“Cildini, mana dvēsele, no Jaunavas miesā piedzimušo Dievu”

(Kristus Piedzimšanas kanons)

Tagad Piedzimušajā Dievabērnā mīļotie tēvi, brāļi un māsas! Lielās Dieva žēlastības dēļ mēs atkal visos dievnamos dzirdam prieka pilno dziesmu: “Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts!” Dieva Svētā Baznīca no jauna slavina diženo notikumu mūsu Kunga Jēzus Kristus Piedzimšanu miesā. Visi dziedājumi, kuri šajās svētajās un pestījošajās dienās skan mūsu dievnamos, Kristus Piedzimšanu attēlo kā vispārēju prieka dienu. “Debesis un zeme lai šodien pravietiski līksmo.” Ar prieku un mieru lai piepildās mūsu sirdis, jo, kā teic apus­tulis, “ir atspīdējusi žēlastība, kas nes pestīšanu visiem cilvēkiem” (Tit. 2, 11). Tomēr, lai šo svētību spētu sevī uzņemt, cilvēkam no grēcīgās dzīves jāatdzimst svētai un Dievam tīkamai dzīvei.
Lai savienotos ar Kristu, sirdij jātop šķīstai, lai tā kļūtu Piedzimušā Kunga cienīga. Tādēļ Baznīca iedibinājusi Kristus Piedzimšanas gavēni: tas mūs sagatavoja Pestītāja cienīgai sagaidīšanai. Gavēdami līdz Kristus Piedzimšanai, mēs tikām pielīdzināti austrumu gudrajiem. Viņi, brīnumainas zvaigznes vadīti, no tālām zemēm atnāca pielūgt Dievbērnu Kristu. Kristus Piedzimšana visā gavēņa garumā bija mūsu ceļazvaigzne. Līdzīgi bākai tā norādīja mūsu ceļa mērķi. Austrumu gudrie pie Piedzimušā Kunga kājām nolika cienīgas dāvanas, tāpat arī mums, mīļotie brāļi un māsas, jāatnes dāvanas Kristum – šaubu neapēnota ticība uz mūsu Kungu un Pestītāju, lēnprātība un gara pazemība, pacietība un laba dvēseles ievirze, paļāvība uz Dievu, labsirdība un labvēlība pret tuvākiem. Un tad mūsu sirds, šķīstīta grēku nožēlā un piepildīta ar mīlestību uz Dievu un cilvēkiem, Piedzimušajam Dievbērnam tūdaļ pēc eņģeļiem dziedās prieka pilnu dziesmu: “Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts!”
Šodien Dieva Svētā Baznīca, kuras galva ir Dievcilvēks un mūsu Kungs Jēzus Kristus, veic savu kalpošanu ļoti sarežģītos un grūtos apstākļos pasaulē, kura kļūst arvien laicīgāka. Tāpēc Baznīcā skanošo Kristus balsi bieži apslāpē, turklāt arī pašu Baznīcu tās bērnu personā apsmej un nepārprotami apmelo. Šai ziņā Baznīcas vēsture atkārto Kristus zemes dzīves gājumu. Tomēr šajās svētku dienās, dārgie brāļi un māsas, es atkal vēršos pie jums ar aicinājumu svēti glabāt vienotību, jo uz vienotību mūs aicina Tas Kungs (Jāņa 17, 21).
Ar Dieva žēlastību turpinās Baznīcas atdzimšana, tiek celti dievnami, pienācīgu izskatu iegūst jau darbojošās baznīcas, tiek veikts liels darbs jaunatnes audzināšanā, funkcionē Garīgais seminārs un svētdienas skolas, – tas vieš pārliecību, ka Tas Kungs mūs neatstāj un par spīti Baznīcai naidīgo spēku darbībai mēs veicam savu kalpošanu tautas un tēvzemes labā.
Dieva man uzticēto visu Latvijas draudzi sirsnīgi sveicu Dieva Kunga un mūsu Pestītāja Jēzus Kristus miesā Piedzimšanas lielajos un prieka pilnajos svētkos un ar jauno gadu. Lai iemiesojies Kungs svēta jauno gadu un dod mums veselību, pestīšanu, mieru un garīgu prieku!

Dieva žēlastībā pazemīgais

Aleksandrs,

Rīgas un visas Latvijas Metropolīts