Saeima ir pieņēmusi un Valsts

prezidents izsludina šādu likumu:

Par radiācijas drošību un kodoldrošību

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) darbības ar jonizējošā starojuma avotiem — cilvēka darbības (jonizējošā starojuma avotu ražošana, importēšana, eksportēšana, transportēšana, pārdošana, pārvietošana, iznomāšana, iegūšana īpašumā vai lietošanā, glabāšana, remontēšana un citas līdzīgas darbības, izņemot apstarošanu avāriju gadījumos), kas var palielināt darbinieku vai iedzīvotāju apstarošanu no mākslīgajiem vai dabiskajiem jonizējošā starojuma avotiem tādos procesos, kuros tiek izmantotas radionuklīdu radioaktīvās, kodoldalīšanās vai kodolpārvērtību īpašības;

2) jonizējošais starojums — enerģijas plūsma daļiņu vai elektromagnētisko viļņu veidā (viļņa garums vienāds ar 100 nanometriem vai mazāks vai viļņa svārstību frekvence vienāda ar 3 x 1015 herciem vai lielāka). Tas ir gamma starojums, rentgenstarojums, korpuskulārais starojums un jebkāds cits starojums, kas spēj radīt jonizāciju tiešā vai netiešā veidā;

3) jonizējošā starojuma avoti — ierīces, radioaktīvās vielas, kodolmateriāli, radioaktīvie atkritumi vai iekārtas, kas spēj ģenerēt jonizējošo starojumu vai no neradioaktīviem materiāliem radīt radioaktīvās vielas, tos apstarojot ar daļiņām vai augstas enerģijas gamma starojumu, kā arī jonizējošā starojuma ģenerēšanas tehnisko iekārtu nozīmīgas daļas;

4) kodoliekārta — reaktors, kritiskais stends, kodolmateriālu apstrādes un izotopu atdalīšanas iekārta, kā arī vieta, kur tiek izmantots nozīmīgs kodolmateriālu daudzums (vismaz viens efektīvais kilograms), vai kodolmateriālu glabātava, kas atrodas ārpus to izmantošanas vietām;

5) kodolmateriāli — rūdas, no kurām ķīmiskos vai fizikālos procesos var iegūt urānu vai toriju, urāns, kas satur dabā esošo izotopu maisījumu, vai vājināts urāns, urāns 233, ar urānu 233 vai urānu 235 bagātināts urāns, torijs metāliskā veidā, sakausējuma veidā, ķīmiska savienojuma vai koncentrāta veidā, plutonijs, izņemot tādu plutonija izotopu maisījumu, kurā plutonija 238 koncentrācija ir lielāka par 80 procentiem, kā arī citi materiāli, kuri satur izotopus, kas spēj dalīties mijiedarbībā ar neitroniem, un kuri kodoldalīšanās procesā rada jonizējošo starojumu;

6) operators — fiziskā vai juridiskā persona, kurai ir speciālā atļauja (licence) vai atļauja veikt darbības ar jonizējošā starojuma avotiem un kura ir atbildīga par radiācijas drošību un kodoldrošību tās kontrolētajā zonā;

7) radiācijas drošība un kodoldrošība — organizatorisku un tehnisku pasākumu sistēma jonizējošā starojuma avotu un kodoliekārtu bezavārijas izmantošanai, kā arī darbinieku, iedzīvotāju un vides aizsardzībai pret jonizējošo starojumu;

8) radioaktīvā viela — viela, kura satur vienu vai vairākus radionuklīdus — izotopus, kas atomu pārvēršanās procesā rada jonizējošo starojumu ar kopējo vai īpatnējo radioaktivitāti, kura pārsniedz pieļaujamos lielumus un no kuras nepieciešams aizsargāt darbiniekus, iedzīvotājus un vidi;

9) radioaktīvie atkritumi — turpmāk neizmantojami materiāli, ierīces un priekšmeti, kuri satur vai uz kuru virsmas ir radioaktīvās vielas;

10) valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekti — kodoliekārtas, radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības uzņēmumi un tādi objekti, kur tiek veiktas darbības ar radioaktīvām vielām, kuru kopējā radioaktivitāte vairāk nekā vienu miljardu reižu pārsniedz Ministru kabineta noteiktos limitus, kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja.

2.pants. Likuma mērķis un piemērošanas joma

(1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt cilvēku un vides aizsardzību no jonizējošā starojuma kaitīgās iedarbības un noteikt valsts institūciju, fizisko un juridisko personu pienākumus un tiesības radiācijas drošības un kodoldrošības jomā.

(2) Likums nosaka drošības prasības jonizējošā starojuma avotiem un darbībām ar tiem un izvirza īpašas prasības valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektiem, kā arī nosaka pienākumu sadali starp valsts iestādēm radiācijas drošības un kodoldrošības jomā.

