Soli pa solim mūsu ceļā uz Eiropas Savienību

Eiropas Komisijas ikgadējais Progresa ziņojums par Latviju (nobeigums)

Latvija joprojām izpilda Kopenhāgenas politisko kritēriju. Pagājušajā gadā tika sasniegts progress valsts pārvaldes reformu procesā, tai skaitā pieņemts jaunais Civildienesta likums; progress sasniegts tiesu sistēmas darbības uzlabošanā, struktūras izveidē cīņai pret korupciju. Veikti vairāki svarīgi pasākumi, lai atbalstītu nepilsoņu integrāciju Latvijas sabiedrībā, tajā skaitā Valsts valodas likuma un tā ieviešanas noteikumu pieņemšana, kas būtībā atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām un Eiropas līguma prasībām, izstrādāta arī Latvijas sabiedrības integrācijas programma. Tādējādi Latvija ir pavirzījusies uz priekšu attiecībā uz 1999.gada "Pievienošanās partnerībā" iekļauto īstermiņa prioritāšu izpildi.

Būs jāturpina un jāpaātrina valsts pārvaldes reformu process, īpaši attiecībā uz svarīgāko likumdošanas aktu pieņemšanu; jāturpina stiprināt tiesu sistēmu, kā arī plaša mēroga cīņu pret korupciju. Pamatojoties uz jauno Civildienesta likumu, jāveido profesionāls un stabils civildienests, kā arī jāuzlabo valsts pārvaldes spēja ieviest un pārzināt "acquis", kā tas ieteikts attiecīgajās vidēja termiņa prioritātēs 1999.gada "Pievienošanās partnerībā".

Lai paātrinātu un veicinātu nepilsoņu integrāciju, jāsaglabā naturalizācijas procesa efektivitāte, kā arī jāturpina un jāpaplašina latviešu valodas apmācība saskaņā ar 1999.gada "Pievienošanās partnerības" attiecīgo vidēja termiņa prioritāti. Tāpat jānodrošina, lai tiktu piešķirti nepieciešamie līdzekļi nepilsoņu integrācijas veicināšanas pasākumiem. Valodas likums un tā ieviešanas noteikumi jālieto un jāievieš tikai tik lielā mērā, cik tas nepieciešams leģitīmo valsts interešu ievērošanai, ņemot vērā proporcionalitātes principu, Latvijas starptautiskās saistības un Eiropas līguma prasības.

Latvija var tikt uzskatīta par funkcionējošu tirgus ekonomiku, un tai vidējā termiņā būtu jāspēj izturēt konkurences un tirgus spiedienu savienības ietvaros, ja tā pabeigs un saglabās strukturālo reformu tempu.

Latvija ir saglabājusi makroekonomisko stabilitāti. Progress sasniegts arī strukturālo reformu īstenošanā. Lielā mērā ieviesti arī likumdošanas nosacījumi ( framework ) tirgus ekonomikas attīstībai, arvien vairāk uzlabojas arī tirgus pieejamības un izkļūšanas mehānismu darbība. Pašlaik finansiālais sektors ir mazs, bet darbojas labi.

Tomēr ir jākontrolē tekošā konta deficīts. Vēl nav pabeigta uzņēmumu privatizācija. Jāpieliek ievērojamas pūles, lai veicinātu privāto un valsts ieguldījumu piesaisti, kā arī uzlabotu darbaspēka iemaņas, kas orientētas uz tirgu.

Valdības iestādēm jāturpina fiskālās disciplīnas politika un fiskālā konsolidācija. Bez kavēšanās jāturpina atlikušo lielo uzņēmumu privatizācija. Latvijai arī turpmāk jāveicina vietējo uzņēmumu izveide, vienkāršojot uzņēmumu darbības uzsākšanas procedūras un padarot tās caurspīdīgākas, tālāk uzlabojot ārvalstu investoriem labvēlīgu vidi, infrastruktūru un finansējuma saņemšanas iespējas. Jāpalielina finansiālā starpniecība. Jāuzlabo darba tirgus fleksibilitāte.

Pēdējos gados Latvija pastāvīgi progresējusi likumdošanas saskaņošanā ar "acquis" dažādās jomās. Kaut gan vispārējais progress valsts administratīvās kapacitātes veicināšanas ziņā ir bijis mazs, tomēr Latvija centās pārstrukturēt un stiprināt institūcijas dažādās nozarēs un nolēma izveidot vairākas jaunas organizācijas atbilstošas "acquis" prasībām.

Arī iekšējā tirgus ziņā sasniegts ievērojams progress, īpaši attiecībā uz pieņemtajiem likumiem tādās jomās kā atbilstības novērtēšana, tirgus uzraudzība un valsts pasūtījums, kā arī pieņemtie likumi par personu datu aizsardzību un autortiesībām, Komerclikums un kapitāla kustības ierobežojumu liberalizācija. Uz šī pamata un saskaņā ar "acquis" prasībām svarīgi ir turpināt attīstīt nepieciešamās institūciju struktūras, tajā skaitā veikt tirgus uzraudzības pārvaldes reformu, izveidot valsts pasūtījuma uzraudzības biroju un neatkarīgu informācijas aizsardzības inspekciju. Pagājušā gada laikā nav bijis vērojams liels progress intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanas ziņā, šim jautājumam joprojām jāvelta liela uzmanība. Muitas un nodokļu jomā veikti ievērojami pasākumi, lai stiprinātu administratīvo struktūru, darbs šajā jomā jāturpina.

