Francijas Republikas prezidents Žaks Širaks, sveicot Eiropas un pasaules diplomātus jaunā gadā Elizejas pilī 2006.gada 10.janvārī:

Francijas Republikas prezidents Žaks Širaks valstsvizītes laikā Latvijā 2001.gada 27.jūlijā Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Godātais Frankofonijas ģenerālsekretāra kungs, godātais prezident Abdu Diufa kungs! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātais ārlietu ministra kungs! Godātie ministri! Godātie vēstnieki! Dāmas un kungi! Nonsa kungs!
Pateicos par jūsu viedajiem un siltajiem vārdiem. Es vēlu jums visu to labāko Jaunajā gadā un lūdzu nodot Viņa Svētībai Pāvestam Benediktam XVI manus sirsnīgākos un cieņas pilnos sveicienus, kā arī franču tautas vislabākos novēlējumus, uzsākot jaunu pontifikātu.
Vadoties pēc vispārējām Republikas vērtībām, Francijas starptautiskā darbība ir balstīta pārliecībā, ka ir iespējams izveidot drošāku un taisnīgāku pasauli.
Drošāka un mierīgāka pasaule, pateicoties atjaunotam un efektīvākam multilaterālismam, kurā vienotā Eiropa stipra savā identitātē un vērtībās ieņem savu godpilno vietu laikā, kad sevi piesaka jauni spēka centri.
Pasaule, kurā valda pārticība un kur globalizācija kalpo cilvēkam un videi.
Solidāra pasaule, kura ir cieņas pilna pret tautu un kultūru daudzveidību un kura stājas pretim kārdinājumam noslēgties sevī.
Cīņa, kurā mēs piedalāmies, lai neitralizētu jaunus draudus mūsu drošībai un pasaules stabilitātei, – šeit es domāju terorismu, kuru nekas nespēj attaisnot, kā arī masu iznīcināšanas līdzekļu izplatīšanu, kas var radīt neatgriezeniskas un smagas sekas, – ir jāturpina bez mitas.
Šo cīņu mēs uzveiksim, ja būsim vienoti un ievērosim likumu, kas ir vislielākais demokrātijas spēks. Mēs nevaram piemērot likumu pēc savas labpatikas. Ikviens, piemēram, Irānā vai Ziemeļkorejā atzīs, ka kodolenerģijas izmantošana miermīlīgiem mērķiem ir cēla. Taču starptautiskajai sabiedrībai ir jādara viss, lai tiktu ievēroti tie kopīgi pieņemtie noteikumi, kuri nodrošina mieru visiem. Šīs valstis pieļaus lielu kļūdu, ja nepieņems roku, ko mēs tām sniedzam.
Laikā, kad tik daudz konfliktu vēršas plašumā un apdraud mūsu drošību, Francija vēlas rīkoties tik aktīvi kā vēl nekad, lai rastu risinājumus. Vispirms jau Eiropā, kur kara draudi Balkānos joprojām pastāv un konflikti Kaukāza reģionā arī liek sevi manīt.
Piešķirot kandidātvalsts statusu bijušās Dienvidslāvijas republikai Maķedonijai, Eiropas Savienība ir pierādījusi, ka Eiropas perspektīva ir atvērta visiem, kas izvēlas samierināšanos, mieru un demokrātiju.
Francija ir aktīva Kosovā, lai tur izveidotu taisnīgu un samērotu statusu, kas ļautu pāršķirt māsu un brāļu slaktiņu lappusi. Tas būs izšķirošs posms Serbijai un Melnkalnei, kam ir jāatgūst sava godpilnā vieta reģionā un Eiropā.
Francija ir Armēnijas un arī Azerbaidžānas draugs. Francija uzskata, ka Kalnu Karabahas konflikta risinājums vairs nav tālu meklējams. Gluži tāpat kā tās partneri, Francija netaupīs spēkus, lai 2006.gadu padarītu par miera gadu šajā skaistajā reģionā.
Miera un taisnības meklējumi ir mūsu darbības vadmotīvs arī Vidējos Austrumos, kur notiekošās vardarbības sekas jūtamas pat līdz mūsu valstij, kā to apliecina nežēlīgā terorisma realitāte.
Aizvadītais gads ir viesis cerību. Pēc Ministru prezidenta Ariela Šarona, par kuru šodien jo īpaši piedomāju, iniciatīvas no Gazas joslas tika izvesti izraēlieši. Sarežģījumi, kas joprojām vēl pastāv, nedrīkst mums likt aizmirst abu valstu drošsirdīgo valdību spēju panākt ārkārtīgi būtiskus kompromisus.