3.pants. Radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipi

(1) Darbības ar jonizējošā starojuma avotiem ir pieļaujamas, ja tiek ievēroti šādi pamatprincipi:

1) cilvēki un vide drīkst saņemt tikai tādu jonizējošā starojuma dozu, kas nepārsniedz noteiktos dozu limitus;

2) sasniegtais pozitīvais rezultāts pārsniedz negatīvo ietekmi vai zaudējumus, ko rada darbības ar jonizējošā starojuma avotiem;

3) ņemot vērā ekonomiskos un sociālos faktorus, kā arī tehnisko līdzekļu iespējas, izraudzīti optimāli radiācijas drošības pasākumi, lai apstarošanas līmenis būtu saprātīgi zems un nepārsniegtu noteiktos dozu limitus;

4) darbinieki, kuri strādā ar jonizējošā starojuma avotiem, ir apdrošināti pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, kā arī ir veikta operatora civiltiesiskās atbildības apdrošināšana pret kaitējumiem, kas var tikt nodarīti citai personai un tās mantai vai videi;

5) darbības ar jonizējošā starojuma avotiem tiek veiktas pēc speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas saņemšanas, izņemot Ministru kabineta noteikumos paredzētos gadījumus.

(2) Nav pieļaujama valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu izvietošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, īpaši aizsargājamo dabas objektu vai apdzīvotu vietu tuvumā.

(3) Radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipu ieviešana notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par aizsardzību pret jonizējošo starojumu.

II nodaļa

Radiācijas drošības un kodoldrošības

valsts uzraudzība un kontrole

4.pants. Radiācijas drošības centrs

(1) Valsts uzraudzību un kontroli radiācijas drošības un kodoldrošības jomā patstāvīgi veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde Radiācijas drošības centrs (turpmāk arī — Centrs).

(2) Centra pārraudzību atbilstoši Ministriju iekārtas likumam veic vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

(3) Centra nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Centra direktoru apstiprina amatā Ministru kabinets pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra ieteikuma.

5.pants. Radiācijas drošības centra galvenās funkcijas

Centra galvenās funkcijas ir šādas:

1) sagatavot priekšlikumus par radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzības un kontroles politiku valstī;

2) veikt radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzību un kontroli;

3) veikt uzraudzību un nodrošināt kontroli pār speciālo dozimetrisko aparātu un individuālo dozimetru pārbaudi un turēšanu;

4) izsniegt speciālās atļaujas (licences) un atļaujas darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem;

5) apkopot, analizēt un sniegt Radiācijas drošības padomei informāciju par situāciju valstī radiācijas drošības jomā, galvenajiem jonizējošā starojuma avotu lietotājiem un kontroles rezultātiem;

6) informēt personas, kas vada darbus ar jonizējošā starojuma avotiem, par radiācijas drošību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un rekomendācijām radiācijas drošības līmeņa paaugstināšanai;

7) nodrošināt valsts teritorijā atklāto nezināmo jonizējošā starojuma avotu vai uz valsts robežas atklāto nedeklarēto jonizējošā starojuma avotu identifikāciju, izpēti, novērtējumu un organizēt to apglabāšanu, ja starojuma avota lietotāju vai īpašnieku nav iespējams noteikt;

8) veicināt jaunu tehnoloģiju ieviešanu, lai samazinātu jonizējošā starojuma avotu lietošanas iespējamo kaitīgo ietekmi;

9) koordinēt tehniskās palīdzības programmas radiācijas drošības jomā;

10) sagatavot ziņojumus starptautiskajām organizācijām, konvenciju un līgumu sekretariātiem un Eiropas Savienības Komisijai par jautājumiem, kas ir Centra kompetencē, piedalīties šo jautājumu apspriešanā attiecīgajās starptautiskajās organizācijās;

11) izvērtēt starptautisko institūciju prasību un rekomendāciju ievērošanu Latvijā un sagatavot priekšlikumus par grozījumiem attiecīgajos normatīvajos aktos vai par jaunu normatīvo aktu izstrādi;

12) lai paaugstinātu radiācijas drošības līmeni valstī, organizēt un koordinēt to inspektoru un darbu vadītāju apmācību, kuru darbs saistīts ar radiācijas drošību, kā arī veicināt šo darbu izpildītāju apmācību;

13) veidot un aktualizēt datu bāzes par to darbinieku apstarošanu, kuru darbs saistīts ar jonizējošā starojuma avotiem, un iedzīvotāju apstarošanu;

14) nodrošināt jonizējošā starojuma avotu uzskaiti, veidot un aktualizēt datu bāzes par radioaktīvajām vielām, kodolmateriāliem, radioaktīvajiem atkritumiem un citiem jonizējošā starojuma avotiem;

15) veidot un uzturēt reģistru par darbiniekiem, kas veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem vai strādā darba vietās, kur ir paaugstināta dabiskā radiācija;

16) nodrošināt kodolnegadījumu izziņošanas 24 stundu operatīvo gatavību un veikt sakaru punkta funkcijas saskaņā ar Konvenciju par kodolnegadījumu operatīvu izziņošanu;

17) veikt Kodolmateriālu piegādātāju grupas kontaktpersonas pienākumus, lai veicinātu Kodolieroču neizplatīšanas līguma un ar to saistīto līgumu izpildi.

