Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Latvijas Banka
Latvijas Banka publicē noteikumus un normatīvos norādījumus par kredītiestāžu darbību regulējošajām prasībām, kredītiestāžu darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas un komercsabiedrību pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Bankas 2005. gada 30. decembra informācija "Latvijas maksājumu bilance 2005.gada 3.ceturksnī". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.01.2006., Nr. 5 https://www.vestnesis.lv/ta/id/125419

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Vēl šajā numurā

10.01.2006., Nr. 5

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Latvijas Banka

Veids: informācija

Pieņemts: 30.12.2005.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Bankas informācija

Rīgā 2005.gada 30.decembrī

Latvijas maksājumu bilance 2005.gada 3.ceturksnī

Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2005.gada 3.ceturksnī bija 12,7% no IKP (2004.gada atbilstošajā periodā — 13,5%). Eksportam augot straujāk nekā importam, samazinājās preču negatīvā saldo attiecība pret IKP. Saruka arī ienākumu negatīvā saldo attiecība pret IKP. Samazinājās pakalpojumu un kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP.

Tekošā konta deficīts

(% no IKP)

02.JPG (19501 bytes)

Maksājumu bilances vērtējums

2005.gada 3.ceturksnī un gada deviņos mēnešos kopumā ārējā sektora izaugsme bija strauja, ko noteica gan augsts iekšējais, gan augošs ārējais pieprasījums. 3.ceturksnī pagājušā gada augstās bāzes ietekmē nedaudz palēninājās eksporta gada pieauguma temps, tomēr preču eksporta kāpums joprojām apsteidza importa pieaugumu, un šī gada deviņos mēnešos preču negatīvais saldo pret IKP samazinājās.

Līdztekus straujajai eksporta izaugsmei, kas ļāva samazināt preču negatīvo saldo, šī gada deviņos mēnešos vērojams arī ienākumu konta negatīvā saldo samazinājums. Tas skaidrojams ar būtisku nodarbināto atlīdzības ārvalstīs pieaugumu, apliecinot Latvijas iedzīvotāju pieaugošo interesi doties darbā uz ārvalstīm.

Lai gan gada deviņos mēnešos tekošā konta deficīta attiecība pret IKP ir zemāka nekā iepriekšējā gada atbilstīgajā periodā, tomēr situācijas novērtēšanā jāņem vērā vienreizējie efekti, kas noteica importa pieaugumu 2004.gadā saistībā ar Latvijas iestāšanos ES. Ņemot vērā minētos vienreizējos efektus, lēšams, ka ārējā nesabalansētība ir nedaudz palielinājusies.

Gan šī gada 3.ceturksnī, gan deviņos mēnešos tekošā konta deficīts pilnībā tika segts ar ilgtermiņa kapitālu, dominējot un palielinoties banku sektora ilgtermiņa aizņēmumu ārvalstīs apjomam, kā arī pieaugot ārvalstu tiešo investīciju ieplūdēm Latvijā.

Šajā gadā straujā ekonomikas izaugsme un augstais iekšzemes pieprasījums, ko papildus stimulē aktīvāka ES strukturālo fondu apguve, nosaka nozīmīgu importa kāpumu. Eksporta pieaugumu veicinājis vairāku vienlīdz ietekmīgu faktoru kopums: ārējā pieprasījuma kāpums, jo sevišķi no jaunajām ES dalībvalstīm, eiro izmantojošiem eksportētājiem labvēlīgais lata piesaistes kurss, kā arī līdzšinējo investīciju atdeve, tai skaitā ievērojamās nefinanšu investīcijas rūpniecībā. Tomēr, pat neraugoties uz eksporta straujo attīstību un ārējā pieprasījuma pieaugošo lomu ekonomikas kāpumā, tekošā konta deficīta būtiska samazināšanās tuvākajā laikā nav gaidāma.

