Latvijas progress atstājis labu iespaidu

Kīts Vazs, Lielbritānijas Eiropas lietu ministrs, — "Latvijas Vēstnesim"

Šodien, 8. novembrī, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vēstniecībā Rīgā notiks vēstniecības mājaslapas prezentācija, ko atklās Lielbritānijas Eiropas lietu ministrs Kīts Vazs. Savas vizītes priekšvakarā Lielbritānijas Eiropas lietu ministrs atbildēja uz "Latvijas Vēstneša" jautājumiem.

Kīts Vazs: — Eiropas Savienības Padome Nicā, Francijā, decembrī sagatavos Eiropas Savienību (ES) Eiropas attīstības nākamajai stadijai, lai paplašinot tajā iekļautu Viduseiropas, Austrumeiropas un Vidusjūras valstis. Savukārt ES ietur kursu uz izvirzīto mērķi — būt gatavai jaunu dalībvalstu uzņemšanai, sākot ar 2002. gada beigām.

Apvienotā Karaliste ir uzticīga Eiropas Savienības paplašināšanas idejai. Tonijs Blērs teica, ka grib, lai pirmās jaunās dalībvalstis pievienotos ES laikus, lai varētu piedalītos Eiroparlamenta vēlēšanās 2004. gadā.

Tādēļ mēs pilnā mērā atbalstām Zviedrijas plānus krasi paātrināt ES paplašināšanos Zviedrijas prezidentūras laikā nākamā gada pirmajā pusgadā. Tādēļ mēs mudinām ES partnerus vienoties par atsevišķu grafiku pievienošanās sarunu pabeigšanai, kam sekotu ātra pievienošanās. Tādēļ mēs arī izvirzām idejas, kuru mērķis ir paātrināt sarunu procesu. Un tādēļ mēs esam tik dziļi iesaistījušies Komisijas partnerattiecību programmā un palīdzam kandidātvalstu valdībām sagatavoties pievienošanās procedūrai ES.

Ceļojumos pa kandidātvalstīm (līdz šim esmu apmeklējis Ungāriju, Poliju un Slovēniju) uz mani lielu iespaidu atstājušas pūles, kādas pieliek visas kandidātvalstis, lai sagatavotos pievienošanai. Tas attiecas arī uz Latviju. Sarunas par pievienošanos tika atklātas pirms nepilna gada, un jūs jau esat atvēruši 14 Eiropas likumdošanas ( acquis ) nodaļas un slēguši septiņas.

Latvijas reintegrācijas process Eiropā jau ir ievērojami pavirzījies uz priekšu. Un man ir liels prieks, ka Lielbritānija tajā piedalās ar mūsu pieaugošajiem tirdzniecības un investīciju sakariem, kultūras un izglītības saiknēm un mūsu iesaisti, lai sagatavotu Latviju ES paplašināšanai, partnerattiecību projektā sadarbojoties ar jūsu Finansu ministriju.

Protams, vēl ir palikuši citi darbi. Jo īpaši — jāpabeidz valsts administrācijas reforma un jānodarbojas ar ES likumdošanas un prakses ieviešanu. Latvijā raizes dara vāja valsts pārvalde un koordinēšana. Mēs esam apmierināti, ka sers Robins Mauntfīlds, britu valsts pārvaldes reformu eksperts, strādāja šeit, sadarbojoties ar ES un Pasaules banku (abas šīs organizācijas vienādā apjomā strādā ar šiem jautājumiem) šajā ļoti svarīgajā pirmspievienošanās reformu laukā. Es apsveicu to, ka Latvijas valdība visumā ir pieņēmusi sera Robina rekomendācijas, un gaidu, ka drīz tiks īstenota daudzaptveroša, uz šīm rekomendācijām balstīta valsts administrācijas reformas programma.

Man jāmin arī korupcija. Pasaules banka un "Transparency International" ir konstatējušas, ka Latvijā šī ir nopietna problēma — tāpat kā dažās citās valstīs. Atbildība par tās apkarošanu gulstas uz visiem iesaistītajiem, sākot ar augstāko līmeni valdībā un beidzot ar parasto cilvēku no ielas — visiem jānodrošina, lai ekonomika un tauta plašākā nozīmē saņemtu labumu no naudas, kas citādi iet zudumā korupcijas dēļ. Es apsveicu valdības nesenos centienus pievērsties šai problēmai. Kā visos reformu procesos svarīga ir ne vien jauna likumdošana un noteikumi, bet arī to īstenošana. Tādēļ esmu apmierināts, ka ES ir piešķīrusi līdzekļus pretkorupcijas procesam Latvijā, lai nodarbotos ar šiem jautājumiem.