6.pants. Radiācijas drošības centra tiesības

(1) Centram ir tiesības nekavējoties saņemt informāciju par jebkurām avārijām un negadījumiem, kas var ietekmēt radiācijas drošību un kodoldrošību, kā arī pieprasīt un saņemt bez maksas no valsts institūcijām, iestādēm un operatoriem Centra funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju par radiācijas drošību un kodoldrošību.

(2) Centrs:

1) aizliedz veikt darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, ja tiek pārkāpti radiācijas drošības un kodoldrošības normatīvi;

2) aptur arī tādas darbības, kurām nav nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja, ja rodas draudi cilvēku dzīvībai un veselībai.

(3) Centram ir tiesības sadarboties ar starptautiskajām organizācijām radiācijas drošības jautājumu risināšanā.

(4) Centra lēmumi un rīkojumi pārsūdzami likumā noteiktajā kārtībā.

7.pants. Radiācijas drošības centra inspektoru tiesības

(1) Centra inspektoriem ir tiesības pārbaudīt vietas, kur tiek veiktas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, un ņemt paraugus uzraudzības mērķiem nepieciešamā daudzumā. Šādu paraugu ņemšana netiek uzskatīta par zaudējumu nodarīšanu.

(2) Lai kontrolētu šā likuma un citu normatīvo aktu prasību izpildi radiācijas drošības un kodoldrošības jomā, Centra inspektoriem ir tiesības:

1) pieņemt lēmumus un dot atzinumus par situāciju radiācijas drošības un kodoldrošības jomā;

2) izdot administratīvus aktus vadītājiem un operatoriem, kuru darbs saistīts ar jonizējošā starojuma avotiem, lai nepieļautu vai novērstu radiācijas drošības un kodoldrošības prasību pārkāpumus un paaugstinātu radiācijas drošības līmeni;

3) sastādīt protokolus (aktus) par pārbaudes rezultātiem;

4) izskatīt materiālus par radiācijas drošības un kodoldrošības normatīvo aktu pārkāpumiem un, ja nepieciešams, saukt vainīgās personas pie administratīvās atbildības vai veikt citas likumos un normatīvajos aktos paredzētās darbības.

8.pants. Radiācijas drošības padome

(1) Radiācijas drošības padome (turpmāk — Padome) ir konsultatīva institūcija. Padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Padomes darbību organizē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

(2) Padomes darbības mērķis ir konsultēt valsts un pašvaldību institūcijas un iestādes, kā arī citas institūcijas un iestādes par jautājumiem, kas saistīti ar radiācijas drošību un kodoldrošību, un veicināt dažādu institūciju sadarbību radiācijas drošības nostiprināšanā. Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs, un tās atzinumi ir pieejami ikvienai ieinteresētai personai.

(3) Pirms attiecīgo priekšlikumu iesniegšanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai vai citām ministrijām Centrs konsultējas ar Padomi par to, kā uzlabot radiācijas drošību un kodoldrošību valstī.

(4) Padomes 10 locekļus un priekšsēdētāju uz četriem gadiem pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikuma apstiprina Ministru kabinets. Padomes sastāvā jābūt ne mazāk kā trim radiācijas drošības un kodoldrošības speciālistiem.

9.pants. Pienākumu sadalījums starp pārbaudēs iesaistītajām institūcijām

(1) Labklājības ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās institūcijas nodrošina obligātās veselības pārbaudes darbiniekiem, kuri strādā ar jonizējošā starojuma avotiem, un veic jonizējošā starojuma iekārtu valsts tehnisko uzraudzību.

(2) Valsts robežsardze sadarbībā ar muitas iestādēm, Sanitāro robežinspekciju un Centru Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic pārbaudes uz valsts robežas, lai nodrošinātu, ka pāri robežai tiek pārvietotas tikai tādas kravas, kurās radioaktīvo vielu daudzums nepārsniedz pieļaujamās normas, kā arī netiek ievesti un izvesti nedeklarēti jonizējošā starojuma avoti.

(3) Centrs sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas pilnvarotām institūcijām pārbauda fiziskās aizsardzības nodrošinājumu un sagatavotību iespējamām avārijām vietās, kur tiek veiktas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem.