Pavisam drīz, vispārējo vēlēšanu laikā abas tautas liks sadzirdēt savas balsis. Eiropas Savienība ir apņēmusies, galvenokārt Gazas joslā, kliedēt abu tautu bailes un nesapratni, palīdzēt tām virzīties iepretim mierīgai līdzāspastāvēšanai drošībā. Ja mēs neizmantosim šo izdevību ieviest mieru reģionā, tad pavērsim ceļu jaunām sadursmēm.
Kas attiecas uz Irāku, tad, neraugoties uz vardarbību, kas tur turpinās, mēs ceram, ka nesen notikušās vēlēšanas spēs apvienot irākiešus valsts izveidei. Tādēļ Francija atbalsta Arābu līgas iniciatīvu organizēt nākamajā mēnesī nacionālās vienotības konferenci Bagdādē. Reģionam ir nepieciešama suverēna, demokrātiska, stabila un vienota Irāka.
Libānā atentātu iniciatoriem un stratēģiem, kas vēlas panākt reģiona destabilizāciju, būtu jāzina, ka nesodīšanas laiks ir pagājis. Apvienoto Nāciju rezolūcijām jābūt pilnībā īstenotām un ievērotām. Mēs sagaidām no Sīrijas bezierunu sadarbību ar Starptautisko izmeklēšanas komisiju. Mēs vēlamies, lai Sīrija respektētu Libānas valsts suverenitāti. Tikai un vienīgi no pārmaiņām Sīrijas uzvedībā būs atkarīga tās atgriešanās nāciju kopienā.
Libāna zina, ka tā pilnībā var rēķināties ar Francijas atbalstu, ieviešot sarežģītas, bet suverēnas, neatkarīgas un demokrātiskas valsts rekonstrukcijai nepieciešamas reformas. Sākot ar šo gadu, starptautiskā konference, kas notiks Beirūtā un būs veltīta Libānas rekonstrukcijai, apliecinās, ka visa starptautiskā sabiedrība ir tai līdzās.
Vidējos Austrumos, gluži tāpat kā citur, sadursmes nav nenovēršamas. Šī reģiona tautas cer uz tādu sadarbību ar citām pasaules valstīm, kur tiktu respektēta to vēsture un identitāte. Mums ir jāorientējas uz tām partnerattiecībām, kas veidotas, strādājot pie kopīgiem projektiem.
Līdzīga situācija ir Ziemeļāfrikā. Laikā, kad parādās aizvien jauni izaicinājumi, kā to atgādināja Seūtas un Meliljas dramatiskie notikumi, es vēlos, lai abi Vidusjūras krasti apliecina jaunu savstarpēju solidaritāti. Eiropai un Ziemeļāfrikas valstīm aizvien ciešāk sadarbojoties un solidarizējoties, var tikt izveidotas izcilas partnerattiecības, kuras nodrošinātu mūsu vienotā reģiona pārticību, drošību un stabilitāti. Francija jau sadarbojas ar Alžīriju, lai izveidotu draudzības līgumu, kas apliecinātu jaunās sadarbības vienlīdzību un atvērtību, uzticību un ilgtspējību. Tas ir mūsu visu interesēs.
2006.gadā Āfrikā ir jāturpina iesāktais samierināšanas process. Vairākas valstis ir īstenojušas samierināšanas politiku – Kongo Demokrātiskā Republika, Togo, Gvineja-Bisava. Darfūrā Francija aktīvi atbalsta samierināšanas procesu, kuru vada Āfrikas savienība.
Kotdivuārā Francija atbalsta Šarla Konana Banī pārejas valdību un apsveic tās mērķtiecīgu darbību valsts apvienošanā un krīzes risinājumu meklējumos, organizējot demokrātiskas un neapstrīdamas vēlēšanas.
Francija kā vēl nekad agrāk ir līdzās Āfrikai. Es to apliecināju arī Āfrikas un Francijas samita laikā Bamako. Āfrika piedzīvo atzinīgi vērtējamu attīstību, galvenokārt pateicoties pašu afrikāņu aktīvai dalībai un Āfrikas savienības, reģionālo organizāciju un valstu līderu prasmei uzņemties atbildību.
Miera veicināšanas neatņemama sastāvdaļa ir stiprāka un efektīvāka Eiropas aizsardzība. Eiropa iegūst jaunu dimensiju, īstenojot operācijas Balkānos, Āfrikā un Āzijā. Pirmo reizi tās vēsturē ES pēc dažiem mēnešiem būs savs operāciju centrs Briselē. Šī militārā kapacitāte, kā jau es to piedāvāju pēc cunami, ļaus ES sniegt efektīvu un ātru palīdzību dabas katastrofu un neatliekamu humanitāru vajadzību gadījumā.
