentu maksājumi par valsts aizdevumu un izsniegto galvojumu saņemšanu tiek ieskaitīti valsts pamatbudžeta ieņēmumos "Procentu maksājumi par ārējiem kredītiem";

- rezerves fondā saņemtie valsts aizdevumu un izsniegto galvojumu apkalpošanas izdevumiem paredzētie līdzekļi tiek ieskaitīti Valsts kases un Tehniskās vienības pašu ieņēmumos;

- Finansu ministrijas apstiprinātajā "Valsts aizdevumu un izsniegto galvojumu rezerves fonda" izveidošanas un tā līdzekļu izmantošanas kārtībā paredzētais, ka rezerves fondā ieskaitāmi bankas procenti par kredītlīdzekļu atlikumiem, kuri izvietoti depozītā, un depozītā izvietotajiem rezerves fonda līdzekļiem, ir pretrunā ar "Likuma par budžetu un finansu vadību" 34.panta nosacījumiem.

Valsts ieņēmumu dienestā pārbaudīts programmas "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" apakšprogrammai "VID modernizācijas projekts" 1999.gadā paredzēto līdzekļu izlietojums 1999.gadā.

Valsts ieņēmumu dienests 1998.gadā sadarbībā ar Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas ekspertiem izstrādāja Valsts ieņēmumu dienesta ilgtermiņa attīstības un darbības projektu - Valsts ieņēmumu dienesta modernizācijas projekts 1998.-2000.gadā. Projekta finansēšana paredzēta no Pasaules bankas aizdevuma, valdības dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un citiem līdzekļiem. Pasaules bankas aizdevums - jeb ieņēmumi no dotācijas īpašiem mērķiem 1999.gadā saņemti 12,5% apmērā.

Izdevumi pārskata gadā bija plānoti 3 181 000 latu apmērā, faktiski izlietoti 2 329 470 lati jeb par 26,8% mazāk.

Revīzijā konstatēts, ka Valsts ieņēmumu dienests nav izpildījis Ministru kabineta noteiktos rezultatīvos rādītājus par pilotreģionu (Zemgales un Latgales) struktūrvienību pilnīgu nokomplektēšanu atbilstoši ES prasībām. Modernizācijas projekts Latgales reģionālajā iestādē nav pilnīgi aprobēts un ieviests (Daugavpils nodaļā).

Daļa Valsts ieņēmumu dienesta apakšprogrammas "VID modernizācijas projekts" līdzekļu, kas 1999.gadā bija paredzēti iepriekšminēto pilotreģionu pilnīgai nokomplektēšanai atbilstoši ES prasībām, novirzīti:

- nodokļu maksātāju apkalpošanas zāļu un bibliotēku izveidei citās Valsts ieņēmumu dienesta nodaļās kopsummā 101 558,60 lati;

- Latgales reģionālās iestādes MKP "Pāternieki" celtniecībai kā investīciju apakšprogrammas līdzekļu papildinājums - 53 806,66 lati;

- programmas "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" iestādes uzturēšanas kārtējo maksājumu segšanai - 203 457,98 lati;

- piemaksām pie algas plānotie līdzekļi faktiski izlietoti ikmēneša piemaksām par izdienu - Zemgales reģionālajā iestādē 70 901 lats un Latgales reģionālajā iestādē 101 163 lati, piemaksām par atbildību - Zemgales reģionālajā iestādē 39 328 lati un Latgales reģionālajā iestādē 86 636 lati.

Iekšlietu ministrija

Par programmai "Valsts policija" piešķirto līdzekļu izlietojumu izlases veidā veiktas revīzijas 6 iestādēs:

- Rēzeknes pilsētas un rajona Policijas pārvaldē;

- Ogres rajona Policijas pārvaldē;

- Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldē;

- Tukuma rajona Policijas pārvaldē;

- Rīgas rajona Policijas pārvaldē.

Kopumā šīs programmas ietvaros revidēts līdzekļu izlietojums 3 966 415 latu apmērā.

Veikta revīzija arī par programmai "Robežsardze" piešķirto 10 382 904 latu izlietojumu.

Galvenās raksturīgākās problēmas, kas konstatētas šajās revīzijās ir šādas:

- līgumu slēgšana ar dažādām uzņēmējsabiedrībām par pakalpojumu sniegšanu notiek, ne vienmēr ievērojot valsts intereses;

- notiek formālas materiālo vērtību inventarizācijas;

- policijas pārvaldēs degvielas iegāde no SIA "Lukoil" ne vienmēr ir izdevīgākais piegādātājs rajonu policijas nodaļām;

- netiek izņemti policijas formas tērpi no personām, kas tiek atbrīvotas no iekšlietu sistēmas dienesta dažādu iemeslu dēļ, piemēram, par disciplīnas pārkāpumi, zvēresta laušana, pēc pašu vēlēšanās u.c. iemesliem;

- palielināts līdzekļu izlietojums administratīvo telpu remonta darbu apmaksai u.c.