(4) Ministru kabinets nosaka prasības attiecībā uz:

1) jonizējošā starojuma avotu fizisko aizsardzību;

2) sagatavotību radiācijas avārijai un rīcību šādas avārijas gadījumā.

10.pants. Radiācijas monitorings

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās institūcijas savas kompetences ietvaros nodrošina radiācijas monitoringa staciju darbību un informācijas apmaiņu atbilstoši starptautisko līgumu prasībām radiācijas drošības un kodoldrošības jomā, kā arī piedalās radioekoloģiskos pētījumos.

III nodaļa

Licencēšana un atļauju izsniegšana

11.pants. Speciālo atļauju (licenču) un atļauju izsniegšana darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem

(1) Jebkurai uzņēmējdarbībai ar jonizējošā starojuma avotiem ir nepieciešama speciālā atļauja (licence), bet darbībai, kas nav uzņēmējdarbība, — atļauja uzsākt un veikt šādu darbību noteiktā laikposmā, ņemot vērā šajā speciālajā atļaujā (licencē) vai atļaujā noteiktos darbības ierobežojumus.

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) kritērijus, kas jāievēro, lai pieprasītu speciālo atļauju (licenci) vai atļauju darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem;

2) speciālo atļauju (licenču) un atļauju izsniegšanas kārtību;

3) darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kurām nav nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja, jo cilvēku rīcība šīs darbības nespēj ietekmēt vai potenciālā jonizējošā starojuma doza un apstarošanas kaitīgā iedarbība ir tik maza, ka no radiācijas drošības viedokļa to var neņemt vērā.

(3) Speciālās atļaujas (licences) un atļaujas darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem izsniedz Centrs, pamatojoties uz lēmumu, ko pieņēmusi Komisija speciālo atļauju (licenču) un atļauju izsniegšanai darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem (turpmāk — Komisija). Speciālajā atļaujā (licencē) un atļaujā Centrs nosaka, kādas darbības ir atļautas fiziskajai vai juridiskajai personai.

(4) Komisijas nolikumu un sastāvu apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Komisijas sastāvā iekļaujams vismaz viens Padomes loceklis.

(5) Par speciālās atļaujas (licences) un atļaujas izsniegšanu tiek maksāta valsts nodeva, kuru ieskaita valsts pamatbudžetā.

(6) Speciālo atļauju (licenci) vai atļauju Centrs var anulēt vai apturēt, ja netiek izpildītas šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības attiecībā uz radiācijas drošību un kodoldrošību, kā arī speciālajā atļaujā (licencē) vai atļaujā noteiktās prasības.

12.pants. Kārtība, kādā saskaņojama valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu izveidošana vai būtisku pārmaiņu veikšana tajos

(1) Lai izsniegtu speciālo atļauju (licenci) tādas uzņēmējdarbības uzsākšanai, kurā izmanto kodoliekārtas, radioaktīvās vielas, kuru kopējā radioaktivitāte vairāk nekā vienu miljardu reižu pārsniedz Ministru kabineta noteiktos limitus, kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja, vai radioaktīvos atkritumus, vai speciālo atļauju (licenci) būtisku pārmaiņu veikšanai valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektos, Centrs:

1) konsultējas ar Padomi par šādu uzņēmumu izveidošanas lietderīgumu, analizē plānoto pārmaiņu iespējamo ietekmi uz radiācijas drošību un kodoldrošību, izvērtē, vai pozitīvais rezultāts, ko sasniegs operators, pārsniegs kopējo negatīvo ietekmi;

2) konceptuāli saskaņo iespēju piešķirt speciālo atļauju (licenci) attiecīgajai uzņēmējdarbībai ar to pašvaldību, kuras teritorijā atrodas vai ir ieplānots izveidot valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu;

3) informē iedzīvotājus par speciālās atļaujas (licences) pieprasījumu, publicējot paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā publiski apspriežama valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu izveidošana vai būtisku pārmaiņu veikšana tajos.

IV nodaļa

Operatora un darbu vadītāja pienākumi, strādājot ar jonizējošā starojuma avotiem

13.pants. Operatora pamatpienākumi

(1) Pirms tiek uzsāktas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, fiziskā vai juridiskā persona norīko darbu vadītāju un pilnvaro viņu sagatavot un likumā noteiktajā kārtībā iesniegt pieprasījumu speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas saņemšanai. Pēc speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas saņemšanas tās pieprasītājs tiek atzīts par operatoru un ir atbildīgs par radiācijas drošību un kodoldrošību tā kontrolētajā zonā.

(2) Operators nodrošina, lai tie jonizējošā starojuma avoti, kuri nav nepieciešami turpmākām darbībām vai kuru drošība vairs neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, tiktu padarīti nekaitīgi.

(3) Operators nodrošina, lai darbinieki, kas strādā ar jonizējošā starojuma avotiem (pastāvīgi nodarbinātie strādnieki un viesstrādnieki, kas attiecīgās darbības veic īslaicīgi) tā kontrolētajā zonā, ir aizsargāti pret jonizējošā starojuma iedarbību.

(4) Darbinieku apstarošanas kontroles un uzskaites kārtību nosaka Ministru kabinets, nodrošinot, lai informāciju par viesstrādnieku apstarošanu varētu izmantot arī viņu mītnes valstīs.

(5) Lai aizsargātu darbiniekus pret jonizējošo starojumu, operators viņus nodrošina ar individuālajiem un kolektīvajiem aizsardzības līdzekļiem.

14.pants. Darbu vadītāja pamatpienākumi

(1) Darbus ar jonizējošā starojuma avotiem vada operatora pilnvarots darbu vadītājs, kuram ir atbilstošs zināšanu līmenis, lai veiktu fizikālos, tehniskos vai radioķīmiskos mērījumus, novērtētu jonizējošā starojuma dozas un efektīvi aizsargātu darbiniekus un iedzīvotājus pret jonizējošo starojumu, pareizi izmantojot aizsardzības līdzekļus.

(2) Darbu vadītājs:

1) nodrošina radioaktīvo vielu, kodolmateriālu un citu jonizējošā starojuma avotu uzskaiti;

2) veic drošības pasākumus, lai aizsargātu darbiniekus, iedzīvotājus un vidi no jonizējošā starojuma kaitīgās iedarbības un nepieļautu kodoliekārtu avārijas un citas radiācijas avārijas;

3) nekavējoties informē operatoru un Centru par jebkurām avārijām un negadījumiem, kas var ietekmēt radiācijas drošību un kodoldrošību;

4) nodrošina, lai visi radioaktīvie atkritumi tiktu savākti, izolēti, uzglabāti, apstrādāti un, ja nepieciešams, apglabāti, neradot risku darbiniekiem, iedzīvotājiem un videi;

5) nodrošina, lai darbinieki, kuri veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, būtu pietiekami apmācīti aizsardzības pasākumu veikšanai, pārzinātu apstākļus un normatīvo aktu prasības, kā arī būtu informēti par iespējamo risku, kas saistīts ar šiem darbiem;

6) atbilstoši radiācijas drošības prasībām uzrauga un uztur attiecīgā stāvoklī mērinstrumentus un aizsardzības līdzekļus pret jonizējošo starojumu darba vietās un citās jonizējošā starojuma avotu ietekmes zonās, veic attiecīgu uzskaiti un reģistrāciju;

7) nodrošina, lai ar jonizējošā starojuma avotiem strādātu tikai tie darbinieki, kuriem pēc obligātās veselības pārbaudes atļauts ar tiem strādāt.

15.pants. Informācijas nodrošinājums

(1) Operators un darbu vadītājs ir atbildīgi par to, lai Centrs, kā arī citu valsts un pašvaldību institūciju darbinieki, kuru kompetencē ietilpst radiācijas drošības un kodoldrošības jautājumi, saņemtu informāciju par radiācijas drošības un kodoldrošības pasākumiem attiecīgajā objektā.

(2) Darbu vadītājs tieši vai ar masu saziņas līdzekļu starpniecību informē iedzīvotājus par veiktajiem vai plānotajiem radiācijas drošības un kodoldrošības pasākumiem attiecīgajā objektā.

(3) Darbu vadītājs informē valsts un pašvaldību institūcijas un tieši vai ar masu saziņas līdzekļu starpniecību arī iedzīvotājus par iespējamiem negadījumiem, avārijām un nepieciešamajiem pasākumiem iedzīvotāju aizsardzībai avāriju gadījumos.

16.pants. Informācija par negadījumiem

(1) Darbu vadītājs nekavējoties ziņo operatoram, Centram un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam par visām avārijām un negadījumiem, kas notikuši, veicot darbības ar jonizējošā starojuma avotiem.

(2) Ja avārijas vai cita negadījuma rezultātā, veicot darbības ar jonizējošā starojuma avotu, kādam darbiniekam ir nodarīts kaitējums, tad darbinieks nekavējoties ziņo par to darbu vadītājam. Darbu vadītājs nekavējoties ziņo par to operatoram, Centram un Valsts darba inspekcijai.

V nodaļa

Prasības darbiniekiem, strādājot

ar jonizējošā starojuma avotiem

17.pants. Darbinieku pamatpienākumi

(1) Ja jonizējošā starojuma dozas var pārsniegt kādu no Ministru kabineta noteiktajiem dozu limitiem attiecībā uz iedzīvotājiem, darbus ar jonizējošā starojuma avotiem drīkst veikt tikai speciāli apmācīti darbinieki, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un:

1) kuri ir iepazīstināti ar jonizējošā starojuma kaitīgo iedarbību;

2) kuriem nav Ministru kabineta noteikto medicīnisko kontrindikāciju darbam ar jonizējošā starojuma avotiem;

3) kuriem saskaņā ar obligātās veselības pārbaudes rezultātiem ir atļauts strādāt ar jonizējošā starojuma avotiem.

(2) Darbiniekam, kas strādā ar jonizējošā starojuma avotiem:

1) ir pienākums lietot kontroles un drošības līdzekļus un veikt visus pasākumus, lai pasargātu sevi, citus darbiniekus, iedzīvotājus un vidi no jonizējošā starojuma kaitīgās iedarbības, veikt nepieciešamos mērījumus un tos reģistrēt;

2) aizliegts veikt darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, ja nav veikti visi iespējamie pasākumi, lai nepieļautu avārijas situācijas, kas varētu izraisīt papildu apstarošanu vai vides piesārņošanu.

(3) Ja darbiniekam, kas strādā ar jonizējošā starojuma avotiem, pasliktinās veselības stāvoklis un tas, iespējams, saistīts ar jonizējošā starojuma iedarbību, tad šā darbinieka pienākums ir:

1) nekavējoties par šo faktu informēt darbu vadītāju;

2) pārtraukt ar jonizējošo starojumu saistīto darbu izpildi un veikt ārpuskārtas veselības pārbaudi.

18.pants. Nepilngadīgo, grūtnieču un ar krūti barojošu māšu nodarbināšana

(1) Personas vecumā no 16 līdz 18 gadiem darbībās ar jonizējošā starojuma avotiem drīkst iesaistīt tikai mācību nolūkā, un efektīvā jonizējošā starojuma doza šiem mācekļiem vai studentiem nedrīkst pārsniegt 6 milizīvertus gadā.

(2) Ar jonizējošo starojumu saistītajos darbos nedrīkst nodarbināt grūtnieces visā grūtniecības periodā. Pēc tam, kad darbiniece par grūtniecību ir paziņojusi darba devējam, grūtnieci pārceļ darbā, kas nav saistīts ar jonizējošo starojumu, ja darba devējs nespēj nodrošināt tādus darba apstākļus, ka apstarošanas doza, ko varētu saņemt auglis visā grūtniecības periodā, nepārsniedz noteikto efektīvās dozas limitu attiecībā uz iedzīvotājiem — 1 milizīvertu, tādējādi nodrošinot, lai tiktu novērsta jonizējošā starojuma negatīvā ietekme uz grūtnieces drošību un veselību.

(3) Mātes, kuras baro bērnu ar krūti, aizliegts iesaistīt darbā, kas saistīts ar vaļējiem starojuma avotiem.

19.pants. Daļēji bīstamas darbības

Ja operatora kontrolētajā zonā nepieciešams atrasties personai, kas nestrādā ar jonizējošā starojuma avotiem, darbu vadītājam ir pienākums nodrošināt, lai šīs personas kopējā jonizējošā starojuma doza nepārsniedz noteikto dozas limitu attiecībā uz iedzīvotājiem — 1 milizīvertu gadā. Ja šo prasību nevar izpildīt, darbu vadītājs drīkst atļaut attiecīgās personas darbu veikt tikai tādam darbiniekam, kuram ir tiesības strādāt ar jonizējošā starojuma avotiem.

20.pants. Apmeklētāju aizsardzība

Ja paredzams, ka operatora kontrolētajā zonā regulāri ieradīsies apmeklētāji, darbu vadītājs saskaņo ar Centru pasākumu plānu šo personu aizsardzībai pret jonizējošo starojumu.

VI nodaļa

Radiācijas drošības līdzekļi un pasākumi

21.pants. Papildu pārbaudes

Jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības pieprasīt, lai Centrs papildus pārbauda radiācijas drošības un kodoldrošības situāciju jebkurā operatora kontrolētajā zonā. Paraugu ņemšanas un izpētes izdevumus sedz papildu pārbaužu pieprasītājs.

22.pants. Jonizējošā starojuma avotu fiziskā aizsardzība

(1) Jonizējošā starojuma avotu fizisko aizsardzību nodrošina operators normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Drošības policija koordinē kodolmateriālu atgūšanas pasākumus un nepieciešamo darbību gadījumā, ja notiek neatļauta kodolmateriālu pārvietošana, lietošana vai pārveidošana, vai gadījumā, ja ir radušies pamatoti draudi, ka tiks veiktas neatļautas darbības ar kodolmateriāliem.

(3) Centrs un Drošības policija veic jonizējošā starojuma avotu fiziskās aizsardzības kontroli.

23.pants. Jonizējošā starojuma avotu iepakošanas, marķēšanas un piegādes noteikumi

(1) Uzņēmējs, kas ražo, importē, eksportē vai iznomā radioaktīvās vielas vai citus jonizējošā starojuma avotus:

1) ir atbildīgs par radioaktīvo vielu iepakojuma vai jonizējošā starojuma avotu izturību un drošumu;

2) nodrošina, lai uz jonizējošā starojuma avota konteinera, korpusa un iepakojuma ir radiācijas brīdinājuma zīme un uzraksts par tā saturu (īpaši informācija, kas nepieciešama aizsardzībai pret jonizējošo starojumu) latviešu valodā. Ja šī informācija ir svešvalodā, tai pievieno tulkojumu latviešu valodā;

3) nodrošina, lai jonizējošā starojuma avota pavaddokumentiem tiktu pievienota drošības datu lapa divos eksemplāros, no kuriem viens nosūtāms ar kravu, bet otrs — pa pastu. Drošības datu lapas saturu nosaka atbilstoši šā likuma 24.panta prasībām;

4) nodrošina, lai jonizējošā starojuma avots tiktu piegādāts komplektā ar nepieciešamo aprīkojumu, kas pasargā darbiniekus, iedzīvotājus un vidi no jonizējošā starojuma kaitīgās iedarbības.

(2) Radioaktīvo vielu un jonizējošā starojuma avotu iepakošanas un marķēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

24.pants. Drošības datu lapas saturs

(1) Ministru kabinets apstiprina drošības datu lapas paraugu, kā arī nosaka drošības datu lapas aizpildīšanas un nosūtīšanas kārtību.

(2) Drošības datu lapā iekļaujama radioaktīvajai vielai vai jonizējošā starojuma avotam atbilstoša informācija:

1) radioaktīvās vielas vai jonizējošā starojuma avota identifikācija un ziņas par ražotāju, importētāju vai citu personu, kas piegādā radioaktīvo vielu vai jonizējošā starojuma avotu;

2) radioaktīvās vielas vai jonizējošā starojuma avota bīstamības raksturojums;

3) pirmās palīdzības pasākumu apraksts;

4) avārijas gadījumā veicamo pasākumu apraksts;

5) glabāšanas un lietošanas prasības;

6) darba drošības pasākumu prasības;

7) drošas transportēšanas prasības;

8) informācija par galvenajiem normatīvajiem aktiem, kas reglamentē darbības ar attiecīgo radioaktīvo vielu vai jonizējošā starojuma avotu;

9) cita no drošības, cilvēku dzīvības un veselības vai vides aizsardzības viedokļa nozīmīga informācija.

25.pants. Jonizējošā starojuma avotu uzstādīšana un remonts

Uzņēmējs, kurš uzstāda vai remontē iekārtas, kas saistītas ar jonizējošā starojuma avotiem, drīkst tās uzstādīt tikai tad, ja tiek nodrošināts aizsardzības aprīkojums un veikti citi pasākumi aizsardzībai pret jonizējošo starojumu, kā arī ievēroti darba aizsardzības noteikumi.

26.pants. Kodolmateriālu uzskaites un kontroles kārtība

Kārtību, kādā veicamas darbības ar kodolmateriāliem, ar tiem saistītiem materiāliem un aprīkojumu, kā arī kodolmateriālu uzskaites un kontroles sistēmas uzturēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

VII nodaļa

Radioaktīvie atkritumi un neizmantojamie

jonizējošā starojuma avoti

27.pants. Radioaktīvie atkritumi

(1) Nav pieļaujama radioaktīvo atkritumu ievešana Latvijas Republikā no citām valstīm, izņemot gadījumus, kad:

1) tiek ievesti atpakaļ tie radioaktīvie atkritumi, kas radušies, ārvalstīs pārstrādājot no Latvijas Republikas izvestos radioaktīvos atkritumus;

2) nav iespējams atdalīt tieši tos radioaktīvos atkritumus, kas pārstrādes procesā ārvalstīs radušies no radioaktīvajiem atkritumiem, kuri ievesti no Latvijas Republikas; tādā gadījumā ieved ekvivalentu daudzumu citu radioaktīvo atkritumu.

(2) Pirms speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas izsniegšanas tādu darbību uzsākšanai, kuru rezultātā var rasties radioaktīvie atkritumi, Centrs pieprasa no operatora informāciju par prognozēto radioaktīvo atkritumu daudzumu un pasākumiem, kas tiks veikti ar šiem radioaktīvajiem atkritumiem.

(3) Prasības darbībām ar radioaktīvajiem atkritumiem un ar tiem saistītajiem materiāliem nosaka Ministru kabinets.

(4) Ministru kabinets apstiprina kritērijus un principus dažādu radioaktīvo atkritumu ekvivalences noteikšanai.

(5) Ja Latvijas Republikā tiek ievestas tādas radioaktīvās vielas, pēc kuru izmantošanas rodas radioaktīvie atkritumi, ko nepieciešams apglabāt Latvijā, par šo vielu ievešanu maksājams dabas resursu nodoklis.

28.pants. Radioaktīvās vielas nesaturošu jonizējošā starojuma iekārtu lietošanas izbeigšana

(1) Ja operatora īpašumā vai valdījumā ir iekārtas, kas spēj ģenerēt jonizējošo starojumu, bet nesatur radioaktīvās vielas un nav nepieciešamas turpmākām darbībām vai arī to drošība vairs neatbilst Latvijas Republikā noteiktajām prasībām, operators šīs iekārtas padara nekaitīgas un ziņo par to Centram.

(2) Ministru kabinets nosaka radioaktīvās vielas nesaturošu jonizējošā starojuma iekārtu likvidēšanas kārtību.

VIII nodaļa

Atbildība par pārkāpumiem

29.pants. Zaudējumu un kodolkaitējumu atlīdzināšana

(1) Operators, kas pārkāpis normatīvajos aktos noteiktās prasības, jebkurai cietušajai personai atlīdzina ar jonizējošā starojuma avotiem saistīto darbību rezultātā nodarītos zaudējumus cilvēku veselībai un mantai, kā arī videi. Operatoram ir tiesības vērst regresa prasību pret personu, kura vainīga zaudējumu nodarīšanā.

(2) Ja, veicot darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, ir piesārņota vide, būves, iekārtas vai transportlīdzekļi, operators par saviem līdzekļiem nodrošina vides, būvju, iekārtu un transportlīdzekļu attīrīšanu, lai piesārņojums turpmāk neapdraudētu vidi, darbinieku un iedzīvotāju dzīvību, veselību vai mantu, dzīvnieku dzīvību un veselību, kā arī sedz visus nepieciešamos paraugu ņemšanas un izpētes izdevumus.

(3) Operators neatlīdzina zaudējumus, ja tie radušies nepārvaramas varas dēļ, ar paša cietušā nodomu vai viņa rupjas neuzmanības dēļ. Tas neattiecas uz gadījumiem, kurus saskaņā ar normatīvajiem aktiem operatoram vajadzēja paredzēt, lai veiktu atbilstošus piesardzības pasākumus.

(4) Vienīgi kodoliekārtas operators ir atbildīgs par šīs iekārtas radītajiem kodolkaitējumiem. Latvijas Republikas kā operatores atbildība par jebkuru atsevišķu kodolkaitējumu ir limitēta līdz 80 miljoniem latu. Citos gadījumos operators atlīdzina visus avārijas radītos zaudējumus. Civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma minimālo summu nosaka Ministru kabinets.

30.pants. Prasības nelikumīgi izmantoto jonizējošā starojuma avotu apsaimniekošanai

(1) Jonizējošā starojuma avotus, kuri izmantoti, pārkāpjot šā likuma un citu normatīvo aktu prasības, kopā ar aizsardzības iekārtām, kas tieši saistītas ar jonizējošā starojuma avotiem, operators nodod radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības uzņēmumam, nodrošinot, lai netiktu apdraudēti cilvēki un vide.

(2) Jonizējošā starojuma avotus, kuru lietotājs vai īpašnieks nav zināms, radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības uzņēmumam, ievērojot radiācijas drošības prasības, nodod tā iestāde, kas atklājusi šādus jonizējošā starojuma avotus.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti saskaņā ar likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 3.nr.; 1997, 11.nr.) 4., 6., 7., 9., 23., 25. un 27.pantu, ir spēkā līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā 12 mēnešus pēc šā likuma stāšanās spēkā.

2. Ministru kabinets 12 mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā izdod noteikumus, kas nepieciešami, lai ieviestu šā likuma 1.pantā, 3.panta pirmajā un trešajā daļā, 4.panta trešajā daļā, 8.panta pirmajā un ceturtajā daļā, 9.panta otrajā un ceturtajā daļā, 11.panta otrajā daļā, 12.panta pirmajā un otrajā daļā, 13.panta ceturtajā daļā, 17.panta pirmajā daļā, 23.panta otrajā daļā, 24.panta pirmajā daļā, 26.pantā, 27.panta trešajā un ceturtajā daļā, 28.panta otrajā daļā un 29.panta ceturtajā daļā noteiktās normas.

3. Pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas izsniegtās speciālās atļaujas (licences) un atļaujas ir spēkā līdz tajās noteiktā derīguma termiņa beigām.

4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 3.nr.; 1997, 11.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 2000.gada 26.oktobrī.

  Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2000.gada 7.novembrī