Skaidrojumi maksājumu bilancei 2005.gada 3.ceturksnī un pirmajos deviņos mēnešos

3.ceturksnī turpinājās dinamiska Latvijas ārējās tirdzniecības attīstība, ko noteica augsts iekšējais pieprasījums saistībā ar straujo tautsaimniecības izaugsmi un ārējā pieprasījuma kāpums vairākās ES valstīs. Eksporta pieaugums (29,6%) bija straujāks nekā importa kāpums (24,7%).

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu vislielākais bija lauksaimniecības un pārtikas preču, mehānismu un mehānisku ierīču, elektroiekārtu un minerālproduktu eksporta pieaugums (vairāk nekā puse no eksporta kopapjoma kāpuma). Preču ieveduma pieaugumā dominēja minerālprodukti, satiksmes līdzekļi, mehānismi un mehāniskas ierīces, elektroiekārtas, kā arī lauksaimniecības un pārtikas preces.

Trīs ceturtdaļas no ārējās tirdzniecības apgrozījuma veidoja tirdzniecība ar ES valstīm, un lielākais kāpums bija tirdzniecībā ar ES 10 valstīm. Latvijas nozīmīgākās partnervalstis eksportā bija Lietuva, Igaunija, Vācija, Lielbritānija, Krievija un Zviedrija, savukārt importā — Lietuva, Vācija, Igaunija, Krievija un Polija.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pakalpojumu pozitīvais saldo palielinājās par 6,1 milj. latu. Pārvadājumu pakalpojumu pozitīvā saldo pieaugumu (22,8 milj. latu) noteica sniegto kravu pārvadājumu pakalpojumu apjoma kāpums autotransportā un dzelzceļa transportā, kā arī ostās sniegto pakalpojumu apjoma pieaugums. Braucienu pakalpojumu negatīvais saldo palielinājās par 22,3 milj. latu, straujāk augot saņemto pakalpojumu apjomam. Citu pakalpojumu pozitīvais saldo nedaudz pieauga.

Ienākumu negatīvais saldo salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 19,8milj. latu, jo strauji auga rezidentu saņemtā atlīdzība nodarbinātajiem ārvalstīs.

Kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo 3.ceturksnī bija 361,5 milj. latu.

Ārvalstu tiešo investīciju pozitīvais saldo 3.ceturksnī pieauga un bija 3,9% no IKP. Latvijā ārvalstu tiešo investīciju (galvenokārt reinvestētās peļņas un pašu kapitāla veidā) apjoma kāpums sasniedza 5,3% no IKP. Palielinājās arī tiešo investīciju apjoms ārvalstīs.

Portfeļieguldījumu saldo bija negatīvs, jo Latvijas bankas iegādājās ārvalstu vērtspapīrus.

Lielāko tekošā konta negatīvā saldo daļu 3.ceturksnī sedza citu ieguldījumu pozitīvais saldo (578,5 milj. latu). Citu ieguldījumu saldo noteica darījumi banku sektorā. Bankas galvenokārt palielināja ilgtermiņa aizņēmumu apjomu ārvalstīs. Nerezidenti samazināja pieprasījuma noguldījumu apjomu bankās, un tas savukārt veicināja banku pieprasījuma noguldījumu apjoma ārvalstīs sarukumu.

Rezerves aktīvu kāpumu (136.9 milj. latu) 3.ceturksnī galvenokārt noteica Latvijas Bankas veiktie tagadnes darījumi valūtas tirgū.

2005.gada pirmajos deviņos mēnešos maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo bija 11,4% no IKP (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā — 14,0%). Preču un ienākumu negatīvā saldo attiecība pret IKP samazinājās, jo eksports auga straujāk nekā imports. Saruka pakalpojumu un kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP. Pakalpojumu un kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo sedza 40,1% no preču un ienākumu negatīvā saldo.

Preču eksports 2005.gada pirmajos deviņos mēnešos palielinājās par 34,8%, bet imports — par 24,8%. Eksporta pieau­gumā janvārī–septembrī dominēja minerālprodukti, lauksaimniecības un pārtikas preces, parastie metāli un parasto metālu izstrādājumi, kā arī mehānismi un mehāniskas ierīces, elektroiekārtas, kuru noieta tirgus bija galvenokārt ES valstis. Savukārt importa kāpumu noteica minerālprodukti, mehānismi un mehāniskas ierīces, elektroiekārtas un lauksaimniecības un pārtikas preces.