— Vaza kungs, šķiet, ka ES paplašināšanā ieinteresēta ir ne tikai Latvija un citas kandidātvalstis, bet arī pati ES. Ja jūs piekrītat šādam viedoklim — kāds ir pamats ES interesei par turpmāku paplašināšanos?

— Jā, jums taisnība. ES ir vairāk nekā ieinteresēta paplašināšanās procesā. Tā ir mūsu visaugstākā prioritāte. Mēs patlaban pabeidzam institucionālās reformas, kas nepieciešamas, lai sagatavotu ES paplašināšanai, par kuru decembrī būtu jāvienojas Eiropadomē Nicā. Pēc tam spēles laukums būs gatavs paplašināšanai. Mūsuprāt, paplašināšanās ir lieliska iespēja gan ES, gan kandidātvalstīm. Vispirms pašreizējo 13 kandidātvalstu pievienošana radīs lielāko kopējo tirgu pasaulē ar vairāk nekā 500 miljoniem iedzīvotāju. Visi mūsu uzņēmumi gūs labumu no plašākām tirdzniecības un investīciju iespējām. Tajā pašā laikā patērētāji gūs labumu no plašākas preču izvēles un zemākām izmaksām, ko radīs paaugstināta konkurence. Visbeidzot, paplašināšanās mums piedāvā iespēju pievērsties problēmām, kas nerespektē robežas, piemēram, organizētajai noziedzībai un vides piesārņojumam, tādējādi padarot Eiropu par labāku un drošāku vietu mums visiem.

— Kā Apvienotās Karalistes īpašais viedoklis par ES paplašināšanos salīdzināms ar citu lielu un ietekmīgu ES dalībvalstu viedokļiem?

— Apvienotā Karaliste sevi uzlūko par paplašināšanās virzītājspēku. Tas nozīmē, ka mēs mudinām ES partnerus paātrināt paplašināšanās procesu un sadarbojamies ar kandidātvalstīm, lai palīdzētu tām sagatavoties dalībai ES.

Mēs īpaši gaidām Zviedrijas prezidentūru. Pilnībā atbalstām viņu plānus panākt lielu soli uz priekšu paplašināšanās virzienā Zviedrijas prezidentūras laikā ES nākamā gada pirmajā pusē.

— Latvijai ir divi stratēģiski ārpolitikas mērķi: ES un NATO. Kurš, jūsuprāt, ir reālāks un tuvāks īstenošanai?

— No vienas puses, uz mani lielu iespaidu ir atstājis straujais progress, kādu Latvija veikusi kopš ES pievienošanās sarunu sākšanas šajā gadā. Es zinu, ka Latvija dedzīgi vēlas panākt valstis, kuras uzsāka sarunu procesu pirms diviem gadiem, un būt gatava pievienoties ES pirmajā pievienošanās vilnī. Apvienotā Karaliste šo mērķi pilnībā atbalsta.

No otras puses, NATO nepieņems lēmumus par turpmāku paplašināšanos līdz 2002. gadam, kad tai būs jāvērtē ne vien Latvijas un citu kandidātvalstu panāktais progress attiecībā uz aizsardzības un plašākām reformām, bet arī tas, kādu stratēģisku svaru sev līdzi nes jauno dalībvalstu uzaicināšana. Tā ka faktiski ir tiešām neiespējami salīdzināt abu procesu izredzes.

— Kāds ir jūsu viedoklis par trim Baltijas valstīm, par to kopīgo vēlmi pievienoties Eiropas Savienībai? Vai jūs uzskatāt Latviju, Lietuvu un Igauniju par sabiedrotajām vai par konkurentēm ceļā uz ES? Ņemot vērā to, ka Igaunija jau pieder pie tā sauktās Luksemburgas valstu grupas, bet Latvija un Lietuva — pie Helsinku valstu grupas.