Veikta pārbaude arī Iekšlietu ministrijā , tās Sakaru centrā un Sakaru līdzekļu un speciālās tehnikas remontu darbnīcā . Revīzija veikta par 1998.gadu un 1999.gada 9 mēnešiem.

Revīzijā konstatēts:

- Iekšlietu ministrijas Sakaru līdzekļu un speciālās tehnikas darbnīca revīzijas laikā vēl joprojām darbojās uz PSRS laikā apstiprinātā nolikuma pamata;

- nomas līgumi ar SIA "SLRD" slēgti neatbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" prasībām;

- Iekšlietu ministrijas vadība nav nodrošinājusi pareizu, likumīgu un taupīgu valsts līdzekļu izlietošanu saistībā ar sakaru līdzekļu iegādi un to uzturēšanu.

Izglītības un zinātnes ministrija

Veikta revīzija par Izglītības un zinātnes ministrijas programmas "Sports" apakšprogrammai "Sporta pasākumi" piešķirto līdzekļu izlietojumu 1998.gadā un 1999.gada 1.pusē. Par 1999.gada 1.pusi pārbaudīti izdevumi 242 091 lata apmērā.

Revīzijā konstatēts, ka:

- nav ievērotas likuma "Par grāmatvedību" prasības:

- bez darbu pieņemšanas - nodošanas aktiem, kas apliecinātu darbu izpildi, veikta līgumdarbu apmaksa 7818,46 latu apmērā;

- bez pamatojuma par faktiskā darba izpildi veikta samaksa Latvijas Advokātu kolēģijas Zvērināta advokāta M.Supes birojam un zvērinātai advokātei Dz.Sniedzei kopsummā 1905 lati;

- debitoru un kreditoru uzskaite nesniedz skaidru priekšstatu par iestādes norēķinu stāvokli un tās saimnieciskajiem darījumiem - pārskatos nav uzrādīta no Valsts kases saņemtā aizdevuma neatmaksātā summa (uz 01.07.2000. - 600 000 latu). Līdz ar to šī summa netika uzrādīta arī ministrijas konsolidētajā pārskatā;

- nav nodrošināts iekšējās revīzijas darbs, u.c.

Zemkopības ministrija

Veikta revīzija Zemkopības ministrijas Centrālajā aparātā , kurā par 1999.gadu pārbaudīti 9 mēnešu izdevumi 822 201 lata apmērā.

Revīzijā konstatēts, ka kopš iepriekšējās revīzijas grāmatvedības uzskaites stāvoklis ir pasliktinājies. Noteikta nepamatoti zema nomas maksa apsaimniekotājam SIA "Augstceltne". Ministrijas autotransportu apkalpo BO VU "Lauksaimnieku centrs" un šā uzņēmuma pakalpojumi sadārdzina Zemkopības ministrijas autotransporta izmaksas.

Veikta revīzija Višķu tehnikumā , kurā par 1999.gadu pārbaudīti izdevumi 286 326 latu apmērā.

Revīzijā konstatēts:

- pieļauts liels darījumu īpatsvars skaidrā naudā - 39,5% no ieņēmumiem;

- lielas kredītsaistības - 179 tūkst. latu, t.i., 43,5% no gada finansējuma;

- nav sakārtota ēdnīcas, viesnīcas un palīgsaimniecības uzskaite.

Par programmai "Veterinārā medicīna" piešķirto līdzekļu izlietojumu 3 625 380 latu apmērā veiktas revīzijas:

- VVD centrālajā aprātā;

- Jelgavas veterinārajā pārvaldē;

- Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrā;

- Ogres rajona veterinārajā pārvaldē.

Šajās revīzijās konstatēts:

- nav sakārtota centrālā aparāta grāmatvedības uzskaite;

- no apakšprogrammas "Dzīvnieku izcelsmes pārtikas valsts uzraudzības un kontroles sistēma" 1 015 900 lati plānoti un izlietoti 358 900 lati programmai neparedzētiem mērķiem - veterināriestāžu uzturēšanai;

- nav sakārtota Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas aizdevuma USD 2 556 818 uzskaite, kredīta atmaksa USD 1,7 milj. ir apdraudēta;

- Ogres rajona un Jelgavas veterinārmedicīnas pārvaldēs konstatēti nodokļu iekasēšanas pārkāpumi, par ko ir paziņots Valsts ieņēmumu dienestam.