Pakalpojumu pozitīvais saldo 2005. gada pirmajos deviņos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu saruka par 9,9 milj. latu. Pārvadājumu pakalpojumu pozitīvā saldo pieaugums pilnībā nesedza braucienu pakalpojumu negatīvā saldo kāpumu. Pārvadājumu pakalpojumu pozitīvais saldo salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 59,5 milj. latu, galvenokārt palielinoties sniegto kravu pārvadājumu pakalpojumu apjomam jūras transportā, dzelzceļā un autotransportā, kā arī sniegto citu pakalpojumu apjomam jūras transportā. Braucienu pakalpojumu negatīvais saldo pieauga par 66,0 milj. latu, jo Latvijas ceļotāju izdevumu kāpums ārvalstīs trīs reizes pārsniedza nerezidentu tēriņu pieaugumu Latvijā.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu gandrīz divas reizes palielinājās rezidentu ārvalstīs saņemtā atlīdzība nodarbinātajiem, 2005.gada pirmajos deviņos mēnešos ļaujot samazināt ienākumu negatīvo saldo par 40,8 milj. latu. Ieguldījumu ienākumu negatīvā saldo kāpumu noteica nerezidentu tiešo investīciju ienākumu apjoma (galvenokārt reinvestētās peļņas veidā) pieaugums.

Kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo 2005.gada pirmajos deviņos mēnešos bija 748,6 milj. latu. Tekošā konta negatīvo saldo sedza ilgtermiņa kapitāls. Ārvalstu tiešo investīciju pozitīvais saldo 2005. gada pirmajos deviņos mēnešos sedza 31,9% no tekošā konta negatīvā saldo un sasniedza 3,6% no IKP. Investīciju apjoms Latvijā pieauga finanšu starpniecībā, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kā arī apstrādes rūpniecībā. Palielinājās investīciju apjoms no Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, Zviedrijas, Nīderlandes, ASV, Īrijas un Lielbritānijas.

Portfeļieguldījumu saldo 2005.gada pirmajos deviņos mēnešos bija negatīvs (166,5 milj. latu), atspoguļojot banku ieguldījumus parāda vērtspapīros ārvalstīs.

Tekošā konta negatīvā saldo lielāko daļu sedza citu ieguldījumu pozitīvais saldo (936,1 milj. latu). Banku sektors galvenokārt palielināja ilgtermiņa aizņēmumu apjomu ārvalstīs (no mātesbankām). Uzņēmumu citu ieguldījumu saldo 2005.gada pirmajos deviņos mēnešos bija negatīvs, jo straujāk nekā no nerezidentiem piesaistītais pieauga tiem izsniegto tirdzniecības kredītu un aizdevumu apjoms.

Latvijas Bankai pērkot ārvalstu valūtu, rezerves aktīvi 2005.gada pirmajos deviņos mēnešos palielinājās par 298,8 milj. latu.

Latvijas Bankas preses sekretārs M.Grāvītis

Latvijas maksājumu bilance

tūkstošos latu

2004

2005

I

II

III

IV

I

II

III

TEKOŠAIS KONTS

-151620

-336529

-259010

-210004

-200615

-228810

-295866

Preces

-296993

-431522

-373386

-401046

-320523

-367373

-432778

Kredīts (eksports)

481411

556328

587986

652413

655405

754388

765263

Debets (imports)

-778404

-987850

-961371

-1053460

-975928

-1121761

-1198041

Pakalpojumi

77222

90921

88135

69240

76908

75233

94242

Kredīts (eksports)

199501

242037

262047

257783

254650

292302

331983

Debets (imports)

