Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par grāmatu un bibliotēku Eiropas un pasaules kontekstā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.11.2000., Nr. 396/398 https://www.vestnesis.lv/ta/id/12530

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas vēstnieces akreditāciju Austrijā

Vēl šajā numurā

08.11.2000., Nr. 396/398

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par grāmatu un bibliotēku Eiropas un pasaules kontekstā

Latvijas vēsturē ir unikāla situācija: pirmā bibliotēka — Bibliotheca Rigansis — tika nodibināta 1524.gadā, bet pirmais teksts latviešu valodā — Luterāņu mise — iespiests Vāczemē 1525.gadā. Katoļu baznīcas cenzūra tai aizšķērsoja ceļu uz Latviju, un tā paša gada 8.novembrī viss metiens tika iznīcināts. Tieši pēc 475 gadiem — 2000.gada 8.novembrī — Rīgā sākusi darbu Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Bibliotekāru biedrības rīkota starptautiska konference "Latviešu grāmata un bibliotēka: 1525 — 2000". Savus referātus un ziņojumus pieteikuši grāmatniecības un bibliotēku darba speciālisti no visām trim Baltijas valstīm, Islandes, Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas, Slovēnijas, Vācijas un ASV. Konference sniegs ieskatu grāmatniecības un bibliotēku attīstībā laiku lokos, īpaši akcentējos 16.gadsimtu kā robežšķirtni starp rakstīto tekstu un iespiesto grāmatu. Eiropas un pasaules kontekstā tiks diskutēti tādi jautājumu loki kā 16.gadsimts Rīgas un Eiropas kultūrvidē, grāmatniecības un bibliotēku daudzvirzienu attīstība Baltijas jūras areālā un 21.gadsimts: starp iespiesto grāmatu un elektronisko publikāciju.

Rīgas Latviešu biedrības namā, kur norit konferences darbs, Nacionālajā bibliotēkā un Ārzemju mākslas muzejā ierīkotas izstādes, kas atspoguļo konferences tematiku.

Ar kultūras ministres Karinas Pētersones atļauju publicējam viņas sagatavotās konferences atklāšanas runas tekstu.

"LV" informācija

Kultūras ministre Karina Pētersone:

Runa, atklājot starptautisko konferenci "Latviešu grāmata un bibliotēka: 1525 – 2000" Rīgā 2000. gada 8. novembrī

Godātie konferences dalībnieki!

Dāmas un kungi!

Sveicu jūs latviešu grāmatai un bibliotēkai veltītā konferencē un gribu izteikt lielu gandarījumu par plašo konferences dalībnieku loku.

Es sveicu visus ārvalstu viesus un viesus no tuviem un tāliem Latvijas novadiem.

Mums Baltijā šis gads saistās ar 475. gadadienu, kopš dienasgaismu ieraudzīja pirmā iespiestā grāmata livoniešu, latviešu un igauņu valodā. Latvijas valdība, tāpat kā Igaunijas valdība, šo gadu pasludinājusi par Grāmatas gadu.

Bet svarīgi jau nav kaut ko pasludināt, svarīgi ir atskatīties uz paveikto, analizēt, domāt par to, ko mums nozīmē grāmata un bibliotēka un kā laika gaitā mainās grāmatas un bibliotēkas nozīme sabiedrības dzīvē.

Katras tautas un valsts identitātes pamatā ir valoda un kultūra. Šajā laikā, kad, pretojoties globalizācijas draudiem, lielās un bagātās Eiropas tautas arvien aktīvāk un satrauktāk iestājas par savas valodas un kultūras nosargāšanu un mūsdienīgu attīstību, par to nopietni domājam arī mēs – Baltijas tautas ar nelielu teritoriju un lingvistisko areālu. Jo nekur citur kā Latvijā rakstnieki nerakstīs un neizdos iespieddarbus latviešu valodā, nekur citur kā šeit bibliotēkās neglabās latviešu tautas radītās nacionālās bagātības.