Veiktas revīzijas arī par programmas "Sanitārā robežinspekcija" ietvaros izlietotajiem 964 299 latiem un programmas "Nozares vadība" apakšprogrammas "Valsts zivsaimniecības pārvalde" ietvaros izlietotajiem 164 368 latiem. Šajās revīzijās būtiski trūkumi nav konstatēti.

Satiksmes ministrija

Satiksmes ministrijā veikta revīzija par rīcību ar nozares vadībai 1999.gadā piešķirtajiem līdzekļiem . Revidēti programmas "Nozares vadība" izdevumi 1 026 455 latu apmērā. Revīzijā konstatēts, ka:

- ministrijā nav novērsti iepriekšējā Valsts kontroles revīzijā konstatētie trūkumi grāmatvedības uzskaitē un līdzekļu izlietošanā;

- grāmatvedības uzskaites reģistri, kontu apgrozījuma pārskati, kontu analītiskās un sintētiskās uzskaites u.c. pārskati netiek kārtoti atbilstīgi Finansu ministrijas 1998.gada 15.decembrī apstiprinātā "Budžeta iestāžu, pašvaldību budžeta grāmatvedības kontu plāna un metodisko norādījumu kontu plāna pielietošanai" prasībām;

- 1999.gada pārskati nav sagatavoti atbilstīgi Valsts kases "Norādījumiem par 1999.gada valsts budžeta grāmatvedības pārskatu sagatavošanu;

- 1999.gada pārskati nesniedz patiesu un skaidru priekšstatu par ministrijas finansu līdzekļiem, mantu, saistībām, izdevumiem un finansiālo stāvokli;

- nebija izstrādātas iekšējās kontroles sistēmas - ir pieļauta situācija, ka galvenais grāmatvedis vienpersoniski kārto visu finansu uzskaiti (ievada datorā informāciju) un brīvi rīkojas ar valsts naudu;

- galvenais grāmatvedis ir ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli un nelikumīgi saņēmis 1417,14 latus;

- ministrijas vadība nav nodrošinājusi Ministru kabineta 1995.gada 28.novembra "Noteikumu par sociālo budžetu izpildi" - ministrijas pakļautībā esošās valsts pārvaldes institūcijas Civilās aviācijas administrācijas un pārziņā esošā valsts muzeja "Rīgas motormuzejs" vadība nav slēgusi speciālā budžeta kontus komercbankās un nav atvērušas speciālā budžeta kontus Valsts kases nodaļās. Līdz ar to šo institūciju ieņēmumi par maksas pakalpojumiem netiek iekļauti ikgadējā likumā par valsts budžetu;

- ministrijas vadība nav nodrošinājusi ar 2000.gada 1.janvāri likvidētās valsts pārvaldes iestādes "Latvijas Valsts valdības un diplomātisko sakaru pārvalde" slēguma bilances sagatavošanu un saņemšanu ministrijā, kā arī finansu dokumentu nodošanu arhīvā;

- ministrija nav pieprasījusi pārskatus par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu 1999.gadā no šādiem budžeta izpildītājiem;

- valsts iestādes "Latvijas Valsts valdības un diplomātisko sakaru pārvalde";

- BO VAS "VITA";

- valsts muzeja "Rīgas motormuzejs";

- uzņēmējsabiedrībām par investīcijām paredzēto līdzekļu izlietojumu.

- ministrijā aprēķinātie un ieturētie nodokļi valsts sociālajā budžetā netiek iemaksāti noteiktajos termiņos un apmērā.

Labklājības ministrija

Veikta pārbaude par programmas "Izglītība" apakšprogrammai "Profesionālā izglītība" piešķirto līdzekļu sadali un izlietojumu 1999.gadā. Izlases veidā veiktas revīzijas:

- P.Stradiņa Rīgas 2.medicīnas skolā;

- Rīgas 5.medicīnas skolā;

- Rīgas 1.medicīnas skolā;

- Sarkanā Krusta Rīgas medicīnas skolā .

Kopumā apakšprogrammu "Profesionālā izglītība" realizēja sešas Labklājības ministrijas pārziņā esošas profesionālās izglītības iestādes. Analīze par budžeta līdzekļu izlietojumu Liepājas un Daugavpils medicīnas skolās veikta pēc Labklājības ministrijā iesniegtajiem gada finansu pārskatiem.