2006.gadā Francijas prioritāte vairāk nekā jebkad agrāk būs stiprināt ES intervences kapacitāti miera veicināšanai. ES, kā jau es to biju aicinājis darīt, gatavojas uzņemties jaunus uzdevumus Kosovā. Arī Āfrikā, es domāju, būtu jāsniedz īpašs atbalsts nākamo Kongo Demokrātiskās Republikas vēlēšanu laikā, mums jābūt uzticamiem partneriem un gataviem atbildēt uz ANO vai Āfrikas savienības aicinājumiem.
Stiprāka Eiropas aizsardzība stiprinās arī Ziemeļatlantijas aliansi. Novembrī samitā Rīgā notiks debates par NATO reformām. Es vēlreiz apliecināšu Francijas, kura ir viena no lielākajām NATO maksātājvalstīm, atbalstu NATO kā militārai organizācijai un sabiedroto kopējās drošības garantam, jo tāds ir NATO likumīgais uzdevums.
Pasaule piedzīvo vēl neredzētu izaugsmi. Ķīnas, Indijas, Brazīlijas, Dienvidāzijas un Austrumāzijas nāciju straujā attīstība, Krievijas kā G-8 prezidējošās valsts izvirzīšanās priekšplānā nosaka jaunās ekonomiskās un politiskās ģeogrāfijas aprises. Šī multipolārā pasaule ir izaicinājums Eiropai. Es vēlos, lai 2006.gads Eiropai būtu jauna sākuma gads.
Panākot vienošanos par budžetu, ES atguva to, kas vienmēr bijis Eiropas gara spēks, – pulcēšanās garu, vienotību un uzticību.
Eiropa var vieglāk raudzīties nākotnē, pamatojoties uz Lielbritānijā notikušajā sanāksmē izdarītajiem secinājumiem. Eiropas rokās ir visi trumpji, lai tā spētu pildīt savu apņemšanos veicināt nodarbinātību. Tieši šādu impulsu un rīcību mūsu līdzpilsoņi sagaida no Eiropas.
Lai Eiropa varētu būt ASV un Japānas sāncensības cienīga un konkurētspējīga jauno strauji attīstošo valstu vidū, investēsim vairāk pētniecībā un inovācijās. Esam lēmuši izveidot jaunu finanšu instrumentu 10 miljonu eiro apmērā, kas tiks uzticēts Eiropas Investīciju bankai. Tas jau drīzumā tiks izmantots, lai veicinātu izvirzīto mērķu sasniegšanu.
Francija piedāvā izvērst Francijas un Vācijas sadarbību rūpniecības inovāciju izveidē visās Eiropas valstīs, kuras būtu tajā ieinteresētas.
Atbildot uz klimatisko izmaiņu un pēcnaftas laikmeta izaicinājumu, izveidosim Eiropas enerģijas politiku. Tuvākajā laikā Francija iesniegs memorandu izskatīšanai Padomē martā.
Sniegsim Eiropas jauniešiem visas iespējas izpaust savus talantus. Stiprināsim Eiropas universitāšu kapacitāti un pievilcību. Ar sociālā dialoga palīdzību un apspriežoties ar dalībvalstīm, izvēlēsimies tos līdzekļus, kuri ļaus padarīt profesionālās karjeras veidošanu drošāku, jo īpaši gados visjaunākajiem strādājošiem ar viszemāko kvalifikāciju.
Francija atbalsta Austrijas prezidentūras mērķus, sākot jau ar Padomes tikšanos martā, veicināt vienlaikus konkurētspējīgāku un sociālāku, taisnīgāku un solidārāku Eiropu.
Lai atbildētu uz šodienas izaicinājumiem, Eiropai nepieciešamas arī demokrātiskākas, efektīvākas un atvērtākas institūcijas. Ieplānotās paplašināšanās vēl vairāk uzsver šo nepieciešamību, jo pretējā gadījumā ES tiks nolemta paralīzei. Kas attiecas uz Eiropas nākotni, tad pēc Francijas iniciatīvas jūnijā notiks debates par globālo paplašināšanās stratēģiju.
Pārdomājot iespējamo konstitucionālā līguma variantu, ES Padomes sanāksme jūnijā ir ļoti būtiska. Mēs ņemsim vērā Francijas vēlētāju viedokli, konsultēsimies ar visiem mūsu partneriem, galvenokārt ar Austriju kā ES prezidējošo valsti un Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Francija darīs visu, lai šajā tikšanās reizē tiktu panākts ievērojams progress.