Neatkarības desmit gados latviešu grāmatniecībā notikušas radikālas pārmaiņas. Prieks par atgūto vārda brīvību radīja milzīgu grāmatu izdošanas bumu. Diemžēl tam sekoja cita tendence — grāmatu metienu krasa samazināšanās cilvēku zemās pirktspējas dēļ. Tā 1991.gadā tika publicēti 10,6 grāmatu eksemplāri uz vienu Latvijas iedzīvotāju, bet 1999.gadā – tikai 2,9 eksemplāri uz vienu iedzīvotāju. Tādēļ lielai lasītāju daļai grāmata kļuvusi par luksusa preci, kuru var iekārot, bet nevar atļauties. Tas radījis bažas par nozares komercializēšanos un licis atteikties no ilūzijas, ka grāmatniecība spēj pastāvēt bez valsts atbalsta.

Šogad noslēdzies darbs pie ilgtermiņa grāmatniecības attīstības koncepcijas 2000.—2010.gadam, kura kā atsevišķa nodaļa iekļauta nacionālajā programmā ‘’Kultūra’’.

Tajā kā svarīgākie uzdevumi nozares atbalstam ir nosaukti šādi uzdevumi:

• grāmatu izdošanu veicinošas nodokļu politikas izstrāde;

• grāmatu valsts iepirkuma ieviešana;

• valsts pasūtījums vērtīgu grāmatu izdošanai;

• lasīšanas veicināšanas programmas izstrāde, īpaši domājot par bērnu un jauniešu auditoriju;

• latviešu literatūras plašāka popularizēšana pasaulē (ņemot vērā citu Eiropas valstu pieredzi, īpaši mazāk runāto valodu);

• samazinātu pasta tarifu ieviešana grāmatām.

Tomēr nedrīkst arī aizmirst informācijas pieejamības arvien pieaugošo lomu un mūsu ceļu uz informācijas sabiedrību. Tāpat kā kultūras pieejamība arī informācijas pieejamība, manuprāt, ir dzīves kvalitātes kritērijs un konkurētspējas nodrošinātājs kā pilsētā, tā laukos.

Tas pierāda, ka pakalpojums, ko informācijas sniegšanā var piedāvāt publiskā bibliotēka, ir nenovērtējams. Pat vismazākā bibliotēka ir nozīmīgs kultūras un izglītības centrs un svarīga informācijas ieguves vieta.

Pildot savu misiju, bibliotēka vienīgā spēj piedāvāt interesentiem visplašākās izvēles iespējas un apmierināt visdažādākās apmeklētāju vajadzības pēc informācijas. Tā spēj gan ievest senajā rokrakstu pasaulē vai iespiestās grāmatas pirmsākumos, gan mūsdienu elektroniskajā vidē. Tā ir palīgs integrētas sabiedrības veidošanā, radot ikvienam māju sajūtu. Sevišķi svarīgi tas šobrīd ir Latvijai.

Tādēļ Latvijas valdība pašlaik strādā pie tā, lai bibliotēku nozarē un informatīvo pakalpojumu sniegšanā notiktu ievērojama attīstība. Tas ļautu mums pārvarēt atpalicību šajā jomā un nopietno informatīvo atrāvumu starp galvaspilsētu un Latvijas novadiem. Tādēļ tik svarīga ir arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizācija.

Īstenojot Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu, bibliotēku tradicionālie uzdevumi kultūras un zinātnes vērtību apkopošanā, uzglabāšanā, sistematizēšanā un pieejamībā tiks principiāli paplašināti ar jauniem uzdevumiem informācijas pakalpojumu sniegšanā lietotājiem.

Latvijas Nacionālajai bibliotēkai jākļūst par atslēgas elementu valstiska mēroga informācijas tīklā, kas aptver visas publiskās bibliotēkas un ir savienots arī ar valsts un privātā sektora informācijas sistēmām. Tas būs visas valsts bibliotēku sistēmas koordinācijas centrs informācijas saņemšanai no Latvijas un starptautiskajiem informācijas avotiem. Tas dos mums iespēju ievadīt Latvijas informāciju starptautiskajā apritē.

Gribu vēlreiz atzīmēt UNESCO ģenerālkonferences rezolūcijas lielo lomu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta atbalstam un pateikties visām valstīm, kas izteikušas atbalstu mūsu centieniem īstenot šo projektu.

Paldies visiem par apjomīgo darbu šīs konferences organizēšanā!

Vēlot konferencei sekmīgu darbu, novēlu, lai gan drukātā, gan elektroniskā grāmata vienmēr ir jums labs padomdevējs, ceļabiedrs un draugs. Lai bibliotēka ir atbalstošs un zinošs sadarbības partneris jūsu ceļā uz iecerēto mērķi.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!