Apakšprogrammas "Profesionālā izglītība" realizācijai izdevumi bija plānoti 1 707 353 latu apmērā, kases izdevumi faktiski bijuši 1 670 292 lati, bet četrās revidētajās medicīnas skolās izdevumi bijuši 1 438 167 latu apmērā.

Veicot revīzijas, konstatētas kļūdas un nepilnības grāmatvedības uzskaites organizācijā un uzskaites kārtošanā.

1999.gadā no pamatbudžeta līdzekļiem firmām par pakalpojumiem bez dokumentiem, kas apliecina darbu izpildi, pārskaitīti kopā 9056,47 lati.

Nav uzrādīti veicamo darbu apjomi un cena, t.sk. Rīgas 1.medicīnas skolā - 3648,80 lati, Sarkanā Krusta Rīgas medicīnas skolā - 5407,67 lati.

P.Stradiņa Rīgas 2.medicīnas skolas un Rīgas 1.medicīnas skolas sastādītie pārskati nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par iestāžu līdzekļiem, saistībām un finansiālo stāvokli, jo:

- P.Stradiņa 2.medicīnas skolas gada pārskatā nav uzrādītas kredītsaistības 4537,23 latu apmērā, kā arī nav parādītas nepabeigtās celtniecības izmaksas 162 432,87 latu apmērā;

- Sarkanā Krusta Rīgas medicīnas skolas pārskatā nav uzrādīts debitoru parāds 10 637,78 lati.

Rīgas 1.medicīnas skolā un Rīgas 5.medicīnas skolā nav ievērotas Ministru Padomes 1993.gada 26.aprīļa lēmuma Nr.212 "Dienesta viesnīcas lietošanas noteikumi" prasības - skolas dienesta viesnīcā nav noteikta samaksa par komunālajiem pakalpojumiem.

Rīgas 1.medicīnas skola un Sarkanā Krusta Rīgas medicīnas skola, neievērojot likuma "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" prasības, nodevušas savā īpašumā esošās materiālās vērtības 6114,35 latu apjomā bezatlīdzības lietošanā sabiedrībām ar ierobežotu atbildību.

Medicīnas skolās nav ievērotas likuma "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu" prasības - nav veiktas cenu aptaujas un nav rīkoti konkursi.

Tieslietu ministrija

Veikta revīzija Naturalizācijas pārvaldē programmai "Naturalizācija" piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Programmas realizācijai izlietoti 739 809 lati, bez tam izlietoti 43 995 lati no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Revīzijā konstatēts, ka nav nodrošināta pamatlīdzekļu uzskaite un saglabāšana. Grāmatvedības reģistros atsevišķi ieraksti izdarīti bez attaisnojuma dokumentiem.

Kultūras ministrija

Veikta pārbaude par programmas "Izglītība" apakšprogrammai "Profesionālā izglītība" piešķirto līdzekļu sadali un izlietojumu 1999.gadā. Izlases veidā veiktas revīzijas:

- J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas E.Dārziņa mūzikas skolā ;

- J . Rozentāla Rīgas mākslas koledžā ;

- Rīgas Lietišķās mākslas koledžā .

Apakšprogrammu "Profesionālā izglītība" realizēja 15 Kultūras ministrijas pārziņā esošas profesionālās izglītības iestādes. Kopējā šo iestāžu izdevumu summa bija 3 276 146 lati, bet revidētajām iestādēm - 1 390 405 lati.

Veiktajās revīzijās konstatētas atsevišķas kļūdas un nepilnības grāmatvedības uzskaites organizācijā un uzskaites kārtošanā.

J.Rozentāla Rīgas mākslas koledžas un Rīgas Lietišķās mākslas koledžas sastādītie 1999.gada pārskati nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par iestāžu līdzekļiem, saistībām un finansiālo stāvokli, jo:

- J.Rozentāla Rīgas mākslas koledžas 1999.gada bilancē uz pārskata gada sākumu nav iekļauti saimnieciskie darījumi 46 379,47 latu apmērā, bet uz pārskata gada beigām - 3650,85 lati. Bilancē kā koledžas pamatlīdzeklis uz 1999.gada 1.janvāri ar vērtību 40 927 lati un, pēc ēkas pārvērtēšanas uz 2000.gada 1.janvāri, ar vērtību 154 016 latu apmērā nepamatoti uzskaitīta no Rīgas Domes iznomātā ēka Rīgā, Hāmaņa ielā 2a;

- Rīgas Lietišķās mākslas koledžas 1999.gada bilancē uz pārskata gada sākumu nav iekļauti saimnieciskie darījumi 7 181,66 latu apmērā.