Es vēlos, lai Padomes tikšanās laikā valstu un valdību vadītāji pieņemtu nepieciešamos lēmumus institūciju darbības uzlabošanai, piemērojot esošos nolīgumus. Šajā kontekstā es vēlos minēt trīs nozares: iekšējā drošība un tiesvedība, kur mēs varam veikt daudz uzlabojumu, kā arī ārlietas un ES aizsardzības sistēma, kur arī ir daudz darāmā, aktīvāka nacionālo parlamentu iesaiste ES lēmumu pieņemšanas procesā.
Sekojot t.s. pionieru valsts grupām, kuras varam saukt arī citādi, ja vēlamies, ES dalībvalstīm, kuras savā starpā vēlas izvērst plašāku sadarbību, nekā noteikts kopējās politikās vai sadarbībā starp 25 ES dalībvalstīm, ir jāvar to darīt. Tā piemēram, eirozonas valstis pamatoti vēlas padziļināt savu politisko, ekonomisko, fiskālo un sociālo integrāciju. Francija kopā ar ieinteresētajiem partneriem vēlas izskatīt visus veidus, kas ļautu padarīt eirozonu redzamāku un nozīmīgāku.
2005.gadā Apvienoto Nāciju Attīstības samita laikā tika doti solījumi Āfrikai un visnabadzīgākajām valstīm. Šie solījumi ir jāpilda.
Tas ir viens no pašlaik notiekošo starptautisko tirdzniecības sarunu galvenajiem izaicinājumiem. Pēc tikšanās Honkongā pagājušajā mēnesī Francija ir izvirzījusi par mērķi līdz šā gada beigām noslēgt līgumu, kas būtu gana ambiciozs un samērots. Līgums paredzēs nabadzīgo valstu integrēšanu pasaules tirdzniecības apritē saskaņā ar Dohas cikla izvirzīto mērķi. Tas nozīmē arī to, ka straujas attīstības valstīm ir jāveic ievērojams progress gan rūpniecības, gan pakalpojumu sfērā, kā arī jāievēro noslēgtās saistības attiecībā uz lauksaimniecību.
Francija pildīs savu solījumu un paaugstinās valsts finansējumu attīstībai. Vēl vairāk, Parīzes konferences laikā, kas notiks no 28. februāra līdz 1. martam, tiks piedāvāts ieviest jaunus veidus attīstības finansēšanai. Francija eksperimentālā kārtā jau piemērojusi solidaritātes nodokli, ar ko apliktas aviobiļetes, un aicina arī citus partnerus sekot tās paraugam. Francija piedāvā šādā veidā iegūtos līdzekļus izmantot, lai izveidotu starptautisku mehānismu AIDS, tuberkulozes un malārijas medikamentu iegādei.
Taču jāsaprot, ka nav citu alternatīvu kā vien jauni finansējuma avoti, jo ar nacionālo budžetu palīdzību mēs nevarēsim dubultot nepieciešamo minimumu, lai izpildītu mūsu dotos solījumus attiecībā uz attīstību.
Visbeidzot, kā gan mēs varam neredzēt, ka līdz ar globalizāciju tieši kultūras un identitātes jautājumi ir tie, kas izvirzās priekšplānā. Atzīsim, vienlaikus ievērojot vispārējās vērtības un cilvēka godu, ka pastāv dažādas modernisma formas. Tās ir veidojušās dažādu vēstures pieredžu un kultūru mijiedarbības rezultātā. Tādēļ kultūru un civilizāciju dialogs ir ārkārtīgi nepieciešams.
Frankofonija ir atjaunojusi savu organizāciju. Pateicoties prezidenta Abdu Diufa iniciatīvai Frankofoniijas organizācija ir kļuvusi arī par politisku organizāciju. Kultūras un valodas daudzveidības veicināšanā tā guvusi spēku jaunam impulsam. Septembrī notiekošais samits Bukarestē tam būs apliecinājums. Frankofonijas festivālā Francijā, kurš notiks no marta līdz oktobrim, izpaudīsies tās mūsdienīgums.
Branli krastmalas muzeja atvēršana 20.jūnijā būs iespēja godināt pirmatnējās kultūras, kuras ir neaizstājama cilvēces mantojuma sastāvdaļa. Muzeja atklāšanas laikā Parīzē tiks rīkots 2. Francijas un Okeānijas samits.
Nonsa kungs! Godātie vēstnieki!
Strādāsim kopā, lai 2006.gadā padarītu pasauli drošāku, taisnīgāku un solidārāku, kā mēs to ik gadu minam savos Jaunā gada novēlējumos.
Šī ir tā vēsts, ko es lūdzu jums nodot līdz ar maniem vissirsnīgākajiem sveicieniem visiem jūsu valstu un valdību vadītājiem un visām tautām, ko jūs šeit pārstāvat. Novēlu arī jums ikvienam, jūsu ģimenēm, tuviniekiem, kolēģiem laimi un izdošanos Jaunajā gadā. Paldies.