Lai gan pagājušajā gadā lauksaimniecībā veikti atsevišķi pasākumi, lai sakārtotu un stiprinātu pārvaldi, tomēr kopumā ir panākts mazs progress, un sagatavošanas darbi Latvijas integrācijai ES lauksaimniecības jomā joprojām ir sākuma stadijā. Transporta nozarē pagājušajā gadā progress turpinājās ES likumdošanas pārņemšanā, īpaši attiecībā uz pārvaldes stiprināšanu līdz ar neatkarīgas civilās aviācijas negadījumu izmeklēšanas iestādes izveidi, kā arī pārstrukturējot iestādes, kas atbildīgas par jūras drošību; tomēr centieni jāturpina, lai panāktu konkrētus rezultātus. Vides jomā sasniegts progress likumdošanas pieņemšanā, īpaši tādās jomās kā informācija par vidi, dabas aizsardzība, atkritumu pārstrāde un ģenētiski modificētie organismi, ir bijuši centieni stiprināt pārvaldi, tomēr vēl ir daudz darāmā. Labs progress sasniegts arī likumu saskaņošanā patērētāju un veselības aizsardzības jomā.

Tieslietās un iekšlietās progress sasniegts vīzu jautājumā un tiesībsargājošo iestāžu kvalitātes celšanā. Tāpat pagājušā gada laikā Latvija veikusi ievērojamu darbu robežu kontroles ziņā, tā vajadzētu turpināt. Jāturpina migrācijas un patvēruma jomas saskaņošana, jāpievienojas vēl dažām starptautiskajām konvencijām. Jāveic ievērojami turpmāki pasākumi, lai nodrošinātu visu prasību pilnīgu ieviešanu. Finansu kontroles jomā Latvija pagājušā gada laikā darījusi īpaši daudz, sevišķi attiecībā uz iekšējo finansu kontroli; šim mērķim ir nostiprinātas vadības struktūras. Jāturpina jau iesāktais darbs, īpaši attiecībā uz pirmsiestāšanās fondu kontroles mehānismu.

Citās jomās progress ir bijis mazāks, piemēram, brīvas personu kustības, telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju nozarē, kurās vēl jāpārņem lielākā daļa "acquis" prasību. Sociālās politikas un nodarbinātības jautājumos ir strādāts, taču svarīgākie likumi vēl nav pieņemti. Reģionālās politikas jomā Latvijas sagatavošanās iestājai ES vēl jāpastiprina.

Latvija jau bija samērā veiksmīgi veidojusi pārvaldi dažās "acquis", to skaitā iekšējā tirgus jomā, kur, piemēram, par banku sektoru vai konkurences politiku un valsts palīdzību atbildīgās institūcijas jau guvušas vērtīgu pieredzi. Tomēr lielākajā daļā sektoru lielākās grūtības vēl ir priekšā. Tādās jomās kā lauksaimniecība, vide, sociālā politika, tieslietas un iekšlietas, kā arī reģionālā politika atbildīgās Latvijas iestādes vēl nespēj apmierinoši pārraudzīt un vadīt "acquis". Kopumā Latvijā vēl jāstiprina pārvalde visās jomās vienlaikus un saskaņā ar valsts pārvaldes reformu procesu.

Pagājušajā gadā Latvija pievērsusies gandrīz visām svarīgākajām 1999.gada "Pievienošanās partnerības" īstermiņa prioritātēm un vairumā nozaru jau sasniegusi ievērojamu progresu. Tas īpaši sakāms par dažu svarīgāko likumu pieņemšanu iekšējā tirgus jomā un par pamatlikumiem vides jomā, kā arī par nodokļu un muitas pārvaldes darba modernizēšanu, tāpat daudz darīts jūras drošības jautājumos un robežšķērsošanas punktu uzlabošanā. Būtu jāturpina darbs pie visām īstermiņa prioritātēm, lai šo darbu varētu iespējami ātri pabeigt. Jākoncentrējas uz tām īstermiņa prioritātēm, kur nav sasniegts ievērojams progress. Tas attiecas ne tikai uz jauniem specifiskiem iekšējās tirdzniecības jomas aspektiem, bet arī uz prioritātēm, kas saistītas ar nodarbinātību un sociālo jomu, kā arī uz tieslietām un iekšlietām.

Latvija ir uzsākusi darbu arī pie dažām 1999.gada "Pievienošanās partnerības" vidēja termiņa prioritātēm, ieskaitot audiovizuālo politiku, patērētāju aizsardzību, enerģētikas un transporta nozares.

LR Ārlietu ministrijas tulkojums