Valsts zemes dienests

Veikta revīzija par 1999.gadu Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālajā nodaļā . Lielrīgas reģionālā nodaļa izveidota apvienojot Valsts zemes dienesta Rīgas un Jūrmalas pilsētas, Rīgas un Ogres rajona nodaļas un pārveidojot tās par Lielrīgas reģionālās nodaļas filiālēm. Izlases veidā revidētas Rīgas un Jūrmalas pilsētas filiāles. Lielrīgas reģionālās nodaļas kases izdevumi 1999.gadā bijuši 2 877 059.

Apvienojot četras Valsts zemes dienesta nodaļas, netika izpildītas Valsts zemes dienesta rīkojuma prasības - nodaļās nav veikts bilanču kontu slēgums un sastādīta slēguma bilance.

Revīzijā konstatēts nepatiess Lielrīgas reģionālā nodaļas saimnieciskā gada vērtējums. Bilancē uzrādīts pārtēriņš 65 421 lata apmērā, bet, atbilstoši filiāļu pārskatu kopsavilkumam, 1999.gadā Lielrīgas reģionālajā nodaļā bija līdzekļu ekonomija 50 421 lata apmērā.

Grāmatvedības uzskaite nesniedz skaidru priekšstatu un pārliecību par Lielrīgas reģionālās nodaļas finansu līdzekļu pareizu un lietderīgu izmantošanu, kā arī pašu ieņēmumu atbilstību patiesajam stāvoklim:

- ieņēmumos nav uzrādīti pašu ieņēmumi 26 491 lata apmērā;

- Jūrmalas pilsētas filiāles faktiskie ieņēmumi nesakrīt ar pārskatā uzrādīto - pārskatā uzrādīts par 34 286,85 latiem mazāk;

- grāmatvedības uzskaitē nav uzrādīti skaidras naudas ieņēmumi Jūrmalas pilsētas filiālē - 152,41 latu apmērā.

Lielrīgas reģionālās nodaļas pašu ieņēmumi tiek samazināti par maksājumiem Valsts zemes dienesta centrālajam aparātam - tie netiek uzrādīti ne pārskatu ieņēmumos, ne izdevumu daļā. 1999.gadā Valsts zemes dienestam no nodaļas ieskaitīti aptuveni 272 000 lati.

Rīgas pilsētas filiāles kases atlikums uz 2000.gada 1.janvāri bilancē uzrādīts par 2658 latiem mazāks.

No Jūrmalas pilsētas filiāles kases skaidrās naudas ieņēmumiem, neiemaksājot tos iestādes norēķinu kontā, 8448,72 lati izlietoti atalgojumiem un saimniecisko izdevumu apmaksai.

Neievērojot Ministru kabineta 1995.gada 28.novembra noteikumu Nr.365 "Kārtība, kādā aprēķināma nomas maksa par nedzīvojamo telpu izmantošanu ministriju un citu valsts institūciju valdījumā esošajās ēkās" prasības, Jūrmalas pilsētas filiāle, iznomājot telpas:

- Jūrmalas pilsētas Domei - 419,14 m2;
- Tieslietu ministrijai - 50,56 m2;
- Valsts īpašuma fondam - 22,01 m2;
- a/s "Fenikss" kafejnīcai - 26,03 m2,

nav noteikusi nomas maksu.

Nepamatoti uz iestādes izdevumiem par komunālajiem pakalpojumiem attiecināti 8291,39 lati, tā samazinot nomnieku parādsaistības.

Grāmatvedības uzskaitē uzrādītās Rīgas pilsētas filiālē izmaksātās piemaksas un Lielrīgas reģionālajā nodaļas pārvaldes darbiniekiem izmaksātās prēmijas kopsummā 299 842 latu apmērā neatbilst pārskatā f.Nr.2 uzrādītajai summai -158 937 lati.

Patreizējais Lielrīgas reģionālās nodaļas darba samaksas un materiālās stimulēšanas nolikums gadā pieļauj prēmiju izmaksu 48 amatalgu apmērā . Ņemot vērā, ka Lielrīgas reģionālā nodaļa savu darbību uzsāka 1999.gada 2.pusē, par šo laiku prēmijās un piemaksās izmaksātas, piemēram:

- vadītājam - 19,3 mēnešalgas;
- vadītāja vietniekam - 5,7 mēnešalgas;
- finansu - ekonomikas daļas vadītājai - 13,5 mēnešalgas.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!