-122279

-151116

-173913

-188543

-177743

-217069

-237741

Ienākumi

-9069

-71039

-51377

-16541

-24448

-34722

-31533

Kredīts

54561

57664

69010

88091

89110

100804

118030

Debets

-63630

-128703

-120387

-104632

-113557

-135526

-149563

Kārtējie pārvedumi

77220

75110

77618

138343

67448

98052

74203

Kredīts

143489

154935

159543

236211

164993

194293

184818

Debets

-66268

-79825

-81926

-97868

-97544

-96241

-110614

KAPITĀLA KONTS

13947

12657

38127

13016

28766

14898

36119

Kredīts

14386

13901

38956

14164

29109

17255

37079

Debets

-439

-1245

-830

-1147

-343

-2357

-960

FINANŠU KONTS

171826

225194

194084

246845

157388

186008

325407

Tiešās investīcijas

61836

83174

73583

103268

108567

31660

90939

Ārvalstīs

-17790

-21699

-9770

-6517

-13819

-20414

-34055

Latvijā

79625

104874

83353

109785

122385

52074

124993

Portfeļieguldījumi

48385

110438

-114831

84894

-37431

53574

-182609

Aktīvi (ieguldījumi ārvalstu vērtspapīros)

34483

-20439

-107979

81798

-47532

-8746

-191322

Līdzdalību apstip­ri­nošie vērtspapīri

-2055

-776

-2676

-6244

-4683

-4193

-12343

Parāda vērtspapīri

36538

-19663

-105303

88042

-42849

-4553

-178979

Obligācijas un parādzīmes

36229

15986

-107345

64290

-45814

-4109

-176243

Naudas tirgus instrumenti

309

-35649

2042

23752

2964

-444

-2736

Pasīvi (ārvalstu ieguldījumi Latvijas vērtspapīros)

13902

130876

-6852

3096

10101

62320

8713

Līdzdalību apstip­rinošie vērtspapīri

14469

-1565

461

-836

729

5733

633

Parāda vērtspapīri

-567

132441

-7313

3932

9372

56587

8080

Obligācijas un parādzīmes

-960

132834

-7313

3148

9372

56587

8864

Naudas tirgus instrumenti

392

-392

0

784

0

0

-784

Atvasinātie finanšu instrumenti

-7802

-3979

2005

-15656

9816

-18532

-24511

Aktīvi

-521

-1268

1465

-18118

26149

1438

-4607

Monetārās iestādes

-561

-1993

565

-17189

27800

3886

3057

Valdība

0

0

0

0

0

0

0

Bankas

39

733

1085

-961

-421

-885

-1416

Citi sektori

0

-7

-185

31

-1230

-1563

-6247

Pasīvi

-7281

-2712

540

2462

-16333

-19970

-19905

Monetārās iestādes

-5335

-1102

1515

1470

-14838

-19719

-18697

Valdība

0

0

0

0

0

0

0

Bankas

-1946

-1714

-978

1011

-1496

-251

-1208

Citi sektori

0

105

3

-19

0

0

0

Citi ieguldījumi

50241

110625

311322

155147

151636

206009

578450

Aktīvi (Latvijas aiz­de­vumi ārvalstīm u.tml.)

-238087

-116972

-396164

-201353

-38458

79405

84511

Monetārās iestādes

-60

-808

59

-101

63

-781

48

Valdība

174

-17601

208

346

-12273

7

9

Bankas

-195290

-98375

-376349

-192393

56513

110174

139269

Citi sektori

-42911

-188

-20082

-9206

-82761

-29995

-54814

Pasīvi (ārvalstu aiz­de­vumi Latvijai u.tml.)

288328

227597

707486

356501

190093

126605

493939

Monetārās iestādes

-1687

8505

-3028

16685

-16389

-3076

-710

Valdība

41

14725

-1515

-2037

4924

-24691

-6163

Bankas

264368

118245

653481

331995

213784

130716

416587

Citi sektori

25606

86121

58548

9857

-12226

23656

84224

REZERVES AKTĪVI

19167

-75063

-77995

-80808

-75198

-86703

-136862

NOVIRZE

-34153

98679

26799

-49857

14461

27904

-65659

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!