Kas, pēc jūsu domām, ir reālāk — trīs Baltijas valstu pievienošanās ES vienlaikus vai atsevišķi, dažādā laikā saskaņā ar katras atsevišķās valsts gatavību?

— Mēs izturamies pozitīvi pret visu Baltijas valstu iesniegumiem par pievienošanos ES un vedam sarunas ar katru valsti atsevišķi. Kad mēs sākām sarunas par pievienošanos, ES piekrita diviem galvenajiem principiem. Pirmais — katras valsts progress būs atkarīgs no tās gatavības līmeņa. Savā runā jūlijā Budapeštā mūsu ārlietu ministrs atkārtoti apliecināja Lielbritānijas uzticību šim principam. Viņš teica, ka "katrai valstij jābūt iespējai pievienoties, kolīdz tā ir gatava, un valsts nav jāattur līdz brīdim, kad citas to panāks". Otrs bija princips par nokavētā atgūšanu. Ja valstis, kas sarunas sāka vēlāk (piemēram, Latvija un Lietuva), spēj panākt valstis, kuras sāka sarunas agrāk, tām būtu jāļauj to darīt.

Tādēļ jāsecina, ka katras Baltijas valsts pievienošanās ES būs atkarīga no tās individuālā gatavības līmeņa, nevis no kaimiņvalsts gatavības. Tas ir mūsu vadošais princips, un mums nav gatavu viedokļu par to, kuras valstis kurā laikā pievienosies ES.

— Vai, pēc jūsu domām, Latvijas tēls, kuru kultivē Krievija un arī daļa Rietumu masu informācijas līdzekļu (krievvalodīgo diskriminācija, iecietība pret nacistiem kara noziedzniekiem utt.) atspoguļo faktisko situāciju Latvijā? Gandrīz neviens krievvalodīgais iedzīvotājs taču nav izteicis vēlmi aizbraukt uz Krieviju. Daudzi nacistiskie kara noziedznieki padomju okupācijas laikā Latvijā sodīti ar nāvi. Taču tas nav noticis ar padomju kara noziedzniekiem, kas ir vainīgi civilo iedzīvotāju nogalināšanā Otrā pasaules kara laikā Latvijā.

— Mēs un mūsu ES partneri pastāvīgi vērtējam Krievijas apvainojumus kā nepamatotus. Mēs mudinām gan Latviju, gan Krieviju izvairīties no "megafona diplomātijas" un darboties divpusējo attiecību uzlabošanai.

— Kāds būtu vissvarīgākais šķērslis Latvijas ceļā uz pievienošanos ES? Vai ES vadītāji un ES dalībvalstu dalībnieki skaidri apzinās, ka līdz ar sarežģīto demogrāfisko situāciju Latvijā, kas ir padomju okupācijas mantojums, Latvijā būtu gandrīz neiespējami darīt vairāk, nekā mēs esam darījuši, īstenojot visas EDSO un citu starptautisko institūciju rekomendācijas?

— Kā jau teicu iepriekš, Latvijas straujais starts šogad kopš pievienošanās sarunu sākšanas uz mani ir atstājis lielu iespaidu. Cik man zināms, Latvija ir atvērusi 14 Eiropas likumdošanas ( acquis ) nodaļas un pagaidām slēgusi 7. Bez tam jūs "acquis" īstenošanas virzienā esat ievērojami progresējuši vairākās jomās. Protams, darāmā joprojām pietiek. Man ir prieks, ka Apvienotās Karalistes eksperts sers Roberts Mauntfīlds iesniedza ziņojumu par valsts pārvaldes reformu Latvijā, un es ceru, ka valdība ļoti drīz īstenos viņa svarīgākos ieteikumus. Spēcīga valsts pārvalde Latvijā palīdzēs ieviest ES likumdošanu un cīnīties ar tādām problēmām kā korupcija.

EDSO augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos Makss van der Stūls, kura spriedumiem mēs uzticamies, ir teicis, ka ir apmierināts ar likumdošanas izmaiņām pilsonības, valodas un izglītības likumos, lai arī paliek zināmas bažas par likumu iedzīvināšanu (īpaši attiecībā uz valodas likumu). Mēs apsveicam sociālās integrācijas programmas izveidošanu, kas palīdzētu paātrināt naturalizācijas procesu, bet es tiešām mudinu jūsu valdību piešķirt programmai pietiekamus līdzekļus.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors