
Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas arhibīskapa Elmāra Ernsta Rozīša vēstījums 2005.gada Ziemassvētkos
Gods Dievam augstībā! Šī vēsts nu atkal brīvi skan pāri pār
Latviju. Tā Ziemsvētkos pilda visu pasauli. Ir brīnišķi Dievu slavēt – mākslā,
mūzikā. Top līksma, pacilāta mūsu sirds. Dodot godu Dievam, arī mēs paši tiekam
skarti no dievišķās pasaules. Mēs jūtam mūžības elpu. Mēs nojaušam, ka ir kas
liels, brīnišķīgs, atraisošs, iepriecinošs. Pošot mūsu mājvietu Viņam, tā
kļūst skaista, tīra, mirdzoša mums pašiem. Tāpat ir ar mūsu sirdi un dvēseli. Tā
stunda, kuru veltīsim Dieva slavai, varētu kļūt par vislielāko dāvanu mums pašiem.
Mazāk mums veicas ar otro novēlējumu eņģeļu vēsti: miers virs
zemes. Paldies Dievam, pie mums vismaz nav kara, man terora, kā mūsu Latvija tik bieži
vēsturē to cietusi. Bet kā ir ar visu pārējo, kas mieru raksturo: ar taisnīgumu, ar
godīgumu, labestību, toleranci iepretim citiem viedokļiem, ar savstarpējo cieņu? Par
cik pie mums ir nodrošināts katram cilvēkam iztikas minimums siltuma, pārtikas,
medicīniskās aprūpes cilvēcīgās kopības? Pieņemsim viens otru, patiesi! Dieva
Dēla Dzimšanas svētkos atgādināsim sev, ka pie Ziemsvētku “Gods Dievam augstībā”
būtībā pieder arī “miers virs zemes”. Kā Jēzus teica kalna sprediķī: “Svētīgi
miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem.” (Mt 5,9)
Tādēļ mans Ziemsvētku novēlējums ir: lai vairāk no īstā Dieva
miera iemiesotos pie mums! Mūsu valstī, mūsu baznīcās. Sākot pavisam konkrēti,
tieši ar katru no mums, kas dzird šo eņģeļu vēsti, kas tai atver savu sirdi. Sākot
ar mūsu iespējām būt miera nesējiem mūsu vidē, mūsu ģimenē, mūsu atbildības
lokā. Lai zelts mirdz ne tikai ārēji baznīcās Dievam par godu, bet dārga un skaista
kā zelts lai kļūst miera saite, kas vieno mūs – cilvēkus, ar kuriem ir Dievs.
Imānuēls.